ASTROLOĢIJA: Ko par cilvēku izstāsta viņa rokraksts

Kādus vien teicienus neesam dzirdējuši! Acis ir dvēseles spogulis. Pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi. Tos pārfrāzējot, var teikt, ka rokraksts ir gan dvēseles spogulis, gan atklāj mūsu vājās un stiprās rakstura īpašības, temperamentu, talantus, pat slimības. Grafologs rokrakstā saskata cilvēka emocionālo stāvokli rakstīšanas brīdī, bet, nē – nākotni tādā veidā viņš nezīlē.

Šīs sarunas viešņa «Praktiskajā Astroloģijā» ir sertificēta grafoloģe Anita Millere. Viņa par grafoloģiju ir teikusi: «Grafoloģija palīdz ieraudzīt pašam sevi no malas un pilnveidot savu personību augstāku mērķu sasniegšanai, kā arī izprast apkārtējos cilvēkus ar visām viņu «dīvainībām».»

- Redzot rokrakstu, jums cilvēks atklājas kā uz delnas?

- Jā, cilvēki mēdz sacīt: ir nedaudz biedējoši, ka tagad jūs zināt par mani visu. Zūd intimitātes sajūta, saproti, ka nav jēgas melot, jo tevi nolasa kā grāmatu. Kāda kliente teica: es domāju, ka to gan nestāstīšu, bet tu tik un tā visu uzzināji. Tekstos redzams absolūti viss - vai lauzīsi solījumu, kuras ir vājās vietas. Cilvēks uz konsultāciju atnāk apjucis, kā dziesmā - «kā pa miglu mana dzīve iet». Ņemu un izpurinu viņa dvēseli, salieku kopā no jauna, un viņš savu ikdienu ierauga no malas. Jebkuru, viņaprāt, slikto īpašību mēs varam pagriezt tādā virzienā, kas pašam sagādātu gandarījumu. Nav sliktu rakstura īpašību, ir svarīgi, kā mēs tās izmantojam. Jo nazis var griezt maizīti, bet var arī nogalināt. Ļoti daudzi mēdz strīdēties: un kā tad ir ar slepkavām?

- Iespējams, būtu labs ķirurgs, ja laikus pamanītu un koriģētu kādas rakstura īpašības vai audzināšanu.

- Vai labs finansists, labs mahinācijās. Galu galā, mums vienmēr jādomā, ka redzamais ir sekas. Vienmēr ir jārokas uz sākumu, jāpēta, kad labās īpašības sāka virzīties citā virzienā. Es atturos nosodīt cilvēkus, jo vienmēr ir iemesls, kāpēc tas tā sākās. Svarīgi, lai cilvēks ir gatavs mainīties, pateikt - jā, kļūdījos, bet mainīšos. Lai ir gatavs strādāt ar sevi.

- Kāpēc parakstu bieži vien veidojam citādāku nekā rakstām tekstu? Parakstu mēdzam pasvītrot, dažnedažādi izdaiļot vai, gluži pretēji, šķietami pavirši uzšvīkāt.

- Tā ir mūsu vizītkarte. Paraksts parāda, kā sevi atspoguļojam sabiedrībā, vēlamies, lai mūs uztver. Vai vēlamies kādu pakļaut vai pakļaujamies. Kad sieviete apprecas un pieņem vīra uzvārdu, ir interesanti pētīt, kā viņa raksta vīra uzvārdu attiecībā pret savējo. Ja sieviete savu uzvārdu raksta zemāk, bet jauniegūto uzvārdu augstāk, tad viņa «paiet» zem vīra. Ja pretēji, tad sieva pakļaus vīru. Savukārt vīriešus raksturo tas, kā viņi izceļ savu uzvārdu. Tas liecina par to, kā izturas pret ģimeni un cik svarīgas ir ģimenes vērtības. Ir tādi, kuri parakstās tikai ar vārdu, tātad izceļ savu personību. Tiem, kas zīmē skaistus, kaligrāfiskus parakstus, ir laba humora izjūta, viņi ir spēcīgas personības. Skaistie paraksti parāda spēcīgu, autoritatīvu personību, bet tas nenozīmē, ka nebūs pilna galva tarakānu (smejas), jo to, kādi esam patiesībā, parāda rokraksts.

