ASTROLOĢIJA: Apo­ka­lip­tis­kās sti­hi­jas

Lai gan as­tro­lo­ģi­ja ne­spēj pre­cī­zi prog­no­zēt da­bas ka­ta­kliz­mas, zvaig­žņu pēt­nie­ki jau la­bu lai­ku pirms ze­mes­trī­ces Ne­pā­lā no­rā­dī­ja uz sa­sprin­gtiem as­pek­tiem, kas vei­do­jās ap šo re­ģi­onu. 2015. ga­da ap­rī­lis – maijs un agrs ru­dens ir ie­spē­ja­mo ka­tas­tro­fu vai kar­di­nā­lu iz­mai­ņu pe­ri­odi, vie­nis­prā­tis ir as­tro­lo­gi un eks­tra­sen­si.

25. ap­rī­lī Ne­pā­lā no­ti­ku­ša­jā 7,8 mag­ni­tū­du ze­mes­trī­cē gā­ja bo­jā vai­rāk ne­kā 7,3 tūk­sto­ši cil­vē­ku. Ap­mē­ram 14 tūk­sto­ši cil­vē­ku ie­vai­no­ti. Šī ir spē­cī­gā­kā ze­mes­trī­ce Ne­pā­lā kopš 1934. ga­da. Sa­vu­kārt 22. ap­rī­lī Čī­les dien­vi­dos pēc 43 ga­dus il­gas klu­sē­ša­nas at­mo­dās Kal­bu­ko vul­kāns, 10 km augs­tu­mā iz­me­tot mil­zī­gu pel­nu mā­ko­ni.
 

Kad svēt­vie­tas pār­ņem ko­mer­ci­ja

As­tro­lo­gi daudz­kārt ir cen­tu­šies prog­no­zēt da­bas ka­tas­tro­fas, to­mēr al­laž cie­tu­ši fi­as­ko. Pre­cī­zi no­teikt tra­ģis­kā no­ti­ku­ma vie­tu, lai­ku un ap­stāk­ļus tā arī līdz šim nav iz­de­vies. Ņe­mot vē­rā, ka as­tro­ģe­og­rā­fis­kās prog­no­zē­ša­nas me­to­des at­ro­das ak­tī­vā at­tīs­tī­bas sta­di­jā, da­žus no­ti­ku­mus, pie­mē­ram, ku­ģa ar 700 mig­ran­tiem no Āf­ri­kas bo­jā­eju 19. ap­rī­lī ne­tā­lu no Lam­pe­dū­zas sa­las, bi­ja ie­spē­jams prog­no­zēt sa­mē­rā pre­cī­zi. Tur­pre­tim par ze­mes­trī­ci Ne­pā­lā šo­brīd ie­spē­jams iz­teikt ti­kai mi­nē­ju­mus. As­tro­logs Rus­lans Su­si, kas dzī­vo So­mi­jā, bet as­tro­lo­ģi­ju mā­cī­jis Rī­gā, no­rā­da, ka tra­di­ci­onā­li Mer­ku­ra pro­jek­ci­jas ne­uz­ska­ta par sa­sprin­gtām, jo šai pla­nē­tai pie­mīt nei­trāls rak­sturs. To­mēr dzim­ša­nas ho­ro­sko­pā Mer­ku­ra rak­sturs var mai­nī­ties at­ka­rī­bā no tā kom­bi­nā­ci­jām ar ci­tām pla­nē­tām. Da­žas die­nas pirms ze­mes­trī­ces Mer­kurs sa­vie­no­jās ar Mar­su. Pēc as­tro­lo­ga do­mām, tas ie­tek­mē­ja Mer­ku­ra pro­jek­ci­ju rak­stu­ru, kas šķēr­so­ja ze­mes­trī­ces epi­cen­tru. Sa­vu­kārt Krie­vi­jas as­tro­lo­ģe Svet­la­na Ma­nu­hi­na ru­nā par to, ka tūk­sto­šiem cil­vē­ku ie­ro­das Ne­pā­lā ga­rī­gu­ma un Šam­ba­las mek­lē­ju­mos. Tū­ris­ma in­dus­tri­ja ir pār­ņē­mu­si cil­vē­ku prā­tus. Ļau­dis no vi­sas pa­sau­les kā­pa Dha­ra­ha­ra tor­nī un Ši­vas tem­plī ce­rī­bā at­rast lai­mi. Pēc vi­ņas do­mām, vi­su­re­dzo­šā Acs il­gi cie­ta šo lie­ku­lī­bu. Ga­rī­gums ir jā­mek­lē se­vī, jā­at­ver sirds, ne­vis jā­do­das uz svēt­vie­tām, lai iz­lūg­tos sev pa­sau­lī­gus la­bu­mus. Uz­sū­tot ze­mes­trī­ci, sa­dus­mo­tie die­vi cil­vē­kiem at­gā­di­nā­ja šīs pa­tie­sī­bas. As­tro­lo­ģe no­rā­da, ka 4. ap­rī­lī bi­ja Mē­ness ap­tum­sums. Mer­ku­ra un Ra­hu lī­ni­jas gā­ja tie­ši uz Ne­pā­lu. Jā­pie­bilst, ka vē­dis­ka­jā as­tro­lo­ģi­jā Ra­hu un Ke­tu ir di­vas ne­re­dza­mās (ēnas) pla­nē­tas, ma­te­mā­tis­ki pun­kti. Tie ir pa­zīs­ta­mi arī kā dien­vi­du un zie­me­ļu mē­ness mez­gli jeb pū­ķa gal­va un as­te. Tie tiek iz­skait­ļo­ti no Mē­ness re­dza­mās or­bī­tas ap Zem­i un Ze­mes or­bī­tas ap Sau­li sa­skar­smes pun­ktiem. Svet­la­na Ma­nu­hi­na uz­ska­ta, ka zvaig­žņu kus­tī­ba vēs­ta: tie­ši Aus­tru­mu balss, nu jau ska­ļi un skaid­ri, mums no­rā­da, ka pa­sau­le ir sa­pi­nu­sies ma­te­ri­ālo vēr­tī­bu li­pī­ga­jos tī­mek­ļos, kas cil­vē­ku dvē­se­les rauj dzel­mē jeb pek­lē. Augst­ākie spē­ki mums sa­ka – ja ne­ap­stā­si­mies, ka­tas­tro­fu būs vēl vai­rāk, uz­ska­ta as­tro­lo­ģe.

