ASTROLOĢIJA: Ko zvaigznes stāsta par dažādu tautību cilvēkiem?

Fran­cū­ži – ro­man­tis­kā­kie mīl­nie­ki, švei­cie­ši – tī­rī­gi un pre­cī­zi, igau­ņi – lē­nī­gi, kaut arī iz­gud­ro­ju­ši skai­pu, lat­vie­ši – dzie­dā­tā­ji un de­jo­tā­ji, un vēl arā­ju tau­ta, vā­cie­ši – pe­dan­ti... Ik­die­nā mē­dzam iz­man­tot ie­sak­ņo­ju­šos priekš­sta­tus par da­žā­dām tau­tām, ta­jā skai­tā par se­vi – lat­vie­šiem. Ser­ti­fi­cē­ta nu­me­ro­lo­ģe Ine­ta Vent­nie­ce pa­līdz sa­prast, cik ta­jos tais­nī­bas, cik – il­glai­cī­gi vei­do­ta kā­dam vē­la­ma vēr­tē­ju­ma.

Kā­da esi, Lat­vi­ja?

Sāk­sim ar se­vi. Lat­vi­jas skait­lis­ko ener­ģi­ju iz­sa­ka skait­lis 8. «Nav pa­rei­zi uz­ska­tīt, ka Lat­vi­ja ir pie­mē­ro­ta ti­kai dzies­mu un de­ju svēt­kiem,» uz­reiz no­rā­da «Prak­tis­kās As­tro­lo­ģi­jas» eks­per­te. Lat­vi­ja daudz vai­rāk pie­mē­ro­ta zi­nāt­nei, iz­glī­tī­bai, IT, fi­nan­sēm, ne­vis māk­slai un kul­tū­rai. Dai­ļās māk­slas to­ties pie­dien Rī­gai, jo tās ener­ģi­ju iz­sa­ka skait­lis 5. Var­būt tā­pēc, ka Rī­ga ir valsts val­stī, arī vi­su Lat­vi­ju da­žā­dos sau­kļos aso­ci­ē ar dzie­dā­tā­ju tau­tu. «Vie­nā Rī­gā tik daudz te­āt­ru kon­cen­trēts. To no­sa­ka pil­sē­tas ener­ģi­ja,» pa­skaid­ro nu­me­ro­lo­ģe.

Kā tad ar Lat­vi­ju kā lauk­saim­nie­cī­bas val­sti? Lat­vi­jas Tau­tas fron­tes di­bi­nā­ša­nas kon­gre­sā sa­vu­laik ak­tie­ris Ēvalds Val­ters tei­ca: «Ma­na mī­ļā, dros­mī­gā arā­ju tau­ta!» Dros­mī­gā – jā, bet lauk­saim­nie­cī­ba pēc skait­ļu ener­ģi­jas bū­tu vai­rāk pie­mē­ro­ta Vā­ci­jai, ne­vis Lat­vi­jai, skan at­bil­de.

Jā­kon­cen­trē­jas uz nau­du

Lat­vi­jai va­ja­dzē­tu būt val­stij, ku­ra sa­vās ro­kās tur fi­nan­šu gro­žus. Šeit jā­ap­gro­zās nau­dai. Un ne ti­kai Lat­vi­jas nau­dai, jo skait­lis­kā ener­ģi­ja rā­da ar Švei­ci un Zvied­ri­ju līdz­vēr­tī­gas ie­spē­jas. Pro­tams, ģeo­grā­fis­ki po­zī­ci­jas ir at­šķi­rī­gas: Švei­ce ir no­ro­be­žo­ta, bet Lat­vi­ja – pā­rāk at­klā­ta. Vel­kot pa­ra­lē­les, Lat­vi­jai bū­tu iz­de­vī­gi sa­gla­bāt sa­vu nei­tra­li­tā­ti un līdz­īgu sta­tu­su kā Švei­cei. To­mēr Eiro­pas Sa­vie­nī­bas un Lat­vi­jas ener­ģi­jas ir sa­de­rī­gas, tā­pēc nav jā­tie­cas pēc sav­ru­pas pat­stā­vī­bas.

