Sekundes, minūtes un stundas garums ir definēts, bet laika skaitīšanas atskaites punktu tik un tā izvēlas cilvēks. Visā pasaulē jauns gads neiestājas vienlaikus, un ne tikai laika joslu atšķirības dēļ. Starpība gadskaitļos un datumos ir ievērojama, tas pierāda, cik viss ir relatīvs. Pat laiks, pēc kura dzīvojam.
Kāds visā nopietnībā, cits ar ironiju jaunu dzīvi sāk 1. janvārī, «mūsu gada»pirmajā dienā. Bet ir cilvēki, kuri arī Latvijā viens otram Vecgada vakarā un jaunā gada pirmajā dienā nenovēl laimīgu, pārticīgu un mīlestības pilnu nākamo gadu. Viņi to ir jau izdarījuši, vai arī pēc viņiem pieņemamās laika skaitīšanas sistēmas nākamais gads vēl nav iestājies.
Hinduistu Gaismas svētki aizvadīti
Indiešu Jaungads Rīgā nosvinēts jau novembra sākumā - krāšņi, ar dziesmām, dejām, gadatirgu. Svētku datums tiek noteikts pēc hinduistu kalendāra, taču parasti tie iekrīt laikā no oktobra vidus līdz novembra vidum, pēc karsto musonu vēju perioda.
Hinduisti savas Jaungada svinības devē par Gaismas svētkiem jeb Divali svētkiem (saliktenis «Diwali» veidots no diviem vārdiem, kas sanskritā nozīmē «lampas» un «rinda»). Gaismas festivāls tiek rīkots, godinot hinduistu dieva Rāmas uzvaru pār dēmonu Rāvanu - gaismas un tumsas, labā un ļaunā pretmetiem. Svētku pamatā ir sena leģenda, kas vēsta par dieva un dēmona cīņu. Uzvarētājam Rāmam par godu ļaudis iededza sveces, un šī tradīcija tiek turpināta.
Divali ir nozīmīgākie reliģiskie svētki, ko tradicionāli svin piecas dienas pēc kārtas. Šajās dienās ļaudis Indijā grezno mājas, sētas, veikaliņus, birojus un ielas ar gaismiņu virtenēm, eļļas lampiņām un svecēm, kuru simboliskais mērķis ir aizdzīt tumsu un ļaunumu un vairot gaismu un visu labo, ģērbjas īpašās svētku drānās, rotājas ar ziedu virtenēm, gatavo svētku maltītes un īpašus saldumus, apdāvina cits citu un vienojas kopīgās lūgšanās.
Kad satumst, tiek rīkota krāšņa uguņošana, kas savukārt simbolizē prieku un aizbiedē ļaunos garus. Gatavojoties svētkiem,hinduisti gatavo Divali gaismekļus- māla lampiņas ar kokvilnas dakti, bet iekšā sapilda eļļu vai kausētu sviestu.
Lielākā daļa hinduistu īpaši godina labklājības un bagātības dievieti Lakšmi, jo Divali laiks sakrīt ar ražas svētkiem, kad lauksaimnieki izrāda savu pateicību par ražu un aizlūdz par veiksmīgu nākamo gadu. Tieši par godu Lakšmi pie māju ieejas durvīm novieto aizdegtas lampiņas - lai dieviete nepaietu garām un svētītu šo namu.
Piecas dienas, piecas nozīmes
Katrai no piecām festivāla dienām ir atsevišķs nosaukums un nozīme: pirmajā dienā tiek pasniegtas uzkodas nāves dievam, lai atpirktos no pāragras nokļūšanas viņsaulē; otrā diena tiek veltīta dievam Krišnam pateicībā par dēmona Naraka uzveikšanu; trešā diena veltīta dievietei Lakšmi, kas, kā uzskata hinduisti, spēj piepildīt lūgšanas, ja vien pareizi lūdz un pret dievieti izturas ar cieņu. Cilvēki pa ielām pārvietojas procesijās, nesot dievietes attēlus.Ceturtajā dienā tiek svinēta Krišnas uzvara pār lietus un negaisa dievu Indru. Šajā dienā vīri pasniedz dāvanas savām sievām.Piektajā dienā ģimenes pulcējas kopīgai laika pavadīšanai un maltītei, pasniedz dāvanas, dodas ciemos.
Ebreji dzīvo 5777. gadā
Arī ebreji ir sagaidījuši savu 5777. gadu, ko svin ebreju kalendāra septītā mēneša tišrei pirmajā un otrajā datumā. Jaunais gads Roš-a-Šana sākās 2016. gada 3. oktobrī saulrietā un ilgs līdz nākamā gada rudenim.Ebreju gadu skaitīšana tradicionāli tiek rēķināta kopš pasaules radīšanas, balstoties uz Saules un Mēness cikliem, tāpēc, ievērojot ebreju un gregoriāņu kalendāra atšķirības, agrākais Roš-a-Šana datums var būt 5. septembrī, vēlākais - 5. oktobrī.Turklāt ebreju kalendārā 19 gadu ciklā septiņos gados var parādīties papildu -trīspadsmitaismēnesis.
