TESTS: Kā pa­zīt sa­vas pro­blē­mas? Izrēķini pats!

Pat vis­lie­lā­ka­jam veik­smi­nie­kam nā­kas ri­si­nāt pro­blē­mas un pie­brem­zēt šķēr­šļu priekš­ā. Mē­dzam vis­zi­nī­gi ap­gal­vot, ka no kļū­dām jā­mā­cās. No sve­šām vai sa­vē­jām? Dau­dziem pa­tīk pē­tīt un vē­tīt sve­šas dzī­ves, ku­rās vai nu mā­ko­nī­šu, šķiet, tik­pat kā nav, vai arī vē­ro­tā­ja asais skaits no ma­las ie­rau­ga, ka «tas tur gan ku­ļas kā pliks pa nāt­rēm». Dzī­vē viss no­tiek tā­pat kā la­bā sko­lā – ja ne­mā­cī­sies no ci­tu kļū­dām, va­ja­dzēs at­bil­dēt par sa­vē­jām. Ja bū­si ap­gu­vis mā­cī­bu vie­lu, te­vi pār­cels uz nā­ka­mo kla­si, ja ne­ie­mā­cī­jies, tad pa­lik­si ta­jā pa­šā kla­sē. Jo la­bāk pro­tam tikt ga­lā ar dzī­ves pie­spē­lē­ta­jām mā­cī­bām un ri­si­nāt pro­blē­mas, jo har­mo­nis­kāk jū­ta­mies.

Dzim­ša­nas da­tums var pa­teikt priekš­ā, kā­dus šķēr­šļus nāk­sies pār­va­rēt, kā­dām pro­blē­mām un ku­rā dzī­ves pos­mā jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba. Iz­man­to­jot dzim­ša­nas da­tus, nu­me­ro­lo­ģi­ja pie­dā­vā iz­skait­ļot lik­te­ņa dā­va­nas. Pat ja tās uz­ska­tām par pro­blē­mām. 

Pro­blē­mu ap­rē­ķins no­tiek šā­dā se­cī­bā:
1. pro­blē­mas skait­lis = dzim­ša­nas die­na – dzim­ša­nas mē­ne­sis;
2. pro­blē­mas skait­lis = dzim­ša­nas gads – dzim­ša­nas die­na;
3. pro­blē­mas skait­lis = 2. pro­blē­mas skait­lis – 1. pro­blē­mas skait­lis;
4. pro­blē­mas skait­lis = dzim­ša­nas gads – dzim­ša­nas mē­ne­sis.

Vien­mēr no lie­lā­kā skait­ļa at­ņe­miet ma­zā­ko!

Pirm­ā pro­blē­ma vai mā­cī­ba pa­ras­ti cil­vē­ku pie­mek­lē jau­nī­bā un ilgst līdz 25 ga­du ve­cu­mam (se­ko­jo­ša­jā pie­mē­rā tas ir 1. pro­blē­mas skait­lis = 0). Ot­rā mā­cī­ba jā­ap­gūst no 25 līdz 35 ga­du ve­cu­mam (2. pro­blē­mas skait­lis = 3), bet tre­šā mā­cīb­stun­da no­tiek vi­sas dzī­ves lai­kā (3. pro­blē­mas skait­lis = 3). Ja bū­siet ie­mā­cī­ju­šies šo pro­blē­mu ne ti­kai sa­ska­tīt un pa­zīt, bet arī pie­ļau­tās kļū­das la­bot un ne­at­kār­tot, tad pro­blē­mas ie­tek­mi ne­iz­ju­tī­siet. Ja to ne­iz­da­rī­siet, tad tā arī tur­pi­nā­siet kāpt uz tā pa­ša grā­bek­ļa un uz­sist sā­pī­gus pu­nus vie­nā un ta­jā pa­šā vie­tā. Ce­tur­tā mā­cī­ba par se­vi at­gā­di­na 35 ga­du ve­cu­mā un tur­pi­nās līdz mū­ža bei­gām (4. pro­blē­mas skait­lis = 3).