- Lūk, aktrises Andželīnas Džolijas paraksts. Asi ķekši.

- Demonstrē izteiktu agresiju, nesavaldība, spēku, spītu. Cilvēks, kurš domā ļoti ātri. Skarba vārdos un to demonstratīvi parāda ar parakstu. Viņas vārdi liks sirdij pukstēt straujāk.

- Grafoloģija, rokraksta analīze un rokraksta ekspertīze. Vai starp visiem trim jēdzieniem var likt vienlīdzības zīmi?

- Grafoloģija pēta rokrakstu, bet rokraksta analīze izvērtē, kādas rakstura īpašības cilvēkam piemīt. Rokraksta analīze ir grafoloģijas atzars. Rokraksta ekspertīze nosaka to, vai rokraksts atbilst konkrētam rakstītājam, vai nav viltojums. Rokraksta eksperts neiedziļinās rakstura īpašībās, cilvēka psiholoģiskajā portretā. Analīze un ekspertīze ir grafoloģijas bērni.

- No vienas puses, cilvēkiem ir vēlme izzināt sevi un citus. No otras puses, viņi baidās, ka pārāk atklāsies, kļūs ievainojami. Ir gan interese, gan bailes vienlaikus.

- Bieži vien cilvēks nav gatavs uzzināt. Tā arī saka: jums ir taisnība, tikai grūti to pieņemt. Cilvēki, kuri saprot, ka viņu dzīvē viss sabrucis, saka: esmu gatavs uz visu. Viņi nebaidās, jo ir ļoti noguruši no tā, kas viņu dzīvē notiek. Taču es nepateikšu - hop, hop, un dzīve sakārtosies. Es prasu regulāru darbu mēneša garumā. Tie, kuri izpilda manas prasības, ir ļoti apmierināti. Bet cilvēks ir slinks.

- Jo nav viegli disciplinēt sevi.

- Pirmās četrpadsmit dienas ir grūtas. Šķiet, kas nu tur daudz, rakstīt ar roku piecpadsmit minūšu dienā. Bet ir vēl papildu uzdevumi, kā es tos dēvēju, sīkie, mazie prieciņi - šodien apēdu kūciņu un ne ar vienu nedalos. Cilvēks neatrod laiku pat tam. Viņš ir tik aizņemts...

- Ar ko?

- Ar savām problēmām, naudas pelnīšanu un citām lietām, un aizmirst lutināt sevi. Visbiežāk tā ir lielākā problēma - darām visu citiem, bet par sevi nedomājam. Cilvēks vairs nemīl sevi. Mazie uzdevumi, kurus lieku pildīt, ir vērsti uz to, lai cilvēks sajūt, cik patīkama ir laimes sajūta.

- Joprojām, īpaši padomju laikā dzīvojušie, mēdz uzskatīt, ka egoisms ir nosodāms. Sev neko, citiem - gandrīz visu.

- Egoisms ir viena no labākajām īpašībām. Kad man iebilst - tas ir egoistiski, atbildu: jums līdz egoismam ir kā rāpus līdz Maskavai. Ļaujieties mazajiem prieciņiem, taču tieši to darīt ir visgrūtāk. Vēl es lieku labot burtus. Tā ir grafoterapija - mainot burtus, varam mainīt rakstura iezīmes.

- Piemēram, burta «t» rakstība var liecināt par zemu pašvērtējumu. Kad ko tādu izlasīju, protams, sāku pētīt, kā rakstu šo burtu.

