ASTROLOĢIJA: Dzimšanas datums un nauda

Kā­da no­zī­me nau­dai ir jū­su dzī­vē? Lai to no­skaid­ro­tu, ap­rē­ķi­nā­sim dzim­ša­nas die­nas skait­li, kas ne vi­sos ga­dī­ju­mos ir tas pats, kas dzim­ša­nas die­nas da­tums.

Pie­mē­ram, esat dzi­mis 24.06.1965. Kon­krē­ti ša­jā ga­dī­ju­mā mūs in­te­re­sē ti­kai dzim­ša­nas die­nas da­tums – 24. Abi ci­pa­ri ta­jā ir jā­sas­kai­ta: 2+4=6. Un sa­nāk, ka dzim­ša­nas die­nas skait­lis ir 6. Ja dzim­ša­nas da­tums ir vien­ci­pa­ra skait­lis, tad ša­jā tes­tā jā­sa­mek­lē at­tie­cī­gā skait­ļa skaid­ro­jums, bet ne­kā­das ma­te­mā­tis­kas ma­ni­pu­lā­ci­jas nav jā­veic.

Skait­ļa 1 mo­to: «Nau­da va­ja­dzī­ga tā­dēļ, lai tē­rē­tu»

Ja dzim­ša­nas die­nas skait­lis ir 1, tad šim cil­vē­kam pat nie­cī­gā­kā no­rā­de uz eko­no­mi­ju nav pie­ņe­ma­ma un šķiet pat pa­ze­mo­jo­ša. Ap­kār­tē­jiem šķiet, ka viņš tē­rē nau­du ti­kai tā­dēļ, lai gū­tu īpa­šu lab­sa­jū­tu no šī pro­ce­sa, un arī tā­lab, lai ap­mie­ri­nā­tu sa­vu pat­mī­lī­bu – re, kā es va­ru, re, kas man ir. Ta­ču tas ir ti­kai ap­māns. Īs­te­nī­ba ir ci­ta, un to var uz­ska­tīt par grun­tī­gu zem­ūdens ak­me­ni: dze­no­ties pēc mi­rā­žas, ko iz­rai­sa vēl­me rī­ko­ties ar nau­du, viņš vien­mēr ir ga­tavs tē­rēt to, ko vēl ne­maz nav no­pel­nī­jis. Tad ro­das ļo­ti ne­pa­tī­ka­mi eks­ce­si – pa­rā­di, kre­di­to­ri u.tml. Diem­žēl no tā­diem ga­dī­ju­miem cil­vēks ar dzim­ša­nas die­nas skait­li 1 mā­cī­bu ne­gūst.

Viņš pir­ma­jā brī­dī at­stāj pie­tie­ka­mi bez­rū­pī­ga un pār­ti­ku­ša cil­vē­ka ie­spai­du. Tā ir ti­kai tā­da ār­ējā «mi­zi­ņa», pa­tei­co­ties šī cil­vē­ka mil­zī­ga­jam un ne­iz­sme­ļa­ma­jam op­ti­mis­mam, ne­vis re­ālai ma­te­ri­āla­jai lab­klā­jī­bai.

Skait­ļa 2 mo­to: «Nau­da mīl, ja to skai­ta»

Cil­vēks ar dzim­ša­nas die­nas skait­li 2 ir pil­nī­gi pār­lie­ci­nāts, ka tei­ciens «Ka­pei­ku ne­krā­si, pie rub­ļa ne­tik­si» ir ak­tu­āls vien­mēr un vi­sur. (Ta­gad tei­ciens at­tie­cī­gi jā­pie­la­bo ar ci­tu va­lū­tu – cen­tiem un eiro.) Vi­ņa va­do­šā de­vī­ze skan tā: ma­te­ri­ālā sta­bi­li­tā­te ir gal­ve­nais no­tu­rī­gas lab­klā­jī­bas pa­mats. Il­glai­cī­gas un ap­do­mī­gi veik­tas in­ves­tī­ci­jas ir mī­ļā­kā no­dar­be cil­vē­kam ar dzim­ša­nas die­nas skait­li 2. Lai no­pir­ktu zem­i vai mā­ju, viņš ir ga­tavs at­teik­ties pat no vis­ne­pie­cie­ša­mā­ka­jiem tē­ri­ņiem. Viņš ir pil­nī­gi pār­lie­ci­nāts, ka sa­vu­laik ie­gā­dā­tais ne­kus­ta­mais īpa­šums no­dro­ši­nās lai­mī­gas ve­cum­die­nās. Tā ir lie­la tau­pī­ba, kas var ro­be­žo­ties ar sko­pu­mu.

