Foto

Serbijas galvaspilsētā trešdien atklātais viduslaiku prinča milzīgais piemineklis sabiedrībā izsaucis pretrunīgus vērtējumus, pieminekļa cienītājiem cildinot tā daiļumu, bet kritiķiem to peļot kā kiču, kas sabojā pilsētas laukumu. 12.gadsimta princis Stefans Nemaņa tiek godināts kā serbu valsts izveidotājs, un viņa 23 metrus augstais piemineklis tagad uzstādīts Belgradas krastmalas rajonā. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs pieminekli cildināja, sakot, ka tas esot skaistākais, ko viņš jebkad redzējis. "Šis piemineklis ir liels, jo mūsu stāsts ir liels. Tas ir smags, jo mūsu vēsture bieži tāda ir bijusi," atklāšanas ceremonijā, kurā piedalījās vairāki simti cilvēku, sacīja prezidents. Daudzie kritiķi tomēr ir citās domās, vēsturniekiem, māksliniekiem un arhitektiem norādot, ka piemineklis ir tik bezgaumīgs, ka tas banalizē vēsturi, ko tam būtu jāreprezentē. Kāds pazīstams arhitekts pieminekli nodēvējis par "urbāno terorismu". "Tas ir kroplīgs, tas ir kičs un sabojā skaisto stacijas ēku," laikrakstam "Danas" sacīja vēsturniece Dubravka Stojanoviča, izsakoties par netālo 19.gadsimta beigu staciju, kas līdzās milzīgajam piemineklim šķietami sarāvusies maza. Piemineklī princis attēlots ar nopietnu sejas izteiksmi un zobenu rokās, stāvot uz milzīgas bizantiešu bruņucepures, kas veido pusi no pieminekļa augstuma. Sociālajos medijos piemineklis jau izpelnījies zobgalības, dažiem norādot, ka princis izskatās pēc "Gredzenu pavēlnieka" Sarumana, kas stāv uz šokolādes olas. Pieminekļa izmaksas tiek turētas noslēpumā. Pilsētas amatpersonas izmaksām noteikušas slepenības statusu līdz 2023.gadam. Belgradas vicemērs Gorans Vesi paudis aizstāvības vārdus piemineklim. "Par Eifeļa torni un Brīvības statuju arī bija dažādi viedokļi. Labs mākslas darbs vienmēr izsauc dažādus viedokļus un kritiku, un neviens nepamana sliktos," atgādināja amatpersona.

Otrdien, 26. janvārī, apritēja gads kopš helikoptera avārijas, kurā bojā gāja NBA zvaigzne basketbolists Kobe Braiants ar meitu.

Farmācijas muzeja misija ir radīt Latvijas sabiedrībā priekšstatu par farmāciju kā medicīnas nozari vēsturiskajā gaitā, kā arī veidot izpratni par tās nozīmību veselīgas sabiedrības attīstībā.

"Latvijas pasts" izdevis pastmarku Latvijas Republikas atzīšanas "de iure" 100. gadadienā, ko atzīmē šodien, 26. janvārī.