- Neieteiktu analizēt patstāvīgi. Grafoterapijā izvērtē, kura īpašība ir jāmaina. Izmainot kādu rakstura īpašību, rodas ķēdes reakcija, un, nedod dievs, izmainīsiet rakstura īpašību, kas, piemēram, nepieciešama, lai pašrealizētos. Ja cilvēks stāsta, ka viņam sagādā problēmas kāda rakstura īpašība, iesaku pārdomāt, cik ļoti tā traucē. Vai mākslinieks nezaudēs ko būtisku, ja, ziedojoties tobrīd mīlēta cilvēka dēļ, liks sevi rāmjos, zaudēs radošumu un nevarēs sevi realizēt mākslā? Paies laiks, un viņš satiks cilvēku, kuram patiks tieši tāds, kāds ir. Mēs nepiedzimstam gudri un viedi. Kļūdāmies, izvēloties partneri, tā gadās.

Speciālists pateiks, vai tiešām ir zema pašapziņa. Varbūt pašapziņu pacels fiziskas nodarbes, tāpēc nevajag «mocīt» «t» burtu. Puiši mēdz teikt: esmu enerģisks un uzvilkts. Tad iesaku apmeklēt sporta zāli vai skriet, bieži vien rokraksts nav jāmaina, cilvēks tikai nezina, kur likt enerģiju, kā to izlādēt. Ja vīriešiem, kam trako testosterons, sieva neļauj izlādēties, sportot, bet liek nākt mājās (un visbiežāk tā notiek), tad viņš to izlādē citur - vai nu tā ir neirotiska uzvedība mājās, vai cita veida agresija.

- Kad izmanto grafoterapiju? Labošu sevi... - kad tā ir jāizmanto?

- Tieši tā - vai ir jāizmanto. Grafoterapiju izmanto, ja nepieciešams spēcīgs stimuls, lai cilvēks kaut ko mainītu savā dzīvē. Tā noder, lai attīstītu radošumu. Tad ieteicams rakstīt dienasgrāmatu. Kā jau teicu, grafoterapija palīdz mainīt rakstura īpašības, kas traucē ikdienā. Agresija, nepacietība, steiga, stress, nesavaldība, attieksme pret materiālām, garīgam lietām, slinkums, attieksme pret sevi, vēlme mācīties vai nemācīties… Ir mēģināts mazināt atkarības, bet tas ir diskutabls jautājums. Uzskatu, ka to izdara cilvēks pats, ja vien vēlas. Labam grafologam ir jājūt, kurā brīdī ir klients un kad - pacients. Ja konstatēju veselības, arī psihiska rakstura problēmas, saku, ka jāiet pie ārsta.

- Pēc rokraksta var noteikt, vai cilvēkam ir psihiskās veselības traucējumi?

- Jā, tie ir ļoti izteikti saskatāmi. Latvijā gan šo metodi ne īpaši atzīst. Latvijā grafologus uzskata par...

- Pūšļotājiem?

- Ļoti precīzi. Šobrīd ir maza saujiņa psihiatru, kuri piekrīt, ka grafoloģija ir efektīva. Bet jāapzinās, ka viss mainās, un psiholoģijas un psihiatrijas jomā vēl būs daudz atklājumu. Saprotu, ka daudzi, kas sevi sauc par grafologiem, ir sabojājuši šīs zinātnes reputāciju. Manuprāt, jebkurā zinātnē un nodarbē ir cilvēki, kuri sabojā priekšstatu par to.

- Vai tā ir, ka, mainot rokrakstu, var mazināt depresiju?

- Jā, to var panākt. Šie cilvēki sākumā ir jāspiež rakstīt, bet pēc četrpadsmitās dienas atzīst, ka kļuvis labāk, ir patīkamākas sajūtas, viņi atbrīvojas. Viņi sakārto attiecības, atrod darbu. Esmu arī dabūjusi pa kaklu, ka izšķīru laulības.

- Kā tad tā?

