Tuvojoties pavasarim, daudzi biežāk ielūkojas spogulī un ne vienmēr ir apmierināti ar to, ko ierauga. It īpaši, ja pa ziemu uzaugusi riepiņa. Tad nu, tiecoties labi ātri no tās atbrīvoties, dažs gatavs sevi pakļaut teju inkvizīcijas cienīgām diētām. Uztura speciāliste un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas (LDUSA) valdes locekle Inga Širina gan brīdina: neticiet visam, ko sola neskaitāmās tievēšanas reklāmas! Esiet kritiski un neaizmirstiet – galvenais ir laba pašsajūta un veselība!
Kad pirms trīspadsmit gadiem Inga Širina gājusi mācīties uz Rīgas Stradiņa universitāti par uztura speciālisti, šķitis – šī profesija noteikti būs ļoti pieprasīta, jo, nenoliedzami, vislasītākie raksti un biežāk apspriestie temati gan tad, gan šobrīd ir visdažādākās diētas. Īstenībā viss izrādījies citādi, jo cilvēki par to lielākoties interesējas vien populārzinātniskā līmenī. «Viņi grib par to palasīt, parunāt, padiskutēt, kaut ko izmēģināt. Tā ir kā tāda laimes atslēgas meklēšana, kas sola iegūt tievu figūru maksimāli ātrā laikā un ar maksimāli mazāku piepūli,» ir novērojusi uztura speciāliste.
Informācijas plūdi jāšķiro
Cilvēki nebūt neraujas pie šīs jomas profesionāļiem, lai atrastu viņu veselībai vēlamāko uztura modeli. Turklāt arī tie, kas ierodas pie speciālista, ir sasmēlušies gatavas un «neapstrīdamas» patiesības, ko uzzinājuši no paziņām un medijos. Esot sajūta, ka cilvēki atnāk uz konsultāciju, lai pierādītu savu patiesību un padiskutētu – sak, ko tu teiksi par šo vai to, nevis lai vēlētos ko mainīt savā līdzšinējā dzīvesveidā. Vēl daļa klientu 40 minūšu garajā sarunā ar uztura speciālistu vēlas saņemt kādas receptes, kas tiem, piemēram, trīsreiz dienā iedzerot kādus medikamentus vai uzēdot ābolu, ļautu panākt vēlamo efektu. Tā tas nenotiek, un cilvēki jūtas vīlušies, un arī speciālistam nav gandarījuma. Tad nu viņi labāk gatavi tērēt naudu nepārbaudītām metodēm, par kurām uzzinājuši žurnālā vai kādā interneta rakstā, jo tās atšķirībā no uztura speciālista sola neticamus rezultātus dažās dienās. Nereti izmēģināšana beidzas pēc pāris dienām, jo tiek atrasts vēl kas «labāks un efektīvāks». Uztura speciāliste atzīst, ka patiesībā ilgtermiņā mainīt savu dzīvesveidu un uztura paradumus ir gatava vien ļoti neliela daļa pieaugušo. Brīžiem šķiet, ka ir praktiski neiespējami iestāstīt kādam to, kas viņa veselībai būtu optimāls. Šis esot viens no iemesliem, kāpēc Inga vairāk strādā ar bērniem. Jo, ja kādai atvasei ir problēmas ar vēdera izeju, tad vecāki ļoti uzmanīgi klausās speciālista teiktajā un arī izpilda to.
Katrā ziņā viņa aicina izturēties pret visu to nopietnāk, jo sekas, eksperimentējot ar sevi, var būt neprognozējamas, piemēram, nespējot ieņemt un iznēsāt bērnu vai sagandējot kuņģi un radot vēl citas problēmas, ko nāksies izjust gadiem. Jo šobrīd tiešām ir izvēle un piedāvājums, lai izveidotu saprātīgu ēdienkarti. Diemžēl – cilvēki neprot izvērtēt pieejamo informāciju, ņem par pilnu visu to, kas rakstīts. «Nevar nosaukt sevi par uztura speciālistu, izlasot vienu grāmatu. Ja lasi kādu rakstu, vismaz noskaidro, kas to ir uzrakstījis un vai tāds autors vispār eksistē. Jo sarakstīt jau var nezin ko! Un interneta forumi – tie vispār ir atsevišķas sarunas vērts temats, jo tur var visādus brīnumus uzzināt. Ja uztura speciālista viedoklis nav ticamāks par kāda svešinieka teikto – tad varu tikai noplātīt rokas,» nopūšas uztura speciāliste.
