Foto

photo_camera 6
Rin Kambe no Tokijas, Japānā nav griezusi matus 15 gadus un tie sasnieguši 180 centimetru garumu.
photo_camera 7
28. februāri virs Apvienotās Karalistes un Ziemeļeiropas debesīs bija manāms reti sastopams meteorīta veids. Gandrīz 300 gramus smagais meteorīts nokrita un tika atrasts Lielbritānijā, Glosteršīras pilsētā. Meteorīts nokrita kādas ģimenes pagalmā, uz iebraucamā ceļa. Zinātnieki veicot izpēti, skaidroja, ka šis meteorīts ir veidojies no oglekļa hondrīta. Šis ir viens no visprimitīvākajiem un neskartākajiem materiāliem Saules sistēmā. Tas satur organiskus materiālus un aminoskābes. Londonas Dabas vēstures muzejs paziņoja, ka atrastie meteorīta fragmenti tika salīdzināti ar klinšu paraugiem, kas ir iegūti no kosmosa misijām. "Biju šokā, kad to ieraudzīju, un uzreiz zināju, ka tas ir rets meteorīts un pilnīgi unikāls notikums," pauda zinātņu pētnieks Ričards Grīnvuds. Uz Zemes atrodas aptuveni 65 000 zināmu meteorītu. Tikai 1206 ir piedzīvojuši kritienu no debesīm, un no tiem tikai 51 ir ogļaini kondrīti.
photo_camera 8
Vides aizstāvju organizācijas "Greenpeace" aktīvisti, izmantojot motorizētu paraplanieri, trešdien nolaidušies uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) ēkas jumta, lai tādējādi protestētu pret ECB monetāro politiku, kas, viņuprāt, dod priekšroku nozarēm, kuras stipri piesārņo vidi. Pēc nosēšanās uz ECB galvenās mītnes pieņemšanas ēkas jumta aktīvisti atritināja 12 metru garu plakātu, uz kura lasāms: "Apturiet klimata slepkavu finansēšanu". Otrs paraplanieris, kas riņķoja ap ēku, vilka plakātu, uz kura bija aicinājums "rīkoties klimata glābšanai nekavējoties". "Greenpeace" norāda, ka saskaņā ar nesen veiktu pētījumu ECB augstākus riska reitingus piešķir tādiem uzņēmumiem kā "Shell", "Total", "Eni", OMV un "Repsol", kuri ražo lielu daudzumu tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu. Tikmēr videi draudzīgāku nozaru uzņēmumu novērtējums, ko sniedz ECB, daudz lielākā mērā atšķiras no to tirgus vērtības. Vides aizstāvji ECB apsūdz "sistemātiskā klimata aizsardzības graušanā". ECB, reaģējot uz šo akciju, izsaukusi policiju. "Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām, ar kurām cilvēcei jāsastopas šajā gadsimtā," paziņojusi banka. "ECB kā centrālā banka savu pilnvaru robežās sniedz savu ieguldījumu [problēmas] novēršanā, rīkojoties kopsolī ar tiem, kas atbildīgi par klimata politiku." ECB norādījusi, ka tā "veic savas stratēģijas pārskatīšanu, kas ietver padziļinātu analīzi, lai konstatētu, kā reaģēt uz klimata krīzi visās ECB politikas jomās". Banka gada sākumā jau paziņojusi, ka veido īpašu nodaļu, kurai jākoordinē pasākumi klimata pārmaiņu ierobežošanai visās bankas darbības jomās. Avots: LETA
photo_camera 14
Protestiem pret policijas šķietamo vardarbību pāraugot nekārtībās, Atēnās otrdienas vakarā ievainoti pieci policisti un 16 protestētāji aizturēti. Amatpersonas ziņo, ka protesti noritējuši mierīgi, līdz huligāni, tostarp futbola fani izraisījuši vardarbību protestu laikā, apmētājot policistus un automašīnas ar petardēm, degmaisījumu pudelēm un akmeņiem. Huligāni arī aizdedzinājuši kokus un atkritumu konteinerus. Medijos publiskotajos attēlos redzams, ka uzbrukumos policistiem izmantoti arī metāla stieņi. Policija atbildēja ar asaru gāzi un ūdensmetējiem. Vienubrīd sadursmes pārauga ielu kaujās. Policijas preses pārstāvis atklāja, ka viens no cietušajiem policistiem guvis smagas traumas, bet viņa dzīvībai briesmas vairs nedraud. Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis un opozīcija nosodījuši šo vardarbību. "Akla vardarbība nekur neved," televīzijā sacīja premjerministrs. Protestus pret policijas vardarbību sākotnēji izraisīja videoieraksts, kurā redzams, kā policists sper un sit ar steku un dūrēm kādam vīrietim. Incidents, šķiet, noticis svētdien, policijai pārbaudot, vai tiek ievēroti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu. Policija paziņojusi, ka pirms ierakstā redzamā incidenta vairāki desmiti cilvēku svētdien bija uzbrukuši policistiem, kas mēģināja izrakstīt soda kvītis personām, kas pārkāpa karantīnas ierobežojumus. Prokuratūra un valdība ir aicinājušas izmeklēt šo gadījumu. Avots: LETA
photo_camera 6
Libānā protestētāji pirmdien nobloķējuši lielākos ceļus galvaspilsētā un citur valstī, paužot dusmas par politisko strupceļu un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī. Libānas mārciņas vērtība attiecībā pret dolāru piedzīvojusi strauju kritumu, kā rezultātā strauji kāpušas pārtikas preču cenas. Tik liels Libānas mārciņas vērtības kritums piedzīvots pirmos reizi kopš 2019.gada, kad Libānā notika plaši protesti pret korupciju valdošajā šķirā. "Šis ir modinātāja zvans visiem Libānas līderiem, ka tuvojas sociālais sprādziens," sacīja viens no protestētājiem Beirūtā. Libānas prezidents Mišels Auns aicinājis armiju un drošības spēkus iejaukties un atvērt protestētāju nobloķētos ceļus. Drošības spēki līdz šim atturējušies aktīvi iejaukties. "Ceļu bloķēšana ir nepieņemama un drošības spēkiem un armijai ir jāpilda savi pienākumi un jānodrošina likumu ievērošana," paziņoja prezidents, kura sacīto citē ziņu aģentūra NNA. Aculiecinieki ziņo, ka nobloķēti arī ceļi, kas savieno Beirūtu ar Libānas ziemeļiem un dienvidiem. Protestētāji sociālajos medijos aicinājuši cilvēkus viņiem pievienoties, lai izglābtu valsti no pilnīga ekonomiskā un sociālā sabrukuma. Libānieši dzīvo bez valdības kopš 10.augusta, kad demisionēja premjerministrs Hasans Diabs.
photo_camera 14
Pāvests Francisks pirmdien noslēdza vēsturisko četru dienu vizīti Irākā, izlidojot atpakaļ uz Romu. 84 gadus vecais pāvests vizītes laikā Irākā veica vairāk nekā 1400 kilometru garu ceļojumu. Svētdien pāvests apmeklēja Mosulas pilsētu, kur aicināja kristiešus palikt šajā valstī, aizlūdza par militāro konfliktu upuriem un uzklausīja vietējo musulmaņu un kristiešu atmiņas par piedzīvoto teroristu grupējuma "Islāma valsts" pakļautībā. Francisks aicināja kristiešus Irākā un Tuvajos Austrumos palikt savā dzimtenē. Viņš sacīja, ka kristiešu izceļošana no Irākas un reģiona nodara neaprēķināmu ļaunumu sabiedrībai, kuru viņi pamet. "Islāma valsts" uzbrukumi piespieda tūkstošiem kristiešu pamest Irākas Nīnavas provinci, un kristiešu kopiena Irākā ir sarukusi līdz aptuveni 400 000 cilvēku. Pirms ASV vadītās invāzijas 2003.gadā Irākā dzīvoja aptuveni 1,5 miljoni kristiešu. Piektdien savas vizītes pirmajā dienā Francisks tikās ar Irākas premjerministru un prezidentu un apmeklēja dievnamus Bagdādē. Sestdien pāvests Nedžefā tikās ar ietekmīgo šiītu garīdznieku lielajatollu Ali as Sistani un apmeklēja Ūru, kas Bībelē minēta kā Vecās Derības patriarha Ābrama dzīves vieta. Avots: LETA
photo_camera 13
Polārlāču mazuļi kopā ar mammu pirmo reizi devušies ārpus savas migas. Fotogrāfs iemūžināja, kā lāči zinātkāri priecājās par apkārt valdošo sniegu. Mazie lācēni spēlējās sniegā, kamē viņu mamma laiski gulēja un atpūtās. Mazie lācēni ir vien pāris mēnešu veci. Viņi nav lielāki par Jorkšīras terjeriem. Lācēni pēc sešu mēnešu ilgas uzturēšanās savā migā, pirmo reizi spēra soļus ārpus tās.
