INTERESANTI: Kā radies mēness?

Žur­nā­lā «Na­tu­re» pub­li­cē­ti zi­nāt­nie­ku dar­bi ap­stip­ri­na jau pa­gā­ju­šā gad­sim­ta sep­tiņ­des­mi­ta­jos ga­dos iz­teik­to hi­po­tē­zi – Mē­ness ra­dies pēc tam, kad aiz­vēs­tu­ris­kos lai­kos Ze­me sa­dū­ru­sies ar kā­du ma­zā­ku kos­mis­ko ob­jek­tu. Līdz šim te­ori­jas pie­kri­tē­jus bi­ja mul­si­nā­jis fakts, ka Mē­ness sa­stāvs ir pār­lie­ku līdz­īgs Ze­mes sa­stā­vam, lai gan te­orē­tis­ki tā īpa­šī­bām vai­rāk bū­tu jā­at­gā­di­na sveš­ķer­me­ņa īpa­šī­bas.

Iz­ra­ēlas un Fran­ci­jas zi­nāt­nie­ku gru­pa, kas vei­ku­si da­to­rmo­de­lē­ša­nu, gan uz­ska­ta, ka ne­kā­du pre­tru­nu šeit nav. Vien­kār­ši de­bess ķer­me­nis, kas ap­tu­ve­ni 250 mil­jo­nus ga­du pēc Sau­les sis­tē­mas iz­vei­do­ša­nās ie­trie­cās mū­su pla­nē­tā (to mēdz saukt par Ne­iju), pēc sa­va sa­stā­va bi­jis ļo­ti līdz­īgs Ze­mei. Tas nav vis at­klī­dis no kā­da mū­su zvaig­žņu sis­tē­mas no­stū­ra, bet gan riņ­ķo­jis ap­tu­ve­ni tik­pat lie­lā at­tā­lu­mā no Sau­les, kā mū­su pla­nē­ta – Ze­me un Ne­ija bi­ja vei­do­ju­šās no pro­to­pla­nē­tu dis­ka vie­nas un tās pa­šas da­ļas. «Ze­me un Mē­ness nav dvī­ņi, ku­ri bū­tu ra­du­šies no vie­nas pla­nē­tas, bet gan brā­lis un mā­sa, jo uz­au­gu­ši līdz­īgā vi­dē,» skaid­ro­jis viens no pē­tī­ju­ma au­to­riem Ha­gajs Pe­recs.

Arī pā­rē­jās di­vas «Na­tu­re» pub­li­kā­ci­jas at­bal­sta šo hi­po­tē­zi. Vie­nā no tām no­rā­dīts, ka Ne­ijas (tā bi­ju­si ap­tu­ve­ni des­mit rei­žu vieg­lā­ka par mū­su pla­nē­tu) un Ze­mes sa­dur­sme bi­ju­si tik spē­cī­ga, ka abu kos­mis­ko ķer­me­ņu ma­tē­ri­ja sa­jau­ku­sies, bet ti­kai pēc tam iz­mes­ta Vi­su­mā, kur vē­lāk iz­vei­do­jies Mē­ness. Sa­vu­kārt ot­ra­jā no­rā­dīts, ka vē­lāk Ze­me un Mē­ness iz­ju­tu­ši da­žā­du kos­mis­ko ob­jek­tu ie­tek­mi un ar to skaid­ro­jams at­šķi­rī­go vol­fra­ma izo­to­pu īpat­svars mū­su pla­nē­tas un Mē­ness grun­tī.