ASTROLOĢIJA: Kādas ir tavas attiecības ar miegu?

Cil­vē­ka mie­gam un kos­mo­sa stā­vok­ļiem ir vai­rāk ko­pī­ga, ne­kā va­rē­tu lik­ties. Tie abi nav līdz ga­lam iz­pē­tī­ti un ir dzi­ļi kā bez­ga­lī­ba. Tur­klāt mēs ne­va­ram ie­do­mā­ties sa­vu dzī­vi ne bez zvaig­žņo­tās de­bess, ne bez mie­ga.

Miegs līdz ga­lam nav iz­pē­tīts, un nav arī pre­cī­zi no­teikts, cik il­gi un cik bie­ži cil­vē­kam jā­guļ. Ta­ču ir skaidrs, ka bez mie­ga dzī­vot ne­var. Labs miegs ir ve­se­lī­bas un arī lab­klā­jī­bas rā­dī­tājs. Ne­iz­gu­lē­jies cil­vēks ir sa­gu­ris un nav ne­kāds strā­dā­tājs.

Cik tad daudz mie­ga kat­ram in­di­vī­dam ir ne­pie­cie­šams, un kā­das pla­nē­tas un fak­to­ri to ie­tek­mē? To mē­ģi­nā­jām no­skaid­rot ko­pā ar ser­ti­fi­cē­tu as­tro­lo­gu An­dri Ra­ču un me­di­cī­nas zi­nāt­ņu dok­to­ri, nei­ro­lo­ģi, hip­no­te­ra­pei­ti un sek­so­lo­ģi, sek­so­pa­ta­lo­ģi Inā­ru Ro­ju (Rī­gas 1. slim­nī­ca).

Pla­nē­tas un pro­blē­mas

As­tro­logs An­dris Račs ir pē­tī­jis bez­mie­ga pro­blē­mas cil­vē­ku as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs, un vi­ņam ir ra­du­šies in­te­re­san­ti se­ci­nā­ju­mi.

Ne­re­ti ļau­dis sa­ka: «Es gri­bu pa nak­ti gu­lēt mie­rī­gi.» Ar to mēs sa­pro­tam, ka nak­tī mie­rī­gi guļ tas, kurš die­nā da­rī­jis to, kas ne­ra­da pro­blē­mas... Cil­vē­ka dvē­se­les stā­vok­lis, pirm­kārt, at­ka­rīgs no Mē­ness iz­vie­to­ju­ma as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē – ja tas ir har­mo­nisks, tad cil­vē­kā ir miers. Mē­ness as­tro­lo­ģi­jā sais­tīts arī ar tā­du ik­die­niš­ķu pro­ce­su kā ēša­na un ar gre­mo­ša­nas sis­tē­mu. Lai va­rē­tu iz­prast kop­sa­ka­rī­bas, maz­liet jā­liek lie­tā iz­tē­le. Tau­tā sa­ka: ja bū­si la­bi pa­ēdis, tad la­bi gu­lē­si. Pa­sau­les uz­tve­re un miegs sais­tās ar to, kā mēs «sa­gre­mo­jam» no­tie­ko­šo. Sa­vu­kārt ne­mie­ru un sa­sprin­dzi­nā­ju­mu ra­da bai­les, dus­mas, bē­das un ci­tas ne­ga­tī­vas emo­ci­jas. Par bai­lēm un dus­mām as­tro­lo­ģi­jā at­bild Sa­turns un Marss. Bai­les un dus­mas sav­star­pē­ji vie­nas ot­ru ba­ro un ra­da sprie­dzi. Ja dvē­se­lē do­mi­nē šīs emo­ci­jas, tad ir diez­gan grū­ti mie­rī­gi gu­lēt.

