Foto

Nīderlandi piemeklējusi desmit gados lielākā sniega vētra. Skarbo laikapstākļu dēļ valdība uz vairākām dienām slēgusi visus Covid-19 testēšanas centrus. Nīderlandes meteoroloģijas aģentūra KNMI svētdien visā valstī izsludinājusi "sarkano kodu", brīdinot, ka vēja ātrums var sasniegt 90 kilometrus stundā (25 metrus sekundē). Lielākajā daļā Nīderlandes naktī uzsnigusi piecus līdz desmit centimetrus bieza sniega sega, bet vietām tā sasniegusi 30 centimetrus, ziņoja raidorganizācija NOS. Visā valstī rīta pusē tika atcelti vilcieni un autovadītājiem ieteikts izvairīties no došanās ceļā. Ziņots par aptuveni 85 gadījumiem, kad automašīnas noslīdējušas no ceļa. Meteorologi prognozē, ka nākamās desmit dienas Nīderlandē gaidāms sals.

Atsaucoties baltkrievu demokrātiskās kustības līderes Svjatlanas Cihanouskas un iniciatīvas grupas aicinājumam, šodien Rīga līdz ar citām pasaules pilsētām piedalīsies Baltkrievijas Solidaritātes dienas akcijā, informēja Rīgas domē. Šovakar vairākas vietas Rīgā tiks izgaismotas Baltkrievijas neatkarības karoga krāsās, tostarp Rīgas Rātsnams un VEF Kultūras pils. Atbalsta akcijā piedalīsies arī Ārlietu ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Televīzija. Rīgas domē skaidroja, ka Cihanouska uzrunājusi starptautisko sabiedrību, aicinot Baltkrievijas draugus 7.februārī paust atbalstu baltkrievu tautas cīņai par brīvību, taisnību un demokrātiju. Tāpat Cihanouska aicina piedalīties solidaritātes akcijā vairākos veidos - rīkot solidaritātes pasākumus, sūtīt vēstules politieslodzītajiem Baltkrievijā, izgaismot ēku fasādes Baltkrievijas neatkarības karoga krāsās, vai arī rakstīt ziņas un uzņemt video, tos publicējot sociālajos medijos ar tēmturi "#StandWithBelarus". Jau sestdienas vakarā Rīgā vairākas vietas tika izgaismotas Baltkrievijas neatkarības karoga krāsās. Tā, piemēram, baltsarkanbaltais karogs iemirdzējies uz Daugavas un pie Latvijas Televīzijas ēkas.

Tūkstošiem cilvēku svētdien Mjanmas galvenajā pilsētā Jangonā sapulcējušies uz protestiem pret armijas sarīkoto valsts apvērsumu un pieprasījuši valdības vadītājas Aunas Sanas Su Či atbrīvošanu. Protestētāju plakāti vēstīja "Taisnīgumu Mjanmai" un "Mēs nevēlamies militāro diktatūru". Protesti Mjanmā notika arī sestdien, kad Jangonas ielās izgāja aptuveni 1000 cilvēku. Jau ziņots, ka Mjanmas armija pirmdien sarīkoja valsts apvērsumu un aizturēja galvenās valdības amatpersonas, tai skaitā faktisko valdības vadītāju Aunu Sanu Su Či un prezidentu Vinu Mjintu. Varu pārņēmusī armija no otrdienas ieviesa komandantstundu un sestdien Mjanmā tika nobloķēta piekļuve sociālajiem medijiem.

Spēcīgās snigšanas dēļ Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes un Lejassaksijas federālajās zemēs svētdien traucēta autoceļu un dzelzceļa satiksme, paziņojušas amatpersonas. Vairākās vietās bojātas virszemes elektropārvades līnijas. Sniega un aukstuma dēļ svētdienas rītā atcelti daudzi vilcienu reisi, tostarp reģionālais transports Hannoverē, ziņoja dzelzceļa operators "Deutsche Bahn". Tikmēr policija ziņoja, ka Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē kopš sestdienas reģistrēti 222 ceļu satiksmes negadījumi. Meteorologi prognozē, ka svētdien daudzviet Vācijā gaidāma spēcīga snigšana un bīstama apledojuma veidošanās uz ceļiem. Vietām tiek prognozēts arī spēcīgs vējš.

