PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Iz­skait­ļo sa­vu ideālo di­ētu!

Vai pa­rei­zāk rī­ko­jas tie, ku­ri sa­ka – mēs ēdam, lai dzī­vo­tu? Bet būs arī tā­di, kas ap­gal­vos – es dzī­vo­ju, lai ēs­tu, jo tā ir bau­da. Lai ko arī teik­tu, ik­viens no mums ēd. Ir gard­ēži, un ir ēdie­nos ne­iz­vē­lī­gie. Ir tie, ku­ri bez bro­kas­tīm no mā­jas ne­iz­kust, un ir tā­di, kas ēd ti­kai va­ka­ri­ņas

Nu­me­ro­lo­gi ir ap­rē­ķi­nā­ju­ši, kā­di pro­duk­ti uz­tu­rā bū­tu pie­mē­ro­tā­ki at­bil­sto­ši kat­ra cil­vē­ka dzim­ša­nas da­tiem un tiem at­bil­sto­ša­jai pla­nē­tai. Jā­pa­skaid­ro, ka nu­me­ro­lo­ģis­kā ko­da skait­ļiem no 1 līdz 9 ir arī at­bil­sto­šās pla­nē­tas.

Tas ne­no­zī­mē, ka di­ēta no ti­kai un vie­nī­gi no kon­krē­tiem pro­duk­tiem jā­ie­vē­ro ik die­nu. To var likt lie­tā tad, kad gai­dāms stre­sa pilns, sa­springts pe­ri­ods un ne­pie­cie­šams mo­bi­li­zēt or­ga­nis­mu. Var ti­cēt, var ne­ti­cēt, bet var arī iz­mē­ģi­nāt, ie­klau­so­ties sa­va or­ga­nis­ma lab­sa­jū­tā. Vai, pre­tē­ji, pro­tes­tos. La­bu ape­tī­ti!

Kā ap­rē­ķi­nāt?

No­sa­kot pie­mē­ro­tā­ko ēdien­kar­ti, jā­sa­skai­ta vis­i ci­pa­ri sa­vā dzim­ša­nas da­tu­mā - die­na, mē­ne­sis un gads. Pie­mē­ram, esat dzi­mis 1963. ga­da 19. ok­tob­rī: 1+9+1+0+1+9+6+3=30=3+0=3. Tā­tad jā­mek­lē ci­pa­ram 3 at­bil­sto­šie uz­tu­ra ie­tei­ku­mi.

1 - Sau­les skait­lis.

«Sau­lai­nie» pro­duk­ti var pa­lī­dzēt at­brī­vo­ties no lep­nī­bas un ego­cen­tris­ma, kā arī uz­lā­dēs ar ener­ģi­ju. «Sau­lai­na­jā» ēdien­kar­tē ie­tilpst vis­i dār­ze­ņi un aug­ļi dzel­te­nā un oran­žā krā­sā: apel­sī­ni, man­da­rī­ni, cit­ro­ni, bur­kā­ni, ap­ri­ko­zes, per­si­ki, dzel­te­ni ābo­li, ku­ku­rū­za, dzel­te­ni greip­frū­ti, dzel­te­ni man­go, ba­nā­ni, dzel­te­nas plū­mes un sal­die ķir­ši, ķir­bji. Var iz­man­tot sau­les­pu­ķu sēk­li­ņas, man­de­les, ku­ku­rū­zas put­rai­mus un ne­ra­fi­nē­tu sau­les­pu­ķu un ku­ku­rū­zas eļ­ļu. Starp ci­tu, ku­ku­rū­za nav tas pats, kas pop­korns, tā­pēc ku­ku­rū­zu la­bāk pirkt vā­lī­tēs un grauzt to svai­gu vai vā­rīt.

Garš­vie­lām de­rēs saf­rāns, mus­kat­rieksts, lau­ru la­pas, krust­nag­li­ņas un in­gvers. Tē­jai - ku­me­lī­tes, de­viņ­vī­ru spēks un me­dus, pro­tams.

Stre­sa pil­nās die­nās va­jag ēst vi­su to, kas uz­tu­rā lie­to­jams svai­gā vei­dā, pie­mē­ram, su­las un sa­lā­tus. Die­nu var sākt ar su­las glā­zi, bet va­ka­rā ap­ēst ka­ro­tī­ti me­dus.

2 - Mē­ness skait­lis.