Ko vēl past­ās­ta as­tot­nieks? Šā skait­ļa ne­lā­gā da­ba ir vi­sā­di slēp­ti fi­nan­šu da­rī­ju­mi, tā­pēc arī Lat­vi­jā va­rē­tu būt daudz ofi­ci­ālu un ne­ofi­ci­ālu biz­ne­sa ope­rā­ci­ju. Zi­not, cik da­žā­di da­ti tiek mi­nē­ti par ēnu eko­no­mi­ku Lat­vi­jā, pat ja tā bū­tu ti­kai piekt­da­ļa no taut­saim­nie­cī­bas – arī tas ir ga­na daudz. Un tā­dā ma­zi­ņā Eiro­pas val­sti­ņā ban­ku to­mēr ir ve­sels lē­rums. Lat­vi­jas Ko­merc­ban­ku aso­ci­āci­jas ap­ko­po­tā in­for­mā­ci­ja lie­ci­na, ka šā ga­da pir­ma­jā ce­turk­snī Lat­vi­jā bi­ja 27 ban­kas, ta­jā skai­tā ār­val­stu ban­ku fi­li­āles.

Nu­me­ro­lo­ģe kon­sta­tē, ka Lat­vi­ja var no­dar­bo­ties ar fi­nan­sēm, starp­nie­cī­bu un in­ves­tī­ci­jām un tā­dā vei­dā ci­tiem dot sa­vu ga­rī­gu­mu, ne­vis iet vieg­lā­ko ce­ļu ar dzie­dā­ša­nu un die­ša­nu, jo Lat­vi­ja ir valsts ar se­nu dvē­se­li. «Lat­vi­jā vai­rāk va­jag no­vēr­tēt zi­nāt­ni, ne­vis šo­vus. Va­jag vai­rāk no­piet­nī­bas un lie­tiš­ķu­ma. Mēs ne­esam valsts iz­klai­dē­tā­ja, kaut kāds cir­ka klauns. Mums at­tīs­tī­bā va­rē­tu būt diez­gan tuvs Zvied­ri­jas mo­de­lis, bet Lat­vi­jai, pro­tams, ir cits ģeo­grā­fis­kais stā­vok­lis un arī vēs­tu­ris­kā pie­re­dze ir ci­ta. To ne­var ne­ņemt vē­rā. Bet! Vai tad Zvied­ri­jā gal­ve­nais ir lauk­saim­nie­cī­ba? Nē. Ar ko Zvied­ri­ja pel­na nau­du? Pa­rei­zi, Zvied­ri­jā ir ban­kas, no­tiek fi­nan­šu ope­rā­ci­jas,» sa­ka Ine­ta Vent­nie­ce.

«Lat­vi­jai pie­stāv ba­gā­tī­ba, bet ne­pie­stāv na­ba­dzī­ba. Paš­laik Rī­ga to ba­gā­tī­bu pie­sa­vi­nās,» vi­ņa re­zu­mē.

Ma­za, bet spē­cī­ga

Lat­vi­jas skait­lis lie­ci­na arī par zi­nā­mu spī­tī­bas de­vu. «Mil­zīgs spīts un vēl­me būt ne­at­ka­rī­giem par vi­sām va­rēm. Arī ego, vēl­me no­likt uz lāp­sti­ņām jeb­ku­ru. Vēl­me tiek­ties ie­gūt iz­glī­tī­bu – Lat­vi­jā augst­sko­lu ne­trūkst. Vēl­me bī­dī­ties uz augš­u. As­to­ņi pie­šķir val­stij kon­ser­va­tī­vis­mu. Mēs tu­ram se­vi rā­mī, un ir grū­ti iz­iet ār­pus, grū­ti pa­laist to vieg­lo ce­ļu prom un sākt kaut ko ci­tu,» uz­skai­ta nu­me­ro­lo­ģe.

