ASTROLOĢIJA: Kā dar­bo­jas spor­ta as­tro­lo­ģi­ja?

Spor­ta as­tro­lo­ģi­ja ir jauns un sa­lī­dzi­no­ši maz iz­pē­tīts vir­ziens zvaig­žņu zi­nāt­nē. Ir grū­ti iz­tē­lo­ties vi­dus­lai­ku as­tro­lo­gu, kurš sve­ču gais­mā uz per­ga­men­ta rū­pī­gi zī­mē­tu bru­ņi­nie­ku tur­nī­ra iz­nā­ku­ma prog­no­zi. To­laik mā­cī­tie vī­ri bi­ja par di­žu, lai pie­vēr­stos iz­klai­dei. Un to­mēr jau sen­se­nos lai­kos as­tro­lo­gi prog­no­zē­ja uz­va­ru vai sa­kā­vi ka­ra lau­kā un cie­tok­šņa ie­ņem­ša­nā.

Piln­vēr­tī­gā­kas ap­ri­ses mūs­die­nu spor­ta as­tro­lo­ģi­ja ie­gu­va pirms ga­diem des­mit, kad die­nas­gais­mu ie­rau­dzī­ja bri­tu kul­ta as­tro­lo­ga Džo­na Fro­uli­ja grā­ma­ta «Sports Astrology». Po­pu­la­ri­tā­ti Fro­uli­ja me­to­de ie­gu­va, pa­tei­co­ties pre­cī­za­jām fut­bo­la fi­nāl­spē­ļu prog­no­zēm, ko as­tro­logs vai­rāk­kārt iz­tei­ca tele­vī­zi­jas tieš­rai­dē. Tur­klāt ta­lan­tī­gais zvaig­žņu tulks prog­no­zē­ja ne vien uz­va­rē­tā­ju, bet arī re­zul­tā­tu. Kopš tā lai­ka spor­ta as­tro­lo­ģi­ja sā­ka strau­ji at­tīs­tī­ties. Lai gan Fro­uli­ja grā­ma­ta iz­rai­sī­ja sprā­dzie­nu as­tro­lo­ģi­jas pa­sau­lē, jā­ņem vē­rā, ka tā nav pa­na­ce­ja vi­siem spor­ta dzī­ves ga­dī­ju­miem. Jau­tā­ju­mu, vai spor­ta as­tro­lo­ģi­ja spēj prog­no­zēt spor­ta no­ti­ku­mu re­zul­tā­tus un cik augst­a ir pre­ci­zi­tā­tes la­ti­ņa, sev uz­de­va arī mū­su paš­mā­ju as­tro­logs Jā­nis Bē­ni­ķis.

