Daudzu tautu kultūrās spoguļi tiek apveltīti ar maģiskām īpašībām. Aizspogulija, paralēlā pasaule, greizie spoguļi, spoguļattēls... Mūsdienu spoguļa izgatavošana ir tikusi turēta noslēpumā – pārsimt gadu venēciešu meistari savus spoguļu izgatavošanas knifus glabājuši kā acuraugu. Varbūt arī tāpēc šis priekšmets tiek uzskatīts par īpašu un maģisku.
Saplīst spogulis, gaidāma nelaime
Pirms gadsimtu gadsimtiem spogulis bija ļoti dārgs priekšmets. Dzirdēts taču ticējums: ja spogulis nokrīt un saplīst, tad mājās gaidāma nelaime. Latviešu tautas ticējumos teikts, ka nelaime ilgšot pat septiņus gadus. Var ticēt un gaidīt nelaimi nākam, bet var meklēt skaidrojumu, kālab ticējums izcēlies. Spogulis savulaik bija dārga manta, tāpat kā sāls. Ja spogulis saplīsa vai izbira par lielu naudu iegādātā baltā garšviela, skaidrs, ka nekas labs tas nebija. Nauda un manta vējā, par ko gan priecāties?
Narciss aiz laimes nomirtu
Bez spoguļiem dzīvot īsti vairs nevaram. Tie ir visur - uz acīm, fotokamerās, izliektas lēcas novieto krustojumos, transporta līdzekļos, veikalos - lai kontrolētu, vērotu, ļautu uzmanīties, fotografētu. Senatnē daudziem cilvēkiem spogulis bija neizprotams brīnums, jo ļāva aplūkot pašam sevi. Viedtālruņu ar pašiņu fotografēšanas iespējām tad nebija, un neliksi taču māksliniekam zīmēt ik reizi, kad gribēsi uz sevi paskatīties no malas. Bet te - stikla gabals, kurā vēro sevi, cik vien tīk. Kā tas iespējams?
Vienkārši skaidrojot, spogulis ir virsma, kas atstaro gaismu noteiktos virzienos. Pirmie spoguļi bija pulētas bronzas, sudraba, alvas, vara plāksnes un minerālu gabali. Paldies alķīmiķiem, kuri stiklu sāka pārklāt ar alvas šķīdumu dzīvsudrabā, jo tādējādi radās mūsdienu spoguļa priekštecis.
Vai spogulis ir tikpat vecs kā pasaule? Tā varētu teikt, jo, kamēr nebija izgudrots tagadējā spoguļa vecvecvectētiņš, cilvēks spoguļojās jebkurā gludā virsmā - ezera spogulī, piemēram. Vai saistībā ar spoguli varam nedomājot nosaukt kādu sievietes vārdu vai tēlu? Diez vai tas būs tik viegli. Toties mīts par Narcisu gan nemaz tik nedzirdēts nav, vai ne? Kad pasakaini daiļais upes dieva Kefesa un nimfas Liriopes dēls Narciss ieraudzīja savu atspulgu ūdens virsmā, viņš iekrita avotā un noslīka. Taču vispirms iemīlējās sevī un tik ļoti gribēja saplūst pats ar sevi, ka nācās nonāvēties. Ak, ko viņš darītu, nonācis spoguļu veikalā?
Psiholoģijā mīts par Narcisu tiek skaidrots, analizējot dažādus zemtekstus, bet neveselīgi narcisiskām personībām tieši un pamācoši ir bijuši latviešu tautas ticējumi, kas dažādās variācijās brīdina par to, kāpēc nedrīkst bez vajadzības lūkoties spogulī: pazudīs smukums, velni naktī mocīs, bērns kļūs bailīgs un nemierīgs.
Saules, Mēness, dvēseles, miesaskāres simbols
Spogulis izsenis ticis uzskatīts par dvēseles, gudrības, patiesības, gaismas, Saules, Mēness, arī miesaskāres simbolu. Aizvien mēdzam teikt, ka acis ir dvēseles spogulis, vai norādīt, ka deputāti ir sabiedrības spogulis, un pēdējam teicienam nebūt nav labvēlīga nozīme.
Daudzu tautu ticējumos spogulim piedēvētas spējas novērst ļaunu iedarbību. To uzskata arī par vārtiem no fiziskās uz smalko pasauli, caur spoguli ceļojot mirušo dvēseles, tālab pēc cilvēka nāves spogulis ir jāaizklāj. Spoguli neiesaka novietot guļamistabā, jo caur to miegā cilvēks saslēdzas ar citām dimensijām, nosauksim tās šādi. Maģiskos ticējumos un rituālos spogulis pilda bākas funkcijas, tas piesaista smalkajā pasaulē mītošos garus vai, citi teiktu, cilvēka astrālo dubultnieku, ar kuru komunicēt.
Tika uzskatīts, ka spogulis spēj cilvēku novest izmainītas apziņas stāvoklī. Ar buršanos ap spoguļiem mēdza niekoties padomjlaika bērni, cenšoties tumsā saskatīt kādu, kuram vajadzēja parādīties stikla virsmā. Kad sveces liesmiņa tumšajā telpā uzzīmēja dīvainus ķeburus un tie izļodzījās spogulī, bija skaļi jāspiedz, bet vienlaikus - arī bail atzīties vecākiem, kāpēc tāda jezga sacelta. Var teikt, ka bailēm lielas acis, taču tolaik šķita: ja jau spogulis kaut ko rāda, tad kas tas bija?