Ska­tot cil­vē­ka ie­spē­jas vi­sa mū­ža ga­ru­mā, tiek ap­rē­ķi­nā­ta dzī­ves lī­ni­ja. Nu­me­ro­lo­ģe tā­du iz­vei­do arī Lat­vi­jai, vien at­liek iz­pē­tīt, vai katrs pe­ri­ods ilgst 12 ga­du (kā cil­vē­kam), vai arī val­stij tas ir ga­rāks. Pa­lie­kam pie 12 ga­du pe­ri­oda, un Ine­ta Vent­nie­ce no­teic: «Tad šī būs im­pro­vi­zā­ci­ja.» Vi­ņa Lat­vi­jas dzim­ša­nas da­tu­mu – 1918. ga­da 18. no­vem­bri – vēr­tē kā «diez­gan vā­ju», no­rā­dot, ka as­tot­nie­ki no­sa­ka gan spī­tī­bu, gan rei­zēm pār­spī­lē­tu sa­cen­sī­bas ga­ru un cī­ņu. Lat­vi­jai vi­sā sa­vas past­āvē­ša­nas lai­kā ne­pie­cie­šams se­vi pie­rā­dīt, iz­sis­ties, cī­nī­ties, lai ie­vē­ro­tu. Tur­klāt Lat­vi­jai ir mērķ­tie­cī­gi jā­pa­nāk tas, ko valsts vē­las, ne­drīkst at­slā­bi­nā­ties ne­vie­nu brī­di.

To­mēr valsts dzī­ves lī­ni­ja ir sta­bi­la. Jau­tā­jums ti­kai, cik no ie­spē­jām ir ti­ku­šas iz­man­to­tas. Lat­vi­ju pos­tī­ju­ši ka­ri, tā­pēc sa­pro­tams, ka vi­sas lie­lis­kās ie­spē­jas ne­va­rē­ja pa­gūt iz­man­tot.

Ne vi­si kai­mi­ņi ir la­bi 

Krie­vi­jas ener­ģi­ju iz­sa­ka skait­lis 4, kas ir vā­jāks ne­kā Lat­vi­jas as­tot­nieks. Tā­pēc Krie­vi­ja vien­mēr ie­kā­ros Lat­vi­ju – vā­jā­kā ener­ģi­ja tie­cas pie spē­cī­gā­kās. Ab­stra­hē­jo­ties no vēs­tu­res un paš­rei­zē­jās ģe­opo­li­tis­kās si­tu­āci­jas, skait­ļi rā­da, ka Lat­vi­jai bū­tu jā­drau­dzē­jas ar Krie­vi­ju. «Ne­vis jā­ka­ro un jā­ļauj se­vi oku­pēt, bet jā­drau­dzē­jas, lai cik tas paš­reiz ska­nē­tu ne­pie­ņe­ma­mi,» no­teic nu­me­ro­lo­ģe.

Tie­ši ener­ģi­jas pie­vil­kša­nās dēļ Krie­vi­ja al­laž gri­bēs Švei­ci un Ķī­nu, vie­nā no val­stīm sa­ska­tot fi­nan­šu ie­spē­jas, ot­rā – biz­ne­su. «Vai Ķī­na grib Krie­vi­ju? Tas ir jau­tā­jums. Bet Krie­vi­ja grib Ķī­nu,» pie­bilst Ine­ta Vent­nie­ce.

Kā­da var būt drau­dzī­ba, ja Krie­vi­ja ar sa­vu čet­ri­nie­ka ener­ģi­ju al­laž sa­gā­dās ci­tiem un arī sev pro­blē­mas mi­li­tā­ra­jā lau­ci­ņā. Līdz­īgi ir arī Po­li­jai. Būs gan sta­bi­li­tā­te, gan pro­blē­mas. Un at­kal sāk­sies viss no sā­ku­ma. Starp ci­tu, Krie­vi­ja ener­ģi­jas lī­me­nī «ne­pie­stāv» Uk­rai­nai (skait­lis 7), tur­klāt Krie­vi­ja caur šo val­sti grib ie­gūt sev ne­no­pel­nī­tu un lik­te­ņa ne­pie­šķir­tu veik­smi, ko no­dro­ši­na skait­lis 7.