Ja ho­ro­sko­pā vi­sas trīs pla­nē­tas (Mē­ness, Marss un Sa­turns) ir stip­ras, tad sais­tī­bā ar mie­gu ska­tās arī per­so­nas dzī­ves­vei­du. Un te nu jā­ru­nā par mūs­die­nu pro­blē­mu – pil­sēt­nie­ku maz­kus­tī­go dzī­ves­vei­du. Ja cil­vēks dzī­vo lau­kos, fi­zis­ki strā­dā, tad pa­ras­ti bez­miegs vi­ņu ne­no­mo­ka. Mar­sa «pro­blē­mas» nav ie­spē­jams at­ri­si­nāt, la­sot žur­nā­lu vai grā­ma­tas. Jā­rok! Nav va­ri­an­tu. Vār­da tie­šā­ka­jā no­zī­mē – daudz jā­rok. Tad viss būs kār­tī­bā, būs da­bisks dzī­ves­veids, ma­zi­nā­sies sprie­dze un būs la­bāks miegs. Ja Sa­turns jūt, ka pie­nā­kums ir iz­pil­dīts, tad viņš nak­tī guļ mie­rī­gi. Ja jū­tas par kaut ko vai­nīgs, kaut kas nav līdz ga­lam iz­da­rīts, tad gu­lēt ne­var. Ta­ču Sa­tur­na pro­blē­mu ri­si­nā­ša­nai arī ir me­to­des. Vie­nī­gi jā­zi­na, ko tev Sa­turns liek da­rīt, jo kat­ram cil­vē­kam ir savs pie­nā­kums. Sa­tur­na pro­blē­mas var­būt ne­var at­ri­si­nāt īsā lai­ka sprī­dī, bet no­teik­ti var at­ri­si­nāt. Tas ir tāds kā ap­so­lī­jums. «Vai­na» ir jā­at­rod un jā­iz­la­bo. Ja cil­vēks ša­jā vir­zie­nā ne­ko ne­da­ra, tad viņš iet uz ap­tie­ku. Un mūs­die­nās dau­dzi diem­žēl iet uz ap­tie­ku.

An­dris Račs pie­bilst, ka ci­tas pla­nē­tas ar mie­gu nav īpa­ši sais­tī­tas, bet ir, pro­tams, iz­ņē­mu­mi. Pie­mē­ram, sko­lē­nu prā­tus no­dar­bi­na Mer­kurs, bet pie­au­gu­šiem cil­vē­kiem šī pla­nē­ta vairs se­viš­ķi ne­trau­cē.

«Mar­sie­ši» – ne­gu­lē­tā­ji

Tā­lāk An­dris Račs skaid­ro mie­ga un bez­mie­ga sais­tī­bu ar da­žā­du zo­di­aka zīm­ju ie­tek­mi. Viņš no­vē­ro­jis, ka vi­sas Mar­sa zī­mes (Aunu, Skor­pi­onu un Me­žā­zi) var pie­skai­tīt vai­rāk pie ne­gu­lē­tā­jiem, it īpa­ši, ja Marss un Sa­turns ho­ro­sko­pā ir ak­tī­vi: «Daž­brīd ir sa­jū­ta, ka Me­žā­ži vis­pār ne­guļ. Vi­ņi le­po­jas, ka guļ maz, ka vai­rāk var iz­da­rīt. Tas ir sais­tīts ar Sa­tur­na un Mar­sa ie­tek­mi. Me­žā­ži ne vien­mēr uz­ska­ta, ka miegs ir ne­pie­cie­ša­ma dzī­ves sa­stāv­da­ļa.» Vel­kot pa­ra­lē­les ar ēdie­nu – var vien­kār­ši kaut ko ātr­i ap­ēst, bet var ēdie­nu iz­bau­dīt. Tā­das zo­di­aka zī­mes kā Vēr­ši, Sva­ri vai Zi­vis pret ēdie­nu iz­tu­rē­sies kā pret bau­du. Un, vis­ti­ca­māk, tā iz­tu­rē­sies arī pret mie­gu. Tā ir Ve­ne­ras īpa­šī­ba – salds. Salds miegs. Kāds var būt salds miegs Me­žā­zim? Jā­pa­guļ, lai no rī­ta var strā­dāt! Vi­ņam miegs ir vai­rāk kā pie­nā­kums. Aunam, pie­mē­ram, pa­tīk būt uz strī­pas, vi­ņam pa­tīk būt no­mo­dā, pa­tīk die­na, rīts. Tie­ši tā – Aunam pa­tīk die­na, ne­vis ne­pa­tīk miegs. Me­žā­zim sa­vu­kārt miegs ne­pa­tīk, jo miegs at­ņem lai­ku, bet laiks dzī­vē ir ie­ro­be­žots un tik daudz vēl ir jā­iz­da­ra! Aunam jau arī pa­tīk lai­ku «sa­zi­pot», sa­spiest, bet viņš dzī­vo ar sa­jū­tu, ka lai­ka ir pie­tie­ka­mi.

