ASTROLOĢIJA: Prezdents Reigans - ūdensvīrs, kas mainīja pasauli

Ro­nalds Rei­gans bi­ja daudz­šķaut­ņains. Kā jau Ūdens­vīrs. Ves­ter­nu ak­tie­ris un ASV pre­zi­dents. Ar ska­tu nā­kot­nē un vēl­mi sa­graut ie­sīk­stē­ju­šo pa­sau­les kār­tī­bu. Ci­ta star­pā viņš va­rē­tu sek­mī­gi dar­bo­ties arī kā as­tro­logs, vis­maz šā­di do­tu­mi re­dza­mi vi­ņa in­di­vi­du­āla­jā as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē. In­te­re­se par šo mā­cī­bu Rei­ga­nam «zvaig­znēs ie­rak­stī­ta», un tā­pēc ne­būt nav jā­brī­nās par to, ka pre­zi­dents itin bie­ži iz­man­to­jis as­tro­lo­ga pa­kal­po­ju­mus, kaut gan šī aiz­rau­ša­nās vai­rāk tiek pie­rak­stī­ta vi­ņa kun­dzei Ne­nsi­jai.

Spor­tis­kais Ro­nijs

Ro­nal­da Rei­ga­na dzī­ves gā­jums un kar­je­ra var­būt ir maz­liet ne­pa­ras­ta Rie­tu­mu pa­sau­les po­li­ti­ķim, ta­ču Ame­ri­ka al­laž dē­vē­ta par ie­spē­ju zem­i. No šā ska­tu­pun­kta rau­go­ties, ne­maz nav jā­brī­nās, ka valsts pre­zi­dents ie­priekš bi­jis gan ra­di­o spor­ta ko­men­tē­tājs, gan ak­tie­ris, gan fir­mas «Ge­ne­ral Elec­tric Co» pār­stā­vis. Bet pirms no­nāk­ša­nas vi­saug­stā­ka­jā ama­tā viņš di­vus ter­mi­ņus pil­dī­ja Ka­li­for­ni­jas šta­ta gu­ber­na­to­ra pie­nā­ku­mus (kā ie­rā­dī­dams ce­ļu sa­vam vē­lā­ka­jam pēc­te­cim, «bo­je­vi­ku» zvaig­znei Ar­nol­dam Švar­ce­ne­ge­ram).

To­po­šais ASV pre­zi­dents Ro­nalds Vil­sons Rei­gans pie­dzi­ma 1911. ga­da 6. feb­ru­ārī Ili­no­isas šta­tā, Tam­pi­ko pil­sē­tā, un vi­ņa bēr­nī­bu ne­va­rē­tu no­saukt par īpa­ši sau­lai­nu. Tēvs strā­dā­ja par pār­de­vē­ju ap­avu vei­ka­lā, tad iz­vei­do­ja sa­vu biz­ne­su, ta­ču Rei­ga­nam se­ni­oram pie­mi­ta di­vi ne­ti­ku­mi: al­ko­hols un azart­spē­les. Kad nā­ca «tum­šie pe­ri­odi», ģi­me­ne kle­jo­ja no vie­nas vie­tas uz ci­tu, un vi­ņiem vieg­li ne­klā­jās.

Sko­las laiks Ro­ni­ja dzī­vē arī ne­bi­ja diez cik sek­mīgs, un vē­lāk viņš pub­lis­ki at­zi­nās, ka bi­jis tāds rik­tīgs «trij­nie­ku ka­ra­lis». Ie­spē­jams, ka pie tā zi­nā­mā mē­rā vai­no­ja­mas arī zē­na re­dzes pro­blē­mas – viņš val­kā­ja bie­zas bril­les, tur­klāt sko­las­bied­ri ne­re­ti ša­jā sa­ka­rā Ro­ni­ju ap­cē­la. Tā nu sa­nā­ca, ka zē­nam la­bāk pa­ti­ka spē­lēt ame­ri­kā­ņu fut­bo­lu, ne­vis ur­bties cau­ri grā­ma­tu zi­nī­bām. Vis­maz pa­mat­sko­las lai­kā ne. Viņš uz­tre­nē­ja mus­ku­ļus un pie­tei­cās glā­bē­jos, plud­ma­les pat­ru­ļā. Sep­ti­ņas va­sa­ras viņš tur pie­strā­dā­ja un le­po­jās, ka iz­glā­bis gan­drīz as­toņ­des­mit cil­vē­ku. No sa­pel­nī­tās nau­das viņš kat­ru ne­dē­ļu at­li­ka 20 do­lā­rus, lai ie­krā­tu mā­cī­bām ko­le­džā.