«Mē­ness cil­vē­kiem» sa­sprin­gtā pe­ri­odā ie­tei­ca­mi pro­duk­ti, kas ie­tek­mē gan ķer­me­ni, gan dvē­se­li. Lie­lā­ko­ties uz­tu­rā jā­iz­man­to aug­ļi un dār­ze­ņi bal­tā krā­sā, bet de­rēs arī da­ži krā­sai­nie. Di­ētas ka­ra­lis ir kā­posts - vis­pla­šā­ka­jā iz­man­to­ju­mā: svaigs, vā­rīts, sau­tēts, cepts, skā­bēts, sā­līts... Kā­pos­tus var ga­ta­vot sa­lā­tos un pār­liet ar rap­šu eļ­ļu. Rut­ku var sa­rī­vēt sa­lā­tos ko­pā ar kā­pos­tiem, var sau­tēt at­se­viš­ķi pie­nā. Bro­ko­ļus, kas ir lie­lisks vi­ta­mī­nu avots, gan la­bāk uz­tu­rā lie­tot vā­rī­tā vei­dā.

Svai­gu kā­pos­tu un arī gur­ķu su­la pa­lī­dzēs, ja ra­du­šās kuņ­ģa un zar­nu trak­ta pro­blē­mas, ar ko «Mē­ness cil­vē­ki» ne­re­ti sirgst. Tad no rī­ta tuk­šā dū­šā var ie­dzert pus­glā­zi svai­ga kā­pos­ta un gur­ķa su­las.

Ko vēl «Mē­ness cil­vē­kam» ie­tei­cams ēst vai uz­kost? Kar­tu­pe­ļus, re­dī­sus, ci­go­ri­ņus un me­lo­ni arī. Ag­ros ābo­lus, ko­kos­riek­stus, ana­na­sus un gai­šās vīn­ogas. Uz pan­nas ap­grauz­dē­tas lin­sēk­las var pie­vie­not sa­lā­tiem un zu­pām. Pro­tams, kā nu bez sie­ra, pie­na (mmm, sal­da­jā - pie­na ķī­se­lis!) un biez­pie­na.

Ja ne­pie­cie­šams iz­man­tot da­bas vel­tes, tad no­teik­ti - ceļ­mal­la­pu!

3 - Mar­sa skait­lis.

«Mar­sie­šiem» uz­tu­rā ie­tei­ca­mi dār­ze­ņi un aug­ļi sar­ka­nā, bor­do un ave­ņu krā­sā un asas garš­vie­las. Gra­nāt­ābo­li, sar­ka­nās vīn­ogas, ze­me­nes, pī­lādž­ogas, sar­ka­ni ābo­li, bie­tes, sar­ka­ni sī­po­li, ķip­lo­ki, pi­pa­ri, mār­rut­ki... Ir no kā iz­vē­lē­ties. Ja jā­lie­to eļ­ļa, tad la­bāk ga­ta­vot ar rap­šu vai ne­ra­fi­nē­tu olīv­eļ­ļu.

«Mar­sie­šu» zā­lī­te ir nāt­re. To var likt svai­gā vei­dā sa­lā­tos, ga­ta­vot pa­va­sa­ra zu­pas, bet zie­mā - tē­ju. Kres­sa­lā­ti un si­nep­ju sēk­las ir lie­lis­kas garš­vie­las. Si­ne­pī­te de­rēs gan ce­pot uz pan­nas, gan pie­vie­no­jot to zu­pām.

Kad vis­ap­kārt plo­sās vī­ru­su sli­mī­bas, tad «mar­sie­šiem» ne­būs ne­kā la­bā­ka par pi­pa­ru, ķip­lo­ku, pī­lā­džu un in­gve­ra uz­lē­ju­mu, bet ne vai­rāk par 25 gra­miem die­nā. Vi­sus in­gre­dien­tus, sa­pro­tams, var lie­tot arī at­se­viš­ķi. Īsts ener­ģi­jas lā­diņš ir gra­nāt­ābo­lu vai bie­šu su­la (pē­dē­jo uz­reiz ne­va­jag dzert, tā da­žas stun­das jā­no­stā­di­na le­dus­ska­pī).

4 - Mer­ku­ra skait­lis.

