HOROSKOPS: Pilsētu astroloģija - kādās pilsētās dzīvojam?

As­tro­logs Di­dzis Šķi­la par no­piet­nā­ku un uz­ti­ca­mā­ku at­skai­tes pun­ktu uz­ska­ta brī­di, kad ap­dzī­vo­tai vie­tai tiek pie­šķir­tas pil­sē­tas tie­sī­bas, to­mēr ob­jek­tī­vam vē­ro­tā­jam un kā pa­pil­du ap­stip­ri­nā­ju­ma pun­kti no­der arī se­nos lai­kos iz­man­to­tie pa­ra­met­ri.

Di­dzis Šķi­la ne­daudz da­lās pie­re­dzē par sa­vu no­piet­nā­ko pē­tī­ju­mu – dzim­tās pil­sē­tas Lie­pā­jas ho­ro­sko­pu:

«No­piet­nāks at­skai­tes punkts ir pil­sē­tas tie­sī­bu pie­šķir­ša­nas brī­dis, ne­vis vien­kāršs vie­tas rak­stu­ro­jums pēc da­žā­dām pa­zī­mēm, jo šai ga­dī­ju­mā pie­ļau­ja­mi vai­rāk spe­ku­la­tī­vi se­ci­nā­ju­mi, to­mēr arī sa­vā pie­re­dzē es­mu iz­man­to­jis arī ie­priekš mi­nē­tos pa­ra­met­rus – rel­je­fu, ģer­bo­ni u.c. Tas ir līdz­īgi, kā pro­fe­si­onāls as­tro­logs arī bez dzim­ša­nas da­tiem, vien­kār­ši rau­go­ties uz cil­vē­ku, spēs no­la­sīt rak­stu­rī­gā­kās ie­zī­mes.

Ma­nā prak­sē vis­spil­gtāk iz­ce­ļas pie­re­dze dar­bā ar Lie­pā­jas as­tro­lo­ģis­ko kar­ti.

Laiks, kad Lie­pā­jai ti­ka pie­šķir­tas pil­sē­tas tie­sī­bas, ša­jā re­ģi­onā bi­ja ju­cek­līgs un ne­mie­rīgs. Tas pa­tie­sī­bā arī bi­ja ie­mesls, kā­dēļ Kur­ze­mes re­ģi­onā stei­dza­mi va­ja­dzē­ja kā­du os­tas pil­sē­tu ar vi­sām piln­va­rām. Pil­sē­tas tie­sī­bu ie­gū­ša­na ta­jā lai­kā tie­šām bi­ja vi­sai no­zī­mī­ga un arī iz­de­vī­ga, jo ap­dzī­vo­ta­jai vie­tai no tā brī­ža ra­dās vir­kne pri­vi­lē­ģi­ju un pa­pil­du tie­sī­bu, kas de­va ie­spē­ju piln­vēr­tī­gāk at­tīs­tī­ties.

Mū­su pus­ē tai lai­kā no­ti­ka ka­len­dā­ru re­for­ma, un ne­kur ne­bi­ja no­rā­dīts, vai pil­sē­tas tie­sī­bas ir pie­šķir­tas 18. mar­tā pēc Ju­li­āna vai Gre­go­ra ka­len­dā­ra. Dru­kā­ta­jos ka­len­dā­ros tai lai­kā pub­li­cē­ja abus. Pēc ka­len­dā­ra, ko lie­to mūs­die­nās, 18. mar­tā Sau­le at­ro­das Zivs zī­mē, bet pēc ve­cā ka­len­dā­ra ie­krīt Auna zī­mē.