Eks­pe­ri­ments iz­de­vās

«Pa­sau­lē, tos­tarp Lat­vi­jā, strau­ji at­tīs­tās spor­ta to­ta­li­za­to­ru biz­ness, kas ir tik­pat sens, cik zir­gu skrie­ša­nās sa­cen­sī­bas. Kopš 20. gad­sim­ta 30. ga­diem re­zul­tā­tu prog­no­zē­ša­nā tiek iz­man­to­tas as­tro­lo­ģis­kās zi­nā­ša­nas un me­to­des. As­tro­lo­gi mē­ģi­na sa­prast, ku­ra no ko­man­dām uz­va­rēs, bet pro­blē­ma ir ta­jā, ka ne­ek­sis­tē vie­no­ta me­to­di­ka un me­hā­nisms, kas dar­bo­tos,» ie­sāk Jā­nis. Pērn va­sa­rā, kad Bra­zī­li­jā no­ti­ka pa­sau­les čem­pio­nāts fut­bo­lā, as­tro­lo­gam ra­dās iz­de­vī­ba strā­dāt ko­pā ar to­ta­li­za­to­ru biz­ne­sa pār­stā­vi. Tā nu Jā­nis, bri­tu as­tro­lo­ga Džo­na Fro­uli­ja pa­nā­ku­mu ie­dves­mots, uz­ro­tī­ja pie­dur­knes, lai iz­mē­ģi­nā­tu spē­kus spor­ta as­tro­lo­ģi­jā. Eks­pe­ri­ments iz­de­vās, ta­gad at­zīst Jā­nis Bē­ni­ķis. «Lai prog­no­zes bū­tu bez­kais­lī­gas, ti­ka ņemts vē­rā tas, ka es ne­ko daudz ne­zi­nu par fut­bo­lu un par šo spor­ta vei­du ne­in­te­re­sē­jos. Iz­slē­dzot sub­jek­tī­vās iz­jū­tas un mi­nē­ju­mus, kā ir un kā va­rē­tu būt, Džo­na Fro­uli­ja me­to­di es pār­vei­do­ju līdz al­go­rit­ma lī­me­nim. Pirms spē­lēm ti­ka ana­li­zē­ti vai­rāk ne­kā 90 pun­kti,» tur­pi­na Jā­nis. Ko­pu­mā eks­pe­ri­men­ta lai­kā viņš iz­ana­li­zē­ja 40 spē­les. Ana­lī­zei ti­ka iz­man­to­ti ele­men­tā­ri rā­dī­tā­ji: ko­man­das, kas cī­nī­sies, buk­mei­ke­ru lik­mes un in­for­mā­ci­ja par to, uz ku­ru ko­man­du lik­mes liek to­ta­li­za­to­ra spē­lē­tā­ji. Vēl va­ja­dzē­ja zi­nāt spē­les vie­tu (tās no­ti­ka 12 pil­sē­tās) un pre­cī­zu lai­ku, kad sā­kas spē­le. Jau­tāts, vai ne­lie­la no­bī­de sa­cen­sī­bu sā­ku­ma lai­kā ne­ie­spai­do prog­no­zi, Jā­nis sa­ka: «Kri­tis­kā ro­be­ža ir piec­as mi­nū­tes.» Ja spē­les sā­kums ka­vē­tos par vai­rāk ne­kā piec­ām mi­nū­tēm, tas va­rē­tu ie­tek­mēt re­zul­tā­tu, bet pa­sau­les lī­me­ņa spē­les pa­ras­ti sā­kas lai­kā. To­mēr viņš at­zīst, ka ap­rē­ķi­nos bal­stī­jās uz ofi­ci­āli iz­slu­di­nā­to spē­les sā­ku­mu. «Eks­pe­ri­men­ta caur­ska­tā­mī­bas no­dro­ši­nā­ša­nai ana­li­zē­tie rā­dī­ju­mi pirms spē­les ti­ka no­sū­tī­ti buk­mei­ke­ram uz elek­tro­nis­ko past­u. To da­rī­jām, lai va­rē­tu pie­rā­dīt, ka re­zul­tā­tu ne­esam uz­mi­nē­ju­ši ne­il­gi pirms spē­les bei­gām. Sā­kām prog­no­zē­ša­nu, pa­ma­to­jo­ties uz šo bā­zes in­for­mā­ci­ju. Mū­su mēr­ķis bi­ja no­skaid­rot, gai­dā­ma uz­va­ra vai zau­dē­jums, nei­trā­lu re­zul­tā­tu ne­pie­ļā­vām. Sā­ku­mā ie­gu­vām līk­ni, kas svār­stī­jās – vie­nas spē­les prog­no­ze iz­rā­dī­jās pa­rei­za, ot­ras ne. Uz­la­bo­jot ana­lī­zes me­to­di, līk­ne sā­ka strau­ji kāpt. Fi­nan­si­ālā iz­teik­smē mēs no­pel­nī­jām 800 eiro. RO­I («Re­tur­no­nIn­ves­tment») rā­dī­tājs, kas pro­cen­tu­āli pa­rā­da vi­dē­jo peļ­ņu vai zau­dē­ju­mu vie­nā spē­lē, bi­ja 20%, tā­tad la­ba in­ves­tī­ci­ju at­de­ve. Mans em­pī­ris­kais se­ci­nā­jums: lie­lo spē­ļu iz­nā­ku­mu ie­spē­jams prog­no­zēt,» sa­ka Jā­nis.