- Ja redzu vardarbību un to, ka otra puse nemainīsies, esmu pateikusi, ka jāšķiras. Nav jācieš. Jā, es uzņēmos «vainu» par to, ka devu iespēju cilvēkam dzīvot laimīgi.

- Terapijā iesaka rakstīt, ja ne dienasgrāmatu, tad, piemēram, pierakstīt sapņus. No savas pieredzes varu teikt, kad rakstu, es domāju citādāk nekā tad, kad runāju. Koncentrētāk, asāk.

- Darbojas citi smadzeņu apgabali. Rakstot esam tuvāk paši sev. Rakstīšana ar roku ir saruna ar sevi, caur sevi. Bieži vien iesaka rakstīt vismaz pusstundu dienā, lai attīstītu domāšanu, radošumu. Runājot, iespējams, nevaram formulēt domu tik precīzi kā rakstot. Ja vērojam lielos oratorus, tad viņi mēdz kaut ko virpināt rokās, tas palīdz smadzeņu darbībai.

- Manā skolas laikā obligāta bija glītrakstīšana. Atceros speciālu burtnīcu ar dažāda platuma līnijām, prasību rakstīt noteikta lieluma un platuma burtus. Ko bērna attīstībā nozīmē glīta rakstīšana?

- Ļoti daudz. Gatavoju rakstu Izglītības un zinātnes ministrijai par to, lai atjauno glītrakstīšanu. Tas ir nepieciešams bērna attīstībai, jo sīkā motorika tiek būtiski traucēta, ja neraksta ar roku. Bērni kļūst emocionāli vāji. Tas ir savstarpēji saistīts - kā darbinām pirkstiņus, lai veidotos emocionālā stingrība, rakstura stingrība un, galu galā, lai rakstītu glīti. Ja pieaugušam cilvēkam tagad dienā jāraksta desmit, piecpadsmit minūtes ar roku, viņš sūdzas, ka roka sāp.

- Zviedrijā un Vācijā esot nostāja, ka bērni uzreiz jāmāca rakstīt ar datoru, jo pildspalva ir novecojis «elements». Motoriku esot iespējams attīstīt arī ar datorprogrammām.

- Progresu neapstādināt, bet man ir mazliet bail no tā. Jā, pieļauju, ka kādā brīdī pārstāsim rakstīt ar roku. Rakstīšana nav vienīgais, kas trenē sīko motoriku, bet tikai uz klaviatūras to nevar attīstīt. Ja zviedri un vācieši izdomās motorikas vingrinājumus, kas attīstīs ne tikai pirkstu galu sensoriku, bet rokas kustības pilnībā - lai būtu. Motorikas attīstības problēma ir vislielākā. Taču kāda paaudze būs spiesta to visu piedzīvot, jo cilvēks mācās no kļūdām.

- Pazinu cilvēku, kurš apzināti sāka burtus sagāzt uz kreiso pusi.

- Kāpēc?

- Kā pats sacīja - lai skolā atšķirtos no pārējiem.

- Tad jājautā, kā viņš izpauž savas emocijas. Vai ir atklāts? Vai ļoti daudz patur sevī?

- Nesavaldīgs, agresīvs cilvēks, kurš nerunāja par savām emocijām.

- Ja burtus pēkšņi sagāž uz kreiso pusi, tā nav cilvēka iegriba, bet iekšējā būtība tajā laikā. Grafologs Arnolds Plaudis teicis, ka tas atgādina zirgu, kuru vajag savaldīt. Sagāžot burtus, cilvēks cenšas savaldīt situāciju, psiholoģisko spriedzi. Viņš nespēj izstāstīt savas emocijas. Cik ilgi krāsi sevī? Cilvēkam vajag to visu izsviest uz āru, bet viņš nezina, kā. Tas izpaužas kā nervozitāte, agresija, kliegšana. Var salīdzināt ar maza bērna uzvedību. Viņš sper, kož, kliedz, krīt zemē. Viņš nezina, kā izpaust emocijas, un kā prot, tā dara.