Lūk, ša­jā ga­dī­ju­mā arī jā­lū­ko pēc ci­tiem pie­tu­ras pun­ktiem, kas va­rē­tu no­rā­dīt pie­de­rī­bu kā­dai zī­mei. Pie­mē­ram, lai arī Lie­pā­ja ir bi­ju­si mi­li­tā­ri stra­tē­ģisks ob­jekts (no­rā­de uz ie­spē­ja­mo Auna zī­mes ie­tek­mi), to­mēr Ziv­ju do­mi­nan­te ir iz­teik­tā­ka, jo re­āli pil­sē­ta uz­bū­vē­ta uz sēk­ļa, kas iz­cē­lies no ūdens, jū­rai at­kāp­jo­ties. Pro­tams, tas ne­bi­ja vie­nī­gais ar­gu­ments pil­sē­tas kar­tes rek­ti­fi­kā­ci­jas pro­ce­sā, bet uz­krī­to­ša pa­zī­me, lai no­skaid­ro­tu, kā­da ka­len­dā­ra ie­tva­ros dzim­ša­nas die­na ir ie­zī­mē­ta. Tā­lāk – ģer­bo­nis. Tas ir as­cen­dents, pil­sē­tas se­ja. Ļo­ti in­te­re­sants iz­pē­tes ob­jekts un la­bi strā­dā arī kā as­tro­ģe­og­rā­fis­kais ar­gu­ments, ti­kai jā­prot iz­tul­kot, kurš ģer­bo­ņa ele­ments at­bilst ku­rai zī­mei. Lie­pā­jas ģer­bo­nis ir vi­sai uz­krī­tošs, bet sa­vā kar­tes pre­ci­zē­ša­nas ce­ļā es līdz tam no­nā­cu ti­kai kā ap­stip­ri­nā­ju­mam, kad jau ar as­tro­lo­ģis­kām me­to­dēm no­skaid­ro­ju, ka Lie­pā­jas as­cen­dents ir Lau­vā. Sa­vu­kārt tēls, ko mēs zi­nām kā rak­stu­rī­gu lie­pāj­nie­ku vēr­tē­ju­mu, ir – lepns, ka­rei­vīgs un ne­at­ka­rīgs brīv­do­mā­tājs, kurš vien­mēr pa­nāks sa­vu. Un kā jums lie­kas, ar kā­du as­tro­lo­ģis­ku ele­men­tu aso­ci­ē lie­pu, kas arī ir Lie­pā­jas ģer­bo­ņa sa­stāv­da­ļa? Ar Ju­pi­te­ru, kas il­gu lai­ku bi­ja vie­nī­gais saim­nieks Ziv­ju zī­mē.»

Pil­sē­tu ho­ro­sko­pi

AUNA zī­mes pil­sē­tas

Auna aina­va ir tuk­sne­ši un ste­pes. Ie­dzī­vo­tā­ji no­dar­bo­jas ar ait­ko­pī­bu, me­tāl­ap­strā­di, ie­ro­ču iz­ga­ta­vo­ša­nu vai arī bie­ži ka­ro. Vi­ņu rak­sturs ir droš­sir­dīgs, ru­na – asa, ap­rau­ta. Ģer­bo­nī un ka­ro­gā ir ka­ra sim­bo­li­ka vai at­ri­bū­ti un sar­ka­na krā­sa. Auna zī­mes pil­sē­tas bū­vē­ju­ši dzī­ves pi­onie­ri un pirm­at­klā­jē­ji. Ap­bū­ve ir ha­otis­ka, vai arī ie­las ir ļo­ti tais­nas, ēkas bū­vē­tas pre­cī­zā, ga­rā lī­ni­jā.

PIE­MĒ­RAM: Ber­lī­ne, Mar­se­ļa, Ņu­jor­ka, Braun­švei­ga, Ve­ro­na, Nea­po­le, Flo­ren­ce.

VĒR­ŠA zī­mes pil­sē­tas

Vēr­ša ap­vi­dus ir ļo­ti aug­līgs. Ie­dzī­vo­tā­ji mīl dro­šī­bu, kom­for­tu, vei­do uz­krā­ju­mus; pa­tīk ze­me un da­ba. Maz­stā­vu ap­bū­ve, priekš­ro­ka tiek do­ta ko­te­džu ti­pa ēkām. Ne­re­ti pie tām ir arī ie­kopts dārzs.