Ne­raus­ti vel­nu aiz ūsām

In­te­re­san­ti, ka me­to­de, kas sniedz la­bus re­zul­tā­tus, prog­no­zē­jot pa­sau­les lī­me­ņa no­ti­ku­mus, ne­dar­bo­jas lo­kā­lā lī­me­nī. Kā­pēc? Jā­nim skaid­ras at­bil­des nav, vien mi­nē­ju­mi: «Var­būt zvaig­znes pie­slē­dzas brī­dī, kad par kā­du kon­krē­tu spē­li in­te­re­sē­jas kri­tis­kā ļau­žu ma­sa, kad no­ti­kums ir glo­bā­li sva­rīgs. Lie­lā­kais as­tro­lo­gu klup­ša­nas ak­mens ir pā­rāk lie­lā cen­tī­ba, mē­ģi­not prog­no­zēt kat­ra spē­lē­tā­ja po­ten­ci­ālo uz­va­ru kon­krē­ta­jā die­nā. Līdz­īgi tiek pē­tī­ti arī tre­ne­ri, un re­zul­tā­tā in­for­mā­ci­jas ap­joms ir tik mil­zīgs, ka pēt­nieks ta­jā bur­tis­ki no­slīkst. Mēs iz­man­to­jām ti­kai no­ti­ku­ma bā­zes pa­ra­met­rus.» Lai prog­no­zē­tu re­zul­tā­tus spor­tā, as­tro­lo­gi iz­ma­no ne vien no­ti­ku­ma ho­ro­sko­pu, kā to da­rī­ja Jā­nis, bet arī ho­rā­ro jeb tā sau­kto Die­va as­tro­lo­ģi­ju. Ho­rā­rā kar­te tiek vei­do­ta brī­dī, kad as­tro­logs iz­dzird klien­ta jau­tā­ju­mu vai arī pats sev uz­dod no­teik­tu jau­tā­ju­mu. Klien­tu va­rē­tu in­te­re­sēt, vai viņš vin­nēs pie buk­mei­ke­ra, ja liks uz kon­krē­to ko­man­du. Sa­stā­dot ho­rā­ro ho­ro­sko­pu, no pie­re­dzē­ju­ša as­tro­lo­ga tiek gai­dī­ta ne vien at­bil­de uz jau­tā­ju­mu, bet arī ie­tei­ca­mā lik­mes sum­ma. Šai me­to­dei ir viens liels trū­kums – jau­tā­ju­mu (ne klients, ne as­tro­logs) ne­drīkst uz­dot pā­rāk bie­ži, jo tiek uz­ska­tīts, ka zvaig­znes no­gurst, bie­ži at­bil­dot uz vie­na vei­da jau­tā­ju­miem, ko uz­dod viens un tas pats cil­vēks. Tā­tad dar­bo­jas prin­cips «ne­raus­ti vel­nu aiz ūsām». Op­ti­mā­lais starp­laiks starp di­viem ho­rā­ra­jiem jau­tā­ju­miem, kas at­tie­cas uz vin­nes­tiem, ne­drīkst būt ma­zāks par trim ne­dē­ļām. Pro­tams, šā­da pie­eja spor­ta čem­pio­nā­tos ne­der.

Jā­nis Bē­ni­ķis ho­rā­ro as­tro­lo­ģi­ju ne­iz­man­to, jo uz­ska­ta, ka ta­jā ir pā­rāk daudz sub­jek­tī­vo fak­to­ru. «Tu va­ri uz­dot jau­tā­ju­mu jeb­ku­rā brī­dī un do­māt par to, ku­ra ko­man­da va­rē­tu uz­va­rēt. Man pa­tīk ma­te­mā­tis­ki eks­pe­ri­men­ti, un mans mēr­ķis ir ra­dīt sis­tē­mu, kas nav at­ka­rī­ga no cil­vē­ka un pie­rā­dī­tu Vi­su­ma ie­tek­mi uz glo­bā­liem no­ti­ku­miem.» Vie­na no bū­tis­kā­ka­jām lie­tām, par ko as­tro­logs do­mā­ja, mo­de­lē­jot sa­vu spor­ta as­tro­lo­ģi­jas me­to­di, bi­ja: vai glo­bā­lā lī­me­nī past­āv brī­vās gri­bas jē­dziens. Jā­nis no­rā­da uz kā­du vi­sai in­te­re­san­tu kvan­tu fi­zi­kas li­ku­mu, pro­ti, mūs­die­nās jau ir pie­rā­dīts, ka no­vē­ro­tājs ie­tek­mē no­vē­ro­ja­mo. «Diez vai as­tro­logs un buk­mei­kers va­rē­tu ie­tek­mēt re­zul­tā­tu, bet liels skaits emo­ci­onā­li no­ska­ņo­tu ska­tī­tā­ju gan,» iro­ni­zē Jā­nis. Viņš plā­no tur­pi­nāt veik­smī­gi ie­sāk­tos eks­pe­ri­men­tus spor­ta as­tro­lo­ģi­jā, ku­rai, pēc vi­ņa do­mām, ir nā­kot­nes per­spek­tī­va. «Pār­ska­tā­mā nā­kot­nē es gra­sos iz­vei­dot da­tor­prog­ram­mu, kas au­to­mā­tis­ki ap­rē­ķi­nā­tu ie­spē­ja­mos spē­ļu re­zul­tā­tus. Ie­va­dot in­for­mā­ci­ju, būs ļo­ti in­te­re­san­ti pa­rau­dzī­ties uz re­zul­tā­tiem ret­ro­spek­tī­vā.»