Savukārt tie, kuri sagāž burtus uz labo pusi, visu gāž no sevis laukā. Viņiem mēdz būt histēriska uzvedība, viņi plēš traukus, ārdās. Bet tās ir galējības. Ja visi burti ir lēzeni uz labo pusi un rokraksts - skaists, cilvēks ir ļoti emocionāls, viegli saraudināms, visiem jūt līdzi. Tādu rokrakstu ieraugot, gribas cilvēku apkampt un teikt: kā tu vari dzīvot, būdams tik pozitīvs, tevi taču sabradās. Šie cilvēki ir ārkārtīgi mīlīgi, sirsnīgi, bet vajadzīga rakstura stingrība, jo pasaule ir nežēlīga, pasaule liks ciest šiem labsirdīgajiem cilvēkiem.

- Vai Latvijā darba devēji izmanto grafoloģiju personāla atlasē? Francijā izmanto, un tas ir pašsaprotami.

- Francijā grafologi ir kā mums «Oriflame» konsultanti. Savs grafologs ir normāla lieta. Man ir sadarbība ar Kanādu, kur šādi izvēlas personālu uzņēmumiem un bankām. Ir sadarbības partneri Anglijā. Latvijā visbiežāk notiek tā: atnāk uzņēmuma vadītājs, kurš vispirms mācās pats, vēlāk izmanto zināšanas darbā. Zinu uzņēmumus Latvijā, kas prasa iesniegt ar roku rakstītus iesniegumus. Nevis tādēļ, lai atlaistu kādu darbinieku, bet lai pamanītu potenciālu un ļautu attīstīties.

- Kā jūs teiktu - anekdotes par ārstu rokrakstiem ir stereotips? Kas ārstam traucē uzrakstīt salasāmi?

- Ir ārsti, kam ir glīti un salasāmi rokraksti. Patiesība ir vienkārša - ārstam jāraksta daudz papīru, to prasa sistēma, viņš raksta ātri un bieži vien pat atstāj nepabeigtus vārdus. Ārsts domā ļoti ātri un analītiski, un visiem, kam šādi strādā prāts, ir neglīti rokraksti. Roka netiek līdzi prātam. Jo ātrāk domājam, jo mazāk laika skaisti rakstīt. Studiju laikā daudziem sabojājas rokraksts - vienlaikus klausies, domā, pieraksti.

- Rokraksts mainās. Redzot dažādos gados rakstīto, grafologs spēj nolasīt, kas ar cilvēku noticis, kā viņš mainījies?

- Jā, redzams, kā mainījies raksturs, un šādi salīdzinājumi ir interesanti. Redzu, kā mainījusies personība laika gaitā, kādas psiholoģiskas problēmas pārdzīvotas. Mēdz būt iespaids, ka tagad manā priekšā ir pavisam cits cilvēks.

Viedokļi atšķiras, bet es uzskatu, ka bērna rokrakstu var analizēt, sākot no desmit gadu vecuma. Ir burti, kurus bērniem līdz sešpadsmit gadu vecumam nevērtē. Tāds ir «g» jeb intimitātes burts. Jo bērna seksualitāte vēl veidojas.

- Vai pēc burtu formas var noteikt, ka bērns piedzīvojis seksuālu vardarbību?

- Pēc «g» burta var redzēt, ka ir nosliece uz seksuālu vardarbību, ja nodarīts pāri, to redzēs pēc citiem burtiem. Visbīstamākā ir seksuālā enerģija, ja to neievirza pareizā gultnē, tad sāk attīstīties agresija un vardarbība. Visvienkāršāk bērns var izlādēt agresiju sportā. Tāpēc vecākiem ir jānoliek viedtālrunis, beidzot jāpaskatās uz savu bērnu, jāizrunājas ar viņu. Cik daudzi vecāki var godīgi pateikt, ka zina, kas notiek ar bērnu skolā, kā viņš uzvedas, ko runā, kā izturas pret klasesbiedriem, kas viņam patīk, nepatīk? Bieži vien vecāki neapzinoties pagrūž bērnus uz pāragru seksuālo dzīvi, vardarbību. Ar saviem tekstiem. Bērni dzird visu, bet mēs ne vienmēr saprotam, kas rodas mazajā galvā no pilnīgi nevainīgas frāzes. Un nevaram vainot bērnu, ka viņš komunikācijā ir pārpratis un tiek sodīts par to.