As­tro­logs uz­ska­ta, ka Mar­sa zī­mes va­jag tā no­strā­di­nāt, lai tās ir kār­tī­gi no­gu­ru­šas un guļ. Ci­tā­di tām būs par daudz ener­ģi­jas, kas ne­ļauj gu­lēt. Tas bū­tī­bā bū­tu stāsts par Mar­su un vī­rie­ti. Ne­kā­das «pēc­spē­les», vien­kār­ši «at­lūzt» un miers. Ar Mar­su viss ir vien­kār­ši, ne­ko ne­va­jag iz­gud­rot. Ie­spē­jams, var teikt, ka Skor­pi­oni mie­gā ri­si­na jau­tā­ju­mus, kas sais­tī­ti ar mis­ti­ku vai okul­tis­mu, kle­jo, iet cie­mos, sais­tās ar as­trā­lo pa­sau­li. Bet tas jau vairs nav par mie­gu.

Ve­ne­rai un Ju­pi­te­ram tīk pa­lais­ko­ties

Gu­ļa­vas, kam vai­rāk pa­tīk iz­bau­dīt mie­gu, ir sais­tī­tas ar Ve­ne­ru. Tās būs zo­di­aka zī­mes Vēr­sis, Sva­ri un Zi­vis.

Ru­nā­jot par stip­ru Ve­ne­ru ho­ro­sko­pā, as­tro­logs sa­ka, ka tā gan vai­rāk no­rā­da uz gul­šņā­ša­nu, ne­vis gu­lē­ša­nu. Cil­vē­kiem no­teik­ti pa­tīk bau­dīt mie­gu, at­pūs­ties. Vi­ņi ir ne­iz­prat­nē: «Kā­pēc kaut kur jā­skrien?» Pa­ras­ti stip­ra Ve­ne­ra arī pa­rā­da to, ka cil­vē­kam ir nau­da un viņš var at­ļau­ties pa­gul­šņāt.

Ju­pi­te­ra zīm­ju – Strēl­nie­ka un Ziv­ju – ie­tek­me drī­zāk vei­ci­nās mie­gu ne­kā ra­dīs bez­mie­gu. Jo Ju­pi­ters ir lab­vē­lis. Ce­rī­bu un op­ti­mis­ma pla­nē­ta. Un, ja cil­vēks rīt­die­nā rau­gās ar ce­rī­bu, tad ir vieg­lāk gu­lēt. Ti­cī­gie va­ka­rā lūdz Die­vu, lai no rī­ta pa­mos­tos, lai rīts ir labs un die­na la­ba. Pat ja ir ne­at­ri­si­nā­ma si­tu­āci­ja, mie­gā jeb zem­ap­zi­ņā pa nak­ti kaut kas no­tiek un pats no se­vis at­ri­si­nās.

Sa­vu­kārt Lau­vai pa­tīk dien­du­sa, ko la­bi var no­vē­rot dien­vi­dos, «Lau­vas pa­sau­lē» – tur ir karsts laiks, cil­vē­ki pa­guļ dien­du­su, iz­bau­da sies­tu. In­te­re­san­ti, ka Lau­va ir Sau­les zī­me, un tā guļ lai­kā, kad Sau­le ir virs ho­ri­zon­ta.

