Ja zinātu, kur kritīs, jau laikus spilventiņu paliktu apakšā. Tā mēdzam teikt, kad notiek kaut kas tāds, ko varējām paredzēt. Ne vienmēr šķiršanās ir novēršama, bet psihologs, numerologs un astroloģijas interesents Jānis Caics saka: numeroloģijā vai astroloģijā prognozējot attiecību krīzes periodus, cilvēki var sagatavoties sarežģījumiem. Ja ir vēlme saglabāt attiecības, tad krīzi būs iespējams pārdzīvot, apbruņotiem ne tikai ar vēlmi palikt kopā, bet arī ar zināšanām, kā to izdarīt.
Ne velti satikās
Pastāv dažāds skaidrojums par to, kas ir liktenīgais vai karmiskais cilvēks un kāpēc izvēlamies tos, kurus pametam vai kuri pamet mūs. Ezotērikas mācības skaidro, ka dzīvē katram paredzēts savs karmiskais cilvēks, kurš kaut ko iemāca. Tāpēc cilvēki satiekas un veido attiecības. Viņi paliks kopā tik ilgi, līdz būs iemācījuši partnerim to, kas bijis lemts. Daudziem šī mācībstunda ilgst visu kopdzīvi un viņi nešķiras, bet citi apprecas vairākas reizes. Turklāt prot ar godu izšķirties - bez skandāliem un naida.
Saderība, karma, dzīves uzdevumi
Numeroloģijā saderību var noteikt pēc vairākiem aspektiem, un ir cilvēki, kuriem ļoti laba saderība ir ar niecīgu cilvēku skaitu. Dzīves laikā viņiem ir maz iespēju satikt savu liktenīgo, karmisko mūža partneri. Vai arī viņi to satiek tikai vienreiz, un tad no sirds jānovēl: lai pietiek gudrības to saprast un nepaiet garām! Tas nenozīmē, ka cilvēkam nevar būt ģimene, attiecības un laba sadzīvošana. Sadzīvos jau, tikai, ja nezini, kā ir tad, kad līdzās ir saderīgākais no saderīgākajiem, neuzzināsi, cik viegla var būt kopā būšana.
Savukārt astroloģijā var nolasīt to, vai dzīvē paredzēti vairāki partneri un kādu mērķu (var teikt, karmas) dēļ cilvēki ir satikušies. Iespējams, tikai tālab, lai radītu kopīgu bērnu, kurš pasauli apvērsīs otrādi.
Numeroloģijā ir iespējams noteikt, kurā dzīves posmā vai kādā vecumā, mīlošiem cilvēkiem satiekoties, attiecības būs visnoturīgākās. Diemžēl tā gadās, ka savu ideāli saderīgo cilvēku satiekam vai nu par agru, vai par vēlu. Un tad attiecību skurbumam punktu pieliek šķiršanās.
Vai septiņi gadi ir liktenīgi?
Tiklīdz sadzīviskās sarunās nākas pieminēt pirmo nopietno pārbaudījumu attiecībās, daudzi nedomājot iesaucas: «Pēc septiņiem gadiem!» Interesanta ir notāru informācija - pirms pāris gadiem laulību pie notāra visbiežāk šķīra pāri, kuru laulības stāžs bija tikai četri līdz septiņi gadi. Tādi ir arī Centrālās statistikas pārvaldes pētnieku apkopotie dati - Latvijā biežāk šķirtas laulības pēc četriem līdz septiņiem kopdzīves gadiem.
Ekstrasenss Ilmārs Briedis savā darbā novērojis, ka visbiežāk attiecības tiek pārbaudītas pēc divarpus kopā nodzīvotiem gadiem, bet tikpat kā nekad nešķiras kopdzīves periodā no 12 līdz 18 gadiem. «Tie divarpus ir pirmie gadi, kad abi pieslīpējas, rodas bērni un līdz ar viņiem - finansiālas grūtības, jo naudas kļūst mazāk. Pēc divdesmit gadiem cilvēki kļūst vienaldzīgi viens pret otru, iestājas pieradums. Dažreiz mēdz piedāvāt viens otram - padzīvosim atsevišķi. Esmu novērojis, ka tik un tā viss beidzas ar šķiršanos. Tiklīdz sieviete iemācās naglu iesist sienā (to es saku pārnestā nozīmē), tiklīdz viena spēj tikt galā ar grūtībām, tā lieta nonāk līdz šķiršanai,» stāsta Ilmārs Briedis.
Nākamā ekstrasensa fiksētā kritiskā robeža - pēc 20 gadu kopdzīves. Kad notāriem 2011. gadā tika deleģētas tiesības šķirt laulību, arī viņi novēroja, ka uz notariātu šķirties devās lielākoties pēc 20 gadu ilgas laulības. Tas ļāva secināt, ka attiecības sen jau izirušas un beidzot izlemts papīrus sakārtot juridiski.
Sausā statistika liecina, ka pēdējo padsmit gadu laikā vidējais laulības ilgums bijis 13-14 gadu. Savukārt Ilmārs Briedis iebilst, ka nevis septiņi, bet gan astoņi kopdzīves gadi ir klupšanas akmens.
