ASTROLOĢIJA: Har­mo­nis­kie as­pek­ti - ne viss ir tik la­bi kā iz­ska­tās

Dženisas Džoplinas karte © Rūta Mežavilka

Par gal­ve­na­jiem ma­žo­ra­jiem jeb lie­la­jiem har­mo­nis­ka­jiem as­pek­tiem pie­ņemts uz­ska­tīt tri­go­nu (120 grā­du leņ­ķis starp pla­nē­tām na­tā­la­jā kar­tē) un sek­sti­lu (60 grā­du). Tie sa­vu­kārt var vei­dot tā­das pla­nē­tu fi­gū­ras kā lie­lais trins jeb trij­stū­ris un ma­zais trins. Vai tie­šām to īpaš­nie­kiem har­mo­nis­ka dzī­ve ga­ran­tē­ta?

Lie­lais trins (šo un par ma­zo tri­nu at­se­viš­ķi kā kas­tes)

Lie­lais trins jeb lat­vis­ki vien­kār­ši trij­stū­ris ir pla­nē­tu kom­bi­nā­ci­ja, kas sa­stāv no trim (vai vai­rā­kām) pla­nē­tām, kas at­ro­das vie­nād­ma­lu trij­stū­ra vir­sot­nēs, starp ku­rām ir 120 grā­du jeb tri­go­na as­pek­ti.

Lie­lais trij­stū­ris ie­zī­mē har­mo­nis­ku ener­ģi­jas plūs­mu, po­ten­ci­ālu jo­mās, ku­ras pār­stāv trij­stū­rī ie­sais­tī­tās pla­nē­tas un na­tā­lās kar­tes mā­jas. Šā­dā kon­fi­gu­rā­ci­jā vi­si spē­ki at­ro­das līdz­sva­rā. Lie­lais trins sim­bo­li­zē iek­šē­ju sta­bi­li­tā­ti un no­tu­rī­bu, ta­jā pa­šā lai­kā sa­gla­bā­jot plas­tis­ku spē­ju pie­mē­ro­ties ār­pa­sau­les no­sa­cī­ju­miem. Cil­vē­ki ar šā­du vei­do­ju­mu pa­ras­ti mēdz būt iek­šē­ji līdz­sva­ro­ti un ta­lan­tī­gi. Tas ir kaut kas tāds, kas cil­vē­kam ir «dots», pie­mē­ram, ta­lan­ti, do­tī­bas, tas, kas pa­do­das bez īpa­šām pū­lēm. Diem­žēl tas no­zī­mē arī to, ka lie­lā tri­na īpaš­nieks, vien­kār­ši iz­sa­ko­ties, var būt slinks – mīl pel­dēt pa dzī­vi bez īpa­šas pie­pū­les un am­bī­ci­jām, jo «viss jau tā­pat ir». Vi­dus­lai­ku un re­ne­san­ses lai­ka as­tro­lo­gi lie­lo tri­nu pat uz­ska­tī­ja par ne­lai­mī­gu kon­fi­gu­rā­ci­ju, kurš no­zī­mē­jot stag­nā­ci­ju un ga­rām pa­lais­tas ie­spē­jas. Mūs­die­nu as­tro­lo­gi to­mēr šo kom­bi­nā­ci­ju tik skar­bi ne­in­ter­pre­tē, ie­spē­jams, tā­pēc, ka mūs­die­nu pa­sau­le per­so­nī­bai ko­pu­mā pie­dā­vā daudz lie­lā­ku kus­tī­bas un iz­paus­mes brī­vī­bu, ne­kā tas bi­ja ie­spē­jams vēl pirms pār­is gad­sim­tiem. To­mēr skai­tās la­bi, ja tri­nu pa­pil­di­na kāds di­na­mis­kais jeb kon­flik­ta as­pekts pret kā­du no ta­jā ie­sais­tī­ta­jām pla­nē­tām – pie­mē­ram, opo­zī­ci­ja, kas liek trij­stū­rī ie­slēg­ta­jai ener­ģi­jai «nākt ār­ā».

