Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, šogad nosaukusi Latvijas 2021.gada ģeovietu - Staldzenes stāvkrasti, kas atrodas Kurzemē un ir 6 km garš jūras krasta posms uz ziemeļiem no Ventspils. Latvijas gada ģeovietu izvēlas plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā. Jūras viļņu erodētā krasta krauja ir krāšņa, savvaļi ainaviska un tajā atsedzas ļoti daudzveidīgi nogulumi. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams leduslaikmetā nogulsnēts zilganpelēks akmeņains smilšmāls (morēna), kā arī ledusezera sarkanbrūnie māli. Īpaši interesanti ir seno Baltijas baseinu nogulumi - Baltijas Ledus ezera smiltis un māli, Ancilus ezera smilts un zilganpelēki aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri, Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulītēm un Ventspils lagūnas tumšbrūnā gitija (sapropelis) un kūdra. Viļņu erozijas ietekmē stāvkrasti pamazām atkāpjas. Tā rezultātā pirms 40 gadiem atsedzās blīvie organikas slāņi un izveidojās unikāls sezonāls ūdenskritums, kas ar laiku, krastam atkāpjoties, kļūst lielāks. 2001.gada rudens vētras atklāja Staldzenes depozītu - joprojām lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs. Jūras erozija veido stāvkrastus, bet vienlaikus ir arī to apdraudējums. Erozijas aktivitāte ir stipri saistīta ar klimata izmaiņām un cilvēka saimniecisko darbību. Tādēļ ir jādomā un jārīkojas, lai saglabātu šo teritoriju, it sevišķi tās jutīgāko posmu - kūdras un gitijas atseguma daļu ar ūdenskritumu. Erozijas procesi paši no sevis nepierims. Stāvkrastu aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis "Staldzenes stāvkrasts", kas aptver aptuveni 2 km garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā. Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.