Jaun­as ka­ta­kliz­mas – sep­tem­brī

Kad pēr­nā ga­da sep­tem­brī an­gļu eks­tra­sen­se Sa­lli­ja Mor­ga­na tele­vī­zi­jas tieš­rai­dē pa­zi­ņo­ja, ka tie­ši pēc pus­ga­da «kaut kur Hi­ma­la­jos» no­tiks spē­cī­ga ze­mes­trī­ce, kas iz­nī­ci­nās tūk­sto­šiem ar­hi­tek­tū­ras pie­mi­nek­ļu un mā­ju, ne­viens tam īpa­šu uz­ma­nī­bu ne­pie­vēr­sa. Arī krie­vu dzied­nieks un bur­vis Alek­sandrs Aga­pits, pa­zīs­tams ar to, ka pa­re­dzē­ja Bo­ri­sa Ņem­co­va slep­ka­vī­bu, ne­sen in­ter­vi­jā tei­ca, ka redz grau­jo­šu ze­mes­trī­ci, kas no­tiks ne­tā­lu no In­di­jas un Ķī­nas ro­be­žām. Pēc vi­ņa vār­diem, bo­jā aizies 5000 cil­vē­ku, bet ofi­ci­āli tiks no­saukts ma­zāks skaits.

Par ie­spē­ja­mo ze­mes­trī­ci Āzi­jas re­ģi­onā 2015. ga­da ap­rī­lī – mai­jā ru­nā­ja arī as­tro­logs Pā­vels Glo­ba. Krie­vu as­tro­logs tele­vī­zi­jā sa­cī­ja: «2015. gads ne­maz ne­var ri­tēt glu­di. Pēc per­sie­šu ka­len­dā­ra Zir­ga gads ir Gai­ļa gads, un Sa­turns Skor­pi­onā at­ro­das kri­tis­kā stā­vok­lī.» Viņš pa­skaid­ro­ja, ka de­be­su ķer­me­ņu iz­vie­to­jums no­rā­da uz ka­ta­kliz­mām, kas sais­tī­tas ar Ūdens sti­hi­ju. Vis­vai­rāk cie­tīs Āzi­jas Klu­sā oke­āna re­ģi­ona ie­dzī­vo­tā­ji. Glo­ba prog­no­zē­ja spē­cī­gas ze­mes­trī­ces un cu­na­mi. Bīs­ta­mā­kie būs Sau­les ap­tum­su­ma pe­ri­odi – ap­rī­lī, mai­jā un sep­tem­brī. Arī as­tro­logs un tele­vī­zi­jas žur­nā­lists Vik­tors Bog­da­novs prog­no­zē­ja, ka pa­va­sa­ra bei­gās būs da­bas ka­ta­kliz­mas. Sen­si­tīvs būs arī gai­dā­mā ru­dens pe­ri­ods. Gaiš­re­ģe Ze­ca Ļu­bi­ca, kas sa­vus re­dzē­ju­mus uz­ņem video un ie­vie­to in­ter­ne­tā, pirms da­žiem mē­ne­šiem stās­tī­ja, ka sap­nī re­dzē­ju­si bai­su ze­mes­trī­ci, kas mums uz­sū­tī­ta par grē­kiem. Des­mi­tiem tūk­sto­šu in­ter­ne­ta lie­to­tā­ju no­ska­tī­jās video ar no­sau­ku­mu «Nāk jaun­ais so­da laiks».