PIE­MĒ­RAM: Virc­bur­ga, Dub­li­na, Leip­ci­ga, Nan­te, Omā­na, Pa­ler­mo, Stam­bu­la, Mas­ka­va.

DVĪ­ŅU zī­mes pil­sē­tas

Dvī­ņu pil­sē­tā būs daudz ce­ļu, tās ie­dzī­vo­tā­ji ir ro­sī­gi, vai­rāk mīl pār­vie­to­ties ar kom­pak­tiem trans­port­lī­dzek­ļiem – div­ri­te­ņiem, ne­lie­liem au­to. Pil­sē­tu bie­ži di­vās da­ļās sa­da­la upe vai arī to vei­do di­vas at­se­viš­ķas da­ļas. Pil­sē­tas sla­ve­nas ar mā­cī­bu ie­stā­dēm, rakst­nie­kiem, zi­nāt­nie­kiem.

PIE­MĒ­RAM: Mel­bur­na, Sa­nfran­cis­ko, Lon­do­na.

VĒ­ŽA zī­mes pil­sē­tas

Ap­kār­tne ir ba­gā­ta ar ūde­ņiem. Ie­dzī­vo­tā­ji – kon­ser­va­tī­vi, mīl se­nās tra­dī­ci­jas. Do­mi­nē maz­stā­vu ap­bū­ve, daudz baz­nī­cu un se­nu cel­tņu, dru­pu un ap­be­dī­ju­mu. Bie­ži tiek veik­ti iz­ra­ku­mi.

PIE­MĒ­RAM: Am­ster­da­ma, Že­nē­va, Mi­lā­na, Stam­bu­la, Ki­je­va, Ka­za­ņa.

LAU­VAS zī­mes pil­sē­tas

Šīs pil­sē­tas ie­dzī­vo­tā­ji ir lep­ni par se­vi un sa­vu dzī­ves­vie­tu, mīl iz­klai­des un spoz­mi. Pil­sē­tas zem Lau­vas zī­mes ir kul­tū­ras cen­tri, gal­vas­pil­sē­tas, augs­tu amat­per­so­nu ap­me­ša­nās vie­tas. Te ir lie­lis­ki par­ki un pi­lis, ie­spai­dī­gi pie­mi­nek­ļi, daudz at­pū­tas vie­tu.

PIE­MĒ­RAM: Da­mas­ka, Či­kā­ga, Fi­la­del­fi­ja, Ra­ven­na, Ro­ma, Pa­rī­ze, Ho­li­vu­da, Bom­be­ja, Mas­ka­va, Ode­sa, Prā­ga.

JAU­NA­VAS zī­mes pil­sē­tas

Ap­kār­tne ir aug­lī­ga un ba­gā­ta ar de­rī­ga­jiem iz­rak­te­ņiem. Ie­dzī­vo­tā­ji ir lie­tiš­ķi, ta­ču ne god­kā­rī­gi. Daudz rūp­nie­cis­ku un lauk­saim­nie­cis­ku uz­ņē­mu­mu, at­tīs­tī­ta ap­kal­po­ša­nas sfē­ra. Pil­sē­tas sla­ve­nas ar augst­a lī­me­ņa pro­fe­si­onā­ļiem, ār­stiem, amat­nie­kiem. Rak­stu­rīgs da­lī­jums dau­dzos mikro­ra­jo­nos.

PIE­MĒ­RAM: Ber­lī­ne, Bos­to­na, Rī­ga, Pa­rī­ze, Stras­bū­ra.

SVA­RU zī­mes pil­sē­tas

Ap­kār­tne, kas skais­ta ne ti­kai pa­tei­co­ties da­bai, bet arī cil­vē­kiem. Ie­dzī­vo­tā­ji mīl māk­slu, es­tē­ti­ku sa­dzī­vē, ir ie­tu­rē­ti. Pil­sē­tā daudz kop­tu dār­zu un par­ku, skais­tu ēku, glez­nu til­ti­ņu, skul­ptū­ru.