Galvenais – produktu daudzveidība
Par diētām kopumā viņa var teikt vienu – tas viss lielākoties ir mārketings. Katrs cenšas piesaistīt sabiedrību ar nedzirdētām idejām un tādā veidā nopelnīt. Viņa, protams, esot dzirdējusi par diētām, kas balstās uz Mēness fāžu, asins grupas vai astroloģisko zīmju ievērošanas pamatiem. Versiju jau ir ļoti daudz, un ir jau tajās arī savi patiesības graudi. «Nenoliedzami, viss ir mūsu galvās: ja kam ticam, tas noteikti ir papildu bonuss. Ja tas palīdz dzīvot veselīgi, tad tikai uz priekšu! Viena no manām kolēģēm regulāri sekoja līdzi Mēness fāzēm – augošā Mēnesī atļāvās vairāk vaļību, dilstošā, kad arī apetīte esot mazāka, ierobežoja. Teica, ka viņai šāds «rāmis» ļoti palīdzot.» Arī astroloģiskajās zīmēs un horoskopos varot atrast loģiskas sakarības – ja cilvēks ir aktīvs, enerģisks, tad, visticamāk, tādam ir mazāk problēmu ar lieko svaru. Bet būs lēnākas, mazkustīgākas, konservatīvākas personības, kam jau tīri zvaigznēs ierakstīts, ka grūtāk būs noturēt optimālo svaru un mainīt dzīvesveidu.
Neesot jau tik būtiski – esi veģetārietis, vegāns, kādas diētas ievērotājs, svarīgākais, kas gan noteikti jāņem vērā – lai uzturs nekļūst vienveidīgs. Jo viens no veselīga uztura principiem ir dažādība: jābūt gan graudaugiem, gan augļiem un dārzeņiem, gan piena produktiem, gan gaļai un zivīm. Ja diēta nemotivētu iemeslu dēļ prasa atteikties pilnībā, piemēram, no piena produktiem, tad uztura speciāliste gan mudinātu aizdomāties par šādu ierobežojumu saprātīgumu. Daudzie aizliegumi diētās neesot ne zinātniski pierādīti, ne arī skaidri definēti. Ar to jābūt uzmanīgiem, tāpat kā, teiksim, ar bērnu vadītu uzturu, ko cilvēki interpretē ļoti dažādi. Daudzi uzskata, ka bērns pats zinās, ko viņam vajag – un kad vajadzēs, pats sāks grauzt, piemēram, burkānu. Taču tas var novest pie lielām veselības problēmām. Tas pats esot ar svaigēšanu. Viņa noteikti esot par to, ka vairāk jāēd svaigi, nevis termiski apstrādāti dārzeņi, augļi un ogas, jo tajos vairāk saglabājas vitamīni un minerālvielas. Taču atkal – nevajag neko pārspīlēt. Arī termiski apstrādāta maltīte ir vērtīga, tikai nevajag ēdienu pārvārīt vai pārcept, arī pieliekot sāli un taukus, labuma būs maz.
Vecā, labā uztura piramīda
Inga pati nekad nekādas diētas nav ievērojusi, bet cenšoties ierobežot tādu produktu lietošanu, kas atrodas uztura piramīdas pašā virsotnē un arī visbiežāk rada liekos kilogramus – saldumi, miltu ēdieni, tauki. «Pret tā saucamajām ātrās tievēšanas diētām man kā cilvēkam ar augstāko medicīnisko izglītību ir skeptiska nostāja, jo brīnumlīdzekļi šajā jomā nav izgudroti. Taču, ja badojas vai ievēro diētu īstermiņā, lai mobilizētu un uzmundrinātu organismu, tad tas ir atbalstāmi. Bet atkal – ja pēc tam atgriežas pie vecā raciona un dzīvesveida, tad tam ir maza jēga, jo vienkārši bezjēdzīgi izmoki sevi. Ko dod četru kilogramu zaudēšana uz mēnesi, ja pēc tam brauc pa vecajām sliedēm?!» Jāmaina ilgtermiņā viss, un jāievēro veselīgs dzīvesveids un uzturs visu mūžu. To Inga varot pierādīt ar savu piemēru, jo cenšoties maksimāli neatkāpties no savas ēdienkartes. Nekas jauns jau nav jāizdomā – vajag tikai turēt acu priekšā veco, labo uztura piramīdu, kura rāda dažādu produktu optimālās attiecības (skat. attēlā). Gan tas, gan vairāk kustību svaigā gaisā un sportošana ļaus turēties labā formā. Viņa piebilst, ka te runājot par veselu cilvēku, nevis tiem, kam ir dažādas iedzimtas vai iegūtas slimības. Jāatceras, ka, uzsākot veselīgu dzīvesveidu, tie kilogrami tik ātri nedilst. Taču pašsajūta noteikti būs krietni labāka. Un svarīgi ir tieši tas, nevis tik ļoti svara zudums, ja, protams, nav runa par aptaukošanos. Var jau, ņemot vērā auguma parametrus, noteikt ķermeņa masas indeksu, kas parāda optimāla svara robežas. Ir gan dažas nianses, jo profesionāliem sportistiem tas varētu būt lielāks muskuļu masas dēļ. Muskuļi ir smagāki nekā tauki, tāpēc nereti cilvēki, kuri uzsāk diētu un sportošanu, brīnās, ka drēbes it kā kļūst vaļīgākas, bet svari neuzrāda kilogramu samazināšanos.
Izglītība un profilakse
Otra galējība ir teju sevis mērdēšana badā, ar ko visbiežāk sirgst jaunas meitenes. Ar bulīmiju un anoreksiju cīnīties ir ļoti grūti. Lai izvairītos no visa tā, būtiska ir izglītošana, kas gan skolās ir nepietiekama. Sekas ir jaunās paaudzes veselības problēmas – gan aptaukošanās, gan badināšanās. «Būtu labi, ja mūsu skolās iekļautu izglītības saturā arī uztura mācību jau no pirmās klases, kurā stāstītu par veselīgu dzīvesveidu. Tad nevajadzētu cīnīties ar sekām, kuras novērst ir daudz grūtāk nekā nodrošināt profilaksi,» uzskata uztura speciāliste. Vilinājumu bērniem ir ļoti daudz – burgeri, čipsi, saldinātie dzeramie, bulkas un kūkas. Tāpēc tieši skolas ēdnīcām vajadzētu būt veselīga uztura paraugam! Taču to ir grūti izdarīt, kamēr tajās strādā daudzi vecākās paaudzes pavāri, kas nereti nav izglītoti un kurus pārliecināt kaut ko mainīt nav viegli. «Es noteikti esmu par stingrākiem noteikumiem skolās. Vēl labāk, ja arī mājās tiek ievēroti veselīga uztura paradumi. Gan skolās, gan bērnudārzos mēs nedrīkstam pieļaut atkāpes. Mana māsasmeita līdz dārziņam ēda ļoti veselīgi. Atceros, kā viņa ar baudu notiesāja tvaicēta ķirbja šķēli kā siera kūkas gabalu. Sākot apmeklēt dārziņu, viņa bija vienlaikus gan pārsteigta, gan sajūsmināta, stāstot mammai, ka, lūk, tur pusdienās doti cīsiņi,» situāciju ieskicē Inga. Kā tādā gadījumā rīkoties – nedot mājās šo neveselīgo produktu? Kā izskaidrot bērnam, ka tas nav nekas labs, tādējādi liekot apšaubīt audzinātājas autoritāti, kura apgalvo pretējo? Viņa ar šausmām gaidot to brīdi, kad viņas pašas bērns sāks apmeklēt pirmsskolas iestādi. Tas visgrūtāk ir tiem mazuļiem, kuru ģimenēs tiek ievēroti veselīga uztura principi. Nu nevar izglītības iestādēs piemērot lētāko iepirkumu principu – jo kā var gribēt ko ļoti kvalitatīvu no lētā gala?! Noteikti kvalitātei būtu jāliek lielāks uzsvars nekā cenai. Diemžēl nav nekāda izvērtējuma un kritēriju, kam dot priekšroku, iepērkot produktus. Jā, skolu ēdnīcās ir kalkulācija par olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, taču tā ir tikai procentu ievērošana, bet jāņem vērā arī citas nianses. Ņemot vērā, ka daudzviet skolā ir brīvpusdienas, jautājums – ko par paredzēto cenu dosim – kļūst vēl aktuālāks.
Profesionāļu un vecāku cīņa
Ingai kā LDUSA valdes loceklei bieži nākas uzklausīt jautājumus no vecāku organizācijām, kas cīnās ar bērnudārziem un skolām par šo lietu. Tās arvien biežāk pieprasa, lai LDUSA izvērtē ēdienkartes un dod savus slēdzienus. Arī draugi un paziņas lūdzot savu padomu. «Jāteic, ka cīņa ar šo sistēmu ne vienmēr ir veiksmīga, tomēr ir vietas, kur kopējiem spēkiem ir izdevies šo jomu sakārtot. Tas nozīmē, ka ir iespējams mainīt un uzlabot, ja ir gana nepiekāpīgi un neatlaidīgi,» norāda asociācijas valdes locekle. Uztura speciālistiem šajā ziņā ir plašs darbības lauks. Diemžēl LDUSA nespēj ar pilnu jaudu tajā iesaistīties, jo ir sabiedriska organizācija un tik tikko ar biedru naudām var uzturēt mājaslapu, kas vajadzīga kā vienotas informācijas telpa. Neviens no asociācijas atalgojumu nesaņem, tāpēc daudz kas atkarīgs no labās gribas un laika ārpus darba pienākumiem. Noteikti vajadzētu cilvēkus, kas varētu nodarboties ar konkrētiem jautājumiem pilnu laiku.