22 gadus vecajam ASV iedzīvotājam Džo Dimeo veikta sejas un roku transplantācija. Jaunais vīrietis 2018. gadā cieta ugunsgrēkā, kurā guva sejas, roku un plaukstu apdegumus. Transplantācijas operācija pērnā gada augustā ilga 23 stundas. Ārsti līdz šim gaidīja un novēroja Džo atveseļošanās ceļu, lai pārliecinātos, ka organisms pieņēmis transplantētos audus.

Ukrainā ugunsgrēkā infekcijas slimību slimnīcas intensīvās aprūpes nodaļā, kur tika ārstēti Covid-19 slimnieki, dzīvību zaudējuši četri cilvēki, ceturtdien pavēstīja policija. Zaporižjā apgabala infekcijas slimību klīniskajā slimnīcā ugunsgrēks piecstāvu ēkas pirmajā stāvā izraisījies trešdien īsi pirms pusnakts. "Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja četri cilvēki, arī medicīnas darbinieks," teikts policijas paziņojumā. Trīs upuriem bija diagnosticēts Covid-19, un viņi bija pieslēgti pie plaušu ventilēšanas iekārtām, pavēstīja reģiona gubernators. Ugunsgrēku izraisīja medicīnisko iekārtu aizdegšanās, paziņoja slimnīcas galvenais ārsts Volodimirs Šinkarenko. No slimnīcas evakuēti pacienti, kas atradās reanimācijas palātās. Septiņi ievietoti citās pilsētas medicīnas iestādēs. Hospitalizēti divi slimnīcas darbinieki, kas guvuši apdegumus, sacīja Šinkarenko. Prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis līdzjūtību upuru tuviniekiem un uz notikumu vietu nosūtījis veselības ministru Maksimu Stepanovu, teikts prezidenta biroja paziņojumā.

Lielbritānijā Bedfordas slimnīcā otrdien no Covid-19 izraisītiem veselības sarežģījumiem 100 gadu vecumā nomiris sers Toms Mors, kas pērn ziedojumu akcijā Nacionālā Veselības dienesta labdarības fondiem palīdzēja savākt teju 33 miljonus mārciņu. Ziedojumu akcijā aprīlī kapteinis Mors, kā viņš ir kļuvis plašāk pazīstams, apgāja 100 apļus ap savu dārzu, balstoties staigāšanas rāmī. Viņa mērķis sākotnēji bija savākt 1000 mārciņu līdz 100.dzimšanas dienai, tomēr ziedotāju aktivitāte un dāsnums krietni pārsniedza cerēto. Kapteiņa Toma pūliņi aizkustināja visu valsti, bet karaliene Elizabete II vēlāk viņu iecēla bruņinieka kārtā. Pagājušajā nedēļā kapteinim Tomam tika konstatēta inficēšanās ar Covid-19 vīrusu. Viņš nebija vakcinēts. Cieņas apliecinājumus kapteinim Tomam jau pauduši karaliene Elizabete II, premjerministrs Boriss Džonsons, opozīcijas leiboristu līderis Kīrs Stārmers. Mors pievienojās armijai Otrā pasaules kara sākumā un dienēja Indijā un Birmā. Kapteinis Toms kļuvis par vecāko cilvēku Apvienotajā Karalistē, kas nonācis hitparādes pirmajā vietā, kad kopā ar dziedātāju Maiklu Bolu klajā tika laista dziesma "You'll Never Walk Alone". "Dusi mierā, kapteini Tom. Ļoti laba brīnišķīgi nodzīvota dzīve, un varonis un cīnītājs līdz pašam galam," atvadoties no Mora, tviterī ierakstījis mūziķis.