- Vai grafologu var apmānīt?

- Ja cilvēks zina rokraksta īpašības, tad var. Ja kāds tā dara, tad tā ir viņa problēma, jo es pateikšu tikai to, ko redzēšu.

ANITA MILLERE

Sertificēta grafoloģe, psiholoģijas maģistre.

11 aktīvi darbības gadi grafoloģijā. Veiksmīga sadarbība ar Lielbritānijas un Amerikas grafologu asociācijām un savstarpējā pieredzes apmaiņa ar Krievijas praktizējošiem grafologiem. Ir novadītas vairākas meistarklases, kursi, semināri, regulāri tiek konsultēti cilvēki personības pilnveidošanas nolūkos ar grafoloģijas palīdzību, sniegti padomi dzīves kvalitātes uzlabošanai, izmantojot rokraksta analīzes rezultātus. Palīdzība vecākiem izprast savus bērnus, pāriem vienam otru, darba devējiem - padotos. Specializācija: integratīvā grafoloģija un holistiskā grafoloģija (latīņu un slāvu burtiem), grafoterapija.

Akadēmisko izglītību grafoloģijā var apgūt Anglijā, Francijā un Vācijā.

Personību raksturojums, analizējot parakstu vai rokrakstu

Anitas Milleres interpretācija

Elita Patmalniece. Runātīga, prot sarunāties ar cilvēkiem un to gaida arī no citiem. Dāsna, ar augstām prasībām. Piesardzīga, patīk atzinība, ļoti laba profesionāle, izcili orientējas kultūrā. Nepatīk plānot. Labas analītiskās dotības. Jūtīga. Sasteidz attiecības.

Normunds Rutulis. Ja sieviete uzsmaidīs, viņam var šķist, ka ir viņai iepaticies. Emocionāls, uzticams, godīgs, spītīgs, entuziasts, ir grūti iekļūt viņa draugu lokā.

Ieva Bondare. Sievišķīga, labprāt palīdz citiem. Rīkosies pēc sava prāta. Piesardzīga, uzmanīga komunikācijā. Labprātāk strādās komandā, nevis individuāli. Blakus vajag cilvēku, kurš sniedz atbalstu.

Raimonds Pauls. Spēj saskatīt un dzirdēt sīkas nianses. Spēcīga personība, vīrišķīga enerģija, prot sevi novērtēt. Valodā var būt ļoti ass. Līdzās vajadzīgs cilvēks, kurš atbalstīs, uzklausīs, pieskatīs, pakomandēs, proti, ģimenes pelēkais kardināls. Nozīmīga materiālā dzīves puse. Piemīt sacensības gariņš - ja kāds izdarīja labi, viņš izdarīs vēl labāk. Citu problēmas risina labāk nekā savējās.

Liene Šomase. Viņu vajag slavēt un novērtēt, tad jūtas ļoti labi. Valdonīga. Dzīvē visu paveiks pati saviem spēkiem. Cilvēks - uguntiņa, milzīgs iekšējais spēks. Blakus jāatrodas spēcīgāka rakstura cilvēkam nekā ir pati. Ģimenes cilvēks. Talantīga. Laba humora izjūta.

Velta Līne. Sievišķīga. Ļoti piesardzīga. Loģiska. Ļoti spēcīgs raksturs, varēja saviem spēkiem izdarīt ļoti daudz. Cilvēkiem tikpat kā neuzticējās, viņas draugu lokā iekļūt bija grūti. Spītīga. Godīga un lojāla, bet sabiedrībā pateica maz. Ļoti domāja, ko runā.

