Jau daudzus gadsimtus tiek lietoti ne tikai zodiaka zīmju, bet arī planētu grafiskie apzīmējumi jeb simboli. No semiotikas viedokļa interesanti ir tas, ka visā nosacītajā Rietumu kultūrā planētu (un arī zodiaka zīmju) simboli daudzu gadsimtu gaitā saglabājušies un tiek lietoti gandrīz bez izmaiņām – tāpēc, ka tie ir harmoniski, ārkārtīgi jēgpilni un perfekti raksturo planētu būtību un sūtību cilvēku dzīvē.
Astroloģijā samērā redzamā un daudziem saprotamā veidā izpaužas visas pasaules, kosmosa savstarpējā saistība un mijiedarbība. Piemēram, Merkurs atbild par komunikāciju, un tas arī ir Saules sistēmas ašākais debesu ķermenis/planēta, bet seno romiešu mitoloģijā bija dievu vēstnesis (sengrieķu – Hermejs), savukārt atbilstošais metāls tam ir «kustīgais» dzīvsudrabs utt. Vārdu sakot, nekas nav izdomāts tāpat vien, bez dziļākas saistības un sakarības.
Gluži to pašu var teikt arī par pieņemtajiem planētu apzīmējumiem, grafiskajiem simboliem. Tie ir ciešā saistībā ar planētu dabu un atspoguļo to būtību, nozīmi un ietekmi.
Simbols ir pietiekami ietilpīgs un tajā pašā laikā neviennozīmīgs mūsu uztverē vai ārpus dabiskajām sajūtām esošā racionālā vai iracionālā atveidojums. Var teikt, ka tas ir jēgas un sajūtu apvienojums. Simbols parādās mūsu priekšā savā redzamajā veidā, iemiesojot satura koncepciju, ko stiprina cilvēces attīstības gaitā uzkrātā pieredze.
Grafiskā simbolisma elementi ir lietoti gandrīz vienmēr un visur, visā apzinātajā cilvēces darbības laikā. Sākot no alu zīmējumiem līdz pat mūsdienu simboliskajiem atveidiem, ļaudis piedēvējuši noteiktiem grafiskiem elementiem savdabīgas transcendentālas īpašības. Un šie elementi bijuši un ir metafiziskas, maģiskas, filozofiskas, kosmogoniskas u.tml. informācijas nesēji.
Astroloģija – tās ir zināšanas, kas balstās kosmiskā un ezotēriskā simbolismā; tā ir mācība, kas vadās pēc analoģijas jeb atbilstības principa un sasaista makrokosmiskos procesus ar cilvēku pasauli, mēģinot noteikt ietekmi uz tās procesiem. Daudzu tūkstošu gadu laikā ir formējusies mūsdienās pazīstamā astroloģijas grafiskā seja, kas ir harmoniska un pilnīga. Katrs planētu (arī zodiaka zīmju, bet par to citreiz) simbola elements ir jēgpilns un nosaka atbilstošu energoinformatīvo saturu. Planētu grafiskie simboli veidojušies no vienkāršiem elementiem: nogriežņiem, krustiem, apļiem, puslokiem, taču šie vienkāršie simboli ir ārkārtīgi ietilpīgi un, sakausēti struktūrās, var šādā veidā pavēstīt un ļaut sajust ļoti daudz. Tas ir gluži kā raudzīties uz meistarīgi uzgleznotu vai nofotografētu portretu un bez vārdiem saprast, ka tu itin kā sāc pazīt šo cilvēku.
Saule
Astroloģijā Saule raksturo vīrišķo pirmsākumu un gribu; dzīvības enerģiju, personību. Tā norāda, cik aktīva ir dzīves pozīcija, cik ļoti cilvēks vēlas būt uzmanības centrā. Norāda uz tēva un vīra lomu. Pārvalda Lauvas zīmi. Atslēgas vārds – «enerģija».
Saule ir visa sākums – gan materiālā, gan garīgā. Tā ir mūsu kosmosa sirds, būtības un intuitīvo zināšanu centrs, «pasaules saprāts» (makrobiuss), pasaules un dienas acs, slava, varenība, taisnprātība. Saule saistīta ar gribu un aktivitāti. Saules grafiskais simbols ir aplis ar punktu centrā.