Traus­lais miegs

Ana­li­zē­jot tā­lāk mie­ga as­tro­lo­ģis­kos as­pek­tus, An­dris Račs stās­ta, ka kat­ru Vē­zi va­ja­dzē­tu iz­pē­tīt at­se­viš­ķi, jo, tik­ko vi­ņam ir pār­dzī­vo­ju­mi, tā viņš ne­spēj gu­lēt. Glu­ži kā mam­ma ne­var gu­lēt, ja bērns ir slims vai aiz­gā­jis uz bal­lī­ti. Va­rē­tu gu­lēt... bet em­pā­ti­jas dēļ to iz­da­rīt ir grū­ti. Vē­ži kļūst par ap­kār­tnes upu­riem, uz­sū­cot no ap­kār­tē­jiem ener­ģi­jas, ku­ru dēļ ne­var mie­rī­gi gu­lēt, miegs ir trausls.

Mer­ku­ra zī­mēm – Dvī­ņiem un Jau­na­vām – va­rē­tu būt pro­blē­mas ar ie­mig­ša­nu. Pirms mie­ga tās vēl do­mās, vai vi­su ir iz­da­rī­ju­šas, vai pie­zva­nī­ju­šas, vai arī – šo zīm­ju pār­stāv­ji va­ka­rā, nak­tī il­gi lai­ku pa­va­da in­ter­ne­tā. Dvī­ņi un Jau­na­vas arī bie­ži strā­dā tā­dās pro­fe­si­jās, kur vēl va­ka­rā kaut kas jā­pa­veic, vai arī vi­ņām ir ne­re­gu­lārs die­nas re­žīms. Ti­pis­ki Ūdens­vī­ri at­ro­das Sa­tur­na aiz­gā­dī­bā. Vi­ņi daudz zi­na, un tas diem­žēl mie­ga kva­li­tā­ti ne­uz­la­bo. Ūdens­vī­rus var ie­skai­tīt «vā­jā» mie­ga gru­pā. An­dris Račs pie­ņem, ka «dum­jā­kiem» Ūdens­vī­riem va­rē­tu būt vieg­lāk, jo vi­ņi do­mā, ka vi­ņi vi­su kon­tro­lē. Ta­ču tā ir ilū­zi­ja. Ja ir labs ho­ro­skops, tad var ta­jā ilū­zi­jā no­dzī­vot il­gi. Tad kaut kas no­tiek, vi­ņi to sa­prot un va­ka­ros vairs ne­var mie­rī­gi aiz­migt. Jo pa­tie­sī­bā mēs ne­ko ne­va­ram kon­tro­lēt, var­būt ti­kai kā­dus sī­ku­mus.

Piln­mē­ness kā die­na nak­tī

Piln­mē­ness laiks ir īpašs. As­tro­lo­ģi­jā past­āv uz­skats, ka piln­mē­ne­sī tas, kas pa­ras­ti ir ne­re­dzams, kļūst re­dzams. Mēs ie­rau­gām as­trā­lo pa­sau­li, sa­vu iek­šē­jo pa­sau­li; esam spies­ti vai­rāk re­dzēt un sa­just. Un ša­jā pa­ras­ti ne­re­dza­ma­jā pa­sau­lē nav ti­kai fe­jas ar ro­zā spār­ni­ņiem. Tur ir viss kaut kas. Kā­di tik moš­ķi ne­dzī­vo ap­kārt! Pa­tie­sī­bā vi­ņi jau vi­su lai­ku ir, bet, ka­mēr mēs uz tās frek­ven­ces ne­esam, vi­ņi mums ne­trau­cē. Tik­līdz ie­stā­jas piln­mē­ness, vi­ņi kļūs «re­dza­mi». Var­būt kā­dam jū­tī­gā­kam cil­vē­kam arī pa­tie­šām re­dza­mi. Ne vel­ti nak­tī tum­sa ir nor­māls stā­vok­lis, bet piln­mē­ness – tā ir die­na nak­tī. As­tro­logs An­dris Račs uz­ska­ta, ja cil­vē­ki ir la­bi, šķīs­ti, ve­se­li, prie­cī­gi, tad piln­mē­ness ir la­bā­kais, kas var būt.

Pla­nē­tas un bi­orit­mi

As­tro­logs no­vē­ro­jis, ka ir pla­nē­tas, ku­ras, cil­vē­ka as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē at­ro­do­ties tu­vu Sau­lei, vei­ci­na nor­mā­lu dien­nakts rit­mu, un ir pla­nē­tas, ku­ras to ne­vei­ci­na.