Pēc gadumijā Horvātijā notikušās 6,4 magnitūdu spēcīgās zemestrīces netālu no Petrinjas pilsētas parādījušies milzu zemes krāteri, kuri, pēc vietējo sacītā, kļūst lielāki. Pēc ekspertu teiktā, bedres veidojas karsta procesa rezultātā - iežu šķīšana pazemes ūdeņos.

Šogad 27. oktobrī pasaules mēroga rakstniekam, pilsētas un sieviešu apdziedātājam, latviešu modernās dzejas pamatlicējam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālajam dzīvoklim-muzejam ir daudz ieceru skaistām A. Čaka 120. dzimšanas dienas svinībām. Taču, ņemot vērā neziņu par to, kā vīruss ietekmēs radošās ieceres un mūsu dzīvi, visu dzejnieka jubilejas gadu – klātienē vai attālināti, tiešsaistē vai plecu pie pleca – mēs varēsim būt kopā caur dzejnieka dzeju, poēmām, stāstiem un atmiņām.   Kad tas atkal būs atļauts, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs gaidīs visus interesentus ciemos klātienē. Muzejs ir A. Čaka pēdējā dzīves vieta, kur viņš dzīvojis no 1937. gada līdz 1950. gadam. Padomju laikā daļa no istabām tika izīrētas. Lāčplēša ielas 48/50 nama 14. dzīvoklī dzīvojuši daudzi slaveni latviešu literatūras darbinieki, uzturot spēkā literārās dzīves vērtības. Unikālā kārtā saglabātas dzejnieka mēbeles, bibliotēka, vērtīgi mākslas darbi, sadzīves priekšmeti, fotoattēli, rokraksti, apģērbi un tekstilijas. Dzīvoklī saglabājusies dzejnieka darbus un pasaules skatījumu caurstrāvojošā īpašā aura. Pagājušajā gadā, kad muzejs svinēja savu pastāvēšanas 20 gadu jubileju, tas tika renovēts.

Vācijas varasiestādes jau sestdien brīdināja sabiedrību par plūdiem valsts rietumdaļā. Kūstot sniegam un ledum, upes pārplūst, tādējādi ūdens "iziet" no krasta. Palielinātā ūdens daudzuma dēļ, Ķelnē palīdzību vajadzēja sniegt četriem vīriešiem, kuri ar piepūšamo laivu bija iekļuvuši krācēs. Savukārt Francijā pateicoties spēcīgām lietusgāzēm, Nouvelle Aquitaine, Overņas-Ronas-Alpu un Oksitānijas reģionos tika izsludināti plūdu draudi. Francijas varasiestādes brīdināja sabiedrību, ka plūdi var būt gan pilsētās, gan lauku apvidos. Bīstamie laika apstākļi var radīt ilgstoši spēcīgus nokrišņus.

Francijas galvaspilsētā Parīzē pirmdien norobežoti vairāki posmi Sēnas krastos, jo upe draud pārplūst. Vairāki tuneļi un celiņi upes krastos jau ir pārplūduši un vairākās vietās slēgtas kāpnes, kas ved līdz Sēnai. Slēgta arī mākslīgā sala, kas atrodas upē netālu no Eifeļa torņa. Galvaspilsētā izsludināts brīdinājums par plūdu iespējamību. Parīzē pēdējās dienās spēcīgi lijis, izraisot ūdens līmeņa celšanos Sēnā. Spēcīgas lietavas izraisījušas plūdus arī citur Francijā, tostarp dienvidos, kur lietus dēļ slēgti ceļi. Svētdien Francijas ziemeļos noslīka 70 gadus vecs vīrietis, ziņoja mediji. Tikmēr meteorologi prognozē, ka lietus turpināsies, un vairākos apgabalos Francijas ziemeļos un dienvidrietumos izsludināti meteoroloģiskie brīdinājumi.

