Dzīves ceļā, kas ir pilns pārbaudījumu, katrs meklē savu atbalsta nūju. Viena no tām var būt reiki, japāņu dabiskā ārstēšanas metode, holistiskās (netradicionālā, bez ķīmijas un medikamentiem) medicīnas sistēma. Jau pašā vārdā ir ietverta norāde: «rei» japāņu valodā nozīmē dzīvību, svētību, bet «ki» – enerģiju. Tātad – dzīvības enerģija. Tā palīdzējusi arī reiki skolotājam Mihailam Mošenkovam būt tam, kas viņš ir, un palīdzēt arī citiem atrast sevi.
Mihails Mošenkovs nācis pasaulē Ludzas pusē, vietā ar zīmīgu nosaukumu Reiki (iespējams, ka latviešu literārajā valodā tas nozīmētu «darbarīki»). Tas izrādīsies kā rādītājs ceļam, pie kura gan viņš nonāks pēc gadiem četrdesmit. Tad viņa gaitas krustosies ar slaveno astrologu Sergeju Vronski, un tas iezīmēs pārmaiņas viņa dzīvē. Būs meklējumi un galu galā arī atradumi. Un vislielākais no tiem – reiki mācība.
Zīmīgas tikšanās
Tikšanās ar astrologu Mihailam Mošenkovam notikusi smagā dzīves periodā. «Kāds no maniem paziņām iepazīstināja ar slaveno astrologu, vaicājot, vai viņš nevar kā nebūt palīdzēt man ar padomu. Sākumā Vronskis atrunājās, ka esot ļoti noguris, jo ir daudz darba. Taču tad viņš uz mani paraudzījās ciešāk, ilgāku laiku skatījās man acīs un pēc tam paņēma roku. Apkārtējie, kas sarunājās, pat pieklusa un arī sāka skatīties uz mums. Tā mēs kādu brīdi stāvējām, viens uz otru skatīdamies. Tad pēkšņi Vronskim sāka asaras plūst, viņš apņēma mani un teica: dēls, es tavā labā visu izdarīšu. Lūdza, lai es iedodu savus dzimšanas datus,» atceras reiki meistars. Astrologs esot trīs diennaktis strādājis pie viņa horoskopa un, kad piezvanījis, teicis, ka visu izpētījis un redzot, ka viss būšot labi. Savu īpašo attieksmi pret Mihailu skaidrojis ar to, ka saredzot vairāk nekā citi. Tas, ko viņš saskatījis, tad arī licis palīdzēt. Vēlāk izrādījies, ka abi dzīvo teju kaimiņu mājās, un ar laiku viņiem izveidojušās sirsnīgākas attiecības.
Tikpat zīmīga bijusi tikšanās ar pazīstamo astrologu Aleksandru Sokolovu, kas notikusi vairākus gadus pēc liktenīgās iepazīšanās ar Vronski. Tā vēlreiz apliecinājusi, cik nopietna un loģiska ir astroloģija. Kad Sokolovs prasījis dzimšanas datus, Mihails nekādi nevarējis precīzi atcerēties savu pasaulē nākšanas brīdi, arī iepriekšējais Vronska sastādītais horoskops kaut kur bijis noklīdis, tāpēc spējis tikai aptuveni nosaukt laiku. Brīnumainākais, ka abi astrologi neatkarīgi viens no otra nonākuši pie vienāda cipara – atšķirība bijusi vien dažās sekundēs. Tāpat precīzi nosaucis visus Mihaila dzīvē būtiskākos datumus. Visu to ņemot vērā, ļoti cienot šo zinātnes nozari, tāpēc bieži vien aicinot nākt uz savu vadīto centru un lasīt lekcijas. Kāpēc pats nav izvēlējies šo ceļu? Augstas raudzes astrologus uzskatot par ģēnijiem, bet pats tāds noteikti neesot. Matemātiskās lietas noteikti neesot viņa stihija, un to rādot arī horoskops. Vairāk piemītot tēlainā domāšana... Lai nu kā būtu, meklējumi galu galā noveduši pie reiki. Varot pat teikt, ka reiki izvēlējusies viņu, jo tās nav tikai zināšanas, bet dzīvā enerģija. Iespējams, ka tas noticis tāpēc, ka jau kopš bērnības rezonējis ar to.