(Ro­nal­da Rei­ga­na as­tro­lo­ģis­kās kar­tes pir­ma­jā sek­to­rā at­ro­das Marss, kas kā dzim­ša­nas vald­nieks no­rā­da, ka cil­vē­kam pie­mīt ener­ģi­ja un ka viņš se­vi sek­mī­gi var re­ali­zēt ak­tī­vās pro­fe­si­jās – spor­tis­kās, mi­li­tā­rās u.tml. Tur­klāt 6. «mā­jā» at­ro­das Plū­tons, kas as­tro­lo­ģi­jā sais­tās ar dzī­vī­bas un nā­ves jau­tā­ju­miem. Šā­du no­vie­to­ju­mu es­mu re­dzē­ju­si re­ani­mā­ci­jas un ātr­ās pa­lī­dzī­bas me­di­ķiem, kā arī ar po­li­ti­ku sais­tī­tiem cil­vē­kiem. Šīm kom­bi­nā­ci­jām pil­nī­bā at­bilst arī mi­li­tā­rās kar­je­ras epi­zo­de četr­des­mi­tā ASV pre­zi­den­ta dzī­vē. Pro­ti, Ot­rā pa­sau­les ka­ra lai­kā viņš de­vās uz fron­ti. Diem­žēl īsts die­nests ne­sa­nā­ca (ie­spē­jams, tuv­re­dzī­bas dēļ), un viņš no­nā­ca ASV gai­sa spē­ku Ki­ne­ma­to­grā­fi­jas no­da­ļā, kas bā­zē­jās Ho­li­vu­dā.

Tas, ka cil­vē­kam var būt pa­grū­ti mā­cī­ties un uz­tvert in­for­mā­ci­ju, re­dzams Mer­ku­ra no­vie­to­ju­mā – to no­blo­ķē­jis Sa­turns, tur­klāt Mer­kurs vēl arī at­ro­das lē­nī­ga­jā Me­žā­ža zo­di­aka zī­mē.)

Rei­gans mā­cī­jā Dik­so­nas sko­lā, pēc tam četr­us ga­dus stu­dē­ja eko­no­mi­ku un so­ci­olo­ģi­ju. Pēc ko­le­džas ab­sol­vē­ša­nas viņš sā­ka strā­dāt ra­di­o par spor­ta zi­ņu dik­to­ru. Tie bi­ja ga­di, kad Rei­gans ap­gu­va sa­skar­smes pras­mi, un vē­lāk vi­ņu mē­dza dē­vēt par «lie­lo ko­mu­ni­ka­to­ru». Ci­ta star­pā jā­teic, ka klau­sī­tā­jiem Ro­ni­ja balss ļo­ti pa­ti­ka.

(Ta­ču no as­tro­lo­ģi­jas vie­dok­ļa gri­bas do­māt, ka sa­skar­smes pras­me tie­šām ir «ie­mā­cī­ta», jo ar slik­tu Mer­ku­ru kar­tē cil­vē­kam nav vieg­li ko­mu­ni­cēt, ta­ču to var ap­gūt. Te gri­bas pie­bilst, ka arī lat­vju po­li­ti­kā ir cil­vēks, ku­ra as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē Mer­kurs ir ļo­ti slik­tās po­zī­ci­jās un vi­ņam sā­kot­nē­ji bi­ja grū­ti for­mu­lēt do­mu, iz­teik­ties rai­ti un sa­pras­ties ar ci­tiem, ta­ču viņš to ie­mā­cī­jās un ta­gad prot gan iz­teik­ties, gan pa­sniegt se­vi.)

Kā­dā tik­ša­nās rei­zē Rei­gans pa­jo­ko­jis, ka pre­zi­den­ta sta­tu­sā la­bā­kais ir tas, ka viņš va­rē­tu pa­vē­lēt FIB no­sle­pe­not vi­ņa at­zī­mes sko­las lai­kos.