Tāds ar tā­du sa­de­rē­ja

Sa­vu­kārt Igau­ni­ja spēj iz­man­tot kai­miņ­valsts So­mi­jas skait­ļa 8 ener­ģi­ju. Tā kā abām pie­mīt pār­a skait­ļu ener­ģi­ja, Igau­ni­ja ņem, bet So­mi­ja ļau­jas de­vē­ja prie­kam, tā­dē­jā­di Igau­ni­ja ener­ģē­tis­ki iz­bēg no Krie­vi­jas čet­ri­nie­ka (lai arī pār­a skait­lis!).

Nu­me­ro­lo­ģe no­sauc vai­rā­kus pie­mē­rus, ša­jā kon­tek­stā – vai­rāk ab­strak­tus ne­kā uz fak­tiem bal­stī­tus: «Ja Lat­vi­ja sa­vā eko­no­mi­kā ne­vis tik ļo­ti pa­ļau­tos uz Krie­vi­ju, bet ņem­tu pie­mē­ru no Švei­ces vai at­tīs­tī­tu tirdz­nie­cī­bas sa­ka­rus, pie­mē­ram, ar Če­hi­ju vai Un­gā­ri­ju, bū­tu la­bāk. Lat­vi­jai pēc nu­me­ro­lo­ģi­jas va­ja­dzē­tu vai­rāk iz­man­tot tās val­stis, ar ku­rām ir po­zi­tī­va ener­ģi­ja. Pie­mē­ram, fi­nan­šu, ino­vā­ci­ju un teh­no­lo­ģi­ju jo­mā Lat­vi­jai bū­tu iz­de­vī­gi iz­man­tot Švei­ci, Zvied­ri­ju, Nor­vē­ģi­ju. Arī Ame­ri­ka mū­su val­stij ener­ģē­tis­ki pie­stāv. Ķī­nu ar Lat­vi­ju sais­ta kar­mis­kā ener­ģi­ja. Lat­vi­jai «pie­stāv» arī In­di­ja. Bet in­die­šiem va­ja­dzē­tu braukt uz Lat­vi­ju, jo te ir spē­cī­gā­ka ga­rī­gā at­tīs­tī­ba un Lat­vi­ja ener­ģē­tis­ki ir spē­cī­gā­ka ne­kā In­di­ja. Lat­vie­ši diem­žēl ne­spēj iz­man­tot tos re­sur­sus, kas mums ir. Esam vie­da un spē­cī­ga valsts, bet brau­cam uz ener­ģē­tis­ki vā­jā­kām val­stīm, mē­ģi­nā­da­mi tur sa­ņemt ga­rī­gu­mu. Mek­lē­jam go­dži ogas, kas Lat­vi­jai var­būt ener­ģē­tis­ki ne­pie­stāv, ta­jā pa­šā lai­kā mēs ne­sa­pro­tam, ka brūk­le­ne un dzēr­ve­ne ir līdz­vēr­tī­gas go­dži ogai.»

Kar­mis­kā ener­ģi­ja sais­ta arī Vā­ci­ju un Aus­tri­ju. Abām rak­stu­rīgs pār­spī­lēts pe­dan­tis­kums (skait­ļa 3 ie­tek­me). Va­ram pie­ņemt, ka, abu val­stu – Lat­vi­jas un Ķī­nas – kar­mis­kās ener­ģi­jas pie­vi­li­nā­ti, uz Lat­vi­ju do­das ķī­nie­ši. Ek­spo­li­ti­ķis Ainārs Šle­sers, vīrs ar biz­ne­sa ožu, jau pa­sen sā­ka ru­nāt par to, ka Lat­vi­jas sko­lās bēr­niem laiks mā­cīt ķī­nie­šu va­lo­du, tai bū­šot nā­kot­ne. To­reiz par vi­ņa vār­diem vīp­snā­ja.