Pie­mē­ram, cil­vēks dzi­mis 1977. ga­da 3. mar­tā.
Dzim­ša­nas da­tums = 3;

Marts (tre­šais mē­ne­sis ga­dā) = 3;
Dzim­ša­nas gads: 1977 = 1 + 9 + 7 + 7 = 24= 2 + 4 = 6

Pro­blē­mu ap­rē­ķi­nā­ša­nai iz­man­to­sim ie­gū­tos skait­ļus.
1. pro­blē­mas skait­lis = 3 - 3 = 0
2. pro­blē­mas skait­lis = 6 - 3 = 3
3. pro­blē­mas skait­lis = 3 - 0 = 3
4. pro­blē­mas skait­lis = 6 - 3 = 3
Ša­jā pie­mē­rā cil­vē­kam bū­tis­kā­kā pro­blē­ma sais­tī­ta ar skait­li 3.

Skait­lis 0
«Nul­les pro­blē­ma» bie­ži vien ap­zī­mē ga­lē­jī­bu – vi­su vai ne­ko. Ša­jā pe­ri­odā ir iz­vē­le vai nu tru­li pel­dēt pa dzī­ves strau­mi, vai rī­ko­ties, lai iz­vei­do­tu se­vi par tā­du per­so­nī­bu, kas aiz­rauj un ie­dves­mo ci­tus. Pret «nul­les pro­blē­mu» ne­va­jag iz­tu­rē­ties bez­rū­pī­gi, tie­ši pre­tē­ji, ša­jā lai­kā va­jag «iz­kost» sa­vus ta­lan­tus un dzī­ves mēr­ķi un sākt tos īs­te­not. «Nul­les pro­blē­mas» pe­ri­odā va­rat ri­si­nāt glo­bā­las pro­blē­mas, pie­mē­ram, at­tīs­tiet se­vī dzi­ļu em­pā­ti­ju un pa­da­riet pa­sau­li la­bā­ku. Kā? Ir cil­vē­ki, ku­ri brauc lab­da­rī­bas mi­si­jās, glābj re­tus ko­kus, sa­zie­do nau­du, par ko no­pērk vis­tas na­ba­dzī­gām ģi­me­nēm Āf­ri­kā. Do­mā­jiet par ci­tiem un rū­pē­jie­ties par vi­ņiem! Ša­jā pe­ri­odā jā­ie­mā­cās kļūt ne­at­ka­rī­gam un ap­slā­pēt se­vī skau­dī­bu, ap­vai­no­ša­nos, ne­uz­ti­cē­ša­nos un bai­les no ne­prog­no­zē­ja­mām si­tu­āci­jām. Vi­su nav ie­spē­jams pa­re­dzēt un sa­likt pa plauk­ti­ņiem.

Skait­lis 1
«Vie­ni­nie­ka pro­blē­ma» at­tīs­ta gri­bas­spē­ku, pār­lie­cī­bu un cie­ņu pret se­vi. Ne­va­jag sa­vās ķi­be­lēs vai­not ci­tus, jo tā­dā vei­dā uz priekš­u ne­tikt. No­ti­ciet, ka pa­sau­le nav sa­zvē­rē­ju­sies tie­ši pret jums vie­nī­go. Lie­lā­kā kļū­da ša­jā pe­ri­odā – kļūt at­rie­bī­gam un ļau­nat­mi­nī­gam. Ja gri­bē­sies at­rieb­ties par se­niem no­da­rī­ju­miem, tas jūs pa­šu iz­pro­vo­cēs uz ne­ap­do­mī­gu rī­cī­bu, un no kār­tē­jām kļū­dām at­kal ne­iz­bēgt. Jā­ie­mā­cās dzī­vot pa­šam ar sa­vu prā­tu, pa­ļau­ties uz sa­viem sprie­du­miem un sa­vām ide­jām. Uz­ti­cie­ties sev. Ne­ļau­jiet ci­tiem va­dīt jū­su dzī­vi un pie­spiest da­rīt to, ko ne­vis jūs, bet vi­ņi uz­ska­ta par la­bu esam.