Krustceles un izvēle
Taču vajadzēja paiet gadu desmitiem, lai 39 gadu vecumā nonāktu pie krustcelēm. Visas zīmes rādījušas, ka dzīve kardināli jāmaina, liekot akcentus nevis uz materiālo (tobrīd bijis uzņēmējs), bet garīgo pasauli. «Viss notika tā mazliet mistiski – brīžos, kad, šķiet, esi strupceļā – pēkšņi parādās gaisma tuneļa galā. Galu galā tas nebūt neizvērtās mokoši, un šķēršļi cits pēc cita nozuda. Tie bija svētki!» teic Mihails. Palēnām nonācis pie tā, ka gadsimtu mijā biznesam un iepriekšējam dzīvesveidam pateicis ardievas. It kā taču vajadzējis būt piesardzīgam – nav bijis ne cita darba, ne jumta virs galvas, ne iekrājumu. Nekā nebija, bet bija pārliecība, kas jādara. Tad jau bijis gatavs kam citam – neviens viņu nemudināja to darīt. «Tā bija iekšējā nepieciešamība. Līdz tam ir jānonāk, nevar tā vienkārši – hops, un pēkšņi pārtapt. Tad arī izveidoju reiki «Gaismas skolu», sāku strādāt kā masieris, psihoterapeits un reiki skolotājs. Tas laikam bija tik pareizi izvēlēts solis, ka, lai gan atgādināja lēcienu no kraujas, patiesībā aizveda pareizā virzienā. Tikai vēlāk, kad rūpīgāk papētīju astroloģiskās kartes, izrādījās – bija īstais brīdis to darīt,» mazliet domīgi teic Mihails.
Ja tā nebūtu rīkojies? Visticamāk, viņa dzīves ceļš jau būtu aprāvies. Dzīves pieredze, smagie pārbaudījumi, teju nāve (pārdzīvojis klīnisko nāvi) – tas viss izrādījies arī ieguvums, jo nu varot saviem pacientiem un skolniekiem palīdzēt grūtos brīžos – zinot, kā tas ir. Zināšanas krājot, studējis arī dažādas reliģiskās sistēmas un garīgās mācības, un arī tas devis savu artavu dzīves apjēgā un cilvēku iepazīšanā. Nevarot apgalvot, ka darījis to tikai kailas intereses dēļ, bet tā noticis. «Es neko nemeklēju. Neesmu no tiem, kas kaut ko meklē. Man nav tāda pamudinājuma. Tas viss pie manis atnāk, vienkārši – jāielaiž atnācējs pa durvīm, izlemjot – iet viņam līdzi vai ne,» atzīst Mihails. Sākotnēji bijis vairāk saistīts ar pareizticīgo baznīcu, taču ar laiku šī saikne pārtrūkusi. Varot teikt, ka viņam nav iebildumu ne pret vienu no reliģijām, un ļoti pārdzīvojot, ja dažādu konfesiju cilvēki konfliktē savā starpā. «Reiki palīdzēja apjaust radītāja klātesamību visā, ko darām. Un viens no maniem uzdevumiem ir mudināt cilvēkus saprast, ka Dievs ir labvēlīgs visiem un dievišķi spēki izpaužas it visur.» Tie savu izpausmi rodot visās mācībās – arī astroloģijā ir šis dievišķais plāns. (Astroloģiskā karte skaidri parādot, ka šie likumi darbojas attiecībā uz visiem.) Tas viss darbojas neatkarīgi no tā, ko cilvēks par to domā, kāds ir viņa noskaņojums. Tic viņš tam vai nē. Vienalga, kas arī cilvēks būtu – latvietis, indietis, japānis – pasauli taču redzot vienādi – tās pašas zvaigznes, sauli, debesis, zemi. «Reiki ļāva man atklāt enerģiju pasauli un iemācīt citus kontaktēties ar tām. Tā ir droša sistēma, kas nekaitē nevienam, bet palīdz rast mīlestību un līdzsvaru. Cilvēciskā apziņa ir haotiska – tā var gan graut, gan radīt. Cik harmoniska ir mūsu pasaule, bet mēs nereti muļķības, naida un neapdomības iespaidā graujam vietu, kurā dzīvojam!»