Va­ja­dzīgs daudz­vei­dīgs, viegls, bet ener­ģē­tisks ēdiens. «Mer­ku­ra cil­vē­ki» nu reiz ir tie, ku­riem ļauts mie­lo­ties ar grauz­dē­tiem riek­stiem, tur­klāt sal­die ir ie­tei­ca­mā­ki ne­kā sā­ļie.

Ēdien­kar­tē var ie­kļaut bur­kā­nu, pas­ti­na­ku, jū­ras kā­pos­tu sa­lā­tus, ku­ros ir tā­das garš­vie­las kā pē­ter­sī­ļi, dil­les, kin­za un pi­par­mēt­ra. «Mer­ku­rie­šiem» ir ne­pie­cie­ša­mi grau­di, sēk­li­ņas un mai­ze. To­mēr svai­gu mai­zi no bal­ta­jiem mil­tiem la­bāk at­stāt vei­ka­la plauk­tā. Mer­ku­ra di­ēta ir grau­du mai­ze, plā­ce­ņi, kam pie­vie­no­tas ķi­me­nes un sēk­li­ņas. Ja tā­da mai­ze nav pa ro­kai, tad var iz­lī­dzē­ties ar ga­le­tēm. Sēk­li­ņas var die­dzēt un var no­pirkt vei­ka­lā, jo tās sta­bi­li­zē «mer­ku­rie­šu» ner­vu sis­tē­mu. Tā­pat kā pi­par­mēt­ru un ķi­me­ņu tē­ji­ņas.

Hm, ja gar­šo jē­las olas, tad var lie­tot pai­pa­lu olas. Bet auzu pār­slu put­ra (ti­kai ne ātr­i vā­rā­mā!) un olīv­as ir te­ju ob­li­gā­tas. Un arī sē­nes - sā­lī­tas, ma­ri­nē­tas, cep­tas un vā­rī­tas.

5 - Ju­pi­te­ra skait­lis.

Ēdien­kar­tes pa­ma­tu pa­mats ir dār­ze­ņi un aug­ļi vec­ro­zā, ce­ri­ņu, vi­ole­tā un mel­nā krā­sā. «Ju­pi­te­rie­šiem» nav ie­tei­ca­mas uz­ko­das starp ēdien­rei­zēm - ja ēst, tad sā­tī­gi un daudz­vei­dī­gi.

Vis­pirms - ogas: upe­nes, mel­le­nes, ave­nes, ķir­ši, sal­dās ērkšķ­ogas, tum­šās vīn­ogas, mel­nās plū­mes (svai­gas un žā­vē­tas), per­si­ki un ro­zā greip­frū­ti. Ja uz­tu­rā lie­to­siet šo ogu su­lu, tad la­bāk - bez cu­ku­ra. To­mēr, ja ne­pie­cie­ša­ma sal­dum­vie­la, ie­tei­ca­māks ir brū­nais cu­kur­nied­ru cu­kurs. «Ju­pi­te­rie­ši» zie­mas krā­ju­miem var sa­ga­ta­vot ie­vā­rī­ju­mus no tum­ša­jām ogām.

Bak­la­žā­ni, pro­tams, ir ēdien­kar­tes pir­mais nu­murs. Tos var lie­tot vis­da­žā­dā­ka­jos vei­dos, kā­dus vien fan­tā­zi­ja un pa­vār­grā­ma­tas spēj pie­dā­vāt. Ot­ra­jā vie­tā ir bie­tes. Tās ir no­de­rī­gas jeb­kā­dā vei­dā - gan svai­gā, gan vi­sā­di ap­strā­dā­tā. Svai­gu bie­šu su­la ir lie­lisks ener­ģi­jas avots. Tre­ša­jā un ce­tur­ta­jā vie­tā ir tum­šās olīv­as un spar­ģe­ļi. Ne­iz­tikt arī bez pu­pi­ņām - at­ce­rie­ties par krā­su!

Ju­pi­te­ra di­ētas ie­tei­ca­mās garš­vie­las ir krust­nag­li­ņas, saf­rāns, mus­kat­rieksts, pi­par­mēt­ra, ba­zi­liks, bet vis­la­bā­kā to­mēr ir sal­vi­ja.

Re, un te nu ir Ju­pi­te­ra di­ētas plu­siņš - var ie­mal­kot sau­so sar­ka­no vī­nu. Vien sa­prā­ta ro­be­žās un tie­šām - ti­kai ie­mal­kot.