Skait­lis 2
«Div­nie­ka pro­blē­ma» ir bie­ži sa­sto­pa­ma, jo cil­vēks nav ak­mens blu­ķis. Mums pie­mīt jū­tas un emo­ci­jas. Ja šī pro­blē­ma vai mā­cī­ba ir ie­nā­ku­si jū­su dzī­vē, tā lie­ci­na, ka bie­ži vien at­ka­rī­ba no ci­tu cil­vē­ku vie­dok­ļa trau­cē sa­sniegt mēr­ķi. Ko par ma­ni pa­do­mās, ko teiks, kā pret ma­ni iz­tu­rē­sies, vai es vi­siem pa­tī­ku, es­mu ga­na labs? Ja esat kļu­vis tik pār­lie­ku jū­tīgs, tad šī īpa­šī­ba jā­vēr­tē ar mī­nu­sa zī­mi, jo iz­rai­sa ap­vai­no­ša­nos, skau­dī­bu un pat ne­ie­cie­tī­bu. Ša­jā pe­ri­odā jā­liek lie­tā pras­me ana­li­zēt, sa­lī­dzi­nāt un sa­ska­tīt de­ta­ļas. Tas ļaus tikt skaid­rī­bā par to, kas ir un kas nav pa­rei­zi. «Div­nie­ka mā­cī­ba» ie­mā­ca kļūt no­svēr­tā­kam un cē­lam. Ja ju­tī­sie­ties pār­lie­ci­nāts, cie­nī­siet se­vi un ap­zi­nā­sie­ties, ka esat per­so­nī­ba, kā arī ne­sa­lī­dzi­nā­siet se­vi ar ci­tiem, tad spē­siet pār­va­rēt grū­tī­bas.

Skait­lis 3
Lie­ci­na par to, ka dzi­ļi jū­sos slēp­jas lie­lis­ka iz­tē­le un gau­me, māk­sli­nie­ka un ak­tie­ra gēns, diem­žēl past­āv bar­je­ra, kas tik ļo­ti sa­sais­ta, ka ne­ļauj iz­paus­ties ie­priekš uz­skai­tī­ta­jām īpa­šī­bām. Ie­spē­jams, jūs no­māc ap­kār­tē­jie cil­vē­ki vai bai­dā­ties iz­rā­dī­ties pā­rāk ak­tīvs un pa­ma­nāms. Var­būt pats ap­val­dāt un no­lie­dzat sa­vus ta­lan­tus. Ša­jā pe­ri­odā no­teik­ti jā­iz­man­to ra­do­šums un iz­tē­le! Ie­spē­ju ir daudz. Var rak­stīt grā­ma­tas, zī­mēt, iz­šūt, vei­dot – vār­du sa­kot, ra­dīt skais­tu­mu. Per­so­nī­ga­jās at­tie­cī­bās ie­tei­cams at­tu­rē­ties no im­pul­sī­vas rī­cī­bas, ne­ru­nāt lie­ku, jo ne­ap­do­mī­ga rī­cī­ba var iz­jaukt drau­dzī­bu un mī­les­tī­bu. Jā­mā­cās būt pa­tie­sam drau­gam un par ci­tiem jā­in­te­re­sē­jas ne ma­zāk kā par se­vi. No­stā­ja «arī viens ir ka­ro­tājs» ne­būs la­bā­kā, ka­mēr «trij­nie­ka pro­blē­ma» jū­su dzī­vē ne­būs at­ri­si­nā­ta.