Liktenis un pārmaiņas
Vai varam ko mainīt savā dzīves ceļā? Mihails pieturas pie koncepcijas, ka pamatā liktenis ir ierakstīts zvaigznēs. Taču, apzinoties savus plusus un mīnusus, cilvēks var kardināli mainīt mūža plūdumu. Jā, viņš nevarēs mainīt savu ārējo izskatu, savu temperamentu, būs grūti mainīt rakstura būtību, arī paradumus. Pat tad, ja astroloģiskā karte rāda, ka tuvojas liels pārbaudījums – varot ievirzīt notikumus citādi. Tikai jāstrādā ar sevi, jāmaina sava attieksme pret pasauli, tad daudz kas ir iespējams. «Man ir kāda paziņa, hiromante (roku līniju pētniece), kas ievērojusi, ka, izmainot sevi, arī roku līnijas kļūst citādākas (bet ne papillārās līnijas). Tāpēc nedrīkst nokārt degunu un visas savas neveiksmes norakstīt uz likteņa rēķina,» ir pārliecināts reiki skolotājs. Viņš šādu attieksmi neatbalstot un mēģinot cilvēkiem ar reiki palīdzību atrast izeju no it kā bezcerīgām situācijām.
Visbiežāk «Gaismas skolā» ierodas tie, kas nonākuši krīzes situācijā un meklē izeju no tās. Lūk, divi stāsti. Viens: no vēža mirst mazs bērns. Otrs: autoavārijā iet bojā dēls un vedekla. Tas laikam ir likteņa sods, spriež abas mātes. Šī iekšējā nolemtība – ka neko nevaru darīt. «Es noteikti esmu pret šādu nostāju, kad cilvēks uztver konkrēto dzīves posmu kā tīģera krātiņu. Sak’, tūlīt nāks zvērs, kodīs, un ļoti sāpēs. Jā, protams, šie pavērsieni un notikumi, kad kāds iet bojā, ir neloģiski un nesaprotami. Arī es neesmu radis atbildi, kāpēc tā notiek. Tā vienkārši notiek. Loģisku izskaidrojumu tam nav – it īpaši, ja mirst mazs bērns, kurš taču nav izdarījis neko tādu, kas varētu novest pie šāda iznākuma. Iepriekšējās dzīves? Tas ir jautājums, uz kuru grūti atbildēt. Pieņemu, ka tās ir un tās ietekmē mūsu ceļu, taču – kāpēc tieši šajā dzīvē tā notiek, nevaru atbildēt. Jo – vai var iedomāties, kā dievišķā būtība var ļaut mirt bērnam? Tāpēc es vienkārši to pieņemu un necenšos nosodīt,» atzīst Mihails. Pagātni mēs nevaram ietekmēt, tikai nākotni, tāpēc gremzties un preparēt – kurš vainīgs un ko varēja mainīt – nevajadzētu. Arī Mihaila ģimenē – brālis un māsa nomira, nesasnieguši gada vecumu. Nomiruši mediķu nolaidības dēļ. Tāpēc, kad aizejot uz kapiem vai skatoties viņu fotogrāfijas albumā, sev sakot – tā vienkārši notika. Ja runājot par tik sarežģītiem jautājumiem kā dzīvība un nāve, tad pieturoties pie pārliecības: blakus drūmam, izdangātam ceļam ved arī gaiša taka. Lūk, astroloģijas un reiki uzdevums tad arī esot apskaidrot cilvēka apziņu, ļaut labāk izprast pašam sevi – savas kļūdas un resursus. Ja to izdodas izdarīt, tad atveras acis un persona dzīvo apzināti, nevis peld kā sapnī.