Roberto Meloni. Ja ko iecerējis, gāzīs kalnus. Ļoti svarīgas ir ģimenes tradīcijas. Izteikts ģimenes cilvēks. Atvērts. Talantīgs. Viņam ir būtiski, lai paslavē, novērtē. Patīk uzzināt ko jaunu, iemācīties ko neparastu. Ļoti kompetents, daudz kas viegli padodas, ja tikai izlemj to darīt. Piedzīvojumu meklētājs, taču ģimenes vārds būs noteicošais.

Uldis Stabulnieks. Piemita loģisks un analītisks prāts. Cienīja labu atpūtu, ļoti laba humora izjūta. Ass valodā. Profesionālis savā darbības jomā. Dusmas sevī ilgi neturēja. Ja kādam uzticējās, gaidīja uzticību pretī. Spītīgs. Enerģisks. Prata sevi novērtēt. Izcila izpratne par kultūras lietām. Ļoti patika atzinība, tā bija svarīgāka par naudu.

Regīna Devīte. Ļoti godīga, necieš intrigas. Izteikta atbildības izjūta. Piemīt selektīva klausīšanās, dzird, ko grib. Šarmanta - iziet sabiedrībā un visiem patīk.

Uļjana Semjonova. Pamana vissīkākās detaļas. Ja dara, tad par visiem simt procentiem, ar pilnu atdevi.

Ričards Klaidermans. Greizsirdīgs. Viņš vēlas līdzās spēcīga rakstura mīļoto. Pats ir ļoti enerģisks. Var pat pārkāpt noteikumus un likumus, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Ļoti laba humora izjūta.

Mireija Matjē. Greizsirdīga, cenšas radīt inteliģentu iespaidu un noslēpumainību, bet pēkšņi par daudz izpļāpājas.

Džordžs Klūnijs. Partnerei jābūt pašpietiekamai, spēcīgai, līdzvērtīgai personībai, kas spēj par sevi pastāvēt. Spēj izdarīt visu perfekti. Sirsnīgs, bet paskarbs. Augstas prasības pret apkārtējiem, prasīgs pret tuviniekiem. Greizsirdīgs. Labprāt palīdz. Ļoti laba humora izjūta. Uzsver savu personību, apzinās, ka ir lielisks. Viegli spēj pieņemt dažādus viedokļus un cilvēkus. Viņam piemītošā agresija jāsublimē seksā vai sportā.

Sāra Džesika Pārkere. Sievišķīga. Ja parakstā uzzīmējusi sirsniņu, tātad vēlas pievērst uzmanību tam, kā trūkst. Viņai nepieciešama sirsnība, mīlestība. Spēcīga rakstura sieviete. Rakstot jutusies aizvainota dvēselē. Izteikts apjukums. Trūkst maiguma. Materiālās lietas ir svarīgas, patīk justies labi, ja nodrošinātas viņas vajadzības. Var paķircināt, izjokot cilvēkus. Ļoti spītīga.

Katrīna Deneva. Ļoti daudz enerģijas, ļoti pozitīva, tikai punktu parakstā nevajadzēja likt, jo tādējādi viņa sevi ierobežo, ieliek rāmītī un neļauj kāpt pāri robežām.

Bils Geitss. Glabā noslēpumu, ko citiem nestāsta. Nav skops, bet, pirms kādam palīdzēt, analizē, cik ļoti palīdzība nepieciešama un cik daudz dot. Ļoti labi spēj klausīties cilvēkos, dzirdēt viedokļus. Ļoti paškritisks, iespējams, tāpēc tik daudz sasniedzis.