Ak­tie­ris pēc bū­tī­bas

Ak­tie­ra do­tu­mi Ro­nal­da Rei­ga­na as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē pa­rā­dās vi­sai spil­gti, un, pa­tie­sī­bu sa­kot, viņš kā ak­tie­ris va­rē­ja sa­sniegt arī vai­rāk. Ie­spē­jams, ne­no­nā­ca pie īs­ta­jiem re­ži­so­riem. Bio­grā­fi­jā šis posms ie­zī­mē­jas ar vi­sai vi­du­vē­jiem sa­snie­gu­miem ves­ter­nu žan­rā. Ro­ni­ja am­plu­ā bi­ja jau­ki pui­ši maz­bu­dže­ta fil­mās, kas do­mā­tas ne pā­rāk pla­šai audi­to­ri­jai.

Par vē­rā ņe­ma­mā­ko pa­nā­ku­mu lai­kam var uz­ska­tīt līdz­da­lī­bu ki­no­len­tē «King’s Row», kas ti­ka no­mi­nē­ta «Os­ka­ram» 1942. ga­dā. Kaut arī su­per­spil­gtu pa­nā­ku­mu ne­bi­ja, to­mēr 1937. ga­dā uz­sāk­tā ak­tie­ra kar­je­ra il­ga ve­se­lus trīs­des­mit ga­dus. Nā­ka­mais ASV pre­zi­dents pa­spē­ja no­fil­mē­ties 53 fil­mās. Fil­mē­ša­nās lau­ku­mā ie­gū­tā pie­re­dze Rei­ga­nam arī no­de­rē­ja, kad vi­ņam bi­ja jā­uz­ru­nā ame­ri­kā­ņu tau­ta. 1964. ga­dā tele­vī­zi­jā trans­lē­ja Rei­ga­na ru­nu pre­zi­den­ta ama­ta kan­di­dā­ta Be­ri­ja Gol­dvo­te­ra at­bal­stam, un to var uz­ska­tīt par vi­ņa pir­mo po­li­tis­ko pa­nā­ku­mu.

(Uz pie­mē­ro­tī­bu ak­tie­ra pro­fe­si­jai no­rā­da Rei­ga­na as­tro­lo­ģis­kās kar­tes 5. un 11. sek­tors. Ša­jās ho­ro­sko­pa «mā­jās» at­ro­das pla­nē­tas po­zi­tī­vās kom­bi­nā­ci­jās, tur­klāt ra­do­šais sek­tors sa­vie­no­jas ar dar­bu, t.i., 5. mā­ja ar 6. caur Sa­tur­na un Plū­to­na tri­go­nu, bet Ju­pi­ters 11. mā­jā rā­da, ka cil­vēks spēj ie­dar­bo­ties uz pub­li­ku un fak­tis­ki vi­ņam ir arī pie­nā­kums dar­bo­ties sa­bied­rī­bas la­bā.)

Mī­les­tī­ba un lau­lī­ba

(In­di­vi­du­ālās as­tro­lo­ģis­kās kar­tes 5. «mā­ju» pa­ras­ti ap­lū­ko­jam arī sais­tī­bā ar sirds­lie­tām. Mē­ness un Sa­turns no­rā­da, ka sirds­lie­tu tē­ma Rei­ga­nam dzī­vē ir bū­tis­ka un ta­jā ne­pie­cie­ša­ma sta­bi­li­tā­te. Ša­jā sek­to­rā at­ro­das gan Sa­turns, gan Mē­ness, un Mē­ness at­ra­ša­nās Vēr­ša zo­di­aka zī­mē ša­jā ga­dī­ju­mā no­rā­da, ka cil­vē­kam sva­rīgs dvē­se­les kom­forts. Tur­klāt jā­at­zī­mē arī Ve­ne­ras at­ra­ša­nās Ziv­ju zo­di­aka zī­mē – ļo­ti ra­došs un jū­tīgs dvē­se­les stā­vok­lis. 7. sek­to­rā, kur ap­lū­ko­jam lau­lī­bas dzī­vi, at­ro­das Nep­tūns sa­mē­rā slik­tās kom­bi­nā­ci­jās. Tā­tad – dzī­vē ie­spē­ja­ma šķir­ša­nās un lau­lī­bā tiek­ša­nās pēc ide­āla.)