Ne tikai magu instruments
Ieliektos spoguļus joprojām iecienījuši magi un burvji savos maģijas rituālos, uzskatot, ka spoguļa virsma spēj koncentrēt enerģiju, lai kādā formā tā parādītos. Ar ieliektiem spoguļiem mēdza izsaukt mirušo garus, nolasīt domas un ieskatīties nākotnes notikumos. Spoguļi spēj radīt bezgalīgas telpas efektu. Var izskaidrot, kā tas notiek, bet tik un tā ir interesanti un satraucoši.
Mūsdienās spoguļi iegūst arvien neparastākas funkcijas. Pat nedaudz biedējošas. Kāds Japānas uzņēmums pirms vairākiem gadiem dizaina izstādē rādīja spoguļus telepātus, kuri ne tikai atspoguļoja cilvēka ārieni, bet angļu valodā aprakstīja spogulī redzamās personas domas un jūtas. Tāds sarunbiedrs spēs skaļi atbildēt uz jautājumu : «Saki man, kura ir visskaistākā?» Pirms vairākiem gadiem žurnāls «Geo» rakstīja, ka amerikāņu matemātiķis Endrū Hikss radījis spoguli, kura atspulgs ir nevis pretējs, bet pareizs. Ja cilvēks pakustina labo roku, spoguļattēls kustina tieši pretējā pusē esošo roku.
Nākamajā žurnāla numurā - par tā dēvētajiem Kozireva spoguļiem, maģiskiem rituāliem un eksperimentiem, kuros izmantoti spoguļi
*
PIEREDZE
Žurnālistes un kolekcionāres Ilonas JAHIMOVIČAS kolekcijā ir vairāki simti eksponātu - dāmu spogulīši, pastkartes, porcelāna figūriņas, litogrāfijas un akvareļa zīmējumi par spoguļu tēmu. Viņa ar spogulīšu meklēšanu un vākšanu sāka aizrauties pirms apmēram 20 gadiem, un nu šī kolekcija apceļo Latviju - Ilona neslēpj sveci, tas ir, spoguli, zem pūra. Ne tikai savā kolekcijā, bet arī ikdienā Ilona priecājas par spoguļa estētiku un pragmatisko izmantojumu, bet par maģiju gan nav aizdomājusies.
«Es par maģiju nedomāju. Ticējumus par spoguļiem zinu, bet nedomāju par tiem. Kolekcijas spogulīšos neskatos, ne tādēļ tos iegādājos. Bet kāda gudra, ar ekstrasensorām spējām apveltīta sieviete ieteica katru jauniegādāto spogulīti ielikt saldētavā uz desmit dienām vai paturēt zem tekoša ūdens. Es viņai uzticos, tā arī daru,» noteic kolekcionāre. «Tāpēc manis veidotās izstādes var skatīties bez bažām, ja nu kādu cilvēku attur bailes no spoguļu maģijas,» mierina Ilona Jahimoviča. Viņa uzskata: spogulis atgādina, ka sievietei vienmēr tajā jāieskatās, tad viņa velta laiku sev un domā tikai par sevi.
*
EKSTRASENSA IETEIKUMS SVARA REGULĒŠANAI
Ekstrasenss un zīlnieks Ilmārs BRIEDIS neslēpj, ka ikdienā ievēro ticējumus, tajā skaitā par spoguļiem. Viņš saka - spogulī saskatām savu astrālo dubultnieku, ar kuru cilvēks «aizspogulijā» ir saistīts, tāpēc spoguli iespējams izmantot arī svara regulēšanai. Kad cilvēks no rīta pieceļas, viņam jāizģērbjas līdz viduklim un, nepieejot pie spoguļa, jāievelk elpa. Pēc tam jānostājas pie spoguļa, jāaplūko sevi, cik vien iespējams, ilgi, un jāizelpo tikai tad, kad aiziet prom no spoguļa. Rituālu ieteicams veikt katru dienu trīs mēnešus, un tajā laikā ikreiz, puskailam vai kailam ejot garām spogulim, ir jāievelk vēders. Arī tajā laika sprīdī, kad rituālu neveic, bet, piemēram, dodas vannoties.
«Kur slēpjas maģija? Spoguļa attēls ir tavs astrālais dubultnieks. Viņš «redz», ka spoguļa attēlā dubultnieks izskatās slaidāks, un vēlas līdzināties tam, kurš ir viņā pusē. Un tauciņi pamazām sāk dilt. Pārbaudīts,» apgalvo ekstrasenss.
PĒTNIEKA VIEDOKLIS
Folkloristikas vēstures pētnieks Guntis PAKALNS atgādina, ka ticējumi par spoguli nav raksturīgi tikai latviešiem. Teiksim, ticējums, ka spoguļiem piemīt atmiņa, nav unikāls, tā domājušas arī citas tautas. Spogulis ir sens kultūras priekšmets, un Latvijā ticējumi par spoguļa maģiju ienākuši, piemēram, caur vācu kultūru. Uzmanīgi lasot, atklāsim, ka pasakās spogulis pilda videonovērošanas funkciju, ticējumos - televizora funkciju. «Skaidrojumi nāk un iet, fakti paliek. Ticējumi ir mākslīgi radīts folkloras žanrs, ko pētnieki izcēluši,» rezumē Guntis Pakalns.