Ir brīži dzīvē, kad pat neliela korekcija, padoms, brīdinājums, intuīcijas čuksts var atturēt no nelāga iznākuma. Tas viens solis izrādās ļoti būtisks. Strādājot ar cilvēkiem, Mihails redzot tos resursus, ko paši nav apjautuši. Reiki ļauj atvērt un atklāt savas personības dzīles, kā arī palīdz attīstīt intuīciju un spert to soli pareizā virzienā. Nevar, protams, vienā acumirklī pārdzimt un kļūt līdzsvarots. Taču pakāpeniski to var sasniegt.
Krīze un garīgie meklējumi
Diemžēl vairākums sāk meklēt citu ceļu tikai tad, kad viņu dzīvē ir notikuši kādi satricinājumi. Tie, kas mīt labklājībā un kam ir gana augsts sociālais statuss, reti nostājas uz garīgas izaugsmes takas. Parasti viņi sevi nevēlas mainīt – drīzāk citus. Pie jaunām zināšanām nonāk lielākoties ziņkārības dzīti. Tā viņi skrienot pa pasauli – bijuši gan šur, gan tur, tikai tāpēc, ka tā šķiet interesanti, taču paši pie sevis ceļu nerod. «Gaismas skolu» ir izgājuši daudz ļaužu, un nereti te ierodoties arī tie, ko sabiedrība jau norakstījusi – degradējušies, ļāvušies kaitīgiem ieradumiem, agresīvi un dusmīgi. Viņu uzskati par sevi un citiem esot tā iekapsulējušies, ka, šķiet, mainīt tos nebūs iespējams. Tomēr, atnākot pat ar šādu bagāžu, ja cilvēks kaut nedaudz atstājis vaļā vēdlodziņu svaigam gaisam un vēlas ko mainīt, tad tas notiks. Ja šīs vēlmes nebūs, paliks turpat, kur ir, vai grims vēl dziļāk. Ārējā palīdzība – patversme, zupas virtuve – ir vajadzīga fiziskajai būtībai, taču tā nepalīdz atmosties garīgi – personība turpina braukt pa tām pašām sliedēm. Ir nepieciešamas vietas, kur atvērt acis. Jo pat tik degradēti ļaudis spēj pārtapt, pārvērsties par pavisam citiem cilvēkiem. Kad pēc tam viņiem vaicā: atceries, kā tu iepriekš dzīvoji – nereti skan atbilde, ka tas bijis pavisam cits cilvēks. («Būtu interesanti redzēt, vai to var redzēt arī astroloģiskajā kartē – šo iespēju pārdzimt?» piebilst Mihails.)
Ļoti priecējot tādi cilvēki, kas visas dzīves garumā spējuši saglabāt tīru bērna dvēseli par spīti visiem pārbaudījumiem. «No viņiem staro tāds gaišums un harmonija! Pat viedums! Nesen biju pie radiniekiem mazā ciematiņā Lietuvā. Biju pārsteigts, tur sastopot tik gaišus, sirsnīgus un atklātus ļaudis! Turklāt katrs no viņiem ir atradis sev tuvu nodarbi. Es jutos tur tik labi, gaidīts – kā sens draugs,» ar prieku atminas Mihails. Esot jau gan atziņa, ka mums nākas sastapt tos, ko esam pelnījuši vai, pārfrazējot teicienu – kā mežā sauc, tā atsaucas. Pēdējā laikā tiešām arvien mazāk sastopoties ar negāciju pārņemtajiem. Reiki kā dziedniecības sistēmai ir arī ir šis likums par piesaisti. Līdzīgais pievelkas – vai nu tas būtu negatīvais, vai pozitīvais. Bet ir arī pastāvības likums. Ja tavs noskaņojums nepārtraukti lēkā: ja, no vienas puses, saproti, ka nevajag satraukties, nevajag kritizēt citus, vai vēl labāk – vajag mīlēt pasauli, un centies to ievērot stundu, divas, trīs, bet tad pēkšņi izej no rāmjiem un sāc uz kādu dusmoties un pacelt balsi, tad, protams, bumerangs noteikti nāks atpakaļ.