1940. ga­dā Ro­nalds Rei­gans ap­pre­cē­ja ak­tri­si Džei­nu Vai­me­nu, un vi­ņiem pie­dzi­ma di­vi bēr­ni. To­reiz mē­ļo­ja, ka šo pa­sā­ku­mu in­sce­nē­ju­ši Ho­li­vu­das aiz­ku­li­šu «re­ži­so­ri», lai ra­dī­tu kār­tē­jo «sap­ņu fab­ri­kas» sal­do stās­tu. Lai vai kā, bet šī lau­lī­ba iz­ju­ka, un ak­tie­ris ap­ņē­ma par sie­vu ak­tri­si Ne­nsi­ju Dei­vi­su. Pār­is 2002. ga­dā no­svi­nē­ja zel­ta kā­zas. Tie­sa, šis no­zī­mī­gais no­ti­kums bi­ja sku­mī­gu no­ska­ņu aizē­nots, jo bi­ju­šais ASV pre­zi­dents sir­ga ar Al­chei­me­ra sli­mī­bu, kas iz­nī­ci­na cil­vē­ka at­mi­ņu.

«Šī ir vie­na no tām die­nām ga­dā, ku­ras es gai­dī­ju īpa­ši, jo es vien­mēr zi­nā­ju, ka no Ro­ni­ja sa­ņem­šu īpa­šu vēs­tu­li,» Ne­nsi­ja rak­sta sa­vā grā­ma­tā «I Lo­ve You, Ron­nie». Grā­ma­tu pir­mo rei­zi iz­de­va 2000. ga­dā, un ta­jā ie­kļau­tas eks­pre­zi­den­ta vēs­tu­les, ku­rās paus­tas vi­ņa dzi­ļās jū­tas pret sie­vu. «Viņš man vēs­tu­les rak­stī­ja vi­su lai­ku, ie­skai­tot pa­ras­tas die­nas, un rei­zēm pat bie­žāk ne­kā vie­nu rei­zi die­nā, ta­ču mū­su kā­zu gads­kār­ta vien­mēr bi­ja īpa­ša,» at­zi­nās Ne­nsi­ja.

Pēc aten­tā­ta... pie as­tro­lo­ģes

Mī­ļo­tā sie­va Ne­nsi­ja esot bi­ju­si arī tā, ku­ra pie­sais­tī­ju­si Bal­tā na­ma ad­mi­nis­trā­ci­jai as­tro­lo­ģi. Tas no­ti­ka pēc aten­tā­ta pret ASV pre­zi­den­tu.

1981. ga­da 30. mar­tā Va­šin­gto­nā pie vies­nī­cas «Hil­ton» no sa­vas 22. ka­lib­ra pis­to­les uz Rei­ga­nu se­šas lo­des iz­šā­va Džons Hin­klijs, no­piet­ni ie­vai­no­jot pre­zi­den­tu plau­šā. Hin­klijs ie­vai­no­ja arī pre­zi­den­ta pre­ses sek­re­tā­ru, mie­sas­sar­gu un po­li­cis­tu. Rei­ga­nam pa­vei­cās, jo sprāg­sto­šā lo­de, ku­ru iz­man­to­ja Hin­klijs, ne­sprā­ga un ie­strē­ga di­vu centi­met­ru at­tā­lu­mā no vi­ņa sirds.

Kad no­ti­ku­ma vie­tā aiz­tu­rē­to Hin­kli­ju sā­ka no­pra­ti­nāt, viņš vis­pirms pa­in­te­re­sē­jās, kā vi­ņa rī­cī­ba at­spo­gu­ļo­ju­sies gads­kār­tē­jā Ki­no­aka­dē­mi­jas bal­vu «Os­kars» pa­snieg­ša­nas ce­re­mo­ni­jā. 1982. ga­dā me­di­cī­nis­kā eks­per­tī­ze un tie­sa Hin­kli­ju at­zi­na par ga­rī­gi sli­mu.