Punkts simbolizē izcelšanos, centru, vien(ot)ību. Ja tas ir centrā, tad ir runa par veselumu, nedalāmību, absolūto realitāti. Punkts ir aktivitātes izpausme. Tajā ietverta jaunrades principu enerģija – var teikt, ka punktā ir ietvertas visas iespējamības. Tā ir telpas un laika lauzuma vieta, krustceles, kur mijiedarbojas trejas pasaules – laiktelpas ass, kas apvieno kosmosu gan horizontāli, gan vertikāli. Aristoteļa «nekustīgais dzinējs», kosmiskā kārtība, makrokosma un mikrokosma krustpunkts. No punkta rodas formas un kustība; tas ir gan ekspansijas, gan saspiešanās elements.
Aplis ir sens vienotības, veseluma un bezgalības simbols. Apzīmē nebeidzamo dzīvības ciklu. Aplis simbolizē arī garu, garīgos spēkus, garīgo pasauli. Lodveida forma arī dabā ir dabiska un optimāla. Aplis iemieso sevī pašbūtību, neredzamo, arī to, ko neizrādām; mūžību, solāros ciklus, dinamismu, mūžīgo kustību, noslēgumu. «Dzen» sistēmā aplis nozīmē apgaismību. Ķīniešiem – debesis. Islāmā aplis iemieso kupolu, debesjumu, dievišķo gaismu. Platons to nosaucis par kustīgo (dzīvo) nekustīgās mūžības tēlu.
Punkts apļa centrā norāda, ka cilvēks ir veseluma daļa. Cilvēks apzinās, ka viņa dzīve uz Zemes nepavisam nav nejauša, tai ir noteikta jēga. Viss uz pasaules atrodas savstarpējā mijiedarbībā; kā dzied Imanta Kalniņa dziesmā – «saitēm tu simt simtām saistīts ar simt simtiem». Tostarp arī cilvēks – domājoša būtne, kurai jāizpilda savi dzīves uzdevumi. Savukārt aplis šo «Es» ietver sargājošā lokā, vienlaikus simbolizējot kosmisko nedalāmību un veselumu.
Cilvēkam jau sākotnēji raksturīga/piemīt pašizziņas un pašrealizācijas tieksme, sava radošā potenciāla atklāšana. Viņš pats izvēlas, kādā ceļā to sasniegt.
Ja apskatām punktu apļa (arī citu figūru) centrā, tad kustība no centra uz apmali nozīmē ceļojumu esošajā pasaulē visās tās daudzveidīgajās izpausmēs, bet ceļš atpakaļ ir ceļš uz garīgo centru, uz patiesību un veselumu.
Šī zīme simbolizē cilvēka pašizziņas tieksmi. Cilvēks pasaulē, pasaules vidū. Saule ir Uguns stihijas planēta, un Ugunij ir raksturīgs viens centrs, mērķtiecība, sava «Es» apzināšanās.
Mēness
Astroloģijā Mēness simbolizē sievišķo sākumu un mūsu instinktus; norāda uz attiecībām ar māti, uz zemapziņu, tieksmi uz iracionālo, emocionalitāti; ziņo par ikdienas sadzīvi un arī par augstām, tīrām jūtām – žēlsirdību, ticību, cerību. Mūsu «neredzamā puse». Atslēgas vārds – «jūtas». Vēža zīmes pārvaldnieks.
Mēness grafiskais simbolsir sirpis, mēness, pusmēness, pusloks, pareizāk, dubults pusloks. Mēness ir nakts acs, gluži kā Saule – dienas. Patiesi, gluži kā aplis ar punktu atgādina plati atplestu aci, Mēness dubultais pusloks atgādina piemiegtu aci!
