Antīkajā pasaulē pār jūrām un ūdeņiem valdīja Poseidons jeb Neptūns. Viņš noteica, kāda būs jūra – mierīga vai bangojoša, un šo dievu godāja kā kuģotāju aizgādni. Astroloģijā planēta Neptūns kā plūstošs ūdens bez robežām paver iespējas katram saskatīt dvēseles un Visuma dzīles, bet var arī ievilināt maldu un ilūziju tīklos.
Ūdeņu un auglības dievs
Jūras dievs bija dievu un cilvēku valdnieka Zeva jeb Jupitera brālis, Krona jeb Saturna un Rejas dēls. Sākotnēji Poseidons grieķiem (grieķu – Ποσειδῶν) jeb Neptūns romiešiem (latīņu – Neptunus) bija zemes, pazemes ūdeņu, valgmes un zirgkopības dievs, bet vēlāk kļuva par jūras, upju, strautu, avotu un jūrnieku aizgādni, kurš pārvalda pasaules ūdeņus. Neptūns varēja jūru gan sabangot, gan nomierināt, tāpēc viņu uzskatīja arī par vētru dievu. Viņš bija atbildīgs arī par zemestrīcēm, turklāt viņu vainoja arī atsevišķu psihisko slimību un epilepsijas izraisīšanā.
Poseidonu jeb Neptūnu tāpat kā viņa brāļus un māsas (izņemot Zevu jeb Jupiteru) tūlīt pēc piedzimšanas aprija Krons jeb Saturns, baidīdamies, ka kāds no bērniem varētu viņu gāzt no troņa. Sasniedzis pilngadību, Zevs jeb Jupiters piespieda tēvu atrīt bērnus un sadalīja starp viņiem varu, velkot lozes. Jupiters pats turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Neptūns valdīja pār ūdeņiem, bet Aīds jeb Plūtons pār mirušo pasauli – pazemi.
Neptūna mītnes vieta bija Olimpa kalns, kā arī jūra, kur dziļi dzelmē atradās viņa pils. Jūras pavēlnieks šķēla viļņus, sēdēdams ratos, kuros iejūgti skaisti un strauji zirgi garām zelta krēpēm, un visi jūras iemītnieki priecīgi viņu sveica.
Jūras valdnieka simbols ir delfīns, bet galvenais atribūts – trijžuburis, kas norāda uz viņa varu. Par Neptūna simbolu tiek uzskatīts arī bullis, kurš saistīts ar Krētas kultūru. Leģenda vēsta, ka Neptūns bulli nosūtīja valdniekam Mīnojam, kā arī ka bullis tika jūras dievam upurēts. Neptūna simbols ir arī zirgs, jo viņš esot radījis pirmo zirgu.
Jūras dievu parasti attēlo kā atlētisku vecāku vīru ar bārdu un cirtainiem matiem, kurš tur rokā trijžuburi jeb trijzari. Ar tā maģisko spēku viņš varēja jebkurā brīdī sacelt jūrā vētru, to nomierināt, kā arī izveidot zemē jaunus avotus. Vēl Neptūns bieži attēlots uz gliemežvāka, kuru pa ūdens virsu velk jūras zirgi, un viņa tuvumā mēdz būt arī delfīni.
Jūras pavēlnieks bija ne tikai varens un labsirdīgs zemes auglības veicinātājs, bet reizēm arī skarbs un varaskārs. Bieži vien viņš nebija ar mieru atzīt augstāko brāļa Jupitera varu, jo uzskatīja sevi par līdzīgu viņam cieņas un likteņa ziņā.