Ja vi­ņu ilg­sto­ši ir mā­ku­si gar­lai­cī­ba, tad šis cil­vēks var veikt spon­tā­nus pir­ku­mus. Tad vi­sas iek­šē­jās brem­zes un aiz­lie­gu­mi tiks vie­nā mir­klī aiz­mēz­ti, bet pēc lai­ka ra­dī­sies vai­nas ap­zi­ņa un dep­re­sī­vas iz­jū­tas – kā­pēc es to da­rī­ju?! Tā­pēc no gar­lai­cī­bas pro­vo­cē­ta ne­ap­do­mī­ga šo­pin­ga vi­ņam jā­sar­gās kā no uguns! 

Skait­ļa 3 mo­to: «Mī­les­tī­bas dēļ at­do­šu vi­su»

Šķiet, ka cil­vē­kam ar dzim­ša­nas die­nas skait­li 3 ir ie­dzim­ta īpa­ša spē­ja veikt da­rī­ju­mus. Viss vi­ņa dzī­vē no­tiek bez aiz­ķer­ša­nās un prā­tī­gi, bet ti­kai līdz brī­dim, ka­mēr viņš ne­pie­dzī­vo Lie­lo Mī­lu. At­ro­do­ties iz­teik­tas emo­ci­onā­las ne­sta­bi­li­tā­tes stā­vok­lī, dzī­vo­jot ne­mi­tī­gās bai­lēs un trauk­smē, viņš ir vien­mēr ga­tavs no­pirkt vai uz­pirkt sa­vu ie­mī­ļo­to. Maz ti­cams, ka mī­les­tī­bas ob­jekts to ne­pa­ma­na. Jau­tā­jums – vai vi­si ir ga­ta­vi pie­ņemt šā­du jū­tu iz­rā­dī­ša­nas for­mu?

Ce­rī­bā uz iz­de­vī­gu­mu (ie­pir­kties vai­rāk, lē­tāk un la­bāk) cil­vēks ar dzim­ša­nas die­nas skait­li 3 lab­prāt ap­mek­lē iz­pār­do­ša­nas. Ti­kai vē­lāk ar dzi­ļu no­žē­lu viņš kon­sta­tē, ka ir sa­pir­cies ve­se­lu kau­dzi ne­va­ja­dzī­gu lie­tu un man­tu.

Skait­ļa 4 mo­to: «Nau­da plūst kā pa re­ni»

Tā arī no­tiek, nau­da pie cil­vē­ka ar dzim­ša­nas die­nas skait­li 4 sa­tek, itin kā upes strau­mes at­nes­ta. Pat vis­sa­rež­ģī­tā­ko fi­nan­šu si­tu­āci­ju viņš spēj at­ri­si­nāt un no tās iz­kul­ties bez ie­vē­ro­ja­miem zau­dē­ju­miem. Ti­kai lik­te­ni iz­ai­ci­nāt un pa­ļau­ties uz to, ka nau­da būs vien­mēr, tā­pēc ne­va­jag gan.

Jā­uz­sver, ka lie­las pro­blē­mas vi­ņam var ra­dīt at­tie­cī­bas ar drau­giem. Cil­vēks ar dzim­ša­nas die­nas skait­li 4 ir dāsns un lie­lā­ko­ties ne­prot at­teikt, ja vi­ņam ko pra­sa vai lūdz. Ta­ču der at­ce­rē­ties, ka tei­cie­nā «Gri­bi pa­zau­dēt drau­gu – aiz­dod vi­ņam nau­du» ir sa­va da­ļa pa­tie­sī­bas. 

Skait­ļa 5 mo­to: «Ne­vis mēs esam nau­das dēļ, bet nau­da past­āv mū­su la­bad»

Cil­vē­kam ar dzim­ša­nas die­nas skait­li 5 viss dzī­vē ir pie­tie­ka­mi skaidrs: cil­vēks ir saim­nieks, bet nau­da – kalps. Viņš die­vi­na pres­ti­žu, sta­tu­su, svēt­kus, bal­lī­tes un vi­sas tās ie­spē­jas, ku­ras no­dro­ši­na nau­da.  Un ti­kai tā­pēc šis cil­vēks mīl arī nau­du. (Tie­ši tā – mīl. Pat ja va­lod­nie­ki teiks, ka vār­du «mīl» drīkst at­tie­ci­nāt ti­kai uz cil­vē­ku.)