Tas simbolizē auglību, dzimšanu, augšanu, pārmaiņas un galējības, paisumus un bēgumus. Mēness uzņem un atstaro Saules gaismu, siltumu un enerģiju. Mēness grafiskais simbols atgādina gan svaru kausu, gan groziņu, laivu vai šūpuli. Visi šie priekšmeti asociējas ar pusloka formas telpu, kas var kalpot kā drošs patvērums, vieta, kas nodrošina mierpilnu eksistenci un attīstību. Jāpiebilst, ka senāk Mēnesi mēdza attēlot arī kā vertikālu pusloku ar punktiņu (par punktu sk. pie Saules!) vidū.
Vertikāls pusloks ar radziņiem uz kreiso pusi pēc analoģijas ar Mēness sirpi ataino augoša Mēness I ceturksni un simbolizē pieaugumu (jebkāda veida), aktivitāti, ārējās izpausmes.
Mēness piešķir lietām, jūtām formu un dara tās redzamas.
Merkurs
Merkurs ir prāta, saprāta simbols. Sengrieķu mitoloģijā atbilst Hermejam – dievu vēstnesim, un viņa neiztrūkstošie simboli ir spārnotas sandales, ķivere un zelta zizlis. Viņš spējis pārvietoties domas ātrumā, turklāt bijis arī liels viltnieks! Ne velti Merkurs astroloģijāatbild par informācijas apmaiņu, komunikāciju un kustību, simbolizē intelektuālo enerģiju. Ar šo planētu saistīti gan tirgotāji, gan oratori, gan arī – blēži un zagļi. Atslēgas vārds – «prāts».
Grafiskais simbols sastāv no trim daļām – horizontāla pusloka, apļa un krusta.
Atvērts pusloks ar savu konfigurāciju izpauž kaut ko, kas kalpo par sava veida trauku, kurā mīt gars; tas ir kaut kas, kas spēj šo garu noturēt, saglabāt. Tas simbolizē arī trauku, no kura dievi dzer nemirstības nektāru. Austrumu tradīcijās rodama analoģija ar mudru «Čandmara trauks», kura simbolizē deviņus dārgakmeņus, no kuriem sastāv cilvēka miesa, gars, dvēsele un arī apkārtējā pasaule. Šī mudra stāsta par gara un ķermeņa vienotību, par cilvēka un kosmosa vienotību. Interesanti, ka mūsdienu formālās loģikas operācijās šis simbols nozīmē divu informācijas apjomu summu, kā rezultātā rodas trešais informācijas lielums!
Būtībā atvērts pusloks simbolizē mūsu vajadzību pēc kontaktiem un informācijas, kuru paģērē mūsu apziņa.
Par apļa simbolisko nozīmi sīkāk sk. pie Saules.
Savukārt statiskais krusts simbolizē stabilitāti, debess un zemes vienību, enerģijas pāriešanu matērijā; racionālo domāšanu. Krusts sastāv no vertikāles un horizontāles.Vertikāle simbolizē augšupejošo vai lejupkāpjošo garīgo enerģiju (vai pašu garu). Kustība no Zemes uz Debesīm un otrādi. Okultajās tradīcijās – radošais spēks, kas saistīts ar spirituālo spēku, kas tiek dots no augšas. Aktīvais, dinamiskais elements; kosmiskā ass. Vīrišķais, aktīvais sākums; intelekts, garīgums. Horizontāle simbolizē matēriju. Izpauž kustību no rietumiem uz austrumiem, kustību laikā – no pagātnes uz nākotni. Pasīvais, sievišķais, statiskais esības elements.
Novietots mistiskajā kosmosa centrā, krusts kļūst par tiltu vai kāpnēm, ar kuru palīdzību dvēsele var sasniegt Dievu. Krustam ir savienojoša funkcija. Vispārināti skatoties, tas ir pretstatu apvienojums: horizontālais (negatīvais) un vertikālais (pozitīvais), augstākais un zemākais, dzīvība un nāve. Krusts ir ļoti ietilpīgs simbols.
Tātad Merkura grafiskais simbols sastāv gan no dvēseles jeb Mēness pusloka (horizontālais pusloks), gan gara (Saule, aplis), gan fiziskās matērijas (krusts, Zeme). Pusloks simbolizē vajadzību pēc informācijas un kontaktēšanās. Simbola «sirds» – aplis nozīmē gara spēku, kas dod iespēju radoši pašrealizēties – informācija tiek apzināti saņemta, apstrādāta; dod iespēju radīt asociācijas, tēlus un atbilstoši tam nodot informāciju tālāk. Savukārt krusts «pietur pie zemes» – tātad palīdz apzināti pielāgoties reālajai situācijai un «nelidot mākoņos».