Ma­zais trins

Ma­zo tri­nu jeb trij­stū­ri vei­do di­vi sek­sti­li jeb 60 grā­du as­pek­ti un viens tri­gons. Ma­zais trins kar­tē iz­ska­tās pēc vie­nād­sā­nu trij­stū­ra, ku­ra pa­mat­ni vei­do ga­rā­kā – tri­go­na – as­pek­tu lī­ni­ja. Ma­zais trins dar­bo­jas līdz­īgi lie­lais, ta­ču ne tik «glo­bā­li».

Dže­ni­sa Džop­li­na: sa­va ta­lan­ta pa­zu­di­nā­ta

Dže­ni­sas Džop­li­nas kar­tē re­dzam gan lie­lo, gan ma­zo tri­nu, šā­du fi­gū­ru kom­bi­nā­ci­ju as­tro­lo­gi dē­vē par Pū­ķi. Fi­gū­ra tā no­sauk­ta tā­pēc, ka zī­mē­jums tik tie­šām iz­ska­tās pēc bēr­nu ro­taļ­lie­tas – gai­sa pū­ķa. Tiek uz­ska­tīts, ka šā kom­bi­nē­tā fi­gū­ra, līdz­īgi kā lie­lais trins, tās īpaš­nie­kam sniedz sta­bi­li­tā­ti, ta­lan­tus un ie­spē­jas, ta­ču, pa­tei­co­ties tās cen­trā­la­jai opo­zī­ci­jai, tai pie­mīt daudz vai­rāk di­na­mis­ma.

Ame­ri­kā­ņu rok­dzie­dā­tā­jas un hi­pi­ju kul­ta fi­gū­ras Dže­ni­sas Džop­li­nas (1943.–1970.) dzim­ša­nas kar­tē re­dzam spē­cī­gi iz­teik­tu tiek­smi pēc ne­at­ka­rī­bas, eks­tra­va­gan­ces un ra­do­ša ska­tī­ju­ma uz dzī­vi (as­cen­dents Ūdens­vī­rā). Ša­jā kar­tē do­mi­nē Gai­sa un Uguns sti­hi­jas, sa­vu­kārt Ze­me ir pār­stā­vē­ta ar ti­kai vie­nu, to­ties bū­tis­ku pla­nē­tu – Sau­li Me­žā­zī. Ūdens sti­hi­ju Džop­li­nas kar­tē pār­stāv Mē­ness un Ju­pi­ters, vei­do­jot ļo­ti emo­ci­onā­lu un vieg­li ie­vai­no­ja­mu per­so­nī­bu, ku­ra, kā bie­ži rak­stu­rīgs cil­vē­kiem ar Sau­li Me­žā­zī, bie­ži vien jū­tas ie­ro­be­žo­ta, ne­sa­pras­ta un ne­pie­vil­cī­ga. Tik tie­šām, bēr­nī­bā dzie­dā­tā­ja bie­ži ju­tu­sies ne­lai­mī­ga – kā at­ce­ras vi­ņas ve­cā­ki, ma­zā Dže­ni­sa at­šķi­rī­bā no brā­ļa un mā­sas pra­sī­ju­si daudz vai­rāk uz­ma­nī­bas. Jau ag­ri iz­pau­du­šies vi­ņas ta­lan­ti – mei­te­ne la­bi zī­mē­ju­si un in­te­re­sē­ju­sies par glez­nie­cī­bu, kā arī dzie­dā­ju­si ko­rī. Sa­vu­kārt pus­au­dža ga­dos Dže­ni­sa kla­ses­bied­ru vi­dū bie­ži ju­tu­sies kā iz­stum­tā sa­va lie­kā sva­ra dēļ.