Sieva un mīļākās
Jūras dievam bija sieva ūdens nimfa jeb nereīda Salacija (kuru mēdz identificēt arī ar nereīdu Tetīdu un nereīdu Amfitrīti). Tajā pašā laikā viņam bijušas arī vairākas mirstīgās un dievišķas izcelsmes mīļākās, tomēr Neptūna sieva nebija ne ļoti greizsirdīga, ne atriebīga. Mīts vēsta, ka Amfitrīte bija jūras viedā pareģa Nēreja meita, kuru jūras dzelmju valdnieks Poseidons jeb Neptūns nolaupīja tēvam. Jūras dievs kādreiz pamanīja, kā viņa ar citām nereīdām iet rotaļās jūras krastā, un viņu savaldzināja Amfitrītes skaistums, tāpēc Poseidons jeb Neptūns vēlējās aizvest viņu savos ratos. Bet Amfitrīte paglābās pie titāna Atlanta, un jūras dievs viņu ilgi nevarēja atrast. Tomēr delfīns viņam parādīja, kur Nēreja meita slēpjas, tāpēc Neptūns pārvērta delfīnu par debesu zvaigznāju, bet skaisto Amfitrīti nolaupīja un apprecēja.
Par Poseidona jeb Neptūna dēlu tiek uzskatīts varonis Tēsejs, kura māte bija Aitra, bet viedokļi atšķiras, viņam bija it kā divi tēvi: atēniešu valdnieks Egejs un dievišķais Poseidons jeb Neptūns. (Sengrieķu mitoloģijā Tēsejs ir īpaši slavens ar Mīnotaura – briesmoņa, kuram bija vērša galva un cilvēka ķermenis – uzveikšanu labirintā Krētas salā.)
Vēl jūras valdniekam bija vairāki bērni – Atlants, Tritons, Polifēms, Nēlejs, Agēnors, Bēls un citi, bet no tiem ne visi bija cilvēki. Arī kā vēsta mīts, baltais un spārnotais zirgs Pēgass radies no Poseidona jeb Neptūna savienības ar Gorgonas Medūzas asinīm, kad viņai sengrieķu varonis Persejs nocirta galvu, skatoties vara vairogā uz Medūzas atspulgu, lai viņas skatiens pēkšņi nepārvērstu pašu par akmeni, kaut Gorgonas Medūza gulēja. Pēc citas no versijām – Pēgass dzima, izlecot no Medūzas kopā ar savu brāli karavīru Hrisaoru pēc tam, kad Persejs nocirta viņai galvu. Pēgasa radniecību ar Poseidonu jeb Neptūnu apstiprina viņa spēja ar pakava sitienu radīt avotu.
Strīdi par varu ar Atēnu
Vairākās grieķu pilsētās Poseidons jeb Neptūns bija viens no galvenajiem dieviem, bet Atēnās par viņu nozīmīgāka bija tikai dieviete Atēna.
Mīts vēsta, kā dieviete Atēna ar jūras valdnieku Poseidonu jeb Neptūnu dalīja varu un strīdējās par to, kurš no viņiem būs Atēnu aizbildnis. Šo strīdu vajadzēja izšķirt, radot brīnumu, kas atēniešiem būtu noderīgs. Poseidons jeb Neptūns piesita ar savu trijžuburi un lika no klints iztecēt ūdenim. Bet Atēna ar šķēpa cirtienu radīja olīvkoku, kas ir grieķu galvenais zemkopības kultūraugs arī mūsdienās. Olimpa dievi atzina, ka dievietes Atēnas dāvana ir derīgāka cilvēkiem nekā jūras valdnieka, un nodeva viņas aizbildniecībā visu Atikas novadu un Atēnas.
Vēl viens iemesls strīdam starp Atēnu un Poseidonu jeb Neptūnu izklāstīts mītā par Fokīdas valdnieka Koroneja meitu Koronīdu, pēc kuras veltīgi tīkojuši daudzi precinieki. Reiz valdnieka meita pastaigājusies gar jūras krastu, Poseidons jeb Neptūns viņu ieraudzījis un iededzies kaislīgā mīlā. Viņš nemanāmi izniris no ūdens un centies Koronīdu satvert, bet viņa izrāvusies un skrējusi, cik ātri vien varējusi, tālāk projām no jūras krasta. Skrienot pa irdenajām smiltīm, viņas kājas nogurušas, un jūras dievs gandrīz Koronīdu panācis, kad pēdējā brīdī viņai palīdzējusi dieviete Atēna, kura pārvērtusi Koronīdu par vārnu, tā ļaujot viņai aizbēgt no jūras dieva skavām.