Ja Mē­ness ho­ro­sko­pa kar­tē no­vie­to­jies tu­vu Sau­lei, tad tas ne­vei­ci­na nor­mā­lu mie­gu. Nak­tī un tuk­šā mē­ne­sī dzi­mu­šie cil­vē­ki ir pa­kļau­ti lie­lā­kām bi­orit­mu svār­stī­bām un drī­zāk var kļūt par «pū­cēm». Arī pa die­nu tuk­šā mē­ne­sī dzi­mu­šie ir ris­ka gru­pā. Tie, kas dzi­mu­ši tu­vāk piln­mē­ne­sim, būs ma­zāk pa­kļau­ti bi­orit­mu svār­stī­bām, un tas vai­rāk vei­ci­nās nor­mā­lu die­nas rit­mu un mie­gu.

Ja Ve­ne­ra ho­ro­sko­pa kar­tē at­ro­das ta­jā pa­šā ho­ri­zon­ta pus­ē, kur Sau­le, tad tas ne­ga­tī­vi ie­tek­mē cil­vē­ka bi­orit­mus. Tā ir lie­lā­ka­jai da­ļai cil­vē­ku, jo Ve­ne­ra jau pa­ras­ti at­ro­das tu­vu Sau­lei. Ti­kai tiem, kas dzi­mu­ši sau­lrie­tā vai sau­llēk­tā, būs op­ti­mā­lais mo­de­lis, kad Sau­le un Ve­ne­ra at­ra­dī­sies kat­ra sa­vā ho­ri­zon­ta pus­ē – Sau­le virs ho­ri­zon­ta, Ve­ne­ra zem un ot­rā­di. Mē­ne­sim un Ve­ne­rai vē­lams būt zem ho­ri­zon­ta, bet Mer­kurs var būt jeb­ku­rā ho­ri­zon­ta pus­ē, jo tas ne­ie­tek­mēs cil­vē­ka bi­orit­mus.

As­tro­logs sa­ka: «Vi­sin­te­re­san­tā­kās pla­nē­tas ir Marss, Ju­pi­ters un Sa­turns. Bū­tu la­bi, ja tās as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē at­ras­tos ta­jā pa­šā ho­ri­zon­ta pus­ē, kur ir Sau­le. Tas vei­ci­na nor­mā­lu rit­mu, t.i., ja ir die­na, tad tu esi ak­tīvs, bet, ja ir nakts, tad pa­sīvs. Tur­klāt, pie­mē­ram, Marss vai Sa­turns at­ro­das tā­lu no Sau­les, ir ak­tī­vi tad, kad jā­būt pa­sī­viem, t.i., nak­tī, kad Sau­le ir no­rie­tē­ju­si.» La­bi, ja pla­nē­tas at­ro­das zo­di­aka zī­mēs, ku­ras pēc po­la­ri­tā­tes at­bilst pla­nē­tas da­bai, pie­mē­ram, Marss ir ak­tī­vā, vī­riš­ķa­jā zī­mē – Aunā, bet Mē­ness pa­sī­vā, sie­viš­ķā, pie­mē­ram, Vēr­sī vai Vē­zī. Tas vei­ci­na nor­mā­lu mie­ga re­žī­mu.