NU­ME­RO­LO­ĢE IE­SA­KA

Tiem cil­vē­kiem, ku­ru dzim­ša­nas da­ti sum­mā vei­do ne­pār­a skait­li, vai­rāk pa­tīk un «pie­stāv» sil­tums. «Ja kāds ta­gad teiks, ka Sau­les gais­ma un sil­tums va­ja­dzīgs vi­siem, at­bil­dē­šu tā: ne­bū­sim muļ­ķi un ne­tul­ko­sim nu­me­ro­lo­ģi­ju pri­mi­tī­vi! Lat­vi­jā dzī­vo­jo­šiem cil­vē­kiem ar ne­pār­a skait­ļa ener­ģi­ju ik pa lai­kam ne­pie­cie­šams vai­rāk Sau­les un vai­rāk sil­tu­ma. «Ne­pār­a skait­ļu» cil­vē­kiem salst vai­rāk ne­kā «pār­a skait­ļu» cil­vē­kiem,» skaid­ro Ine­ta Vent­nie­ce. Ja vi­ņi aiz­brauc, pie­mē­ram, uz Vi­dus­jū­ras val­stīm at­pūs­ties, pēc tam jū­tas la­bāk Lat­vi­jā. Ja gri­bas lais­ki pa­va­ļo­ties, tad der zi­nāt, ka gan­drīz vi­sām Vi­dus­jū­ras val­stīm ir vie­na ti­pa ener­ģi­ja un tur var bau­dīt da­bu, glez­not, at­pūs­ties.

Jā­pie­bilst – nu­me­ro­lo­ģi­jā pie­ņemts uz­ska­tīt, ka ne­pār­a skait­ļi sa­tur sie­viš­ķo ener­ģi­ju, bet pār­a – vī­riš­ķo. At­bil­sto­ši tam ir arī kon­krē­tas valsts iz­paus­mes.

Ja cil­vēks aiz­brauc uz val­sti, kas at­bilst vi­ņa ener­ģē­ti­kai («pār­a skait­ļu» cil­vēks uz «pār­a skait­ļu» val­sti un pre­tē­ji), viņš tur la­bi jū­tas. Vi­ņam uz­la­bo­jas ve­se­lī­ba, ro­das ie­spē­jas at­rast dar­bu, vei­dot kar­je­ru utt. Tā­pēc ne­var ap­gal­vot, ka vi­siem Lat­vi­jā dzi­mu­ša­jiem cil­vē­kiem ir no­teik­ti jā­pa­liek uz dzī­vi šeit. «Ja mēs at­ro­da­mies ener­ģē­tis­ki pie­mē­ro­tā­ka­jā val­stī, mums tur tiek do­tas lie­lā­kas ie­spē­jas,» no­rā­da nu­me­ro­lo­ģe. Vi­ņa min pie­mē­ru: ja «ne­pār­a skait­ļu» cil­vēks no Lat­vi­jas (at­bil­sto­šais skait­lis – 8) aiz­brauc dzī­vot uz An­gli­ju (at­bil­sto­šais skait­lis tie­ši šā­di lie­to­tam valsts no­sau­ku­mam – 7), viņš jū­tas lai­mīgs, bet «pār­a skait­ļu» cil­vē­ku pēc lai­ka tur pār­ņems sa­jū­ta, ka kaut kā pie­trūkst. Sa­vu­kārt ja «ne­pār­a skait­ļu» cil­vēks dzī­vo Lat­vi­jā (un vi­ņa ener­ģi­jas skait­lis ir ma­zāks par 8), tad Lat­vi­jas spē­cī­gā ener­ģi­ja lai­ku pa lai­kam var šķist trau­cē­jo­ša un no­mā­co­ša. Vi­ņam tā vien pra­sās iz­rau­ties sil­tu­mā un sau­lī­tē un uz­lā­dēt sa­vas ener­ģi­jas ba­te­ri­jas.