Cilvēks atrodas starp debesīm un zemi. Viņš ir spējīgs izprast ne tikai sevi, bet arī apkārtējo pasauli. Vajadzība pēc pašizziņas atšķir cilvēku no citām dzīvajām būtnēm. Tikai pateicoties apziņai, mēs spējam kontaktēties ar savu zemapziņu. Šajā nozīmē Merkura simbols norāda uz nepārtraukto enerģijas plūsmu no gara uz dvēseli un materiālo pasauli, kā arī no zemes lietām uz garu un dvēseli. Simbols it kā vēsta: «Esi atvērts (pusloks), ļaujies iedvesmai, lai izprastu patiesību (aplis), pēc tam iemieso to konkrētās zemes īstenības formās (krusts).»
Dvīņos, kuru pārvaldnieks ir Merkurs un kas ir Gaisa stihijas zīme, attiecīgi izteiktāka ir pusloka tēma, lejupejošā energoinformācijas plūsma, bet Jaunavā, kuru arī pārvalda Merkurs, bet kas ir Zemes stihija, lielāka ietekme būs tieši krustam – informācijas analīzei, novērtēšanai, pārskatīšanai un praktiskai izmantošanai.
Venera
Venera astroloģijā atbild par mīlestību, sievišķo pievilcību un naudas attiecībām. Kartē tā rāda, vai augstākie centieni dominē pār materiālajiem. Tā simbolizē vajadzību pēc garīgās un materiālās attīstības. Skaistuma un mīlas izpausmes gars. «Afrodītes spogulis». Atslēgas vārdi – «skaistums un mīlestība». Pārvalda Vērsi (Zemes stihija) un Svarus (Gaisa stihija).
Šis, gluži kā Marsa astroloģiskais simbols, gan ir no tiem, kas plaši pazīstams arī ārpus astrologu aprindām.
Veneras grafiskais simbols sastāv no divām daļām – augšējā ir aplis, apakšējā – krusts. Sīkāk par apli skatiet pie Saules apraksta, par krustu – pie Merkura, bet šeit aplūkosim, kā izpaužas to sintēze.
Atšķirībā no Merkura zīmes šajā gadījumā nav energoinformatīvās ietekmes no ārpuses. Materiālā substance kļūst apgarota ar jau izveidojušos, dinamisku enerģiju.
Būtībā šis simbols stāsta par garu, kas ir līdzesošs matērijā. Atceramies – Venera atbild gan par mīlas, gan naudas lietām, turklāt nauda tiek uzskatīta par materializētu enerģiju!
Pirmsākuma veselums un pasaules vienotība (aplis) rada sākumu zemes matērijai (krusts) – dzīvības gara apdvestai, mīlestībā dzimušai realitātei, īstenībai, kas rod savu izpausmi dabā. Tas ir «sievišķais piegājiens» pasaulei, spēja smalki izjust un uztvert apkārtējo īstenību. Venera – tā ir mīlestības pieredze, jūtas, kas meklē izpausmi, un tā var būt dažāda, piemēram, māksliniekiem tā pārtop par iedvesmu. Dažbrīd tā izpaužas kā vēlme pēc uzmanības vai glāstiem.
Veneras simbols ir arī «Afrodītes (Veneras) spogulis» – ar visu «rokturīti». Tas redzams tīri vizuāli. Spogulis ataino konkrētu dvēseles izteiksmi; tajā mēs redzam savas personības atspulgu. Šis atspulgs var radīt daudz jautājumu (Veneras darbība mūsu kartē un, attiecīgi, dzīvē) – vai, piemēram, mūsu ārējais tēls, izskats citu acīs atbilst mūsu iekšējam priekšstatam par sevi. Atbildes uz šiem jautājumiem ir ļoti būtiskas.