1960. pa­bei­gu­si vi­dus­sko­lu un ie­stā­ju­sies Bī­mon­tas valsts ko­le­džā Tek­sa­sā, Dže­ni­sa pa­ma­zām at­brī­vo­jas no pus­au­dzes kom­plek­siem un ak­tī­vi ie­sais­tās hi­pi­ju kus­tī­bā, kas to­laik sāk uz­ņemt ap­grie­zie­nus. Jaun­ie­te me­tas ne­prā­tī­gā «sex,drugs&rock’n’roll» bo­hē­mā. Sa­vus iek­šē­jos kom­plek­sus vi­ņa cen­šas kom­pen­sēt ar vēt­rai­nu uz­dzī­vi uz, kā pa­ti reiz iz­tei­ku­sies, «ne­ie­spē­ja­mā ro­be­žas». Stu­di­jas vi­ņa tā arī ne­pa­beidz un pār­ce­ļas uz tā lai­ka hi­pi­ju Me­ku Sa­nfran­cis­ko un ar­vien vai­rāk lai­ka vel­tī sa­vam aici­nā­ju­mam – blū­zam, ku­ru vis­no­taļ ra­do­ši trans­for­mē, at­tīs­tot sa­vu īpa­šo dzie­dā­ša­nas ma­nie­ri. Dže­ni­sas vo­kāls ir kaut kas līdz tam vēl ne­bi­jis. Se­ko­jo­šā des­mit­ga­de līdz pat nā­vei no nar­ko­ti­ku pār­do­zē­ša­nas ir kā vul­kā­na iz­vir­dums – krāšņs un arī diem­žēl pos­tošs – ra­do­šā pa­cē­lu­ma vir­sot­nes mi­jas ar dzi­ļas dep­re­si­jas ie­pla­kām. Dže­ni­sas as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ap­slēp­tā lie­lā un ma­zā tri­na ra­do­šā ener­ģi­ja lauz­tin lau­žas ār­pus, ta­ču vi­ņa ne­spēj no­tie­ko­šo kon­tro­lēt. Var­būt vi­ņa ne­maz to ne­vē­lē­jās? Kat­rā zi­ņā aiz se­vis vi­ņa ir at­stā­ju­si ne­aiz­mir­sta­mu mu­zi­kā­lo man­to­ju­mu un «hi­pi­ju ka­ra­lie­nes» le­ģen­du. Kā­pēc viss bei­dzās tra­ģis­ki – mē­ģi­nām rast as­tro­lo­ģis­ku skaid­ro­ju­mu.

Dže­ni­sas kar­tē lie­la­jā tri­nā ir ie­sais­tī­tas pa­vi­sam piec­as pla­nē­tas – vie­nā no tri­na vir­sot­nēm Sva­ru zī­mē un tu­vu 8. – trans­for­ma­tī­vi/sek­su­āli/nā­vī­gās – mā­jas sliek­snim at­ro­das Nep­tūns – mis­ti­ķu, dzej­nie­ku un arī at­ka­rī­bu pla­nē­ta. Ot­rā vir­sot­nē – Sau­le (līdz­ās at­ro­das vēl arī Mer­kurs), sa­vu­kārt tre­ša­jā vir­sot­nē at­ro­das Sa­tur­na/Urā­na sa­vie­no­jums. Bū­tī­bā pa­rei­zi bū­tu ru­nāt par di­viem lie­la­jiem tri­niem – vie­nu, ku­ru vei­do Sau­le ar Nep­tū­nu un Urā­nu/Sa­tur­nu, un ot­ru, ku­ru vei­do Mer­kurs ar Nep­tū­nu un Urā­nu/Sa­tur­nu. Cil­vēks ar šā­du kom­bi­nā­ci­ju slie­cīgs uz vieg­lu grim­ša­nu sa­vā mal­du sap­ņu pa­sau­lē, vēl jo vai­rāk tā­pēc, ka Sau­le at­ro­das 12. – ilū­zi­ju, vie­nat­nes, sap­ņu un arī ga­rī­gu sli­mī­bu, iz­rai­dī­ju­ma un nar­ko­mā­ni­jas mā­jas pir­ma­jos grā­dos. Starp ci­tu, tā kā Nep­tūns, Urāns un Sa­turns ir lē­nas pla­nē­tas, tri­gons starp tām ir ie­tek­mē­jis ve­se­lu pa­au­dzi, kas dzi­mu­si 1940. ga­du vi­dū – lūk, no ku­rie­nes hi­pi­ju ilū­zi­jas par «pe­ace&lo­ve» ap­vie­no­ju­mā ar kre­ati­vi­tā­ti, ro­be­žu grau­ša­nu un sek­su­ālo at­brī­vo­tī­bu. Un pa­tie­šām, šī pa­au­dze re­āli mai­nī­ja pa­sau­li – jo īpa­ši cil­vē­ku at­tie­cī­bu at­brī­vo­tī­bas un ra­do­ša­jā jo­mā, un par to, kā šo­brīd rau­gā­mies uz dau­dzām lie­tām, va­ram pa­teik­ties šiem 60. ga­du dum­pi­nie­kiem.