Poseidonam drošu jūras ceļojumu bieži vien rituālos lūdza jūrnieki, dažkārt ziedojot zirgus, un tad jūras pavēlnieks jūrniekus, pēc viņu domām, sargāja, nesūtot vētras. Vienīgi pret grieķu varoni Odiseju Poseidons jeb Neptūns nebija labvēlīgs, jo jūras dievs vienīgais pretojās Olimpa dievu lēmumam ļaut Odisejam atgriezties Itakā – viņa dzimtenē. Odisejs bija padarījis aklu Polifēmu, kurš bija Poseidona jeb Neptūna dēls, tāpēc jūras dievs atriebās, uzsūtot vētras, lai apgrūtinātu Odiseja nokļūšanu mājās.
Poseidona jeb Neptūna tempļi
Grieķijā jūras pavēlniekam svarīgs templis bija Atēnās, Akropolē, kuru uzcēla ap 420.–406. g. p.m.ē. pa kreisi no dižā Partenona. Tas bija neliels, bet asimetrisks un grezns templis –Erehtejons, kura arhitekts nav zināms. To cēla joniskā stilā no marmora un veltīja diviem dieviem – Atēnai un Poseidonam jeb Neptūnam. Erehtejons sastāvēja no divām dažādos līmeņos izvietotām telpām – Atēnas svētnīcas un Poseidona jeb Neptūna svētnīcas. No trim pusēm to apņēma dažādas formas portiki, no kuriem viens, kurš atradās dienvidu pusē, tagad tiek dēvēts par kariatīžu portiku, jo te kolonnu vietā pārsegumu tur kariatīdes –sešas garos tērpos tērptas sieviešu – koru statujas. Mūsdienās oriģinālās kariatīdes ir diezgan labi saglabājušās, un viena no Erehtejona tempļa kariatīdēm kopš 19. gadsimta atrodas Britu muzejā Londonā, bet pārējās piecas tagad atrodas Akropoles muzejā Atēnās. Erehtejonam kariatīdes aizstātas ar kopijām. Templis bijis ļoti grezns, bet no tā ir saglabājusies tikai daļa.
Īpašs Poseidona jeb Neptūna templis atrodas Atikas pussalas dienvidu galapunktā, pašā Sounio zemesraga smailē, tas veltīts tieši tikai jūras dievam. Senos laikos šis templis bija arī pirmais grieķu civilizācijas vēstnesis. Templis celts 5. gs. p.m.ē., tad tas bija veidots no 34 baltām marmora doriskajām kolonnām. Mūsdienās no šā tempļa palikušas drupas kā no daudziem citiem antīkās pasaules tempļiem. Ir saglabājušās tikai 15 kolonnas. Šis templis ir īpašs ar to, ka izskatās neticami skaisti raga smailē saulrieta laikā.
Savukārt Romā Poseidonam jeb Neptūnam uzbūvēja templi 25. gadā p.m.ē. blakus «Circus Flaminus» laukumam, kurā notika zirgu skriešanās sacīkstes. Vietas ap «Circus Flaminus» un Panteonu – templi visiem Romas dieviem – bieži vien mēdza applūst pēc pavasara lietus, parādot Poseidona jeb Neptūna klātbūtni. Svarīgs jūras valdnieka templis Romā bija arī Neptūna bazilika, kuru arī 25. gadā p.m.ē. uzbūvēja valstsvīrs, karavadonis un arhitekts Agripa Marsa laukumā. Viņš to veltīja Poseidonam jeb Neptūnam par dāvāto uzvaru jūras kaujā pie Aktijas.