Marss
Marss pauž cilvēka gribu un ego. Astroloģijā Marss ir virzošais spēks, materiālās pasaules enerģija, impulss.
Marsa bulta ir līdzīga Skorpiona bultai. Grieķiem tas bija Arejs – kara dievs un Afrodītes mīlnieks. Atslēgas vārdi – «gara virzība». Marss pārvalda Auna zīmi – tātad zodiaka sākums, pavasara sākums, dabas atmoda.
Marsa grafiskais simbolsarīdzan sastāv no divām daļām – bultas un apļa. Par apļa simbolisko nozīmi skatiet sīkāk aprakstā par Sauli, bet bulta nozīmē kustību, spēka virzību, gara dzīvības spēka kustību augšup.
Marsa simbols ataino gara ietiekšanos zemes, materiālajā pasaulē. Tā ir enerģija, kas modina jaunu dzīvību, kā arī dod cilvēkiem iespēju progresīvi attīstīties. Bulta, izejoša no apļa, ir tāds kā radošais sprādziens; gars, kas saņēmis impulsu. Apzīmējums simbolizē dzimumtieksmi, vēlmi apaugļot, vīrišķību. Ja Venera ir sievišķais, erotika, skaistums, klātbūtne, tad Marss – kaisle un enerģija, vīrišķais spēks, arī – destrukcija.
Simbols arī savā ziņā brīdina, lai cilvēks neaizmirst par savu dzīves uzdevumu un lai nedzīvo tikai sevis dēļ. Jo Marss – tas var būt arī ārdošs spēks; tas var būt arī liels egoisms, nežēlīga valdīšana. Bultu uzskata arī par izmainītu krustu; reizēm arī Marsu attēlo kā apli ar vertikāli uz tā novietotu krustu, un tas, kā zināms, sensenis ir bijis karaliskās varas atribūts.
Jupiters
Jupiters astroloģijā simbolizē dvēseles triumfu pār zemes dzīves pieredzi. «Lielais labvēlis», laimes, pārpilnības, gudrības un taisnprātības, arī – pārmērību simbols. Sengrieķu mitoloģijā – Zevs. Atslēgas vārdi – «izplešanās, pieaugums». Pārvalda Strēlnieka zīmi.
Jupitera grafiskais simbolssastāv no divām daļām – vertikāla pusloka un krusta. Atsevišķi par vertikālo pusloku sīkāk skatiet pie Mēness apraksta, par krustu – pie Merkura!
Jupitera grafiskajā simbolā redzam, ka dvēseliskā apziņa, attēlota ar pusloku, jau iziet ārpus fiziskā plāna (krusta) – tā ir kā savdabīga antena, kas spēj uztvert kosmosa signālus, dzīvības enerģiju. Tā vēlāk pārmiesojas šīs zemes pasaules materiālajās formās. Dzīvības enerģija, ko dvēsele smeļ no kosmosa, veicina materiālās pasaules pieaugumu un paplašināšanos visās tās izpausmēs.
Jupitera simbols attēlo garīgo attīstību. Enerģija, iemiesota daudzveidīgajās materiālās pasaules formās, iegūst jēgu un reālās īstenības nozīmi. Tā notiek gan evolūcijas process, gan cilvēka psihes attīstība.
To var skatīt arī otrādi – gara spēks, intuitīvā apziņa (pusloks), kuru cilvēks pamazām iegūst, uzkrājot dzīves pieredzi materiālajā, reālajā pasaulē (krusts).
Saturns
Saturns jeb Krons bija Zeva (Jupitera) tēvs. Astroloģijā tas simbolizē taisnīgumu, atbildību. Saturns norāda robežas, pienākumu, atgādina par pārbaudījumiem, kas dzīvē jāiziet. Viņš ir laika pavēlnieks (chronos– laiks), noteikumu izdevējs. Atslēgas vārdi – «skolotājs, ierobežojumi». Pārvalda Mežāža zīmi.