Lat­vi­jai plū­du ris­ki

«Cen­šo­ties prog­no­zēt vul­kā­nu iz­vir­du­mus, cu­na­mi, ze­mes­trī­ces, as­tro­lo­gi ir šķie­ta­mi pie­tu­vo­ju­šies pa­tie­sī­bai un tad at­kal cie­tu­ši ne­veik­smi. Ga­dī­jies, ka di­vas rei­zes ir sa­kri­tī­bas, pēc tam fak­tu in­ter­pre­tā­ci­ja bi­ju­si ne­pa­rei­za,» ie­sāk as­tro­logs Il­go­nis Ir­be. Ne­daudz pre­cī­zāk iz­do­do­ties no­teikt tai­fū­nu pos­tī­ju­mus. 2004. ga­da 24. de­cem­brī In­di­jas oke­ānā no­ti­ka spē­cī­ga ze­mes­trī­ce, kas ra­dī­ja mil­zu viļ­ņus. In­do­nē­zi­jā, Āf­ri­kā un Āzi­jā bo­jā aiz­gā­ja 300 000 cil­vē­ku. Iz­rā­dī­jās, ka da­ļa no­ma­ļus dzī­vo­jo­šo ie­ze­mie­šu, kā arī dzīv­nie­ki vai­rā­kas stun­das pirms ka­tas­tro­fas pa­me­ta cu­na­mi skar­tās vie­tas, no­slē­pās kal­nos un iz­glā­bās. Arī pirms 1988. ga­da ze­mes­trī­ces Ar­mē­ni­jā, kas pil­nī­bā iz­nī­ci­nā­ja Spi­ta­ku un no­da­rī­ja lie­lus pos­tī­ju­mus Ļe­ņi­na­ka­nā un Ki­ro­va­ka­nā, no pil­sē­tām no­zu­da su­ņi, ka­ķi un grau­zē­ji. Dzī­vī­bu to­reiz zau­dē­ja 25 000 cil­vē­ku. Il­go­nis Ir­be uz­ska­ta, ka no­piet­ni dzīv­nie­ku uz­ve­dī­bas un re­ak­ci­ju ie­tek­mē­jo­šo fak­to­ru pē­tī­ju­mi ļau­tu pre­cī­zāk prog­no­zēt da­bas ka­tas­tro­fas. Sa­va lo­ma va­rē­tu būt fe­no­lo­ģi­jai – ro­bež­zi­nāt­nei starp me­te­oro­lo­ģi­ju un bi­olo­ģi­ju.

Pē­tot Lat­vi­jas ho­ro­sko­pu no da­bas ka­tas­tro­fu un da­žā­du ka­ta­kliz­mu ie­spē­ja­mī­bas as­pek­ta, Il­go­nis Ir­be se­ci­na, ka pie mums ie­spē­ja­mas sti­his­kas ne­lai­mes, kas sais­tī­tas ar plū­diem. «Va­rē­tu no­tikt arī ķī­mis­ka ka­tas­tro­fa, bet ne gran­di­oza, pie­mē­ram, no­skriet no slie­dēm vil­ciens ar ķī­mis­ku kra­vu, var plīst naf­tas vads vai uz sēk­ļa uz­skriet ku­ģis, kas pār­va­dā naf­tas pro­duk­tus. Ie­spē­ja­ma deg­ša­na, kā­da avā­ri­ja. To­mēr lie­lā­ka bīs­ta­mī­ba ir sais­tī­ta ar ūde­ni.»