PIE­MĒ­RAM: Ko­pen­hā­ge­na, Vī­ne, An­tver­pe­ne, Sankt­pē­ter­bur­ga, Fran­kfur­te pie Mai­nas, Me­ka.

SKOR­PI­ONA zī­mes pil­sē­tas

At­ro­das zem­ā, pur­vai­nā vie­tā. Var būt sti­hi­ju ap­drau­dē­tā vie­tā. Tu­vu­mā ie­spē­ja­mas naf­tas, og­ļu, rū­das at­rad­nes. Ma­gu un mis­ti­kas mīt­nes vie­tas. Pil­sē­tā daudz ban­ku, fi­nan­šu struk­tū­ru. Vie­ta, kur uz­tu­ras ba­gāt­nie­ki un šīs pa­sau­les va­re­nie.

PIE­MĒ­RAM: Va­šin­gto­na, Gdaņ­ska, Duv­ra, Ņū­or­le­āna, Me­dī­na, Ha­li­fak­sa.

STRĒL­NIE­KA zī­mes pil­sē­tas

Pla­šums, ne­re­ti at­ro­das pa­tā­lu no ci­tām pil­sē­tām. Var būt os­tas pil­sē­ta. Te sa­sto­pa­mi dau­dzi tū­ris­ti, pa­sau­les klai­do­ņi, slu­di­nā­tā­ji, pār­ce­ļo­tā­ji. Daudz baz­nī­cu. Arī – stu­den­tu pil­sē­tas.

PIE­MĒ­RAM: Bag­dā­de, Ķel­ne, Aka­pul­ko, Štut­gar­te, Bu­da­peš­ta, Cei­lo­na.

ME­ŽĀ­ŽA zī­mes pil­sē­tas

Kal­nai­na, klin­šai­na vai ak­me­ņai­na vie­ta. Kli­mats mēdz būt drēgns, ļau­dis – pa­skar­bi un no­slēg­ti. Rak­stu­rī­gas no­cie­ti­nā­tas bū­ves, pa­ze­mes ejas, tor­ņi un no­žo­go­ju­mi. Ēkas – no ak­mens, bie­zām sie­nām, bez ar­hi­tek­to­nis­kām pār­mē­rī­bām.

PIE­MĒ­RAM: Oks­for­da, Var­ša­va, Bos­to­na, Bri­se­le, Mon­re­āla, Mas­ka­va, Mek­len­bur­ga.

ŪDENS­VĪ­RA zī­mes pil­sē­tas

Sav­da­bī­ga ar­hi­tek­tū­ra. Rūp­nie­cī­ba sais­tī­ta ar elek­tro­ni­kas, au­to­mo­bi­ļu, lid­ma­šī­nu ra­žo­ša­nu. No še­jie­nes nāk sla­ve­ni iz­gud­ro­tā­ji, re­vo­lu­ci­onā­ri, pa­re­ģi, cil­vē­ki ar ne­pa­ras­tām spē­jām.

PIE­MĒ­RAM: Ham­bur­ga, Los­an­dže­lo­sa, Pi­za, Zalc­bur­ga, Stok­hol­ma, Bu­eno­sai­re­sa, Brē­me­ne.

ZIV­JU zī­mes pil­sē­tas

Ap­kār­tnē būs daudz eze­ru, pur­vu, upī­šu. Pil­sē­ta jū­ras vai lie­las upes ma­lā. Daudz diev­na­mu. Šīs pil­sē­tas ir ar sa­vu no­slē­pu­mu, ne­daudz teik­smai­ni mis­tis­kas. Var būt iz­sla­vē­tas ar gaiš­re­ģiem, lab­da­riem. Zem šīs zī­mes ir arī tā dē­vē­tās slēg­tās pil­sē­tas.