photo_camera 7
Jau otro reizi mēneša laikā Itālijas pilsētā Venēcijā pazeminājies ūdens līmenis. Daudzi kanāli vairs nav ar laivu izbraucami un pazīstamās gondolas guļ dubļos.
photo_camera 6
Tibetas budistu garīgais līderis Dalailama sestdien saņēmis pirmo poti pret Covid-19 un aicinājis cilvēkus nebaidīties no vakcinēšanās. "Šī pote ir ļoti ļoti noderīga, lai neiedzīvotos nopietnās problēmās," paziņojis 85 gadus vecais Dalailama, kas Daramsalas slimnīcā Indijas ziemeļos potēts ar Oksfordas Universitātes un kompānijas "AstraZeneca" vakcīnu "Covishield", ko ražo Indijas Serumu institūts. Kā pastāstījis slimnīcas pārstāvis, Dalailama izteicis vēlēšanos vakcinēties kā parasts pilsonis un 30 minūtes pēc potes saņemšanas paturēts mediķu uzraudzībā. Līdz ar Dalailamu vakcinējušies vēl desmit cilvēki, kas dzīvo viņa Daramsalas rezidencē. Indijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu kopš pandēmijas sākuma apstiprināta pāri par 11 miljoniem cilvēku, un vīrusa izraisītā slimība Covid-19 prasījusi vairāk nekā 157 000 cilvēku dzīvības. Vakcinācijas kampaņa valstī tika uzsākta janvārī, vispirms sapotējot mediķus un citu riskantāko profesiju darbiniekus, bet šomēnes vakcinēties aicināti arī seniori un cilvēki, kuri pieder pie riska grupām veselības stāvokļa dēļ. Avots: LETA
photo_camera 5
Deviņi lielie pērtiķi ASV Kalifornijas štata Sandjego zooloģiskajā dārzā ir kļuvuši par pirmajiem primātiem, neskaitot cilvēkus, kas vakcinēti pret Covid-19, piektdien paziņoja šī zoodārza amatpersonas. Četriem orangutaniem un pieciem punduršimpanzēm katram tika iedotas divas eksperimentālas vakcīnas devas, kuru īpaši dzīvniekiem izstrādājusi kāda veterinārās farmācijas kompānija. Vakcinācijas tika veiktas pēc tam, kad janvārī šajā pasaulslavenajā zoodārzā astoņi gorillas saķēra jauno koronavīrusu no zoodārza personāla. "Pēc tam, kad janvārī saslima astoņu rietumu piekrastes gorillu bars, Sandjego zooloģiskā dārza personāls saņēma eksperimentālas Covid-19 vakcīnas, lai tās iedotu viņu aprūpētajiem lielajiem pērtiķiem," tviterī paziņoja šī farmācijas kompānija "Zoetis". Gorillas netika vakcinētas, pieņemot, ka šiem pērtiķiem pēc inficēšanās ir izstrādājušās antivielas. Vakcīna iepriekš bija izmēģināta uz kaķiem un suņiem. Viens no vakcinētajiem pērtiķiem - orangutanu mātīte Karena - 1994.gadā iekļuva medicīnas vēsturē kā pasaulē pirmais orangutans, kam veikta atvērtā sirds operācija. Avots: LETA
photo_camera 6
Veldze (vidustecē saukta arī Krēslas upīte, Piņķupīte, Griķupe) ir Riežupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rumbas pagastos. Sākas no grāvju sistēmas Ēģenieku purva rietumu malā Kabiles pagastā. Augštecē tek pa Austrumkursas augstieni, lejtece — pa Pieventas līdzenumu. Lejtecē upe stipri līkumaina, vairāki ūdenskritumi. Ietek Riežupē pie Rumbeniekiem.