Arī vai­rā­ki paš­mā­ju gaiš­re­ģi no­rā­dī­ju­ši uz ie­vē­ro­ja­mu plū­du drau­diem nā­kot­nē: kli­mats strau­ji mai­nās, tā­pēc ūdens lī­me­nis pa­ma­zām cel­sies, un cil­vē­ki ne­spēs uz­veikt da­bu. Vai­rā­kas Lat­vi­jas pil­sē­tas vai to da­ļas var no­nākt zem ūdens. Dzied­nie­ce Aud­ra sa­ka, ka pie­nāks die­na, kad Dau­ga­vas ūdens ne­būs val­dāms. Celt jaun­o bib­li­otē­kas ēku upes kras­tā bi­ja kļū­da. Arī jū­ras krasts reiz tiks no­ska­lots – mā­jas, kas at­ro­das ne­tā­lu no ūdens, viļ­ņi aiz­slau­cīs kā sēr­ko­ci­ņu kār­bi­ņas. Ie­spē­jams, arī ba­gā­tās Rie­tu­mu val­stis cie­tīs no ne­val­dā­mas ūdens sti­hi­jas. Ne vel­ti gud­ri rie­tum­nie­ki iz­pērk zem­i Lat­vi­jā, ku­ras vi­die­ni ūdens sti­hi­ja sau­dzēs. Il­go­nis Ir­be tur­pi­na: «Viens no fak­to­riem ir Sau­les ak­ti­vi­tā­te, kas ie­tek­mē cil­vē­ku paš­sa­jū­tu, it īpa­ši sir­di un asins­ri­ti. Sau­les ak­ti­vi­tā­te sais­tī­ta ar re­vo­lū­ci­jām, ap­vēr­su­miem, ka­ra­dar­bī­bu, te­ro­ris­mu, epi­dē­mi­jām. Plū­to­na un Urā­na kvad­ra­tū­ras as­pekts šo­ru­den at­ne­sīs tā­du kā iz­lā­di, kar­di­nā­lu, asu ri­si­nā­ju­mu, jo Plū­tons un Urāns ir glu­ži kā di­na­mī­ta sa­vie­no­jums, bet Marss ir kā pro­ce­su pa­lai­ša­nas po­ga. Tas no­zī­mē, ka va­sa­ras bei­gās ie­spē­ja­ma tā­da kā eks­plo­zi­ja, jau­tā­jums – kā­dā vir­zie­nā. Urā­na un Plū­to­na kvad­ra­tū­ra vei­do­jas pēc vai­rāk ne­kā 20 ga­diem, opo­zī­ci­ja ik pēc ap­tu­ve­ni 40, un tie ir sen­si­tī­vi pun­kti, kas var ra­dīt sa­rež­ģī­ju­mus sa­bied­rī­bā, arī ka­tas­tro­fas. Cik­lis­kums da­bā ie­spai­do pil­nī­gi vi­su. Arī kopš Lat­vi­jas valsts di­bi­nā­ša­nas 1918. ga­dā ik pēc kā­diem 20 ga­diem se­ko kri­tisks pe­ri­ods,» stās­ta Il­go­nis Ir­be.