Grafiskais simbolssastāv no tām pašām divām daļām, no kurām arī Jupitera apzīmējums – no pusloka un krusta (sīkāk atsevišķi par vertikālo pusloku skatiet aprakstā par Mēnesi; atsevišķi par krustu – pie Merkura!). Tikai šajā gadījumā tie novietoti pretēji – krusts ir augšā, bet pusloks – apakšā, un arī tas nav nejauši. Savā ziņā var teikt, ka Saturns ir Jupitera pretstats – izplešanās/ierobežojumi; devība/skopums; ieguvumi/zaudējumi; sakari/izolācija utt. Arī simbols ir gluži kā apvērsts Jupiters. Jupiteram raksturīgi vertikāles augšējās daļas, Saturnam – vertikāles apakšējās daļas raksturojumi. Un tomēr – abi ir nepieciešami un bez otra ietekmes aizietu galējībās! Spoguļattēls taču nevar eksistēt viens pats.
Arī šajā gadījumā var runāt par enerģijas iemiesošanos materiālās pasaules formās. Tomēr Saturns – tas ir «sastinguma periods»: dvēsele, viss dzīvais (pusloks – Mēness, dvēsele) slēpjas no aukstuma pēc iespējas dziļāk zemē (krusts), padarot to auglīgu un gatavu atdzimšanai un sēklu lološanai.
Matērijas krusts saņem dvēseles atbalstu – lai cilvēki varētu iegūt labu ražu, darba augļus, darbā nepieciešams ielikt dvēseli. Saturns liek ikvienu savu ideju vai sapni sastatīt ar realitāti, kurā dzīvojam. Tādējādi mācāmies būt atbildīgi par savu rīcību, apzināties sekas. Saturns ir «stingrais skolotājs».
Urāns
Astroloģijā Urāns irilūziju un ekscentriskuma simbols. Arī «taustāmajā realitātē» šī planēta ir ekscentriķe, jo vienīgā Saules sistēmā ap savu asi griežas teju vai horizontāli! Urāns atbild par jaunām idejām un atklājumiem, oriģinālu domāšanu, pašizpausmi. Atslēgas vārds – «ierosinātājs». Pārvalda Ūdensvīra zīmi.
Saule un Mēness ir spīdekļi; Merkurs, Venera un Marss – personiskās planētas; Saturns un Jupiters – sociālās, bet no Urāna sākas augstākās (universālās) planētas, kas arī atklātas salīdzinoši nesen.
Urāna grafiskais simbolsjau ir attiecīgi sarežģītāks – sastāv no diviem puslokiem, kas atrodas katrs savā pusē krustam, kurš savukārt novietots uz apļa. Sīkāk atsevišķi par vertikālo pusloku skatiet pie Mēness apraksta, te vienīgi var piebilst, ka pusloks ar radziņiem uz labo pusi ir ar pretēju nozīmi – apzīmē kritumu, zudumu, izsīkumu, arī – darbu iekšējā līmenī. Sīkāk par apli lasiet pie Saules, bet par krustu – pie Merkura!
Urāna simbolā abi pusloki nozīmē dvēseles «antenas». Tās uzķer jaunu enerģiju un informāciju no kolektīvās bezapziņas, lai pēc tam «ziņotu» par to matērijai. Pamatideja – gars (Dievs) mīt katrā no mums un mudina ļaudis to apzināties.
Turklāt Urāns šo cilvēka garu pamodina ne jau maigi un pamazām, bet kā zibens spēriens, izejot ārpus ierastā dvēseles stāvokļa (pusloki) un materiālās pasaules (krusts). Urāna spēks ir iemesls pēkšņai apgaismībai, negaidītai patiesības (aplis) apziņai cilvēka dvēselē (pusloks).
Simbols apzīmē arī izvēli, divus ceļus, pretstatus. Tas ir neprognozējams haoss, no kura var izšķilties gan kaut kas traumējošs, pat katastrofāls, gan kaut kas negaidīti pārsteidzošs un ģeniāls.
Neptūns
Neptūnsir Zemes kosmiskās apziņas potenciālā pieauguma simbols. Atbild par ilūziju pasauli – kino, poēziju, mūziku, arī par tieksmi aizmukt no realitātes apreibinošo vielu pasaulē. Atslēgas vārds – «jūtas». Pārvalda Zivju zīmi.