An­dris Račs gri­bē­tu iz­celt vēl vie­nu gru­pu – cil­vē­kus, kas ir sa­sprin­gti pēc da­bas. Sa­sprin­gtie, pie­mē­ram, sa­ka tā: «Ai, es ne­va­ru pa­gu­lēt, es cel­šos augš­ā.» Bū­tī­bā vi­ņiem bai­ļu un ener­ģi­jas ap­vie­no­jums ne­ļauj gu­lēt. Vai tos var īs­ti pie­skai­tīt pie «cī­ru­ļiem»? Drī­zāk nē, jo tik­pat la­bi vi­ņi arī nak­tī va­rē­tu būt no­mo­da stā­vok­lī. Pē­tot «pū­ces» un «cī­ru­ļus», as­tro­logs ie­vē­ro­ja, ka bi­ja ļo­ti iz­teik­ti cī­ru­ļi tie­ši ar Mar­sa un Sa­tur­na sa­sprin­dzi­nā­ju­mu ho­ro­sko­pā, vai arī ja šīs pla­nē­tas bi­ja stip­ras un iz­teik­tas ho­ro­sko­pā. Uz vi­ņiem ne­at­tie­cas vi­si ie­priek­šē­jie no­vē­ro­ju­mi, jo vi­ņi vien­kār­ši ir sa­sprin­gti vien­mēr. Re­āli dzī­vē tas no­zī­mē, ka jā­dzī­vo ne­mi­tī­gi aiz­sar­gā­jo­ties vai uz­brū­kot. Kāds tur miegs? Vien­kār­ši vi­ņi ma­zāk guļ, jo vi­su lai­ku ar kaut ko no­dar­bo­jas.

Me­di­cī­nas zi­nāt­ņu dok­to­re Inā­ra Ro­ja zi­nā­mā mē­rā pie­krīt, ka jē­dziens «cī­ru­ļi» un «pū­ces» var būt sais­tīts ar mū­su ho­ro­sko­pu. Ta­ču, pē­tot uz­ve­dī­bas un do­mā­ša­nas ste­reo­ti­pus par kat­ra in­di­vī­da at­tiek­smi pret sa­vu per­so­nī­go mie­gu, da­līt cil­vē­kus šā­dās gru­pās ne­va­ja­dzē­tu, jo, pie­mē­ram, cil­vēks pie­dzi­mis par «cī­ru­li», bet darbs pra­sa bi­orit­mu mai­ņu (bie­ži ko­man­dē­ju­mi vai nakts darbs), un viņš pie­lā­go­jas. Mēs adap­tē­ja­mies un mai­nā­mies. Inā­ra Ro­ja teic, ka par to daudz do­māt ne­va­ja­dzē­tu, vai­rāk jā­do­mā par mie­ga kva­li­tā­ti, mie­ga hi­gi­ēnu utt.

Trauk­smai­nā gad­sim­ta ie­tek­me

Šis ir ļo­ti trauk­smains gad­simts, cil­vē­ki daudz strā­dā, rei­zēm vai­rā­kās dar­ba­vie­tās un nak­tīs. Tā­dā kā «non-stop» re­žī­mā. Un tad sā­kas pro­blē­mas. Ilg­sto­ša ne­iz­gu­lē­ša­nās, pa­mo­ša­nās nak­tīs. Tad se­ko tab­le­tes, smē­ķē­ša­na, al­ko­hols, in­ter­nets vai sa­va ne­pa­beig­tā die­nas dar­ba tur­pi­nā­ša­na. Tiek sa­grau­ta cil­vē­ka ner­vu sis­tē­mas līdz­sva­ro­tī­ba, psi­his­kā un so­ma­tis­kā ve­se­lī­ba. Jā, miegs šo­dien ir pro­blē­ma, ta­ču to var ri­si­nāt.

Inā­ra Ro­ja sa­ka, ka cil­vē­kam nak­tī ir jā­guļ. Ve­se­lī­ga mie­ga nor­ma ir se­šas līdz sep­ti­ņas stun­das. Jo kva­li­ta­tī­vā­ki ir mie­ga ap­stāk­ļi, jo kva­li­ta­tī­vāks ir pats miegs. Ja cil­vē­kam ir la­bi mie­ga ap­stāk­ļi, tad viņš var iz­gu­lē­ties se­šās stun­dās, bet, ne­mie­rī­gi gu­ļot, var ne­pie­tikt pat ar de­vi­ņām.