Sa­vu­kārt ot­ra Dže­ni­sas kar­tes fi­gū­ra – ma­zais trins, ko vei­do Nep­tūns, Urāns/Sa­turns un Plū­tons, pie­šķir lie­la­jā tri­nā cir­ku­lē­jo­ša­jai ener­ģi­jai vul­kā­nis­ku spē­ku. Tie­ši Plū­tons Lau­vā ir tas, kurš liek vi­sai šai ra­do­ša­jai ma­sai «iz­virst». Opo­zī­ci­ja, ko Plū­tons vei­do pret Sau­li, no­sa­ka Dže­ni­sas ra­do­šo tem­pe­ra­men­tu, to, ar kā­du spē­ku vi­ņa iz­pau­žas gan bo­hē­mā, gan mū­zi­kā.

Kā­pēc Dže­ni­sa kļu­va par upu­ri šim ra­do­ša­jam spē­kam? Ie­spē­jams, «vai­nīgs» Vē­ža zī­mes Mē­ness – dum­pi­nie­cis­kā Dže­ni­sas ār­ie­ne slē­pa ār­kār­tī­gi mai­gu un jū­tī­gu dvē­se­li. Tur­klāt Dže­ni­sas Mē­ne­sim ir dis­har­mo­nisks as­pekts – kvad­rāts ar Nep­tū­nu, kas no­zī­mē past­ip­ri­nā­tu slie­cī­bu uz at­ka­rī­bām un dep­re­si­ju, vieg­lu ga­rī­gu ie­vai­no­ja­mī­bu, arī – paš­ap­mā­nu un paš­kri­ti­kas trū­ku­mu. Sa­vu­kārt Mē­ness kvin­konss (150 grā­du as­pekts) ar Mer­ku­ru, kurš tur­klāt ir ret­ro­grāds, va­rē­ja ra­dīt emo­ci­onā­las ne­pie­pil­dī­tī­bas iz­jū­tu, kā arī daž­kārt pār­pra­tu­mus ko­mu­ni­kā­ci­jā ar līdz­cil­vē­kiem.

Jā­pie­bilst vēl, ka no­ma­ļus no gal­ve­na­jām kon­fi­gu­rā­ci­jām Džop­li­nas kar­tē at­ro­das Marss, ku­ra vie­nī­gais as­pekts ar ci­tām pla­nē­tām ir dis­har­mo­nis­kais kvad­rāts ar Nep­tū­nu – vēl viens as­pekts, kurš sa­vam «īpaš­nie­kam» ra­da at­ka­rī­bas ris­ku – Dže­ni­sas rī­cī­ba bie­ži vien bi­ja ne­gri­bē­ti des­truk­tī­va. Vi­ņa glu­ži vien­kār­ši ne­pra­ta rī­ko­ties sa­prā­tī­gi. Mar­sa – Nep­tū­na kvad­rāts ra­da arī sai­ndē­ša­nās ris­ku.