ASV austrumu piekrasti pirmdien skārusi spēcīga sniega vētra, kuras dēļ atcelti tūkstošiem avioreisu, slēgtas skolas un traucēts vakcinācijas centru darbs. Nacionālais Meteoroloģijas dienests (NWS) izsludinājis brīdinājumus par vētru no Virdžīnijas līdz Meinai. ASV austrumu piekrastē spēcīgu snigšanu pavada vēja brāzmas, kas sasniedz ātrumu 80 kilometri stundā (22 metru sekundē). Ņujorkā vētras dēļ izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kas nozīmē, ka ierobežota pārvietošanās, izņemot būtisku iemeslu dēļ, bērni skolās mācās attālināti un pārcelti pieraksti uz vakcinēšanos pret jauno koronavīrusu. Sniega tīrītāji un sāls kaisītāji Ņujorkā strādā pastiprinātā režīmā. Ņujorkā vētras dēļ arī aizliegta ēdināšana ārpus mājām, kas ir kārtējais trieciens pandēmijas novājinātajiem restorāniem. Vētras dēļ atcelti vairāk nekā 1500 avioreisu, galvenokārt Ņujorkā, Bostonā, Filadelfijā un Vašingtonā. Lagardijas lidostā atcelti 90% lidojumu, bet Džona Kenedija starptautiskā lidostā atcelti 70% reisu un tik pat atcelti arī Ņuarkas lidostā. Meteorologi prognozē, ka Ņujorkā snigšana turpināsies līdz otrdienas rītam, un sniega segas biezums var pārsniegt 50 centimetrus. Vašingtonā, kur sniegs un ledus krājas kopš svētdienas, ASV prezidents Džo Baidens slikto laikapstākļu dēļ atcēla vizīti Valsts departamentā. Līdz otrdienai atlikta arī plānotā skolu atvēršana tūkstošiem bērnu, kas pandēmijas dēļ lielāko gada daļu mācījušies attālināti. Spēcīga snigšana gaidāma arī Ņūdžersijā, Filadelfijā un Konetikutā. Ņūdžersijā izsludināts ārkārtējais stāvoklis, ļaujot varasiestādēm slēgt ceļus, evakuēt cilvēkus un rekvizēt aprīkojumu, kas nepieciešams sabiedrības drošībai. Ņūdžersijas gubernators Fils Mērfijs brīdināja, ka iespējami elektroapgādes traucējumi, un ieteica cilvēkiem laikus uzlādēt telefonus un citas ierīces. Ārkārtējais stāvoklis izsludināts arī Filadelfijā, kur pirmdien slēgtas valdības ēkas.

29. janvārī bezmaksas tiešraidē no Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" Liepājas Simfoniskais orķestris aizsāka jaunu koncertu ciklu SIMFONIJA TUVĀK ar mērķi iepazīstināt klausītājus ar pasaules simfoniskā repertuāra stūrakmeņiem. "Pagājušajā piektdienā gūtā svētku sajūta nepamet vēl šobrīd. Laikam mēs visi bijām pamatīgi izsalkuši pēc skaistuma, ja vairāki tūkstoši mājsaimniecību reizē ar Liepājas simfonisko orķestri piedzīvoja Mocartu," savu sajūsmu un pateicību klausītājiem neslēpj orķestra vadītājs Uldis Lipskis, "Paldies jums par sirsnīgajiem komentāriem no tik daudzām tuvām un tālām vietām."

Meksikāņu mākslinieks Karlos Alberto Grasias Hernandezs (34) kopš bērnības aizrāvies ar mākslu. Tagad Covid-19 pandēmijas dēļ viņš iespaidīgos 3D darbus rada savās mājās.

Pēc aizdomīgas somas konstatēšanas, Austrijas muitas pārstāvji kādā koferī atrada kopumā 74 hameleonus, kuri ir aizsargājami un tos nav atļauts šādi pārvietot. Eksotiskie dzīvnieki tika nogādāti medicīniskai aprūpei Vīnes zoodārzā.