Inā­ra Ro­ja uz­ska­ta, ka, pirm­kārt, jā­ie­vē­ro mie­ga hi­gi­ēna. Tā ie­tver da­žā­dus fak­to­rus: mie­ga re­žīms – iet gu­lēt un cel­ties vie­nā un ta­jā pa­šā lai­kā; gul­tas hi­gi­ēna – mat­ra­cis, se­ga, spil­vens, lai tie ir ēr­ti; tel­pa – klu­sa, tum­ša un iz­vē­di­nā­ta, vis­la­bāk +16⁰ līdz +18⁰ C; pirms gu­lēt­ie­ša­nas ne­dzert ka­fi­ju, la­bāk ūde­ni vai sil­tu pie­nu ar me­du; ēst ve­se­lī­gi; gu­ļam­is­ta­bā ne­ri­si­nāt kon­flik­tus vai pirms mie­ga ne­ska­tī­ties sa­trau­co­šas fil­mas vai zi­ņas. Kād­reiz arī sma­gas sli­mī­bas trau­cē ve­se­lī­gam mie­gam, tā­pēc jā­pa­do­mā un jā­rū­pē­jas par sa­vu ve­se­lī­bu.

Ja nav ilg­sto­ši ie­vē­ro­ta mie­ga hi­gi­ēna, ro­das hro­nisks bez­miegs, cil­vē­kam ir uz­bu­di­nā­ta psi­he un stre­sa pār­pil­nas sma­dze­nes, pa­aug­sti­nās asins­spie­diens, sā­kas sirds rit­ma trau­cē­ju­mi, vei­do­jas ne ti­kai kuņ­ģa čū­las un ļaun­da­bī­gi audzē­ji, bet var būt arī daudz ci­tu ve­se­lī­bas pro­blē­mu. Vai, pie­mē­ram, pēk­šņi 35 ga­dus ve­cam cil­vē­kam in­sults vai in­farkts.

Mie­ga pro­blē­mās var pa­lī­dzēt ārst­nie­cis­kā hip­no­te­ra­pi­ja vai au­to­gē­nais tre­niņš. Ir arī da­žā­di mie­gu vei­ci­no­ši lī­dzek­ļi. No augu valsts, pie­mē­ram, bal­dri­āns, ku­ru šad tad pa vie­nai tab­le­tī­tei pirms nakts mie­ga ir pat la­bi lie­tot. Ir me­di­ka­men­ti, kas pa­līdz ie­migt, bet ie­tek­mē arī sir­di vai kā­du ci­tu or­gā­nu. Cil­vēks pie­rod, un tad ir jā­ār­stē­jas, lai tik­tu va­ļā no me­di­ka­men­to­zās at­ka­rī­bas. Tā­pēc pirms mie­ga lī­dzek­ļu lie­to­ša­nas ir jā­kon­sul­tē­jas ar ār­stu.

Inā­ra Ro­ja, kon­sul­tē­jot pār­us par lau­lī­bas gul­tas hi­gi­ēnu, ir no­vē­ro­ju­si, ka gul­tā nav ti­kai sal­di pie­dzī­vo­ju­mi, tā­pēc ie­sa­ka ar sek­su la­bāk no­dar­bo­ties kā­du lai­ku pirms gu­lēt­ie­ša­nas, lai tā ne­iz­do­ša­nās ga­dī­ju­mā ne­nāk­tu klāt vēl stress.

Ja ir ie­vē­ro­ta mie­ga hi­gi­ēna un die­nas ritms, tad, lai at­gū­tu spē­kus un vei­ci­nā­tu da­rba­spē­jas, var pa die­nu 30–60 mi­nū­tes pa­snaust.

Inā­ra Ro­ja ie­sa­ka, ejot gu­lēt, sev sa­cīt: «Es jū­tos jau­ki.» Var vieg­li pa­ma­sēt, pa­kus­ti­nāt pē­das. Pa­teikt «pal­dies die­nai», aiz­vērt acis un sev sa­cīt: «Es lē­nām lai­žos mie­gā.» Skai­tīt līdz tūk­sto­tim vai aitas gan ne­va­ja­dzē­tu, la­bāk teikt sev: «Es mie­rī­gi ie­mig­šu.» Tā ir au­to­su­ģes­ti­ja, po­zi­tī­vā paš­ie­tek­me.

*

KĀ­PĒC KAT­RA ZO­DI­AKA ZĪ­ME NE­VAR GU­LĒT?