He­lē­na Rē­ri­ha: grā­ci­ja un vie­dums

Spil­gtu un daudz sa­snie­gu­šu per­so­nī­bu kar­tēs bie­ži vien sa­sto­pa­mas vai­rā­kas as­pek­tu kon­fi­gu­rā­ci­jas vien­lai­kus. Tam pie­mērs ir arī rakst­nie­ce un fi­lo­so­fe Je­ļe­na Rē­ri­ha (1879–1955), glez­no­tā­ja Ni­ko­la­ja Rē­ri­ha sie­va un «Dzī­vās ēti­kas» grā­ma­tu au­to­re. Je­ļe­nas jeb He­lē­nas Rē­ri­has na­tā­la­jā kar­tē ir vai­rā­kas tri­nu kom­bi­nā­ci­jas – di­vi ma­zie tri­ni, lie­lais trins, 4 Bu­ras (as­pek­tu fi­gū­ra, ko vei­do da­žād­ma­lu trij­stū­ris, kam vie­nā ma­lā ir opo­zī­ci­jas as­pek­ta lī­ni­ja, bet pā­rē­jās di­vās – tri­gons un sek­stils. Tiek uz­ska­tīts par vi­su­mā veik­smī­gu kom­bi­nā­ci­ju, jo ta­jā ir gan har­mo­nis­kie, gan at­tīs­tī­bai ne­pie­cie­ša­mais di­na­mis­kais as­pekts) un arī di­vi di­na­mis­ki un sprie­dzes pil­ni T kvad­rā­ti. Ba­gā­tī­ga kar­te, kas dā­vā tās saim­nie­cei in­ten­sī­vu, ie­spē­jām ba­gā­tu dzī­ves gā­ju­mu. Šā­da fi­gū­ru kom­bi­nā­ci­ja dod lie­lu ār­ēju elas­tī­gu­mu sa­vie­no­ju­mā ar iek­šē­ju no­tu­rī­bu. Ne­ap­šau­bā­mi ta­lan­tī­ga cil­vē­ka kar­te.

No fo­to­grā­fi­jām un glez­nām uz mums rau­gās aristo­krā­tis­ka kun­dze ar iz­teik­smī­gu lie­lo acu ska­tie­nu – kat­ra de­ta­ļa ša­jā tē­lā ir sa­ska­ņo­ta ar ci­tām un iz­smal­ci­nā­ta – tas ir Sva­ru as­cen­dents, kurš pie­šķir cil­vē­kam šar­mu un spē­ju pa­tikt ap­kār­tē­jiem. Sa­vu­kārt Sau­le Ūdens­vī­rā pie­šķir Rē­ri­ha kun­dzei brīv­do­mī­bu un eks­tra­va­gan­ci, bet Mē­ness Skor­pi­onā dod emo­ci­onā­lo dzi­ļu­mu un in­te­re­si par dzī­vī­bas un nā­ves no­slē­pu­miem.

Līdz­īgi kā Džop­li­nai, arī He­lē­nas Rē­ri­has kar­tes lie­la­jā tri­nā di­vas no ie­sais­tī­ta­jām pla­nē­tām ir Nep­tūns un Urāns. Nep­tū­na – Urā­na tri­gons ie­zī­mē arī XIX gs. 70.–80. ga­du mi­jā dzi­mu­šo pa­au­dzi. Sa­vā zi­ņā šie ļau­dis līdz­inā­jās hi­pi­ju pa­au­dzei – vi­ņi bi­ja lie­li ide­ālis­ti un vē­lē­jās mai­nīt pa­sau­li, pa­da­rīt to la­bā­ku. He­lē­nas Rē­ri­has as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē Nep­tūns at­ro­das Vēr­sī, Urāns – Jau­na­vā, sa­vu­kārt tre­šā lie­la­jā tri­nā ie­sais­tī­tā pla­nē­ta ir Marss Me­žā­zī. Šāds lie­lais trins, ku­ra vi­sas vir­sot­nes at­ro­das Ze­mes sti­hi­jas zī­mēs, pie­šķir tā saim­nie­kam šīs sti­hi­jas īpa­šī­bas – prak­tis­ku­mu, sta­bi­li­tā­ti, pras­mi ap­ie­ties ar ma­te­ri­ālām vēr­tī­bām un nau­du. Tas no­zī­mē, ka, ne­rau­go­ties uz «Dzī­vās ēti­kas» augs­ti ga­rī­go pa­to­su un ide­ālis­tis­ko uz­stā­dī­ju­mu (Nep­tūns!), He­lē­na bi­ja vis­no­taļ re­ālis­tisks un prak­tisks cil­vēks (Marss Me­žā­zī!), kas la­bi ap­zi­nā­jās, ko da­ra un kā no­dro­ši­nāt sev la­bus dzī­ves ap­stāk­ļus. In­te­re­san­ti arī, ka Rē­ri­has lie­lais trins ir cie­ši «sa­jūgts» ar abiem ma­za­jiem tri­niem – vie­nā no tiem ie­sais­tīts Marss, Mē­ness un Sau­le, ot­rā – Marss, Ve­ne­ra un Nep­tūns. Vi­si šie tri­ni sav­star­pē­ji it kā pa­pil­di­na cits ci­tu, ra­dot pa­tie­šām vis­pu­sī­gas per­so­nī­bas iz­paus­mes ie­spē­jas.