Su­per­vul­kā­na apo­ka­lip­se

Ame­ri­kā­ņu gaiš­re­ģis Džo­dijs Sen­kirks 2015. ga­dā redz kaut ko pa­vi­sam ne­pa­ras­tu un ne­no­teik­tu. Tas sāk­šo­ties jū­ni­jā At­lan­tī­dā un skars Dien­vid­ame­ri­kas zie­meļ­aus­tru­mu da­ļu. Pēc pa­re­ģa do­mām, tas būs kaut kas līdz­īgs cu­na­mi. Šaus­mi­no­šos pro­ce­sus iz­rai­sīs da­žā­du cē­lo­ņu kom­bi­nā­ci­ja. Pos­ta­ža pa­ma­zām ap­tvers ASV aus­tru­mu pie­kras­ti, ūde­nī pa­zu­dīs Ka­rī­bu jū­ras zem­āk iz­vie­to­tās sa­las. 2015. ga­da bei­gās grau­jo­šais pro­cess būs skā­ris Eiro­pas kras­tus. Tas no­zī­mē, ka lo­kā­las ka­tas­tro­fas pār­augs glo­bā­lās. Jā­teic, ka Sen­kir­ka pa­re­ģo­ju­mus pa­ras­ti rak­stu­ro ba­žas par cil­vē­ka ie­jauk­ša­nos da­bas pro­ce­sos un glo­bā­lās kli­ma­ta iz­mai­ņas. Tik­mēr «SaxoBank» eks­per­ti par vie­nu no 2015. ga­da lie­lā­ka­jām bries­mām uz­ska­ta Is­lan­des vul­kā­nu Bar­dar­bun­gu, kas ak­ti­vi­zē­jās pēr­nā ga­da va­sa­rā. Ir pa­mats uz­ska­tīt, ka šo­va­sar tas uz­ņems ap­grie­zie­nus. Vul­kāns at­ro­das pie lie­lā­kā Is­lan­des le­dā­ja. Pē­dē­jo 10 tūk­sto­šu ga­du lai­kā no Bar­dar­bun­gas vul­kā­na ir iz­li­jis vai­rāk la­vas ne­kā no jeb­ku­ra ci­ta vul­kā­na uz Ze­mes. Ja vul­kāns sāks dar­bo­ties ar pil­nu jau­du, le­dājs sāks kust, un ak­ti­vi­zē­sies vir­kne ma­zā­ku vul­kā­nu, kas vei­do ķē­di no 110 krā­te­riem 25 km ga­ru­mā. Kad vul­kāns iz­vir­da 1783. ga­dā, mo­ko­šā nā­vē no no­kai­tē­tiem pel­niem un la­vas bo­jā aiz­gā­ja des­mi­tiem tūk­sto­šu cil­vē­ku. Dau­dzi sai­ndē­jās ar gā­zēm, bet pēc tam sā­kās bads.

Il­go­nis Ir­be par vie­nu no lie­lā­ka­jiem drau­diem pla­nē­tai uz­ska­ta snau­do­šo su­per­vul­kā­nu Je­lo­us­to­nas Na­ci­onā­lā par­ka te­ri­to­ri­jā ASV. Vul­kāns ir mil­zīgs pa­ze­mes mag­mas re­zer­vu­ārs, kas aiz­ņem 3825 km2 lie­lu te­ri­to­ri­ju – tik lie­lu kā di­vas pun­dur­val­stis ko­pā. Jaun­ākie seis­mis­kie rā­dī­ju­mi lie­ci­na, ka vai­rā­kos gei­ze­ru eze­ros ūdens tem­pe­ra­tū­ra pa­cē­lu­sies līdz 20 grā­diem pēc Cel­si­ja. Tur­klāt jau pērn bi­zo­nu ba­ri skrie­šiem de­vās prom no Je­lo­us­to­nas Na­ci­onā­lā par­ka te­ri­to­ri­jas. Kopš pēr­nā ga­da zi­nāt­nie­ki fik­sē­ju­ši vai­rāk ne­kā 60 pa­ze­mes grū­die­nu. Eks­per­ti uz­ska­ta – ja vul­kāns pa­mo­dī­sies, ie­stā­sies apo­ka­lip­se.

Pla­nē­tas vēs­tu­rē ir bi­ju­ši trīs Je­lo­us­to­nas vul­kā­na iz­vir­du­mi – pirms 2,1 mil­jo­na ga­du, pirms 1,3 mil­jo­niem ga­du un pirms 630 000 ga­du. Iz­vir­du­mi no­ti­ku­ši ar 600 000–700 000 ga­du in­ter­vā­liem. Sprie­žot pēc šiem ap­rē­ķi­niem, tu­vo­jas brī­dis, kad vul­kāns at­kal uz­sprāgs. Sprā­dzie­na spēks pār­sniegs vis­jau­dī­gā­ko atom­bum­bu. Jau pir­ma­jās se­kun­dēs ies bo­jā ap 200 000 cil­vē­ku. Trīs mē­ne­šu lai­kā pel­ni aiz­segs Sau­li uz vi­sas Ze­mes. Pla­šas te­ri­to­ri­jas pār­klā­sies ar le­du. Zie­ma ilgs vis­maz pus­ot­ru ga­du, vi­dē­jā gai­sa tem­pe­ra­tū­ra būs mī­nus 25 grā­di. Ie­stā­sies sals, tum­sa un skā­bie lie­ti, ku­ros ies bo­jā dau­dzas dzīv­nie­ku un augu su­gas.