Auns – hi­pe­rak­ti­vi­tā­tes dēļ ne­va­rēs ie­migt, gri­bēs vēl dar­bo­ties un pa­likt no­mo­dā, no rī­ta būs ātr­i ār­ā no gul­tas.

Vēr­sis – ne­va­rēs gu­lēt, ja ne­būs ēr­ta gul­ta. Vis­la­bāk gu­lēs sa­vā gul­tā, lai viss ir kā pa­ras­ti. Vi­ņu ne­va­jag mo­di­nāt, jo nik­ni klups vir­sū tam, kurš mē­ģi­nās to da­rīt!

Dvī­ņi – ne­va­rēs ie­migt, jo vi­su lai­ku būs par kaut ko jā­do­mā, bet no rī­ta vi­ņus va­ja­dzēs mo­di­nāt ar liel­ga­ba­lu. Mie­gu uz­ska­ta par ne­ēr­tī­bu, bet bez­mie­gu par «eks­tra lai­ku» sa­vām in­te­re­sēm.

Vē­zis – ne­kad ne­ju­tī­sies pil­nī­bā iz­gu­lē­jies, jo gu­lēt­ie­ša­nas laiks ir laiks, kad pār­ci­lāt vi­sas pro­blē­mas. Uz­trauk­sies par to, kā ci­ti guļ, vai vi­ņiem ir ēr­ti, la­bi. Bai­dī­sies gul­tā pa­kus­tē­ties, lai ne­pa­mo­di­nā­tu bla­kus­gu­lē­tā­ju.

Lau­va – gu­ļa­vas, vieg­li kri­tīs snau­dā. Pa­tiks gu­lēt grez­nā un ju­tek­lis­kā gul­tas ve­ļā. Bai­dī­sies gul­tā pa­kus­tē­ties, lai ne­sa­jauk­tu fri­zū­ru, jo pat šeit vi­ņa ir uz ska­tu­ves.

Jau­na­va – ne­va­rēs gu­lēt, ja būs stress vai ne­kār­tī­ga vi­de ap­kārt. Grū­ti būs ie­migt, jo vi­su ana­li­zēs un prā­tā liks pa plauk­ti­ņiem. Nak­tī lai­ku pa lai­kam pa­mo­dī­sies, lai sa­kār­to­tu se­gu un spil­ve­nu.

Sva­ri – svār­stī­sies starp pā­rāk il­gu un pā­rāk ma­zu gu­lē­ša­nas lai­ku. Vai vi­su nak­ti do­mās, ko lai nā­ka­ma­jā die­nā velk mu­gu­rā.

Skor­pi­ons – lai­mīgs gri­bēs pēc ie­spē­jas ma­zāk gu­lēt, ne­lai­mīgs gu­lēs il­gi. Gu­ļot sap­ņos par sa­vu nā­ka­mo upu­ri un asi­nās dze­lo­ni.

Strēl­nieks – tā kā pa die­nu būs se­vi iz­smē­lis, no pār­gu­ru­ma būs grū­ti aiz­migt. Arī do­mas par die­vu, ga­rī­gu­mu utt. ne­dos mie­ru un vieg­lu ie­mig­ša­nu.

Me­žā­zis – gu­lēs maz, bet kva­li­ta­tī­vi, jo ir jā­iz­gu­ļas, lai var nā­ka­ma­jā die­nā daudz pa­da­rīt. Bez­miegs vi­ņam var ra­dīt sa­trau­ku­mu par to, ka ne­va­rēs past­rā­dāt.

Ūdens­vīrs – ne­va­rēs aiz­migt, jo at­ra­dī­sies pie da­to­ra vai kā­das grā­ma­tas «ap­skā­vie­nos», vai arī ne­va­rēs ie­migt no dau­dza­jām do­mām un ide­jām, kas ro­sī­sies prā­tā.

Zi­vis – vis­lie­lā­kās gu­ļa­vas, vi­ņām va­ja­dzēs vis­vai­rāk stun­du mie­gam, bet tik un tā dau­dzas tā arī ne­kad ne­ju­tī­sies pil­nī­gi pa­mo­du­šās. Nakts mie­gu var trau­cēt ju­cek­lī­gi sap­ņi.