LU Botāniskajā dārzā uzziedējušas dārza karalienes rozes

©LU Botāniskais dārzs
©LU Botāniskais dārzs
©LU Botāniskais dārzs
©LU Botāniskais dārzs
©LU Botāniskais dārzs
©LU Botāniskais dārzs
©LU Botāniskais dārzs
©LU Botāniskais dārzs
©LU Botāniskais dārzs
©LU Botāniskais dārzs

Lietainā vasaras dienā uz pelēko debesu un dūmakaini zaļo koku lapotņu fona īpaši izceļas bagātīgi ziedošo rožu košie ziedi! Dažādos laikos uzskati un attieksme pret rozēm ir bijusi atšķirīga. Senajā Romā rozes kļuva par turīgo romiešu greznuma un bagātības simbolu. Tās audzētas tik lielā daudzumā, ka visā Romas pilsētā bijusi jūtama šo ziedu saldā smarža. Ar kristietības nostiprināšanos rozes sāka uzskatīt par pagānu simbolu, un tās ieguva negatīvu slavu. Tomēr jau tolaik rozes bija pazīstamas kā efektīvi ārstniecības augi, tādēļ saglabājās klosteru dārzos ārstniecības nolūkiem. Sākoties viduslaikiem rozes pakāpeniski atkal atguva savu popularitāti. Vēlāk rozes kļuva par vienu no renesanses simboliem. Tās redzamas gan renesanses laika gleznās, gan arhitektūrā. Latvijā konstatētas aptuveni 100 rožu sugas, no kurām visizplatītākās ir maija roze, potcelmu roze un Vogēzu roze.