Skait­lis 4
«Čet­ri­nie­ka pro­blē­ma» vēs­ta par to, ka pār­mai­ņas un pa­ša iek­šē­jais ne­miers var trau­cēt no­tu­rī­giem pa­nā­ku­miem. Sa­snie­gu­mi ātr­i vien iz­čākst kā pēr­nais sniegs. Ša­jā pe­ri­odā tā vien gri­bas mes­ties no vie­na pro­jek­ta pie ci­ta un ie­sāk­to ne­pro­tam pa­beigt. Vi­su lai­ku šķiet, ka kaut kas trau­cē un daudz kas pa­liek pus­da­rīts, pus­ra­tā. Jums ne­pie­cie­ša­ma pār­lie­cī­ba par rīt­die­nu, sta­bi­li­tā­te. Ta­ču pā­rāk kon­ser­va­tīvs un ie­sīk­stē­jis vie­dok­lis, prin­cips vai uz­ska­ti var pa­dzi­ļi­nāt eso­šās pro­blē­mas. Ja kaut ko esat ļo­ti il­gi vē­lē­jies, bet bai­dī­jies īs­te­not, tad ta­gad ir īs­tais laiks to pa­teikt ska­ļi un uz­rak­stīt plā­nu, kā­dā vei­dā pa­veik­siet iz­lo­lo­to. Ša­jā pe­ri­odā va­jag daudz un uz­cī­tī­gi strā­dāt, lai no­dro­ši­nā­tu nā­kot­ni. To­ties, ja ne­vai­rī­sie­ties arī no tā­diem pie­nā­ku­miem, kas ne­sil­dīs sir­di un ne­sa­gā­dās gan­da­rī­ju­mu, tad re­zul­tā­ti pār­spēs gai­dī­to. Dar­ba aug­ļi būs sal­di.

Skait­lis 5
Šīs pro­blē­mas mo­rā­le: ne­miers iz­pos­ta dzī­vi. Lai sa­snieg­tu pa­nā­ku­mus, va­jag iz­man­tot ve­se­lo sa­prā­tu, at­ta­pī­bu un jū­sos mu­tu­ļo­jo­šo in­te­re­si par dzī­vi. Ti­kai – ne­pār­spī­lēt! Gri­bē­sies mai­nīt dzī­ves­vie­tu un mek­lēt jaun­us kon­tak­tus, to­mēr ne­va­jag pil­nī­bā aiz­mēzt pār­bau­dī­tas vēr­tī­bas, cil­vē­kus un ga­diem ie­vē­ro­tas tra­dī­ci­jas. Ja ša­jā dzī­ves pe­ri­odā pār­spī­lē­siet ar bēg­ša­nu no at­bil­dī­bas un kā­ri pēc brī­vī­bas (ie­spē­jams, pats ne­maz ne­va­rē­siet for­mu­lēt, ko šā­da «brī­vī­ba» jums no­zī­mē), tad no kļū­dām diez vai iz­vai­rī­sie­ties. Un ar jaun­ie­gū­ta­jiem pa­zi­ņām lai­kam gan iz­lū­kos arī iet ne­va­rē­siet. Tā­pēc va­jag ap­jēgt, ka ne­miers un al­kas pēc vēl ne­ie­pa­zī­tā ne­būs pli­ka gra­ša vēr­tas, ja sa­snieg­tais re­zul­tāts ne­sa­gā­dās gan­da­rī­ju­mu un ap­mie­ri­nā­tī­bu.

Skait­lis 6
«Seš­nie­ka pro­blē­ma» at­tie­cas uz ģi­me­ni, bēr­niem, mī­les­tī­bu, kā arī mā­jas dzī­vi. Ja esat sa­sta­pies ar šo pro­blē­mu, tā­tad va­jag ķer­ties pie sa­va rak­stu­ra pie­slī­pē­ša­nas. Ga­lu ga­lā di­man­tu var pie­slī­pēt par bril­jan­tu, kur nu vēl pie­la­bot rak­stu­ru. Vis­ti­ca­māk, jūs iz­gud­ro­jat ide­ālus, kas ir tā­li un sve­ši, un ne­sa­snie­dza­mi. Tas sa­gā­dā pro­blē­mas jums un arī tu­vā­ka­jiem cil­vē­kiem. Vi­ņi ne­at­bilst ide­āliem, jū­su ie­do­mu tē­liem. Tā­pēc jā­mā­cās kļūt pie­ze­mē­tā­kam pra­sī­bās pret ci­tiem un se­vi, tad ne­sa­ska­ņas ģi­me­nē ne­būs tik asas. Va­jag cie­nīt un no­vēr­tēt to, kas ir, ne­vis dzī­ties pēc ne­pie­pil­dā­miem sap­ņiem. No­lai­die­ties no sa­vu ilū­zi­ju de­be­sīm! Arī uz ze­mes ir vērts dzī­vot, te ir in­te­re­san­ti.