Neptūna grafiskais simbolssastāv no pusloka, kas novilkts pār krustu. Atsevišķi sīkāk par augšupvērsto pusloku un krustulasiet aprakstā pie Merkura!
Neptūna grafiskais simbols atgādina Veneras simbolu, un arī būtība ir līdzīga – ja Venera iemieso zemes mīlestību, tad Neptūns runā par mīlestību mīlestības dēļ. Senākā formā simbolā bija arī aplis – kā dievišķais gars, kas izceļ dvēseli ārpus ierastā, piezemētā.
Protams, nevar nepamanīt, ka mūsdienīgākais apzīmējums ir visai līdzīgs jūras dieva Neptūna trejžuburim. Neptūns spēj aizmēzt robežas starp dažādiem apziņas stāvokļiem, starp blīvo un smalko pasauli (apzīmējumā redzams, ka pusloks pārklājas ar krustu, nevis vienkārši ir virs tā).
Simbols pauž, ka tas dod iespēju gan «pacelties savas dvēseles augstumos», gan «nolaisties dziļumos», izjust dažādus izmainītus apziņas stāvokļus. Neptūns ir sapņu un pareģojumu pavēlnieks (dvēseles dzīve mijiedarboties ar matēriju).
Te atkal parādās sazarotā ceļa moments, izvēles iespēja, garīgais pacēlums iespējams caur atteikšanos no fiziskām kaislībām, pieķeršanās piezemētām lietām. Taču, nemākot ar to manipulēt, var rasties dezorientācija un kontroles zudums, pazaudēšanās laikā un telpā.
Plūtons
Plūtons astroloģijāsimbolizē galējo robežu pārkāpšanu, absolūto transformāciju, radošo ārdītāju un spēku. Paaugstināta ekstrasensorika, apslēptās dziņas un bailes, dzīvības spēks, arī – nelabvēlīgas iedarbības, zemestrīces un vulkānu izvirdumi – tas ir Plūtons. Atslēgas vārds – «transformācija».
Klasiskais Plūtona grafiskais simbolssastāv no pusloka, kas novilkts pār krustu, un to vainago aplis. Atsevišķi sīkāk par augšupvērsto pusloku un krustu lasiet aprakstā pie Merkura, par apli – pie Saules!
Simbols kopumā attēlo, kā gara spēks (aplis) pilda ar dzīvības enerģiju dvēseli (pusloks) un materiālo pasauli (krusts). Tas ir mūžīgais dzimšanas, dzīves un nāves cikls. Viss, kas reiz bijis apslēpts, top redzams baltajā pasaulītē, top taustāms, uztverams. Konkrētā īstenība vairs nevar tikt ignorēta vai apslēpta tumsā. Tā ir pilnīga visu līmeņu – gara, dvēseles un ķermeņa – transformācija.
Māmuļa Zeme
Pagaidām astroloģija darbojas pēc heliocentriskās sistēmas vai skatupunkta – centrā ir Saule. Kad mūsu apziņa būs pietiekami attīstīta, varēsim, iespējams, pāriet pie ģeocentriskās sistēmas – par centru pieņemot Zemi. Šobrīd daži astrologi to mēdz izmantot, pieņemot, ka Zeme kartē vienmēr atrodas pretī Saulei, parādot saskares punktus ar pasauli un norādot mūsu dzīves misiju. Arī Zemei ir savs grafiskais simbols:
Zemes simbols ir krusts, ieslēgts aplī (sīkāk atsevišķi par apli lasiet aprakstā pie Saules simbola; par krustu – aprakstā pie Merkura simbola).
Tas ir ierobežots materiālais elements garīgā veseluma robežās. Četras krusta taisnes, kas dodas no centra uz aploci, it kā savieno fiziskās dzīves avotu ar reālo pasauli. Aploce jeb reālā pasaule apvieno visus četrus virzienus savā rotācijā, rādot mijiedarbību, parādību daudzveidību, priekšstatu dažādību, nogludinot asos stūrus – tas ir kā zemes un debesu apvienojums. Materiālā un nemateriālā saplūsme. Māte Zeme ir universāls auglības, neizsmeļama radošā spēka un eksistences līdzekļu arhetips.s