Re­dzam, ka viens no gal­ve­na­jiem «at­slē­gas pun­ktiem» ša­jā kom­bi­nā­ci­jā ir Ve­ne­ra Zi­vīs, kas rak­stu­ram pie­šķir ro­man­tis­ku­mu, ie­jū­tī­bu, sie­viš­ķī­gu mai­gu­mu un tiek­smi glābt pa­sau­li caur skais­to – sek­stils ar Ne­ptu­nu Vēr­sī (Ve­ne­ras pār­val­dī­ta­jā zī­mē) iz­ceļ un spē­ci­na Ve­ne­ras ta­lan­tus. Bū­tis­ki, ka Nep­tūns He­lē­nas kar­tē no­vie­tots uz 8. mā­jas sliek­šņa – no še­jie­nes in­te­re­se par okul­tis­mu. Starp ci­tu, He­lē­nas kar­te rā­da, ka vi­ņa va­rē­tu būt bi­ju­si arī ta­lan­tī­ga as­tro­lo­ģe – Urāns, as­tro­lo­gu aiz­bil­dnis, vi­ņas kar­tē no­vie­tots 11. mā­jā. Sa­vu­kārt sek­stils ar prak­tis­ki me­žā­zis­ko Mar­su pie­šķī­ris He­lē­nai spē­ju vi­su šo skais­to ide­ālis­mu ma­te­ri­ali­zēt taus­tā­mā vei­dā – grā­ma­tās.

In­te­re­san­ti, ka gal­ve­nā par rak­stī­ša­nu at­bil­dī­gā pla­nē­ta Mer­kurs He­lē­nai Rē­ri­hai at­ro­das Ūdens­vī­rā (ori­ģi­na­li­tā­te) un ir ie­sais­tī­ta T kvad­rā­tā ar Mē­ne­si un Nep­tū­nu. Acīm­re­dzot tas ir ra­dī­jis ne­pie­cie­ša­mo sprie­gu­mu, lai tri­nos eso­šā ra­do­šā ener­ģi­ju tik­tu «iz­svies­ta» ār­pu­sē. To­mēr jā­pie­bilst, ka Mer­ku­ra – Nep­tū­na kvad­rā­tam pie­mīt ne­lā­ga «grei­zo briļ­ļu» op­ci­ja – tā īpaš­nie­kam ir ten­den­ce vai nu pa­šam tī­ši sa­gro­zīt in­for­mā­ci­ju, vai krist par upu­ri kā­diem mal­diem. Var­būt as­trā­lo Ma­hat­mu dik­tē­tās «Dzī­vās ēti­kas» grā­ma­tas arī nav ne­kas cits kā viens liels, brī­niš­ķi skaists malds?