Pozitīvā vai negatīvā sākotne
Mihails nodarbojas arī ar dzimtas jautājumiem. Pieredze rāda, ka jaundzimušajam mantojumā noteikti nāks tas pūrs, ko tajā ielocījuši priekšteči. Ja radu saimē ir bijis vairāk pozitīvi tendētu senču, tad arī personības ievirze būs tāda, ja – negatīvi, tad tas ļoti atbalsosies arī bērnā: viņam būs sarežģīti atrast harmonisku attīstības ceļu un sarežģīti vairot labo. Tādiem cilvēkiem ļoti nepieciešama palīdzība un atbalsts.
Tad, ja viņš it kā būs ticīgs, tas šo cilvēku iekšēji neskars. Baznīcā varbūt būs pazemīgs un pūkains, taču, izejot no tās, atkal atgūs savu īsto seju, kas tāla no garīguma. Sirds un dvēsele atveras ļoti grūti, lai kādus rituālus un kādas lūgšanas skaitītu. Daudzi nemaz nespēj dzīvot, nevērtējot – kā skolā, liekot atzīmes par to vai šo.
«Ja tā turpināsi dzīvot, nekad nebūsi apmierināts, jo visu laiku tevi no līdzsvara izsitīs citu rīcība un izteikumi, neparedzēti notikumi. Tad visu laiku sastapsi tos, kas tevi nemīl, neciena un nenovērtē. Vajag sevī izveidot to miera ostu, kurā rast mieru un mīlestību pret sevi. Ja tā notiks, tad ārpasaule tevi netracinās, lai kādas aukas tur plosītos. Tu paliksi tāds, kāds esi, un tevi salauzt nevarēs,» teic meistars. Iekšējās pozitīvās izmaiņas noteikti ietekmēs ārējo pasauli, jo dzīvā enerģija nekur nezūd, tā darbojas. Līdzko cilvēks pārslēdzoties no atzīmju likšanas uz savu iekšējo pasauli, viņš uzreiz ir mājās. Tas nav viegli apgūstams, bet ar gadiem to var sasniegt.
«Ja paliksi pie vecā domāšanas stila, visu laiku būs jāzūdās, cik netaisna, ciniska un ļauna ir šī pasaule un kā tajā jācieš. Tā tiešām ir ļoti skarba, es to nenoliedzu – te dzīvot nav viegli. Bet jāmēģina mainīt sevi, necenšoties mainīt neko citu. Saglabāt mieru sevī, tādējādi būt pasargātam pret šo skarbo pasauli – tas ir svarīgākais. Un reiki var palīdzēt to stiprināt, iemācoties uzpildīties ar tīro enerģiju, atbrīvojoties no iekšējiem sastrēgumiem, kliedējot haosu un uzlabojot arī fizisko labsajūtu. Viss taču, kas ir mums apkārt – ziedi, akmeņi, ūdens, ir piepildīts ar enerģiju. Tā var būt harmoniska un arī graujoša. Reiki sniegtā ir kā svaigs ūdens malks. Un to tu vari gūt jebkurā dzīves mirklī un vietā – apgūstot šo tehniku, var saņemt šo atbalstu, nebūt neejot nez kādos dziļumos,» norāda Mihails. Viņš esot konservatīvs cilvēks un jau sen būtu pametis reiki, ja nebūtu pārliecinājies par tās pozitīvo iedarbību. Tiesa, tās atzari gan šobrīd ir stipri aizgājuši no saviem pirmsākumiem un mācot mistiskus, šamaniskus uzskatus. Bet viņš pieturoties pie tradicionālās sistēmas – tās, kura, starp citu, tiek izmantota arī tradicionālajā medicīnā, piemēram, ASV klīnikās.