Spītējot Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, otrdien Austrālijā tūkstošiem cilvēku pulcējās demonstrācijās, lai kolonizācijas sākuma atceres dienā, ko svinību kritiķi dēvē par Iebrukuma dienu, atgādinātu par netaisnībām un ciešanām, ko pieredzējuši kontinenta pirmiedzīvotāji. Kaut arī publiskās sanāksmēs liegts pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem, akcijā parkā Sidnejas centrā bija pulcējušies aptuveni 2000. Vismaz pieci cilvēki aizturēti, un viens apsūdzēts par uzbrukumu policijai. Likumsargi gan izteicās atzinīgi par to, ka akcija pamatā bijusi miermīlīga. Varasiestādes atteicās atcelt dalībnieku skaita ierobežojumu, neraugoties uz to, ka Sidnejā jau nedēļu nav konstatēts neviens jauns koronavīrusa gadījums. Tūkstošiem cilvēku piedalījās demonstrācijās arī citās lielajās Austrālijas pilsētās, rīkotājiem mudinot dalībniekus lietot sejas maskas un ievērot sociālo distancēšanos, kur tas ir iespējams. Melburnā demonstrācijā piedalījās 10 000 cilvēku. Dalībnieki bija sadalījušies 100 cilvēku lielās grupās, šādi ievērojot spēkā esošos ierobežojumus Oficiāli 26.janvārī tiek atzīmēt Austrālijas diena, bet ik gadu šajā datumā tiek rīkotas protesta demonstrācijas, vēršot uzmanību uz Austrālijas pirmiedzīvotāju ciešanām un netaisnībām, ko pieredzējusi aborigēnu kopiena. Regulāri izskan aicinājumi valdībai mainīt valsts svētku datumu. Mūsdienu Austrālijas valsts sākumu svinības ir sēru laiks aborigēniem, kas šajā kontinentā dzīvojuši 65 000 gadu un britu kolonistu ierašanos 1788.gadā uzskata par sākumu diviem sāpju un ciešanu gadsimtiem. Austrālijas diena par valsts svētku brīvdienu oficiāli tika pasludināta tikai 1994.gadā. Tuvojoties pretrunīgajam datumam, sociālajos medijos populāri kļuva protestētāju tēmturi, tādi kā "Iebrukuma diena 2021" un "Vienmēr bija, vienmēr būs". Tiesa gan, kā liecina mediju grupas "Fairfax" laikrakstu veiktā sabiedriskās domas aptauja, 48% iedzīvotāju ir pret valsts svētku dienas datuma pārcelšanu, un tikai 28% to atbalsta.

Pēc Vācijas lēmuma cīņā ar pandēmiju klasificēt Čehiju kā augsta riska valsti, pirmdien uz abu valstu robežas iestrēgušas aptuveni 400 automašīnas. Kopš svētdienas cilvēkiem no augsta riska valstīm, ierodoties Vācijā, jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts aizvadīto 48 stundu laikā. Rezultātā robežas šķērsošanas punktā pie Folmovas izveidojusies automašīnu rinda trīs kilometru garumā. Automašīnu rinda vairāku kilometru garumā izveidojusies arī pie mobilā Covid-19 testēšanas punkta Čehijas pusē. Cilvēkiem nākas gaidīt vairākas stundas, lai veiktu Covid-19 testu.

Nīderlandes politiķi pirmdien nosodījuši nekārtību dalībniekus, kas dienu iepriekš pandēmijas dēļ ieviestās komandantstundas laikā desmit pilsētās uzbruka policijai, demolēja ēkas un dedzināja automašīnas. "Tas ir nepieņemami," paziņojis premjerministrs Marks Rite. "Tam nav nekāda sakara ar protestēšanu, tā ir noziedzīga vardarbība, un tā mēs pret to izturēsimies." Vissmagāk cietusi Eindhovena, kur notika policijas sadursmes ar nekārtību dalībniekiem, kas pielaida uguni automašīnai, apmētāja likumsargus ar akmeņiem un pirotehniku, dauzīja ēku logus un izlaupīja stacijas lielveikalu. "Mana pilsēta raud, un arī es raudu," atzinis Eindhovenas mērs Džons Joricma, emocionālā preses konferencē svētdienas vakarā nekārtību dalībniekus nosaucot par "pasaules atkritumiem". "Man ir bail. Ja mēs turpināsim iet šajā virzienā, mēs nonāksim pie pilsoņkara," viņš brīdinājis. Nekārtības notika pirmajā nedēļas nogalē, kad ieviesta nakts komandantstunda, tomēr pilsētu mēri brīdina - tie nav par pilsoniskajām tiesībām noraizējušies cilvēki, kas rīko nekārtības. "Šīs demonstrācijas pārņem cilvēki, kas grib tikai vienu - nekārtības," norādījis Neimegenas mērs Huberts Brulss. Amsterdamā aizliegtās demonstrācijas un nekārtību gaitā aizturēti 190 cilvēki, bet Eindhovenā - vismaz 55.