Šķiras neprātīgi
Kāpēc lai Jāņu, Līgo un skaisto vasaras saulgriežu laikā runātu par šķiršanos, ja reiz tieši vasaras mēnešos tiek rīkots visvairāk kāzu? Mūsu valsts statistiķi informē, ka 2014. gadā uz 1000 noslēgtām laulībām Latvijā šķirta 501 laulība. Latvijā ir lielākais šķirto laulību skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, tik kritiski bija Eiropas Savienības statistikas pārvaldes «Eurostat» dati par 2011. gadu. Togad Latvijā bija reģistrēti četri šķiršanās gadījumi uz 1000 iedzīvotājiem. Eiropas Savienībā - 1,9 šķiršanās gadījumi uz 1000 iedzīvotājiem.
Starp citu, laulības šķiršanas lietu skaits pie notāriem nav būtiski mainījies - ik gadu savām ģimeniskajām attiecībām oficiāli punktu pieliek apmēram 5000 pāru. 2015. gadā notariātā laulību šķīra 4848 pāri, 2011. gadā - 5783.
Nozīme ir izglītībai un vecuma starpībai
Šā gada sākumā Latvijas Universitātes 74. konferencē tika prezentēts Centrālās statistikas pārvaldes pētnieku pētījums, tiesa gan, par 2001. gadu - par laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju izmaiņām 15 gadu laikā, tostarp par dažādu faktoru ietekmi uz laulības šķiršanu.
Secināts, ka, palielinoties laulāto izglītības līmeņu starpībai, palielinās laulības šķiršanas iespēja. Lielāka iespēja izšķirties ir personai ar pamatizglītību. Laulība biežāk izirst, ja vīrietis ir mazāk izglītots (iespēja palikt kopā ir 43%), savukārt mazāk izglītota sieviete ir niecīgāks šķērslis laulības saišu stiprībai (iespēja palikt kopā ir gandrīz 49%).
Pētījumā ir interesanti dati arī par vecuma starpību. 2001. gadā laulību brīdī vīrietis bija divarpus gadu vecāks nekā sieviete. Vidējais vīrieša vecums precoties bija 31 gads, sievietes - 28,5 gadi. Ja Latvijā ir tik augsts šķiršanās procents, iespējams, šāda vecuma starpība nav bijusi labākā…
Jāmācās sadzīvot
Jānis Caics skeptiski noteic, ka var statistiski pētīt šķiršanos, bet jautājums - cik atklāti cilvēki runā par kopdzīves pārtraukšanas iemesliem? Tas, kas notiek ik pēc noteikta perioda, ir «ielikts» abu dzīves partneru psiholoģiskajā matricā. Sadzīviski konflikti atkārtojas regulāri, ja cilvēks nemainās. Savukārt garīgās krīzes rodas, ja ģimenē viens ir psiholoģiski vai enerģētiski spēcīgāks par otru un sadzīves līmenī dala lomas, kurš ģimenē ir galvenais. «Katrai ģimenei ir savs scenārijs, kāpēc rodas strīdi un konflikti. Ja grib, lai būtu mīlestība, vajag katru dienu sevi pazaudēt pozitīvā nozīmē,» viņš iesaka, tādējādi norādot uz spēju atteikties no savām ambīcijām, untumiem un piekāpties - iemācīties kompromisa mākslu un spēt saskatīt attiecību krīzes risināšanas paņēmienus. Ilmārs Briedis piebilst, ka ģimenes izirst lielākoties alkohola dēļ.
Un tomēr - kāpēc tieši septiņi gadi?
Jānis Caics uz šo jautājumu atbild, atgādinot par skaitlim 7 piedēvēto īpašo nozīmi - septiņas čakras, septiņas dienas nedēļā utt. Viņš saka - attiecību krīzes skaidrošanā var izmantot arī daudzus astroloģiskus un psiholoģiskus aspektus, bet tad cilvēkam būtu jādzīvo vienās bailēs. «Aspektu ir ļoti daudz. Piemēram, pirms piecdesmit gadiem sabiedriskais statuss, jo īpaši vīrietim, neļāva oficiāli šķirties. Tad šķita, redz, cik laba un saticīga ģimene. Bet par reālo situāciju sabiedrība nezināja. Atcerēsimies, ka psiholoģijā ir vecumposmu krīzes, piemēram, no divdesmit septiņiem līdz divdesmit deviņiem gadiem, trīsdesmit trijos gados, ap četrdesmit.»
VAR ARĪ TĀ
2010. gadā Itālijā - valstī, kurā uz 1000 iedzīvotājiem nav pat viens reģistrēts šķiršanās gadījums - notika pirmais šķiršanās tirdziņš. Šajā pasākumā cilvēki varēja uzzināt informāciju par juridiskajām prasībām šķiroties un… iepazīties. Ja šķirties, tad ar glanci - attiecību krīzē nonākušajiem tika piedāvāta iespēja apgūt skaistumkopšanas noslēpumus un uzzināt, kā tikt vaļā no bijušā vīra vai sievas, ja tas vai tā pēc šķiršanās sāk vajāt.
Šķirto laulību skaits uz 1000 noslēgtām laulībām Latvijā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde