ASTROLOĢIJA: Nenovērtētais vārda spēks

 
©Ilustratīva bilde

Ar vārdu var nosist un var dziedēt. Šo teicienu neesam pieraduši attiecināt uz savu, savu bērnu, tuvinieku un paziņu personvārdiem, bet «Praktiskās Astroloģijas» saruna ar sertificētu astrologu un numerologu Kristapu Baņķi ļauj secināt, ka vecāku dotā vārda spēks diemžēl netiek novērtēts. Turklāt tam piemīt gan plusa, gan mīnusa zīme.

Vārdu asociē ar slavenības nopelniem  

Latvijas iedzīvotāju simpātijas un rīcību nav grūti prognozēt. Tiklīdz pie apvāršņa parādās populāri sportisti, dziedātāji, seriālu varoņi, var likt galvu ķīlā, ka viņu vārdus izvēlēsies jaundzimušajiem. Toties netīkamu cilvēku vārdi uz laiku tiks izmesti no aprites – kā Solvita un Laimdota pagājušajā gadā.

Savukārt 2014. gadā populārākie vārdi jaundzimušajiem Siguldas puikām bija Martins un Tomass. Skaidrs, kāpēc. Pēc tam, kad par Valsts prezidentu tika ievēlēts Raimonds Vējonis, jaundzimušo Raimondu skaits palielinājās apmēram divas reizes. «Būs Kristapu birums,» prognozē Kristaps Baņķis. Televīzijā to vien dzirdam kā Kristapa vārda daudzināšanu – Porziņģis, Valters, Janičenoks.

Mijiedarbība ar sabiedrību

«Visās manās numeroloģiskajās programmās lielāks uzsvars ir uz dzimšanas datiem, un pieķēru pats sevi, ka neesmu formulējis vārda numeroloģisko nozīmi. Vārds nozīmē uzvedības stilu sabiedrībā, emociju raksturu sevis parādīšanā, savu ideju parādīšanu – viss, kas cilvēkā ir, izpaudīsies mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli jeb pieprasījumu. Numeroloģijā skaitļi nosaka, kas ir cilvēka iekšējais vadmotīvs, solījums, talanti, bet kā tas izpaudīsies, nosaka vārds, tāpēc, ka cilvēku sauc vārdā. Saka: kā sauc, tā atsaucas. Svarīgi, lai pēc tiem vārda enerģētiskajiem skaitļiem, kas ir tevī, būtu tāds pats pieprasījums no ārienes. Tāpēc ir svarīgi, kā cilvēku sauc. Ja man ir pieprasījums pēc maizes, tad dod maizi, ja man veikalā saka – bet te ir vēl viss kaut kas cits, es saku: nē, man vajag maizi,» skaidro Kristaps Baņķis.

Piemēram, ja vārda kods ietver ziedošanos sabiedrības labā, tad jautājums, vai mītnes valsts pieprasījums atbilst cilvēka iekšējam piedāvājumam. Varbūt konkrētajai valstij nepieciešami pavisam citas ievirzes cilvēki.

«Vārds ir šaurā eja, kā cilvēks mijiedarbojas ar sabiedrību, valsti. Vārda izvēle arī liecina par cilvēku noskaņojumu, kā viņi izjūt dzīvi Latvijā, kā arī norāda uz to, ka vecāki, bērnam piedzimstot, vēlas nolikt viņu varošā pozā pret apkārtējo pasauli, izvēloties neparastus, unikālus vārdus,» papildina numerologs.

Nevajag uzkraut bērnam nastu

Katrīna, Anna, Elizabete, Krists ir kristiešu vārdi, kuros iekļautas ciešanas. «Tie ir vārdi ar mērogu, ne visi tos var panest. Salīdzināšu ar skolu – bērns nav izmācījies, sēž sarāvies, grib būt nemanāms, bet skolotāja izsauc klases priekšā. Arī Elizabetei jāatrodas priekšā, jābūt varenai, lielai, bet cilvēks varbūt tā nejūtas, viņam pēc dzimšanas datiem, pēc horoskopa nav dota tāda kapacitāte. Tad viņam ir uzlikuši nastu ar ķieģeļiem un pateikuši: nes nu, bērniņ, visu dzīvi. Elizabete (44/8) ir viens no vārdiem, par kuru varu pateikt: domā, kam to liec. Anna (8) ir ļoti karalisks vārds – vai nu staigās ar kroni, vai nu zem jūga,» analizē Kristaps Baņķis.

Jāizvēlas arī vārda dienas datums

Vārds Anna arī ārzemēs ir Anna. Tas neveido īpašu saikni ar Latviju. Kas tad veido?

Kristaps Baņķis uzskata, ka saikni veido vārda dienas ieraksts kalendārā noteiktā datumā, tāpēc ir svarīgi izvēlēties ne tikai vārdu, bet arī vārda dienas datumu. Viņš saka – vajadzētu pētīt, vai vārds, kam kalendārā piešķirts konkrēts datums, cilvēku ceļ vai gremdē. Piemēram, Solvitām vārdadiena ir 1. janvārī. Šis datums norāda, ka pieprasījums ir pēc pašizpausmes, milzīga ego. Ja cilvēkam nav vēlmes sevi pierādīt un izcelt, rodas konflikts starp indivīdu un sabiedrību.

Apskatīsim gadījumu, kad numeroloģiskajā matricā nav skaitļa 8, bet vārda diena svinama 8. datumā. «Ko tas nozīmē? Latvijā ir pieprasījums pēc astotnieka, bet cilvēkam matricā šā skaitļa nav, iekšēji tātad viņam nav tāds pieprasījums pēc tā, ko gaida valsts. Taču neatliek nekas cits kā izpildīt to, ko valsts prasa. Astotnieka trūkums nozīmē, ka finanses vienmēr jāsakārto. Jautājums arī, vai Latvija šim cilvēkam varēs piedāvāt darbu un naudu. Uzrunājot viņu vārdā, katrs var trāpīt vājākajā punktā. Vārds ir kā slēdzis, ko, skaļi pasakot, ieslēdz. Tāpēc ar vājo punktu vajag strādāt. Svinot vārda dienu, to caurumu var aizlāpīt. Vajag svinēt ar domu, kā trūkumus pārveidot par ieguvumiem,» iesaka numerologs.

Te nu Kristaps Baņķis netieši adresē jautājumu Kalendārvārdu ekspertu komisijai: kā tiek izvēlēti datumi, kuros ieraksta kalendāros no jauna iekļautos vārdus? Dažā labā datumā ir pat četri un pieci vārdi, citā – tikai viens. Valsts valodas centra direktora vietnieks Agris Timuška paskaidro, ka jauno vārdu liek pie līdzīga, radnieciska vārda vai tajā datumā, kur ierakstīts mazāk vārdu. Pēdējos gados gan nav bijis neviens gadījums, kad vārds no kalendāra būtu izņemts.

Rakstām divus, lietojam vienu?

Ja dzimšanas apliecībā ierakstīti divi vārdi, tad abi jālieto. Pretējā gadījumā tā ir vēršanās pašam pret sevi. Numerologs to salīdzina ar dvīņiem – viens vecākiem ir mīļāks, bet otrs tiek nostumts kaktiņā. «Man ir paziņa Anna Marija, visi viņu sauc par Annu, tikai tuvas draudzenes un draugs – par Mariju. Tādējādi notiek kompensācija, un tie cilvēki, kuri viņu patiesi mīl, cenšas aizpildīt tukšumu, ko rada tikai viena vārda lietošana.»

Ja ir doti divi vārdi, tās ir divas iespējas. Ja bērnam iedod divus vārdus, bet ikdienā lieto tikai vienu, tas nozīmē, ka viņš neizmanto visu iespējamo potenciālu. Tas šķeļ enerģētiku. Iespējams, divi vārdi rada duālu situāciju – var rīkoties tā, bet var arī citādi. Būtu interesanti noskaidrot, vai tādam cilvēkam ir viegli pieņemt lēmumu, prāto numerologs.

Viņš vārda došanu un nomaiņu attiecina uz karmu. Piešķirot vārdu, bērnam tiek dota karma. Ja dzīves laikā cilvēks nomaina vārdu, viņš uzņemas vēl vienu karmu, bet trešo saņem par to, ka gribēja mainīt vecāku doto vārdu. «Ar karmu domāju sevis izmantojumu sabiedrībā, neko citu. Rezultātā var sanākt šķībāk nekā ir, bet var arī labāk. Pirmā pazīme, ka cilvēkam nav īstais vārds – viņam pielīp iesaukas,» paskaidro Kristaps Baņķis.

Kāpēc Jānis un Līga nav populāri

Kaut arī Jānis (23/5) ilgstoši nav populārāko vārdu sarakstā, tas ir universāls, jo der jebkuram – piecnieks ir neitrāls cipars. «Paskatoties visbiežāk liktos vīriešu vārdus 1993. gadā, redzams, ka dominē vieglie, patīkamie, elastīgie vārdi – Jānis (23/5), Artūrs (27/9), Edgars (30/3), Kristaps (42/6), Mārtiņš (29/11). Tolaik, kad atjaunoja Latvijas neatkarību, tika likti viegli, elastīgi vārdi, kas bija piemēroti dažādiem cilvēkiem un mazāk kaitēja specifiskai personības izpausmei,» secina numerologs. «Jāni var ielikt jebkuram, un nebūsi aizšāvis garām. Līga skaitļu izteiksmē atbilst 16/7 – sarežģītais zvirbulēns. Roberts (38/11) ir līdzīgs kā Mārtiņam, tā ir mūsdienīga Mārtiņa versija, arī šis vārds ir piemērots daudziem. Daniels (38/11) ir līdzīgs Robertam. Viņa vārds sākas ar D, kas numeroloģiski atbilst patīkamajam un lokanajam sešnieciņam. Artjoms ir tas pats, kas Edgars, Linda un Jānis, Kristīne un Kristaps ir pēc skaitļiem līdzīgi vārdi, Laura līdzīga Robertam un Danielam. Redzams, ka 2004. gadā sieviešu vārdi arī bija elastīgāki, vieglāki.» 

Grūta dzīve, smagi vārdi

Tiklīdz dzīve kļuva grūtāka un sarežģītāka, mainījās vārdu izvēle. «Manā skatījumā popularitātes kalngalā nonāk smagnējāki, sarežģītāki vārdi, ne tik viegli piemērojami konkrētai personai. 2014. gadā par vienu no populārākajiem kļūst Gustavs (25/7). To reti kuram var likt. Parādās Ralfs (34/7), Markuss (35/8), Anastasija (34/7), Samanta (17/8). Septiņi ir laimes meklētāju skaitlis, kas norāda uz sarežģījumu, problēmu. Es salīdzinu ar atslēdziņu – skaista, bet negriežas kā vajag. Astotnieks norāda uz ierakstīšanos mūsdienu ekonomiskajā, finanšu situācijā,» vērtē Kristaps Baņķis.

1993. gadā bērniem tika izvēlēti īsi vārdi, kas arī numeroloģiski veidoja padsmitnieka skaitļus vai ietilpa divdesmitniekā, bet vēlāk parādās tādi, kam summā ir vairāk nekā 30. Tas nozīmē, ka ar vārdu parādās sabiedrībā valdošais noskaņojums – ar pretenzijām uz sabiedriskumu, jaudu, varenumu, vecāki bērnus padara par īpašiem cilvēkiem.

Specifika – jaunais «endzelīnisms»

Divtūkstošo gadu sākumā dzimušajiem bērniem no dzimšanas datiem veidotajās matricās bija maz skaitļu. Radās daudzi karmiskie iztrūkumi – tukšās rūtis, un cilvēkiem intuitīvi šķita, ka tad vārdam ir piešķirts lielāks spēks. «Tā arī ir,» piekrīt Kristaps Baņķis.

Parādās pieprasījums pēc individualitātes, un vecāki sāka darināt personvārdus. «Tas ir jaunais «endzelīnisms». Lielākā daļa no tiem vārdiem, ko cilvēki man sūta izvērtēšanai, ir neatstrādāts materiāls. Mārtiņus un Jāņus var likt katram otrajam, tas bērnam nekaitēs. Modernie vārdi nav iedzīvojušies, un risks ir maksimāls. Esmu šo tēmu pētījis gandrīz kopš dzimšanas, jo mans tēvs ir Igurds, krustdēls – Marats un meita – Madlēne. Šie vārdi nav iekļauti kalendārā. Tie nav izvēlēti mērķtiecīgi – tāpēc, ka kalendārā nav, mums tā ir dzimtas enerģētika. Mums tādi vārdi ir organiski piemēroti.»

Kāpēc latvietim vārds ir svarīgs, ka nepietiek ar kalendārā iekļautajiem personvārdiem, bet ir jāmeklē un jāgudro velosipēds no jauna? «Mums ir vietvārdi, māju nosaukumi, buramvārdi. Tā bija iespēja nostāties pret lielajiem kungiem – kādu vārdu gribu, tādu savai mājai lieku. Latviešiem vārds ir svēts,» pieļauj Kristaps Baņķis. Viņš vērtē – ja latviešu ģimenē liek eksotiskus vārdus, tātad vecāki bērnu grib padarīt par mazo dieviņu. «Labi, ja trāpa pareizi. Vārdam piemīt liela enerģija, jo cilvēku visu laiku sauc vārdā. Vārds veido egregoru, bet kāds tas ir neparastajiem vārdiem?»

Vecāku izdomu var apskaust 

Likums neparedz, ka dzimtsarakstu nodaļās drīkst atteikt reģistrēt vecāku izvēlēto vārdu vai dubultvārdu, izņemot gadījumus, ja tas neatbilst valodas normām. Šad un tad tomēr esot izdevies vest pie prāta mammu un tēti, kā gadījumā, kad dvīņu vecāki puikas gribējuši nosaukt par Patu un Latu.

Arī Rīgas Dzemdību namā pērn piedzimuši (nebūt ne ārzemnieku ģimenēs) Līva Lapsa, Kastanis, Kajs, Bārts, Gorans, Larss, Dante, Bernards, Ermanis, Roms, Efija, Sofiko, Uma, Jūna, Railija, Briāna, Nola, Edvika, Amira, Somata. Populārāki kļūs senie vārdi Dārta, Emma, Ernests, arī Gustavs un Daniels, bet Ilze, Dace, Kristīne ir retums. Turpinās Robertu un Sofiju uzvaras gājiens. Joprojām vārda izvēlē vecāki ietekmējas no filmām, grāmatām, mūziķiem. Paretam – no dzimtā uzieta neparasta vārda.

Numerologs novērojis, ka neparastos vārdus izvēlas vai nu tie cilvēki, kuri daudz ceļo, vai tie, kuri integrējušies dzīvei ārzemēs. Vai arī tradicionāli latvisku vārdu īpašnieki kā protesta formu izvēlas unikālu vārdu savam bērnam. Ja tēvs Jānis un dēlam arī liek vārdu Jānis, tā ir klonēšana. Vīrietis grib spēcīgu sevis turpinājumu, bet bērns šo tradīciju visbiežāk pārtrauks. 

«Ja vecāki nezina, kādu vārdu bērnam izvēlēties, vai šaubās, lieciet klasiskos latviešu vārdus, tie ir visneitrālākie,» rezumē Kristaps Baņķis.

 

NEPARASTIE PERSONVĀRDI 2015. gadā zēniem doti vārdi Joris, Natans, Bārts, Jākobs, Olivers Emeka, Menaheds Mendels, Dāls, Fadejs, Adalards, Narimans, Denards, Maksimus, Joēls, Samvits, Mefodijs, Sajans, Engins Toms, Filins Marī, Jorens Veiko, Roberts Ozols, Diamonds, Levi Moše, Tigrans, Itans, Jānis Ceriņš, Jumis, Ratibors, Kastanis, Rovens, Rollo, Kosmo Goks. Meitenes nosauktas vārdos Aviva, Anaisa, Reina, Aminata, Kristāla, Diona, Amalia, Lala, Lenda, Pērle, Faustīne, Haniela, Naina, Sammera, Munise, Jorta, Ugņe, Līva Lapsa, Marta Lapa, Bažena, Elila Gineša, Eva Lenideina, Pavla, Laūra, Sola, Virsvarija, Kīne, Edene, Hadasa.

NEMĪĻĀKIE PERSONVĀRDI

Pērn nevienai meitenei nav iedots Solvitas un Laimdotas vārds.

Pēdējo 10 gadu laikā un pat ilgāk populārāko personvārdu piecniekā nav iekļuvis Jānis un Līga.

IECIENĪTĀKIE PERSONVĀRDI No 2004. līdz 2014. gadam populārāko personvārdu piecniekā noturējušies Roberts un Anna.

  1. gadā vīriešu vārdu top 5: Jānis, Artūrs, Edgars, Kristaps, Mārtiņš; sieviešu vārdu top 5: Kristīne, Laura, Elīna, Linda, Santa.
  2. gadā vīriešu vārdu top 5: Daniels, Maksims, Artūrs, Aleksandrs, Roberts; sieviešu vārdu top 5: Anastasija, Viktorija, Laura, Anna, Samanta.
  3. gadā vīriešu vārdu top 5: Roberts, Gustavs, Artjoms, Markuss, Daniels;

         sieviešu vārdu top 5: Sofija, Emīlija, Alise, Viktorija, Anna.

  1. gadā vīriešu vārdu top 5: Roberts, Markuss, Gustavs, Daniels, Artjoms;

         sieviešu vārdu top 5: Sofija, Marta, Emīlija, Anna, Alise.

2014. gadā vīriešu vārdu top 5: Roberts, Markuss, Artjoms, Ralfs, Gustavs;

         sieviešu vārdu top 5: Sofija, Emīlija, Alise, Anna, Marta.

GADĀS ARĪ TĀ…

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas 20 jaunajiem tramvajiem tiks doti sieviešu vārdi, pērn ziņoja laikraksts «Postimees». Ticis izsludināts pat konkurss un saņemti vairāk nekā 1000 priekšlikumu. Rezultātā izvēlēti vārdi, kas bija iesūtīti visbiežāk. Starp tiem – arī latviešiem zināmie un viegli izrunājamie Linda, Lidija, Marija, Monika, Trīne, Karmena, Paula…

PATIESI STĀSTI

Vecāku motivācija bijusi dažāda

«Mana meita Līva, tikko iemācījās veidot teikumus, pateica, ka viņu drīkst saukt tikai vārdā, nevis mīļvārdiņā, kādu ģimenē bijām iedevuši. Kad to piemirsām, viņa konsekventi atgādināja un dusmojās, ja nerespektējām bērna prasību. Tāpēc Līvai mīļvārdiņš vai iesauka nekad nav bijuši,» stāsta Līvas mamma.

«Protams, jo Līva numeroloģiski veido 19/1. Spēcīgais Vieninieks pats izlems,» saka Kristaps Baņķis.

Kādā ģimenē vīriešiem – tētim un abiem dēliem – vārdi sākas ar burtu R. Tēva ģimenē tika uzskatīts, ka šis burts apliecina vīrišķību, tāpēc dēliem piemeklēti vārdi pēc šā paša principa. Arī Kārkliņu ģimenē visiem bērniem vārdi sākas ar burtu K. Vecāki gribēja, lai vārdi skaisti saskan ar uzvārdu. Tā kā 90. gados vārds Kristaps bija modē un latvisks, dēlam to izvēlējās bez liekiem strīdiem. Savukārt vecākā meita Kristiāna pie sava vārda tika, jo mammai tas patika labskanīguma dēļ. «Stiprs vārds. Es domāju, ka meitene to skaisti «nesīs». Varbūt vārds ir mazliet smagnējs, bet mūsu rajonā, kur dzīvojām, viņa nebija vienīgā Kristiāna. Jaunākā meita ir Karīna. Es gribēju par Katrīnu saukt. Radinieki iebilda, ka par «katrīnām» padomju laikos it kā sauktas trīslitru burkas,» atceras trīs bērnu māte, kam dzimšanas apliecībā dots Gundegas vārds. Viņu pašu mamma vēlējusies nosaukt par Laimu, bet tētim patikusi Gundega. Viņš ietekmējies no Gunāra Priedes lugas «Normunda meitene». Patiesībā sieviete šo vārdu neizjūt kā savu un kopš skolas gadiem saskarsmē ir lūgusi sevi dēvēt citā vārdā.

«Nedrīkst iet pret mātes gribu,» komentē Kristaps Baņķis. «Ja sieviete nepieņem bērna vārdu, viņu tik un tā dēvēs iesaukā. Turklāt vecāki mēdz izvēlēties bērnam vārdu pēc sava vārda dominējošā skaitļa. Ja tas ir, pieņemsim, 9, tad bērnam arī būs tāds pats.»

Astrologa un numerologa secinājumam piekrīt Lindas mamma. Viņa atceras, ka meitai gribējusi citu vārdu, bet bērna tēvs nav piekritis. Rezultātā Lindai cieši pielipusi iesauka, no kuras viņa nekādi nespēj atbrīvoties. Meitene dzima 90. gadu krīzes laikā, un ne velti mamma intuitīvi gribēja bērnam dot vārdu Lelde (26/8). Tā numeroloģiskais kods ir 8, kas, kā analizē Kristaps Baņķis, norāda uz «ierakstīšanos mūsdienu ekonomiskajā, finanšu situācijā».

 

Rīgas namu pārvaldnieks