10. janvārī Saūda Arābijas Tabuka reģionu pārsteidza sniega vētra. Tuksnesī, kur piedzīvota +50 grādu tveice, netālu no robežas ar Jordāniju sagaidīts sniegputenis.

Šodien Rīgas Krematorijā notika atvadīšanās no teātra un kino leģendas Astrīdas Kairišas, kura mūžībā devās 13. janvārī.

Indijas rietumos, pasaules lielākajā vakcīnu ražotnes ēkā izcēlies ugunsgrēks. Ugunsgrēks izcēlās ceturtdien, ziņots par pieciem bojāgājušajiem. Pašlaik aizdegšanās iemesls nav noskaidrots. Uzņēmumu pārstāvji informē, ka vakcīnu ražošana netiks ietekmēta, darbs pie to izstrādes turpināsies. Uzņēmuma vadītājs izsaka līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm: "Mēs esam ļoti sarūgtināti un izsakām visdziļāko līdzjūtību aizgājušo ģimenes locekļiem." Uzņēmums ražo "AstraZeneca" un Oksfordas universitātes izstrādātās vakcīnas.

Ir sākusies režisora Viestura Kairiša jaunās spēlfilmas “Janvāris” uzņemšana, kas vēsta par 1991. gada notikumiem Latvijā no tā laika jauniešu skatupunkta. Filma stāsta par 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem Rīgā. Filmas galvenais varonis, astoņpadsmitgadīgs students Jazis, izklaidējas kopā ar draugiem, bet tiek ierauts pilsētā notiekošajos masu politiskajos notikumos, kas kļūst arī par viņa pieaugšanas pagrieziena punktu. Janvāra notikumi – barikādes pilsētā, manifestācijas, apšaude, kuros viņš bez īpašas izvēles tiek ierauts, pārveido Jazi, padarot viņu par brīvu cilvēku. Tā būs personīga filma par mēnesi, kad faktiski izšķīrās Baltijas valstu neatkarība, kur kolektīvās cīņas par tautas brīvību atmosfēra veidoja arī jaunu cilvēku brīvības izpratni un izaugsmi. "Es  zināmā mērā arī esmu   1991. gada janvāra bērns. Tā bija mana garīgā piedzimšana, kad neatgriezeniski nolēmu kļūt par režisoru. Galu galā – kas tad izdzīvo pēc vēsturiskajām kolīzijām un cilvēciskām traģēdijām? Nepārejoša mīlestība uz kino. Filmu “Janvāris”  esmu iecerējis veidot daļēji kā autobiogrāfisku darbu, vairāk kā pieaugšanas stāstu, kas ir arī nozīmīga vēsturiska  tautas vēstures pavērsiena daļa. Filmas “Janvāris” stāsts tiks vēstīts no galvenā varoņa perspektīvas – kā viņš redz notikumus, kā lielie vēsturiskie notikumi veido nospiedumus viņā,” tā Viesturs Kairišs.

Atzīmējot 1991.gada barikāžu atceres 30.gadadienu un aicinot stiprināt ikviena Latvijas iedzīvotāja brīvības garu norisinājās koncertstāsts "Mana uguns, kuries". Programmā tika iekļauti Mārtiņa Brauna, Nika Matvejeva, Ulda Stabulnieka, Pētera Vaska, Jāņa Lūsēna, Ērika Ešenvalda un Lūcijas Garūtas skaņdarbi. Koncertā piedalījās Arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas kamerkoris "Ave Sol", Valsts Akadēmiskais Koris "Latvija", Latvijas Radio koris, Dainis Īvāns, solisti Agnese Pauniņa un Jānis Strazdiņš, instrumentālisti - Ieva Nīmane (oboja, stabules), Aigars Reinis (ērģeles), Rihards Zaļupe (perkusijas), Edvards Paulis Muzikants (perkusijas), Mārcis Lipskis (bass). Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, režisors un scenogrāfs Roberts Rubīns, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, instalāciju īstenotājs "IXI ART".