Ja zi­nāms, ka die­nas lai­kā ne­būs ie­spē­jas kār­tī­gi pa­ēst, ka­ba­tā vai so­mi­ņā var ie­mest man­de­les vai žā­vē­tas mel­nās plū­mes, jo «ju­pi­te­rie­ši» ne­drīkst iz­just ener­ģi­jas ba­du, bet ener­ģi­ju ra­da ēdiens.

6 - Ve­ne­ras skait­lis.

Tas, kas gai­ši zi­lā un zi­lā krā­sā, ir Ve­ne­ras di­ētas ēdiens. Pie­mē­ram, vī­ģes un mel­le­nes. Tās pa­lī­dzēs uz­kur­bu­lēt ener­ģi­ju or­ga­nis­mā.

«Ve­ne­ras cil­vē­kiem» ne­pa­vi­sam nav ie­tei­cams pār­ēs­ties, tad jau la­bāk pa­ga­ta­vot vieg­lus sa­lā­tus no svai­giem to­mā­tiem, gur­ķiem, ka­ba­čiem, cu­ki­ni, za­ļiem ābo­liem, pas­ti­na­ka un sa­lā­tiem, kas pār­lie­ti ar ābo­lu vai vī­na eti­ķi un olīv­eļ­ļu.

«Ve­ne­ras cil­vē­kiem» gar­šo sal­du­mi un mil­tu ēdie­ni, un vi­ņiem tā­di ir va­ja­dzī­gi. Tor­tī­tēm gan jā­sa­ka nē, bet ēdien­kar­tē jā­ie­kļauj vī­ģes, kal­tē­ti ba­nā­ni, ar­bū­zi, me­lo­nes, bum­bie­ri un ap­ri­ko­zes.

Ie­tei­cams iz­man­tot brū­nos rī­sus un gri­ķus, ko pirms vā­rī­ša­nas la­bi ap­cep uz pan­nas olīv­eļ­ļā. Ie­tei­ca­mā­kās garš­vie­las ir kar­da­mons, va­ni­ļa un ka­nē­lis. De­rēs arī fen­he­lis, anīss, pi­par­mēt­ra un se­le­ri­jas sak­ne.

Ve­ne­ras di­ētā ie­tei­ca­mā­kās su­las ir no to­mā­tiem, bum­bie­riem, ap­ri­ko­zēm, per­si­kiem un ana­na­siem. Bet - svai­gas! Rī­tos var dzert dzēr­ve­ņu vai brūk­le­ņu ūde­ni: no­maz­gā­tas ogas liek bur­kā, aiz­pil­dot 2/3 no til­pu­ma, un pār­lej ar vā­ro­šu ūde­ni. «Ve­ne­ras cil­vē­kiem» ener­ģi­jas at­jau­no­ša­nai lie­ti de­rēs ka­ka­o, bet bez pie­na un cu­ku­ra - ti­kai ar va­ni­ļu pa­pil­di­nāts.

7 - Sa­tur­na skait­lis.

Vis­la­bāk jū­tas kā ve­ģe­tā­rie­ši. Vi­ņu ēdien­kar­tē ie­de­ras vis­as tum­šās sē­nes. Tur­klāt sē­nes «sa­tur­nie­ši» var ēst vis­da­žā­dā­ka­jos vei­dos, tā­pat kā spi­nā­tus, kas ir vi­ņu di­ētas sva­rī­ga sa­stāv­da­ļa. Ja ar spi­nā­tiem tiek ga­ta­vo­ta om­le­te, tad ie­tei­cams, lai to bū­tu vis­maz div­reiz vai­rāk ne­kā sa­kul­to olu. Šīs ēdien­kar­tes ce­men­tē­tā­ji ir arī bur­kā­ni, se­le­ri­jas (la­pas un sak­ne), re­dī­si, rut­ki, avo­ka­do un sau­les­pu­ķu sēk­las.

«Sa­tur­na cil­vē­kiem» ie­tei­ca­ma dzēr­ve­ņu, cit­ro­nu, greip­frū­tu, ķir­šu un gra­nāt­ābo­lu su­la. To­mēr vis­la­bā­kā bū­šot kā­pos­ta, se­le­ri­jas sak­nes un rut­ka su­la, kas pa­pil­di­nā­ta ar cit­ro­na su­lu, un no­de­rīgs bau­dī­ša­nai šad un tad bū­šot arī kā­pos­tu, gur­ķu un sē­ņu sā­lī­jums. La­bā­kās garš­vie­las - ba­zi­liks, ķi­me­nes, krust­nag­li­ņas, ka­nē­lis, cit­ro­na mi­zi­ņa.