Antīkie autori par Poseidonu jeb Neptūnu
Sengrieķu autors Homērs savā eposā «Iliāda» norāda, ka Poseidons jeb Neptūns bijis zirgu radītājs, viņš iemācījis cilvēkiem savaldīt zirgus, jāt un aizsācis zirgu skriešanās sacensību tradīcijas. Kā vēsta grieķu ģeogrāfs un ceļotājs Pausānijs, arī pats Poseidons jeb Neptūns mēdza jāt uz zirga vai zirgu pajūgā, kurā pie gliemežvāka, uz kura atradās jūras dievs, iejūgti divi vai četri jūras zirgi – pa pusei zirgi, pa pusei zivis (grieķiski – ἱππόκαμπος).
Šim varenajam trijžubura turētājam par godu tika sacerētas himnas, lai izlūgtos viņa palīdzību jūrā un labu ražu, kuru neiznīcina sausums. Arī 22. homēriskā himna Poseidonam jeb Neptūnam, kura sacerēta 7. vai 6. gs. p.m.ē., cildina jūras pavēlnieku par viņa varenumu, tumšajiem matiem, atgādina, ka viņš spēj izraisīt pat zemestrīces, pārvalda jūras ūdeņus, savalda zirgus un kuģus savos ūdeņos. Himnā jūras valdniekam tiek lūgts būt labsirdīgam un palīdzēt jūrniekiem droši kuģot jūrā.
Bet 17. orfiskā himna Poseidonu jeb Neptūnu dēvē par dziļās jūras valdnieku. Himna uzsver, ka Poseidons jeb Neptūns izskatās draudīgs, pakļaujot viļņus savā varā. Viņš, tumšmatainais un varenais jūras valdnieks, spēj ne tikai radīt zemestrīces, sniegt valgmi tīrumiem, pārvaldīt jūras ūdeņus, bet spēj arī sniegt labu ceļavēju, drošu kuģošanu un mierīgas straumes, tieši tas ar šīs himnas palīdzību tiek lūgts Poseidonam jeb Neptūnam.
Neptunāliji – dzīres un orģijas
Poseidonu jeb Neptūnu īpaši godāja un pielūdza tie, kas bija saistīti ar jūru un devās jūras ceļojumos.
Senajā Grieķijā jūras dievs jūrnieku vidū bija populārāks nekā Romā, kur viņu galvenokārt cildināja saistībā ar lauku apūdeņošanu. Lai būtu laba raža, tur īpaši aktīvi svinēja svētkus – Neptunālijus. Tie sākās 23. jūlijā un bieži vien ilga divas dienas, pašā vasaras svelmē, gaidot lietu. Svētki tika svinēti zaļumos, zaru nojumēs, dzerot ar ūdeni sajauktu vīnu, lai nebūtu karsti. Visur valdījusi līksmība un orģijas, īpaši nenodalot sociālos slāņus. Godinot Poseidonu jeb Neptūnu, tika upurēts bullis. Daļu no tā gatavoja svētku piknikam, daļu ziedoja jūras valdniekam.
Antīkajā kalendārā Neptunāliji nosaukti par Neptūna spēlēm un dzīrēm («Neptune ludi et feriae»). Vērienīgā pasākuma laikā tika rīkotas dažādas spēles, sporta un zirgu skriešanās sacensības, kā arī lielas dzīres. Notikusi arī vizināšanās ar laivām, tā godinot ūdeņus, kurus pārvalda Neptūns.
Neptunāliji tika uzskatīti par labu laiku, lai sāktu lauku apūdeņošanu. Tādējādi, par spīti lielajai vasaras svelmei, vergiem nācās veikt šo smago darbu. Bet citiem bija brīvdiena, arī tiesas tad nenotika.