Krie­vu aristo­krā­ti­jas at­va­sei He­lē­nai Ša­poš­ņi­ko­vai jau kopš bēr­nī­bas bi­ja no­dro­ši­nāts te­ju viss ne­trau­cē­tai ta­lan­tu at­tīs­tī­bai. He­lē­nas tēvs bi­ja ie­vē­ro­jams Pē­ter­bur­gas ar­hi­tekts, un vi­ņa drau­gu lo­kā bi­ja ie­vē­ro­ja­mā­kie tā lai­ka māk­sli­nie­ki, li­te­rā­ti un mū­zi­ķi. Mei­te­ne ap­gu­va kla­vier­spē­li, mā­cī­jās zī­mē­ša­nu un jau ag­ri sā­ka la­sīt grā­ma­tas par fi­lo­so­fi­ju un re­li­ģi­ju.

1895. ga­dā He­lē­na pa­beidz Sankt­pē­ter­bur­gas sie­vie­šu ģim­nā­zi­ju ar zel­ta me­da­ļu, pēc tam mā­cās kla­vier­spē­li pri­vā­ti, sa­snie­dzot vi­sai augs­tu lī­me­ni. Arī He­lē­nas per­so­nī­gā dzī­ve iz­vēr­šas veik­smī­ga – sa­vu nā­ka­mo dzī­ves un do­mu­bied­ru Ni­ko­la­ju Rē­ri­hu vi­ņa sa­stop jau 20 ga­du ve­cu­mā, pa­va­dot va­sa­ru ve­cā­ku ģi­me­nes drau­gu īpa­šu­mā Bo­lo­gā. Lai gan no sā­ku­ma He­lē­nas ve­cā­ki ie­bilst pret šīm lau­lī­bām, 1901. ga­dā jaun­ais pār­is ap­pre­cas. Kop­dzī­ve ir har­mo­nis­ka līdz pat mū­ža ga­lam, ša­jā lau­lī­bā dzi­mu­ši di­vi dē­li – Ju­rijs un Svja­tos­lavs.

Arī Krie­vi­jas re­vo­lū­ci­jas skar­bās vēs­mas Rē­ri­hu ģi­me­ni tie­ši ne­skar – 1916. ga­dā vi­ņi pār­ce­ļas uz So­mi­ju, kur Ni­ko­lajs ār­stē plau­šu sli­mī­bu un, kad So­mi­ja pa­slu­di­na ne­at­ka­rī­bu un slēdz ro­be­žas ar Krie­vi­ju, pa­liek tur. 1919. ga­dā Rē­ri­hi pār­ce­ļas uz An­gli­ju, bet 1920. ga­dā do­das uz ASV, kur no­dar­bo­jas ar Rē­ri­ha glez­nu iz­stā­žu or­ga­ni­zē­ša­nu un sa­bied­ris­ko dar­bu. Vē­lāk, 20. ga­du bei­gās, Rē­ri­hi or­ga­ni­zē eks­pe­dī­ci­jas pa Cen­trā­lā­zi­jas zem­ēm un ap­me­tas uz dzī­vi In­di­jā, kur arī pa­liek līdz lai­cī­gās dzī­ves bei­gām, no­dar­bo­jo­ties ar ie­mī­ļo­to fi­lo­so­fi­ju, māk­slu un Aus­tru­mu kul­tū­ras stu­di­jām.

Vie­nī­gais, kas He­lē­nas dzī­vē pa­li­ka ne­īs­te­nots – sap­nis par at­grie­ša­nos dzim­te­nē. 1948. ga­dā He­lē­na Rē­ri­ha lū­dza PSRS val­dī­bai at­ļau­ju ap­mek­lēt dzim­to zem­i, ta­ču diem­žēl ie­brauk­ša­nas vī­za tā arī ne­ti­ka pie­šķir­ta.

Horoskopi

Zaļās koka čūskas gads būs pilns ar pārmaiņām un pārsteigumiem, kas ietekmēs mūsu dzīvi. Pēc astrologu un tarologu domām, mūs sagaida personīgās pārvērtības, un tiem, kas nebaidās pamest komforta zonu, liktenis var sagādāt negaidītas dāvanas.

Svarīgākais