Rīgas jūras līcis no Kaltenes līdz Rojai.

Atzīmējot 1991. gada barikāžu atceres 30. gadadienu, Rīgas Rātsnams ir izgaismots Latvijas valsts karoga krāsās.

Džo Baidens trešdien devis amata zvērestu, kļūstot par 46.Savienoto valstu prezidentu. Ceremoniju vadīja Augstākās tiesas tiesnesis Džons Robertss. Savā pirmajā runā prezidenta statusā Baidens uzsvēra, ka "demokrātija ir uzvarējusi" un ka, neskatoties uz uzbrukumu Kapitolijam, kuru pirms divām nedēļām sarīkoja līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, varas nodošana notikusi mierīgi. "Šī ir Amerikas diena. Šī ir demokrātijas diena. Vēstures un cerību, atjaunotnes un apņēmības diena," norādīja jaunais Baltā nama saimnieks. Lai gan esam "tik tālu nonākuši, mums vēl tālu ejams," piebilda Baidens. Viņš atgādināja, ka valsts piedzīvo "sarežģītus" laikus un ka tai jāpārvar gan Covid-19 pandēmija, gan ekonomikas lejupslīde. Problēmu pārvarēšanai būs nepieciešams "daudz vairāk par vārdiem, tas prasīs visnetveramāko no visām lietām demokrātijā - vienotību", norādīja ASV jaunais prezidents. Viņš aicināja tautu uz vienotību un solīja būt visu amerikāņu prezidents. Baidens sacīja, ka šodien ar visu savu dvēseli alkst pēc tautas apvienošanas, un aicināja visus amerikāņu pievienoties viņam cīņā par šo mērķi. "Šis ir mūsu vēsturiskais krīzes un problēmu mirklis, un vienotība ir ceļš uz priekšu. Un mums šim mirklim jāstājas pretī kā Amerikas Savienotajām Valstīm," sacīja Baidens. Savā runā, kas ilga 21 minūti, Baidens ieskicēja problēmas, ar kurām būs jācīnās. "Mums nepieciešams mūsu spēks, lai (..) izturētu šo tumšo ziemu. Mēs ieejam periodā, kas varētu būt smagākais un letālākais vīrusa periods," norādīja Baidens, aicinot amerikāņus beidzot stāties pretī šai pandēmijai kā vienai tautai. "Šeit mēs stāvam - tikai dažas dienas pēc tam, kad nevaldāmais pūlis domāja, ka var (..) padzīt mūs no šīs svētās zemes," sacīja Baidens. "Tas nenotika, tas nekad nenotiks, ne šodien, ne rīt, nekad, nekad." Savienotās Valstis saskaras ar "politiskā ekstrēmisma pieaugumu, balto pārākuma sludinātājiem, pašmāju terorismu, kam mums jāstājas pretī, un mēs uzvarēsim", uzsvēra jaunais prezidents, aicinot ASV "noraidīt kultūru, kurā tiek manipulēts ar faktiem". 78 gadus vecais Baidens kļuvis par vecāko prezidentu ASV vēsturē. Pēc Baidena amata zvērestu nodeva 56 gadus vecā Kamala Harisa, kļūstot par pirmo sievieti un pirmo melnādaino personu, kas iecelta viceprezidenta amatā. Baidena inaugurācijas ceremonijā ASV himnu izpildīja amerikāņu popzvaigzne "Lady Gaga" un uzstājās arī dziedātāja Dženifera Lopesa, taču jaunā koronavīrusa pandēmijas un neseno nekārtību dēļ šī inaugurācijas ceremonija bija daudz pieticīgāka nekā tradicionāli ir šādi pasākumi. Iztrūka lielo skatītāju pūļu un par drošību pasākuma laikā gādāja vairāk nekā 25 000 Nacionālās gvardes karavīru, kas ir vismaz divarpus reizes vairāk nekā iepriekšējās inaugurācijas ceremonijās. Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš attiecies atzīt savu sakāvi prezidenta vēlēšanās, ir pirmais ASV prezidents pēdējo 150 gadu laikā, kas, atstājot amatu, nepiedalījās sava pēcteča inaugurācijas ceremonijā. Baidens savā inaugurācijas runā Trampu nepieminēja, un Tramps nepieminēja Baidenu savā atvadu runā Endrū bāzē, bet novēlēja veiksmi jaunajai administrācijai. "Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu." Bijušie ASV prezidenti Bils Klintons, Džordžs Bušs un Baraks Obama bija klāt Baidena inaugurācijas ceremonijā.