No sākuma Neptunāliji bija privāti svētki, tos svinēja ģimenē, bet pēc tam, kad Agrips uzcēla templi Marsa laukumā, tie kļuva par lieliem un publiskiem svētkiem.
Mūsdienās par Neptunāliju «pēcteci» varam uzskatīt Jūras svētkus, kuri arī tiek svinēti jūlijā.
Neptūns astronomijā un astroloģijā
Neptūns ir pēdējā lielā Saules sistēmas planēta, turklāt milzu planēta, jo tai ir gandrīz četras reizes lielāks diametrs un 17,2 reizes lielāka masa nekā Zemei. Planētai ir vairāki pavadoņi un retināti putekļu gredzeni, uz tās ir ļoti auksts, aptuveni -200 grādu pēc Celsija. Bet uz lielākā no Neptūna pavadoņiem Tritona ir vēl aukstāks, jo temperatūra uz Tritona virsmas var noslīdēt līdz aptuveni -235 grādiem pēc Celsija. Neptūnam ir arī ātrākie vēji Saules sistēmā, kas sasniedz ātrumu ap 2000 km/h.
Neptūns ir ļoti līdzīga Urānam, tiem kopēja zilā planētas krāsa, kura rodas no atmosfērā esošajām gāzēm. Iespējams, tieši zilās krāsas dēļ Neptūns nosaukts jūras dieva vārdā, jo atgādina plašos ūdeņus. Uz planētas saskatāmas vairākas gaišas un tumšas mākoņu svītras un Lielais Tumšais plankums – atmosfēras virpulis, zem kura atrodas vēl viens tumšs plankums. Šie plankumi mēdz nedaudz mainīt formu un novietojumu. Bet Neptūna astronomiskais simbols ir krusts ar diviem pusapļiem – jūras dieva Poseidona jeb Neptūna trijzaris, kas simbolizē matēriju, dvēseli un apziņu.
Neptūna cikls ir 165 gadi, tāpēc katrā zodiaka zīmē tas pavada aptuveni 14 gadus, tāpēc tā mistiskā un visaptverošā ietekme izpaužas paaudzēs. Tas spēcīgi izpaužas Zivju, Strēlnieka un Ūdensvīra zīmēs. Neptūns aktīvi darbojas zemapziņas laukā, ir visaptverošs, bez formas, saistīts ar bezgalīgu mīlestību, tiekšanos pēc svētlaimes, lielu līdzcietību, ilūzijām, sapņiem, saviļņojumu, vistiešāk izpaužoties iztēlē, iedvesmā, intuīcijā, garīgā apgaismībā, ticībā un priekšnojautā. Tas rada vēlmi visur iekļūt un saplūst ar mīlamo cilvēku, kas var radīt citam cilvēkam bailes no savas individualitātes pazaudēšanas.
Astroloģijā tiek uzskatīts, ka Neptūns var arī izraisīt kaitīgus ieradumus, likt maldināt un krāpt. Tā darbība ir nemanāma un klusa, cenšoties nojaukt visas robežas un radīt vienlīdzību, bet reizēm tas rada arī haosu. Neptūns cilvēkam var ļaut iegūt atklāsmes, piedzīvot ko dievišķu, sniedz intuīciju, jo saistīts ar mistisko, neizdibināmo, visaptverošo, pilnīgi neizzināto. Šīs planētas darbība ir tik nenoteikta un vienlaikus tik dziļa un iespējamību piepildīta, ka tā ir kā liels okeāns, kurā var atrast tik daudz, radīt tik daudz, jo robežu nojaukšana paver iespējas jaunai dzīvībai, jauniem notikumiem, jaunām atziņām. Tomēr, pārāk koncentrējoties uz vispārīgo, var zust precizitāte, skaidrība, ētikas normas, patiesais saplūst ar mistisko, rasties apātija un vienaldzība, tāpēc cilvēkam pašam ir jānovelk robežas, lai nepazustu Neptūna miglā kā antīkā dieva jūras plašumos.