Spē­le «viens pret vie­nu»

Jā­nis at­zīst, ka vēl nav ra­dis at­bil­di, kā­da as­tro­lo­ģis­kās prog­no­zē­ša­nas me­to­de bū­tu pie­mē­ro­tā­ka in­di­vi­du­āla­jos spor­ta vei­dos un spē­lēs, kur da­līb­nie­ki spē­les lau­ku­mā stā­jas viens pret vie­nu. «Ša­jā ga­dī­ju­mā va­rē­tu tikt iz­man­to­ta kat­ra spē­lē­tā­ja in­di­vi­du­ālā as­tro­lo­ģis­kā kar­te un vi­ņa uz­va­ras po­ten­ci­āls kon­krē­ta­jā die­nā.» Past­āv me­to­de, kas sais­tī­ta ar at­se­viš­ķu sva­rī­gu spē­lē­tā­ju na­tā­lās kar­tes sa­lī­dzi­nā­ša­nu ar no­ti­ku­ma kar­ti, iz­man­to­jot spē­lē­tā­ja dzim­ša­nas kar­tes tran­zī­tus, pro­ti, pla­nē­tu stā­vok­li sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar to iz­vie­to­ju­mu spē­lē­tā­ja dzim­ša­nas kar­tē. Me­to­di iz­man­to te­ni­sā vai bok­sā. Ru­nā­jot par in­di­vi­du­āla­jiem sa­snie­gu­miem, Jā­nis sa­ka – ik­viens ir pa­kļauts Vi­su­ma rit­miem, ku­rus de­rē­tu ņemt vē­rā, vei­do­jot tre­ni­ņu gra­fi­ku. «Sa­ska­ņo­jot sa­vu iek­šē­jo rit­mu ar no­ri­sēm Vi­su­mā, ie­spē­jams il­gu lai­ku uz priekš­u sa­plā­not sa­cen­sī­bu gra­fi­ku, pa­nā­kot augs­tus re­zul­tā­tus. Šīs zi­nā­ša­nas ļauj at­tu­rē­ties no spor­to­ša­nas pe­ri­odos, kad ir liels trau­ma­tis­ma risks vai psiho­lo­ģisks sa­sprin­dzi­nā­jums. Nā­kot­nē plā­no­ju iz­vei­dot prog­ram­mu, ku­rā, no­spie­žot vie­nu po­dzi­ņu, cil­vēks va­rēs ie­gūt ka­len­dā­ra līk­ni no­teik­tam pe­ri­odam, kas rā­dīs, ku­rās die­nās iz­re­dzes pie­aug un ku­ras ir kri­tis­kās.»

Jā­nis pie­bilst, ka bri­tu as­tro­lo­ģi­jas spī­dek­ļa Džo­na Fro­uli­ja grā­ma­ta krie­vu va­lo­dā pie­eja­ma Rē­ri­ha grā­mat­nī­cā. In­ter­ne­tā to var sa­mek­lēt an­gļu va­lo­dā. «Man ir grā­ma­ta ar pa­ša Fro­uli­ja auto­grā­fu. To­mēr tiem, kas gra­sās la­sīt šo grā­ma­tu, gri­bu teikt, ka tā nav vien­kār­ša li­te­ra­tū­ra. Lai sa­pras­tu, es da­žas grā­ma­tas sa­da­ļas pār­la­sī­ju 50 rei­zes, jo, līdz­ko tu iz­la­si, tā sa­pro­ti, ka daudz kas ir teikts starp rin­dām. Ir jā­ņem vē­rā, ka ar ka­ro­ti mu­tē tā ne­ko ne­ie­liks.»

*

No­bei­gu­mā jā­teic, ka spor­ta as­tro­lo­ģi­ja vien­lai­kus ir gan bez­ga­la aiz­rau­jo­ša, gan darb­ie­til­pī­ga, tur­klāt bie­ži vien pa­ga­lam ne­iz­de­vī­ga no­dar­bo­ša­nās. Pie­vēr­sties spor­ta as­tro­lo­ģi­jai ti­kai peļ­ņas no­lū­kā ir bez­jē­dzī­gi. Pret šo as­tro­lo­ģis­ko zi­nā­ša­nu jo­mu, tā­pat kā pret as­tro­lo­ģi­jas zi­nāt­ni ko­pu­mā, ir jā­iz­tu­ras ne vien ar cie­ņu, bet ar ap­brī­nu un sa­jūs­mu. Pē­tīt spor­ta as­tro­lo­ģi­ju va­ja­dzē­tu ti­kai pēt­nie­cī­bas no­lū­kos, un tad, skat, pa ce­ļam zvaig­znes ļaus arī no­pel­nīt.