(No­nā­kot pie šīs pre­zi­den­ta dzī­ves epi­zo­des, jā­at­zī­mē, ka vi­ņa kar­tē nav tā­du kom­bi­nā­ci­ju (sais­tī­bā ar «slik­tu» Mar­su un 8. «mā­ju») kā Džo­nam Ke­ne­di­jam, kurš gā­ja bo­jā no slep­ka­vas lo­des. Ke­ne­di­ja as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ie­spē­ja­mais aten­tāts un dzī­vī­bas ap­drau­dē­jums ie­zī­mē­jas ļo­ti kon­krē­ti, sa­vu­kārt Rei­ga­nam ne.)

Pēc šā sa­trau­co­šā no­ti­ku­ma pirm­ā lē­di­ja Ne­nsi­ja Rei­ga­na sā­ka sa­dar­bo­ties ar as­tro­lo­ģi Džo­anu Kvig­li­ju (iz­vēr­stā ver­si­jā šis stāsts bi­ja pub­li­cēts «Prak­tis­kās As­tro­lo­ģi­jas» 1. nu­mu­rā, 2012. ga­dā). Un 1988. ga­da mai­jā ASV bi­ja šo­kā, jo ame­ri­kā­ņi uz­zi­nā­ja, ka pre­zi­dents Ro­nalds Rei­gans gan­drīz sep­ti­ņu ga­du ga­ru­mā ik­vie­nu sa­vu dar­bī­bu sa­ska­ņo­jis ar as­tro­lo­ģi, ku­ra sa­vas re­ko­men­dā­ci­jas vi­ņam no­de­vu­si, re­gu­lā­ri kon­sul­tē­jot pir­mo lē­di­ju Ne­nsi­ju Rei­ga­nu. To­reiz sa­vu me­mu­āru grā­ma­tu pub­li­cē­ja bi­ju­šais Ro­nal­da Rei­ga­na ad­mi­nis­trā­ci­jas va­dī­tājs Dons Rī­gans, ku­ram ne­bi­ja iz­vei­do­ju­šās īpa­ši la­bas at­tie­cī­bas ar pir­mo lē­di­ju. «Pre­zi­den­ta dar­ba kār­tī­bu un līdz ar to arī vi­su vi­ņa dzī­vi, kā arī ame­ri­kā­ņu nā­ci­jai sva­rī­gā­ko lē­mu­mu pie­ņem­ša­nu lie­lā mē­rā kon­tro­lē pirm­ās lē­di­jas as­tro­lo­ģe,» rak­stī­ja Dons Rī­gans, pie­bil­stot, ka gan vi­ņam, gan ci­tiem ad­mi­nis­trā­ci­jas dar­bi­nie­kiem nā­kas pa­kļau­ties šiem no­tei­ku­miem un ņemt vē­rā as­tro­lo­ģes no­teik­tās «ne­lab­vē­lī­gās die­nas», iz­strā­dā­jot pre­zi­den­ta dar­ba gra­fi­ku. «Šī pa­re­ģo­tā­ja kļu­va par ma­na dar­ba no­tei­co­šo fak­to­ru – man uz gal­da bi­ja ka­len­dārs, ku­rā kat­ra die­na bi­ja ie­krā­so­ta ar at­šķi­rī­gas krā­sas tin­ti (za­ļā krā­sa sim­bo­li­zē­ja lab­vē­lī­gas, sar­ka­nā – ne­lab­vē­lī­gas, bet dzel­te­nā – nei­trā­las die­nas), lai es vien­mēr at­ce­rē­tos, kad plā­not pre­zi­den­ta ce­ļo­ju­mus, vi­ņa pub­lis­kās uz­stā­ša­nās vai sa­ru­nas ar ār­val­stu lī­de­riem,» rak­stīja Dons Rī­gans.

Par to, kā­das bi­ja tie­ši pa­ša pre­zi­den­ta at­tie­cī­bas ar as­tro­lo­ģi­ju, vēs­tu­re klu­sē. Ta­ču, ie­spē­jams, Dons Rī­gans un ame­ri­kā­ņu tau­ta bū­tu ļo­oo­ti pār­steig­ta, uz­zi­not, ka pats Rei­gans va­rē­tu kļūt par ta­lan­tī­gu as­tro­lo­gu. Un, ie­spē­jams, as­tro­lo­ģis­kās in­for­mā­ci­jas iz­man­to­ša­na va­rē­ja būt ne ti­kai pirm­ās lē­di­jas ini­ci­atī­va.