Skait­lis 7
Jā­mā­cās pār­va­rēt vien­tu­lī­bas sa­jū­tu un tiek­smi pēc pa­ši­zo­lā­ci­jas. Jā­ie­mā­cās pie­dot un aiz­mirst ap­vai­no­ju­mus, jā­kļūst par re­ālis­tu. Jā­dzī­vo ta­gad­nē. Va­jag ie­mā­cī­ties at­šķirt īs­tas vēr­tī­bas no vil­tus spī­gu­ļiem gan ma­te­ri­āla­jā, gan ga­rī­ga­jā pa­sau­lē. Va­rē­siet daudz sa­sniegt, ja ne­žē­lo­siet lai­ku mā­cī­bām un se­vis piln­vei­do­ša­nai ta­jās jo­mās, ku­ras jums pa­do­das. Pie­mē­ram, kļūs­tiet par sko­lo­tā­ju! Tas ne­no­zī­mē, ka jā­strā­dā sko­lā, jūs va­rat va­dīt kur­sus, da­lī­ties ar zi­nā­ša­nām do­mu­bied­ru pul­kā, vel­tīt brī­vo lai­ku lab­da­rī­bai. Ja ne­pār­stā­siet bū­vēt in­te­lek­tu­ālas kon­struk­ci­jas un ne­pie­ņem­siet dzī­ves nor­mā­lo, da­bis­ko pus­i ar vi­sām tās prie­kiem, bē­dām, va­ka­ri­ņu ga­ta­vo­ša­nu, ik­die­niš­ķām sa­ru­nām, rei­zēm – ap­ni­ku­mu vie­nam no ot­ra un no­gu­ru­mu, tad jums draud vien­tu­lī­ba. Vien­tu­lī­ba, ne­vis vie­nat­ne.

Skait­lis 8
Šī mā­cī­ba ne­būs vieg­la. Nāk­sies iz­lemt, kā­das būs pri­ori­tā­tes. Ša­jā dzī­ves pe­ri­odā daudz pār­stei­gu­mu sa­gā­dās dzī­ves ma­te­ri­ālā pus­e. Nāk­sies ne rei­zi vien iz­vē­lē­ties starp ma­te­ri­ālo un ga­rī­go, ja ne­sa­pra­tī­siet, ka cil­vēks pār­tiek ne ti­kai no mai­zes un de­sas. Ta­ču ja mēr­ķi būs, gri­bē­tos teikt, cē­li, ne­vis mer­kan­ti­li, tad pa­vēr­sies lie­lis­kas ie­spē­jas gan kar­je­rā, gan va­rē­siet ie­gūt cie­ņu ap­kār­tē­jo acīs kā go­dā­jams, kār­tīgs cil­vēks. Pro­blē­mu va­ja­dzē­tu ana­li­zēt ne ti­kai no vie­nas pus­es, kas, vis­ti­ca­māk, ir uz­reiz sa­ska­tā­ma. Mē­ģi­niet ie­rau­dzīt arī ci­tas ie­spē­jas, ko «as­tot­nie­ka pro­blē­ma» va­rē­tu at­klāt. Īpa­ši tad, ja mē­dzat aiz­do­mā­ties par dzī­ves jē­gu. Ša­jā pe­ri­odā daudz pro­blē­mu ra­dī­siet sev pats un, ja ne­spē­siet tās at­ri­si­nāt, tad ju­tī­sie­ties vī­lies un ne­ap­mie­ri­nāts ar dzī­vi.