Ja lī­dzek­ļi tiek tē­rē­ti sa­vu ie­gri­bu ap­mie­ri­nā­ša­nai, tas var no­vest pie bē­dī­ga re­zul­tā­ta. Pat pie iz­pu­tē­ša­nas, pie ban­kro­ta. Ta­ču tik un tā ne­var ne­pie­krist, ka šis cil­vēks ir veik­smi­nieks. Ti­kai vi­ņam ne­cie­ša­mas mo­kas sa­gā­dā pār­do­mā­ta un sa­prā­tī­ga da­rī­ju­mu veik­ša­na; daudz vieg­lāk bū­tu šķies­ties ar nau­du...

Skait­ļa 6 mo­to: «Ba­gā­tie (ne)raud»

Šī cil­vē­ka dzī­vē ma­te­ri­ālais kom­forts ir pats sva­rī­gā­kais. Ja viņš pie­dzī­vo ne­veik­smi da­rī­ju­mos, tad uz­tver to kā lie­lā­ko kra­hu sa­vā mū­žā. Vi­sus sa­vus drau­gus viņš iz­vē­las, iz­vēr­tē­jot vi­ņu ie­nā­ku­mu lī­me­ni. Bez­ga­lī­gi dze­nas pa­kaļ ne­re­ālai ba­gā­tī­bai. Vi­ņa vis­lie­lā­kā pro­blē­ma ir ie­mā­cī­ties cik vien ie­spē­jams ma­zāk būt at­ka­rī­gam no nau­das un ie­spē­ja­mi vai­rāk – adek­vā­ti iz­tu­rē­ties pret vi­siem ma­te­ri­ālās pa­sau­les la­bu­miem. 

Skait­ļa 7 mo­to: «Nau­da birst caur pirk­stiem»

Cil­vē­ku ar dzim­ša­nas die­nas skait­li 7 pa­sau­lī­gie la­bu­mi pār­lie­ku ne­in­te­re­sē. Tie­ši šā­du cil­vē­ku vi­dū ir sa­sto­pams sa­mē­rā liels skaits mar­gi­nā­ļu (no vai­ru­ma at­šķi­rī­gi; cil­vē­ki, ku­ri at­stumj sa­bied­rī­bu vai ku­rus at­stumj sa­bied­rī­ba).

Ja vi­ņi aiz­rau­jas ar azart­spē­lēm, tad veik­sme un lai­mes­ti ir ti­kai vil­tus mā­nek­lis, ne­vis glāb­ša­nas riņ­ķis. Pat ja vei­cas, tad to drī­zāk va­jag uz­ska­tīt par la­ma­tām, jo cil­vēks var zau­dēt pil­nī­gi vi­su. Bez nau­das viņš jū­tas ne­lai­mīgs, bet, kā zi­nāms, par nau­du vi­su no­pirkt ne­var – arī to ir vērts likt aiz auss.

Skait­ļa 8 mo­to: «Ie­klau­sī­si­mies Kon­fū­ci­jā»

Šā cil­vē­ka lie­lā­kā kais­lī­ba ir va­ra, ta­jā skai­tā arī nau­das va­ra. Cil­vēks ar dzim­ša­nas die­nas skait­li 8 ir past­āvī­gi ne­ap­mie­ri­nāts ar to nau­das dau­dzu­mu, kas vi­ņam ir. Vi­ņa dzī­ve bū­tu kriet­ni lai­mī­gā­ka un pie­pil­dī­tā­ka, ja viņš se­ko­tu Kon­fū­ci­ja prin­ci­pam, kurš skan ap­tu­ve­ni tā: cil­vēks var gūt prie­ku, ēdot ne­vā­rī­tus rī­sus, dze­rot tī­ru ūde­ni un guļ­vie­tā pa­gal­vja vie­tā iz­man­to­jot el­ko­ni.

Skait­ļa 9 mo­to: «Dzī­vot kā tau­re­nī­tim»

Šis cil­vēks vien­mēr dzī­vo vie­nai die­nai. Viņš al­laž aiz­gūt­nēm dzer no dzī­ves akas un pil­nī­gi ne­rū­pē­jas par to, ka val­gme akā va­rē­tu pēk­šņi iz­sīkt. Vi­ņa gal­ve­nais trum­pis ir gran­di­ozas da­rba­spē­jas, un tie­ši tās ar dau­dziem ne­sa­pro­ta­mu vieg­lu­mu ļauj iz­vai­rī­ties no kra­ha. Diem­žēl vi­ņam ne­pie­mīt pras­me dzī­vot ti­kai sev pie­eja­mu lī­dzek­ļu ie­tva­ros. Vi­su lai­ku tā vien gri­bas dzī­vot pār­i lī­dzek­ļiem.