Briselē pie galvenās dzelzceļa stacijas policija svētdien izklīdinājusi nesakcionētu protesta akciju pret ierobežojumiem, kas ieviesti, lai apturētu Covid-19 pandēmiju. Vismaz 200 cilvēki tikuši aizturēti. Policija paziņojusi, ka pēc personības noskaidrošanas aizturētie tiks atbrīvoti, ja tie uzvedīsies mierīgi un nebūs citu iemeslu to arestēšanai. Pēc grautiņiem, kādos izvērsušies protesti pret karantīnas ierobežojumiem kaimiņos esošajā Nīderlandē, arī Beļģijā pastāv bažas par iespējamajām nekārtībām. Svētdien Briselē bija vērojama masīva policijas klātbūtne, un kārtības sargi aicinājuši ļaudis atturēties no parādīšanās centrālās stacijas un Atomiuma skulptūras apkārtnē, brīdinot, ka pretējā gadījumā viņus var aizturēt. Beļģijā jau vairākas nedēļas ir spēkā komandantstunda, taču līdz šim nav bijuši lieli protesti pret karantīnas ierobežojumiem.

Sestdien, 30. janvārī, ar krāšņu finālšovu noslēdzās Latvijas Radio 2 aptauja "Muzikālā banka 2020", kurā gada vērtīgākās dziesmas titulu ieguva Intara Busuļa izpildītā dziesma "Dejo vientulību". Par otru vērtīgāko dziesmu tika atzīta Carnival Youth izpildītā "Vasara bez internetiem", savukārt trešo vietu ieņēma Triānas parka un Igo kompozīcija "Mālos pelēkos". Par gada vērtīgākas dziesmas titulu šovakar sacentās 15 klausītāju iemīļotākās un žūrijas atzinību guvušās kompozīcijas.