Sprādzienā Madridē trešdien daļēji sabrukusi sešstāvu ēkā, laupot dzīvību vismaz trim cilvēkiem, ziņo mediji. Sprādzienu, kas notika ap plkst.15 (plkst.16 pēc Latvijas laika), izraisīja gāzes noplūde, un tas bija dzirdams vairāku kilometru attālumā, pārbiedējot tūkstošiem cilvēku. Uzreiz pēc sprādziena tika atrasts kādas 85 gadus vecas sievietes līķis un pagaidām vēl neidentificēta vīrieša līķis, atsaucoties uz Spānijas Iekšlietu ministriju un ugunsdzēsības dienestu, ziņoja Spānijas telekanāls "RTVE". Trešais bojāgājušais tika atrasts nedaudz vēlāk. Desmit cilvēki sprādzienā ievainoti, tostarp viens guvis smagus ievainojumus, un viens cilvēks pazudis. Spānijas televīzijas demonstrētajos kadros redzams, ka ēkas fasāde ir gandrīz pilnībā sabrukusi. Mediji vēsta, ka ēkā atradušies dzīvokļi un biroji, kurus izmantojuši priesteri. Spānijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis žurnālistiem sacīja, ka eksploziju izraisīja gāzes noplūde, piebilstot, ka ēkā veikta tvaika katla apkope, un cilvēks, kurš to veica, joprojām ir pazudis.

Laužot tradīciju un izvairoties no sava pēcteča Džo Baidena inaugurācijas, Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien beidzamo reizi atstājis Balto namu, ar helikopteru dodoties uz tuvējo militāro bāzi, no kurienes viņš paredzējis lidot uz Floridu. 74 gadus vecais Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa iekāpa prezidenta helikopterā "Marine One", lai dotos uz netālu esošo Endrū aviobāzi, kur viņus gaida prezidenta lidmašīna "Air Force One". Īsā uzrunā žurnālistiem Tramps atzina, ka Baltajā namā aizvadītais laiks bijuši "četri aizraujoši gadi" un "pagodinājums visam mūžam". "Vēlos tikai pateikt uz redzēšanos," piebilda prezidents. Ar garāku atvadu runu viņš uzstājās pēc ierašanās Endrū bāzē. "Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu." Izraisot nelielā pavadītāju pulciņa gaviles, Tramps arī apsolīja "kaut kādā formā atgriezties". "Šie bija četri neticami gadi. Mēs nebijām parasta administrācija," piebilda līdzšinējais Baltā nama saimnieks. "Jūs redzēsiet, ka tiek saņemti neticami skaitļi," uzsvēra Tramps, solot, ka ekonomikas atlabšana pēc pandēmijas jau ir pie horizonta. "Atcerieties mūs! Lai jums labi klājas! Drīz tiksimies." Kad plkst.19 pēc Latvijas laika sāksies Baidena zvēresta došanas ceremonija, viņam kļūstot par 46.Savienoto Valstu prezidentu, Tramps jau atradīsies savā privātajā rezidencē Maralago Floridā. Tramps ir pirmais ASV prezidents pēdējo 150 gadu laikā, kas, atstājot amatu, nepiedalās sava pēcteča inaugurācijas ceremonijā.

Godinot Barikādēs kritušo piemiņu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie bojā gājušo piemiņas akmeņiem Rīgā.