Roš-a-Šana simbolizē cilvēka radīšanu, jo šajā laikā Dievs sagrupē cilvēkus Dzīves grāmatā atkarībā no viņu rīcības aizvadītajā gadā. Vieni tiek ierakstīti kā taisnīgie, otri kā grēcinieki, bet trešie - kā cilvēki, kuriem piemīt gan grēcīgums, gan taisnīgums. Taisnīgajiem Dievs dod vēl vienu dzīves gadu, grēciniekus izdzēš no Dzīves grāmatas, bet pārējiem desmit dienu laikā ir jānožēlo iepriekšējā gada grēki. Tikai pēc tam arī viņu vārdi tiek ierakstīti atpakaļ Dzīves grāmatā.
Izraēlā šos svētkus svin visi. Pirmo dienu atzīmē ar lūgšanām, nereti pie ūdenstilpes, kurā met maizi vai akmentiņus, simboliski atbrīvojoties no grēku nastas, kā arī sinagogā tiek pūsta no auna raga gatavota taure šofars, tādējādi aicinot visus uz grēku nožēlošanu un mudinot aizdomāties par stāšanos Dieva taisnās tiesas priekšā. Ebrejiem noteikts izanalizēt savus darbus un sagatavoties nākamajam gadam.
Pārdomājot nākotni, ebreji lūdz mieru, saticību, veselību, viens otram novēl labu gadu vai labu un saldu gadu, tāpēc galdā tiek celti daudzi ēdieni, kuri simbolizē bagātīga un laimīga gada novēlējumu.
Islāmticīgie izmanto lunāro kalendāru
Musulmaņi gadus skaita kopš brīža, kad m. ē. 622. gadā vajātais pravietis Muhameds pārcēlās no Mekas uz Medīnu, kur pulcēja daudzus sekotājus, un to uzskata par islāma valsts veidošanās sākumu. Tāpēc, kad pēc gregoriāņu kalendāra tiks svinēts 2041. gads, islāmticīgo kalendārā (hidžrī kalendārā) būs 1463. gads. Islāma kalendāra gads (hidžra) ir 12 lunārie mēneši un aptuveni 354 dienas. Saskaņā ar šo kalendāru jaunais gads sākas par 11 dienām agrāk nekā mums, kas dzīvo pēc gregoriāņu kalendāra. Pirmās desmit jaunā gada dienas musulmaņi uzskata par īpaši labvēlīgām, lai uzsāktu kaut ko jaunu, piemēram, apprecētos. Bet šie nav svētki, kas tiek plaši atzīmēti.
Hidžrī kalendāra 1429. gads pilnībā iekrita Gregora kalendāra 2008. gadā, un šādi gadi sakrīt katrus 33 vai 34 islāma kalendāra gadus (32 vai 33 gregoriāņu kalendāra gadus).
Tibetieši tic brīnumam
Latvijā ir gana daudz sekotāju, kuri iesaistās tibetiešu svētkos. Arī tibetiešu gada sākums tiek aprēķināts pēc Mēness kalendāra, un jauns gads («Losar») nesākas 1. janvārī. Šogad tas iestājas 19. februārī.
Tibetieši, svinot Jaungadu, veic ūdens rituālus, uz virtuves sienām ar klīsterim līdzīgu masu zīmē astoņas dievības, kuru uzdevums ir nest veiksmi šai saimei. Līdzīgi kā latvieši veļu laikā, tibetieši mirušajām dievībām ziedo ēdienus un dzērienus.
Tibetiešu kalendārā gada pirmās 15 dienas (sākot ar «Losar») iezīmē laiku, kad Buda veica daudzus brīnumus. Pirmā diena tiek veltīta tibetiešu garīgajam līderim dalailamam, bet kulminācija tiek sasniegta 15. jeb Brīnumu dienā. Šis laiks budismā tiek uzskatīts par īpaši labvēlīgu, lai veiktu labus darbus. Pirmajā jaunā gada dienā cilvēki tērpjas jaunās drānās, apmeklē klosteri, lūdzas. Šo dienu visbiežāk pavada ģimenes lokā, bet nākamajā dodas apsveikt un apdāvināt kaimiņus, kuri aizvadītā gada laikā ir palīdzējuši un bijuši labvēlīgi.
P.S. Pēc austrumnieku tradīcijām svinamais jaunais - Ugunīgā Gaiļa - gads sāksies 2017. gada 28. janvārī. Kā to sagaidīt un ko tas sola katrai horoskopa zīmei, lasiet «Praktiskās Astroloģijas» speciālizlaidumā, kas decembra nopērkams visās preses tirdzniecības vietās.
Izmantoti interneta resursi: sonkeigo.lv, Vikipēdija; ganden.lv; revs.lv