(Uz as­tro­lo­ģis­kām in­te­re­sēm un do­tī­bām Ro­nal­da Rei­ga­na kar­tē no­rā­da vai­rā­ku kom­bi­nā­ci­ju ko­pums: Sau­le Ūdens­vī­ra zī­me, Urāns kā dzim­ša­nas vald­nieks, plus Urā­na un Mer­ku­ra kon­jun­kci­ja. Kat­ra at­se­viš­ķi šī kom­bi­nā­ci­ja var no­zī­mēt daudz ko, bet šā­dā ap­vie­no­ju­mā ie­zī­mē in­te­re­si par as­tro­lo­ģi­ju. Vēl Urāns kā dzim­ša­nas vald­nieks ne­no­lie­dza­mi per­so­nī­bai pie­šķir ori­ģi­na­li­tā­ti, no­va­to­ris­kas ide­jas un re­vo­lu­ci­onā­ras do­mas, tā­pēc nav arī brī­nums, ka lie­lā­ko da­ļu sa­vas pre­zi­den­tū­ras Rei­gans vel­tī­ja cī­ņai pret ko­mu­nis­mu un sa­ga­ta­vo­ja aug­sni Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bas sa­bru­ku­mam.)

RO­NAL­DA REI­GA­NA AS­TRO­LO­ĢIS­KAIS CV

Sau­le – Ūdens­vī­rā (per­so­nī­bas ko­dols, «ego»).

Mē­ness – Vēr­sī (emo­ci­jas, iek­šē­jā pa­sau­le).

Mer­kurs – Me­žā­zī (prāts, do­mas, uz­tve­re, ko­mu­ni­kā­ci­ja).

ASC – Strēl­nie­kā (as­cen­dents jeb ār­ējais tēls un iz­paus­mes).

*

Dzī­ves fak­ti

* Ro­nalds Vil­sons Rei­gans bi­ja četr­des­mi­tais ASV prezidents (1981–1989), kā arī trīs­des­mit tre­šais Kalifornijas gubernators (1967–1975).

* Dzi­mis Ilinoisas šta­tā, Rei­gans pagājušā gadsimta 30. gados pār­cē­lās uz Losandželosu Kalifornijas šta­tā. Viņš bi­ja aktieris, ak­tie­ru ģil­des (SAD, «Scre­en Ac­tors Guild») pre­zi­dents, kā arī «General Electric» (GE) pār­stā­vis.

* Po­li­tis­ko kar­je­ru viņš sā­ka tie­ši lai­kā, kad strā­dā­ja GE. Sā­kot­nē­ji Rei­gans bi­ja Demokrātu partijas biedrs, bet 1962. ga­dā, kad vi­ņam bi­ja 51 gads, pie­vie­no­jās Republikāņu partijai.

* 1964. ga­dā, pēc sa­viļ­ņo­jo­šas ru­nas, ku­rā ti­ka sniegts at­balsts Berija Goldvotera kan­di­da­tū­rai uz ASV pre­zi­den­ta krēs­lu, Rei­gans ti­ka pār­lie­ci­nāts pie­teikt sa­vu kan­di­da­tū­ru uz Ka­li­for­ni­jas gu­ber­na­to­ra ama­tu. Di­vus ga­dus vē­lāk viņš to ie­gu­va, kā arī 1970. ga­dā at­kār­to­ti ti­ka ie­vē­lēts ša­jā ama­tā. 1968. ga­dā Rei­gans pir­mo rei­zi star­tē­ja uz ASV pre­zi­den­ta ama­tu, bet priekš­vē­lē­ša­nās zau­dē­ja. Arī 1976. ga­dā viņš zau­dē­ja jau priekš­vē­lē­ša­nās, bet 1980. ga­dā viņš ne ti­kai uz­va­rē­ja priekš­vē­lē­ša­nās, bet arī pre­zi­den­ta vē­lē­ša­nās.

* Rei­gans aiz­stā­vē­ja kon­ser­va­tī­vus uz­ska­tus po­li­ti­kā un eko­no­mi­kā un de­va lie­lu ie­gul­dī­ju­mu pa­dom­ju im­pē­ri­jas sa­bru­ku­mā.