Jāņem vērā, ka veselīga ēšana Latvijā – vai tā būtu krievu vai latviešu – nav pamatu pamats. Tradicionālā virtuve ir diezgan trekna, pēc principa trīs k – kartupeļi, kotlete, karbonāde. Kad atbrauc ārzemju ciemiņi un vēlas nobaudīt tradicionālos ēdienus, tad nākas stipri domāt, kur to var izdarīt. «Vai vest, kur ir smagi un trekni, cepti ēdieni? Ja būs zivs, tad sacepta eļļā un peldēs saldā krējuma mērcē...» saka Inga.
It kā jau varot teikt – tāda ir Latvijas ēšanas kultūra, bet jāiet laikam līdzi, mainot to un iepludinot tajā veselīgus akcentus. It īpaši jau tāpēc, ka senatnē ļaudis daudz vairāk kustējās un mājas ikdiena prasīja to darīt – saskaldīt malku, ienest ūdeni no akas, pabarot lopiņus. Tievēšanas kalkulācija to arī nosaka: cik kaloriju uzņem, tik tev arī jāpatērē.
Svaigs gaiss un kustības
Nav daudz tādu cilvēku, ko saucam par caurbirām – ar specifisku un ģenētiski iedzimtu vielmaiņu. «Taču reizēm tas, ka esi tendēts uz lieko svaru, nav nemaz slikti, jo esi motivētāks izvēlēties mazāk kaloriju un arī veselīgāku ēdienu. Turklāt tievajiem nebūt netrūkst veselības problēmu, ko var radīt tieši neveselīgs dzīvesveids,» spriež uztura speciāliste. Viņa atgādina, ka arī stress un ātrais dzīves temps var radīt vēlmi ēst vairāk nekā nepieciešams, tāpēc būtu jāseko līdzi sava dienas režīma sabalansētībai – atrast laiku ne tikai pilnvērtīgas maltītes nobaudīšanai (nevis ātrai uzkodai pie datora), bet arī kustībām un pastaigai svaigā gaisā. Arī Ingai pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma nācies uzņemties darba pienākumus, kas prasa lielu koncentrēšanos un ilgas stundas telpās. Pēc trim mēnešiem pēkšņi konstatējusi, ka teju neesot izgājusi laukā: uz darbu atbrauc ar auto, tad astoņas stundas birojā, tad atkal iesēžas mašīnā un brauc mājās. Tad mājas darbi, un atkal viss no sākuma. No Jaungada viņa sev pateikusi – jākustas vairāk! Un tagad katru dienu izejot kaut uz stundu pastaigāties, vismaz divreiz nedēļā apmeklējot baseinu. «Tam ir jābūt kā likumam, nekādu atrunu par laika trūkumu vai nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Sevi ļoti jādisciplinē – tāpat kā tu ej uz darbu, tā jārada veselīgi paradumi. Tas viss ievelk – vajag tikai noturēties pirmās nedēļas, lai tas izveidotos par nepieciešamību,» ir pārliecināta Inga. Vakar nākusi mājās ap desmitiem – un kaimiņš, kuram arī esot mazs bērns un garas darba stundas, nācis pretī ar slēpēm. Uz viņas izbrīnīto skatienu atteicis, ka – ja neizmetīšot lielāku līkumu ar slēpēm, tad nespēšot ne gulēt, ne izturēt darba slodzi. Tādi cilvēki motivējot arī pārējos, jo sāc domāt – re, viņš arī ir tikpat noslogots, bet atrod laiku sportam, tad – kāpēc es nevaru?! Daudz laika pavadot svaigā gaisā, pašsajūta un arī izskats ir pavisam cits, nekā uzturoties tikai telpās. Inga iesaka mazāk motivētajiem iegādāties sunīti, kurš noteikti mudinās katru rītu un vakaru iziet laukā jebkuros laika apstākļos. Tāpat jāradina arī bērns iziet laukā, tad nebūs vēlmes visu laiku sēdēt pie datora. Nevajag, protams, arī liegt izmantot jaunās tehnoloģijas, jo mūsdienās bez tā nav iedomājams teju neviens darbs un mācības, taču – visu ar mēru! Jāseko līdzi tam, lai nekļūst par atkarību, kas rada vairāk problēmu nekā ieguvumu.