Greip­frū­ti, ana­na­si, za­ļi ābo­li un bum­bie­ri, gra­nāt­ābo­li, za­ļas ērkšķ­ogas (ga­ta­vas, pro­tams) - la­bā­kie šīs di­ētas aug­ļi un ogas.

«Sa­tur­na cil­vē­kus» mēdz mo­cīt ak­nu un žults­pūš­ļa kai­tes, tā­pēc vi­ņiem rī­tos ie­tei­cams dzert kā­du skā­bu su­lu vai za­ļo tē­ju (pie­mē­ram, jas­mī­nu). Ja dzer­siet mel­no tē­ju, tad pie­vie­no­jiet cit­ro­nu!

8 - Urā­na skait­lis.

Spi­nā­ti, spi­nā­ti un vēl­reiz spi­nā­ti. Rī­tos vis­la­bāk iz­man­tot se­zo­nas aug­ļus. Va­sa­rā - no­teik­ti ze­me­nes! Un vēl - za­ļus ābo­lus, ba­nā­nus, sal­dos ķir­šus, per­si­kus, bum­bie­rus, vīn­ogas... Ja va­ja­dzīgs ener­ģi­jas lā­diņš, jā­ap­ēd hur­ma. Zie­mā de­rēs mel­nā vai za­ļā tē­ja, kam var pie­vie­not me­ža ze­me­ņu la­pi­ņas, vai arī ro­ibu­ša tē­ja.

«Urā­nie­ši» var ēst jo­gur­tus, biez­pie­nu, ke­fī­ru, brin­zu, mīk­stos sie­rus un ie­mal­kot sau­so vī­nu - gan bal­to, gan sar­ka­no. Vi­ņi var līk­smot arī ar šam­pa­nie­ti (bru­tu) un rau­dzē­tiem dzē­rie­niem, ta­jā skai­tā ar ku­mi­su un aira­nu. Bet sal­dos gā­zē­tos dzē­rie­nus gan ne­va­ja­dzē­tu dzert.

Vai gan Urāns var iz­tikt bez zi­vīm? Ne­var! Tā­pat kā bez ru­dzu mai­zes un jū­ras kā­pos­tiem.

«Urā­nie­šiem» mēdz ap­sā­pē­ties gal­va. Tad var iz­mē­ģi­nāt, vai lī­dzēs pi­par­mēt­ru, me­ža ze­me­ņu la­pi­ņu, sal­vi­jas no­vā­rī­jums. Pa­tī­ka­mas būs arī skuj­ko­ku ēte­ris­kās eļ­ļas.

9 - Nep­tū­na skait­lis.

Lūk, arī jū­ras pro­duk­tu di­ēta! Su­ši, svai­gas la­ša šķē­lī­tes, ap­smi­dzi­nā­tas ar cit­ro­na su­las pi­lie­ni­ņiem - kā­pēc gan ne? Ja svai­gas zi­vis ne­šķiet tī­ka­mas, tad var pa­gar­šot ziv­ju pas­tē­ti un vi­sus ie­spē­ja­mos jū­ras ie­mīt­nie­kus: omā­rus, gar­ne­les, zi­vis, as­toņ­kā­jus, kal­mā­rus, mī­di­jas u.c. Vien ne­va­jag tos il­gi vā­rīt, sau­tēt un cept. Pie­tiek ar da­žām mi­nū­tēm, lā­sī­ti olīv­eļ­ļas un cit­ro­na su­lu - ēdiens ga­tavs. Jū­ras pro­duk­tu di­ētu var pa­pil­di­nāt ar ci­tiem ēdie­niem no skā­be­nēm, gur­ķiem, zied­kā­pos­tiem, bro­ko­ļiem, sa­lā­tiem un olīv­ām.

«Nep­tū­na cil­vē­ki» var uz­tu­rā iz­man­tot arī su­las - gan sal­das, gan skā­bas, gan ar ne­iz­teik­smī­gu (ja tā var teikt) gar­šu.

To­nu­sa pa­aug­sti­nā­ša­nai de­rēs jū­ras kā­pos­ti un ik­ri. Ja rī­tos māc no­gu­rums, laiks ie­dzert ci­go­ri­ņu ka­fi­ju vai aug­ļu su­lu.