Krievijā notiekošajās protesta akcijās pret opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija apcietināšanu aizturēto skaits svētdien sasniedzis vismaz 5021, ziņo nevalstiskā organizācija "OVD-Info", kas Krievijā veic politieslodzīto uzskaiti. Tas ir lielākais aizturēto skaits vienas protesta akcijas laikā, kāds jebkad reģistrēts mūsdienu Krievijā. Vladivostokā, kur protesta akcijas svētdien sākās pirmās, policija aizturējusi vismaz 129 cilvēkus. Daudz aizturēto ir arī Sibīrijas pilsētās. Piemēram, Krasnojarskā aizturēti 194 demonstranti. Īpaši liela demonstrācija notikusi Novosibirskā, kur ielās izgājuši vairāki tūkstoši cilvēku, kas skandēja "Putins zaglis". Arī te aizturēti 103 cilvēki. 180 cilvēki aizturēti Ņižņijnovgorodā, Tverā - 124, Voroņežā 122. Permā aizturēti 40, bet Novokuzņeckā 36 protestētāji. Starp aizturētajiem ir arī radiostacijas "Eho Moskvi" Samāras redakcijas galvenais redaktors. Kopumā saņemtas ziņas par aizturēšanām 87 pilsētās. Maskavā, kur akcijas sākums bija paredzēts plkst.12 (plkst.11 pēc Latvijas laika), intensīvas aizturēšanas sākās vēl pirms tam, un to varēja vērot neatkarīgā televīzijas kanāla "Doždj" tiešajā ēterā. Sākotnēji Navaļnija līdzgaitnieki aicināja ļaudis pulcēties pie Federālā drošības dienesta (FSB) galvenās mītnes, taču Maskavas centrs svētdien tika slēgts. Varasiestādes slēdza gājējiem Sarkano laukumu un galvenās ielas galvaspilsētas centrā, kā arī septiņas metro stacijas. Mainīti tika arī sabiedriskā virszemes transporta maršruti. "Pilsētas centrs pārvērties nepieejamā cietoksnī," ziņoja radiostacijas "Eho Moskvi" korespondents, piebilstot, ka visur redzami policisti, metāla barjeras un policijas autotransports aizturēto pārvietošanai. FSB galvenās mītnes apkārtnē bija slēgti vairāki veikali un kafejnīcas. Tāpēc protesta akcijas rīkotāji mainīja pulcēšanās vietas, un protestēji, izmantojot nelielas šķērsielas un pagalmus, devās gājienā uz cietumu "Motroskaja tišina", kur atrodas apcietinātais Navaļnijs. "Doždj" ziņo, ka arī tur notikusi cilvēku aizturēšana. Kopumā Maskavā aizturēti vairāk nekā 1600 cilvēki. Starp aizturētajiem bija arī Navaļnija dzīvesbiedre Jūlija. Aizturēts arī vēsturnieks, publicists un Cilvēktiesību padomes loceklis Nikolajs Svanidze. Jūlija Navaļnija pēc protokola sastādīšanas par mītiņu rīkošanas noteikumu pārkāpumu vakarā tikusi atbrīvota, taču pirmdien plkst.10 (plkst.9 pēc Latvijas laika) viņai jāierodas tiesā. "Doždj" vēsta, ka pie metro stacijas "Tverskaja" kāds vīrietis esot aplējies ar benzīnu un aizdedzinājies. Vīrietis ar stipriem apdegumiem nogādāts slimnīcā, un šobrīd atrodas reanimācijas nodaļā. Par viņa rīcības motīviem ziņu pagaidām nav. Lai gan Navaļnija štābs jau paziņojis, ka protesta akcija ir beigusies, ne visi ļaudis vēlējušies izklīst, un tiek ziņots, ka Maskavā un Sanktpēterburgā turpinās aizturēšanas. Arī Sanktpēterburgā dienas gaitā pilsētas centrs bija slēgts. Otrajā lielākajā Krievijas pilsētā notikušas arī nelielas sadursmes starp protestētājiem un policiju. Cita starpā Sanktpēterburgā uz neilgu laiku aizturēts Krievijā pazīstamais reperis "Oxxxymiron", bet kopumā aizturēti vismaz 1116 protestētāji. Saskaņā ar "OVD-Info" datiem starp aizturētajiem ir vismaz 93 žurnālisti. Cilvēktiesību aizstāvji ziņo, ka policisti vismaz 51 cilvēku aizturēšanas laikā piekāvuši. Atšķirībā no pagājušās nedēļas nogales policija svētdien lietojusi ne tikai stekus, bet arī elektrošoka ierīces. Solidaritātes akcijas ar Krievijas opozīciju notikušas arī citviet pasaulē. Piemēram, Parīzē ielās izgājuši aptuveni 200 cilvēku, vēsta laikraksts "Novaja Gazeta". Solidaritātes mītiņš noticis arī Amsterdamā. Tikmēr ASV nosodījušas vēršanos pret miermīlīgajiem demonstrantiem un pieprasījušas Navaļnija atbrīvošanu. "ASV nosoda pastāvīgu skarbas taktikas pielietošanu no Krievijas varasiestāžu puses pret miermīlīgiem protestētājiem un žurnālistiem, kas turpinās divas nedēļas pēc kārtas," tviterī paziņojis valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Kā ziņots, iepriekšējā nedēļas nogalē notikušajās protesta akcijās visā Krievijā kopumā aizturēti 4002 cilvēki. Savukārt Maskava, reaģējot uz Blinkena paziņojumu, apsūdzējusi Vašingtonu par iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās. Neskatoties uz aso varasiestāžu reakciju uz nesankcionētajām protesta akcijām, vietējie mediji lēš, ka svētdien vairākās pilsētās ielās izgājis lielāks skaits protestētāju nekā 23.janvārī. Kā vēsta vietējie izdevumi, vairāk cilvēku piedalījušies protestos Novosibirskā un Jekaterinburgā. Tur, pēc mediju apsēm, ielās izgājuši vairāk nekā 12 tūkstoši demonstrantu. Tīmekļa izdevums "Otkritije Media" raksta, ka 40 lielākajās Krievijas pilsētās protestos piedalījušies 60 līdz 100 tūkstoši cilvēku. Tikai Maskavā akcijas apogeja brīdī tās dalībnieku skaits varētu būt sasniedzis 15 000. Tajā pašā laikā Maskavas policija apgalvo, ka protesta akcijā galvaspilsētā piedalījušies tikai 2000 cilvēku.