Nigērijā tiek veidotas skolas un mājas, kas atrodas uz ūdens, lai nebūtu jāmaksā par zemes īri. Skolas ir ļoti mazas, jo pārāk lielas ēkas, kuras atrodas uz ūdens būtu bīstamas.
Krievijā, Tundrā, bērnus uz skolu nogādā ar speciāliem helikopteriem.
Nabadzīgākajās Indijas pilsētās mācības notiek zem tiltiem. Katru dienu bērni uz šejieni nāk, lai iegūtu pašas elementārākās zināšanas-spētu lasīt, rakstīt.
Zviedrijā izveidotas 30 skolas, kurās bērniem nav noteikta stundu saraksta, vai mācību ilguma. Ar katru bērnu skolotājs strādā individuāli, ņemot vērā bērna talantus, vēlmes un iespējas.
Kolumbijā, lai bērni nokļūtu skolā, jāizmanto 400 m garš trošu ceļš.
Filipīnas bērni uz skolu dodas izmantojot piepūšamās gumijas kameras un šķērsojot upes,
Indonēzijā, lai nokļūtu skolās jāmēro ceļš pāri upēm. Visbiežāk tas jādara izmantojot tiltus, kuri bieži vien ir veci, nolietoti un bīstami.
Vecāki Indijā uztraucas par to, kā bērni nokārtos eksāmenus, tāpēc to laikā, visbiežāk tēti, rāpjas pa skolas sienām, lai pateiktu bērniem pareizās atbildes.
Papua Jaungvinejā nav jānēsā skolas formas, daudzās vietas uz skolu atļauts doties kailiem.
Kamēr Latvijā skolas visbiežāk neizceļas ar ko neparastu, tikmēr citur došanās uz skolu un arī pašas skolas izskatās gluži savādāk nekā esam pieraduši mēs.