Žaks Širaks. Prot aplidot cilvēkus, radīt sajūtu, ka tevi vien ir gaidījis. Ļoti pašpietiekama personība. Augstas prasības pret citiem, ir diezgan ass. Sirdsapziņas cilvēks, cenšas nedarīt neko sliktu. Pļāpīgs, cenšas nemelot. Viņš labāk noklusēs nekā samelos. Paštaisns. Emocionālos brīžos spēj sevi savākt. Ja grib viņu izprovocēt uz emocijām, var diskutēt par ticības jautājumiem.

Jānis Pāvils II. Labs diplomāts. Strīdēties ar viņu nebija jēgas, turējās pie sava viedokļa. Mācēja radīt iespaidu, ka esi viņu pārliecinājis, bet īstenībā tas bija viņa viedoklis. Pedantisks cilvēks. Rakstīšanas brīdī bija ārkārtīgi noguris.

Brižita Bardo. Dara sev pāri, sapiņķerējusies pati sevī. Izteikts ģimenes cilvēks, ģimenes dēļ darīs visu. Daudz kompleksu, šaubu, raižu. Spēj darīt vairākus darbus vienlaikus. Brīžiem ir problēmas sevi iekļaut sabiedrības normās. Sarežģīta personība. Ar milzīgo labsirdību un dāsnumu izpērk grēkus. Patiesības cīnītāja, pati tādēļ cieš. Spēj no mušas izpūst ziloni. Jutīga pret kritiku vietā un nevietā. Sirsnīga, bet sevi noniecina. Viņai nevajag skriet ar galvu sienā savu uzskatu dēļ, daudz ko var atrisināt, loģiski izdomājot. Ja tā nerīkojas, tad saskata tikai savu emociju gammu. Nepacietīga. Viņas misija ir palīdzēt cilvēkiem, ne dzīvniekiem, un tā ir liela pretruna.

Hilarija Klintone. Tieša, spēcīga personība. Ļoti slikta atmiņa. Labprāt runā ar cilvēkiem. Atklāta. Analītiska, ļoti loģiska. Var būt skarba, bet pozitīvi noskaņota. Ja dzīvē iet slikti, darīs visu, lai klātos labi. Grib pierādīt citiem, ka var izdarīt daudz. Un saviem spēkiem.

Mārgareta Tečere. Piemita izcila humora izjūta, dzīvē tā daudzreiz viņu glābusi. Dāsna pret saviem cilvēkiem. Piemita lojalitāte, godīgums, taisnīgums, iekšējais spēks. Ja kādam palīdzēja, analizēja, vai ir vērts. Visu dzīvi pavadīja mūžīgās šaubas, ka nav pietiekami gudra, var apgūt vēl vairāk.

Kārlis Šadurskis. Patīk runāt par sevi, labi prot sevi prezentēt. Greizsirdīgs. Piesardzīgs. Ļoti domā, ko pasaka. Cenšas sevi savaldīt, lai citi neredzētu, kāds ir.

Žaneta Jaunzeme-Grende. Vadītāja, spēcīga personība. Kā pateicu, tā būs.

Nils Ušakovs. Izteikts psiholoģiskais saspringums, bet būtu dīvaini, ja viņa amatā cilvēks neizjustu saspringumu. Viņam līdzās vajag cilvēku, kurš palīdz, dod padomus, sargā, virza, ietekmē. Lai ir aizmugure.

Raimonds Vējonis. Rakstīšanas brīdī jutās noguris, stresains. Analītisks prāts. Ļoti labprāt palīdz cilvēkiem. Jūtīgs, emocionāls, zina, cik daudz drīkst runāt. Ļoti augsta atbildības izjūta, spēcīga paškritika.

Ints Ķuzis. Cilvēks savā vietā, spēj izprast, ieraudzīt, pamanīt detaļas. Precīzi izpilda darbu. Patīk mierīgs, harmonisks, sakārtots darbs vadītāja amatā.

Einars Repše. Ietiepīgs, spītīgs, seko savai idejai. Ja ko izdomās, tad to izdarīs.