photo_camera 8
Sīrijas ziemeļos piektdienas vakarā ar raķetēm tika apšaudītas naftas pārstrādes rūpnīcas, nogalinot vismaz četrus cilvēkus un vairākus ievainojot, paziņoja Lielbritānijā bāzētā nevalstiskā organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR). Trīs raķetes tika palaistas no Krievijas karakuģiem, kas noenkurojušies pie Sīrijas piekrastes, un tās trāpīja tirgum un naftas pārstrādes rūpnīcām pie Hamaranas rajona Džarābulusas pilsētas apkaimē Alepo provinces ziemeļaustrumos. Vairākas raķetes palaida Sīrijas valdības spēki uz naftas pārstrādes rūpnīcām Tarhīnā, uz austrumiem no Alepo, izraisot milzu ugunsgrēkus šajā rajonā. SOHR paziņoja, ka šajos raķešu triecienos ievainoti 24 cilvēki. Raķetes tika izšautas uz rajoniem, kurus kontrolē Turcijas bruņotie spēki un Turcijas atbalstīti kaujinieki. Turcija ir Sīrijas opozīcijas kaujinieku svarīga sabiedrotā, savukārt Krievija un Irāna atbalsta Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu. Avots: LETA
photo_camera 5
Kāda koala Austrālijā tikusi pie pēdas protēzes. 2017. gadā koala tika atrasta Jaundienvidvelsas ziemeļos. Brīdī, kad medmāsa atrada koalu, viņa atradās blakus savai mirstošajai mātei. Koalai bija tika trīs pēdas. Kāds Austrālijas zobārsts, protēzists izlēma palīdzēt dzīvniekam un dāvināja koalai pēdas protēzi. "Kad es viņam uzvilku mazo zābaku, koala palēcās, skraidīja apkārt un kāpelēja pa kokiem," atzina zobārsts. Protēzes pēda ir izveidota rozā krāsā ar īpašu siksnu, kas palīdz to noturēt uz dzīvnieka kājas.
photo_camera 5
Luvra atguvusi divus artefaktus no 16.gadsimta, kas tika nozagti pirms 38 gadiem, paziņojis slavenais Parīzes muzejs. Luvra ceturtdien apstiprināja, ka atguvusi bruņucepuri un renesanses laika bruņutērpa daļu, kas dekorētas ar zeltu un sudrabu. Luvrai tos 1922.gadā novēlēja Rotšildu ģimene. Artefakti pazuda no muzeja 1983.gada 31.maija naktī apstākļos, kurus līdz šim tā arī nav izdevies noskaidrot. Pirms pāris nedēļām artefakti tika atrasti kādā īpašumā Bordo. Francijas policijas datubāzē, kurā uzskaitītas nozagtās kultūras vērtības, pašreiz reģistrēti aptuveni 100 000 pazudušu mākslas darbu. Pēdējā zināmā zādzība Luvrā notika 1998.gadā, kad no muzeja tika nozagta franču ainavista Žana Batista Kamila Koro glezna, atsaucoties u muzeja direktoru, vēstīja ziņu aģentūra AFP. Avots: LETA
photo_camera 4
Turcijas dienvidaustrumos ceturtdien nogāžoties armijas helikopteram, dzīvību zaudējuši vismaz 11 karavīri, bet divi ievainoti, pavēstīja Aizsardzības ministrija. Tieši katastrofas laikā gāja bojā deviņi karavīri, bet pēc tam ceturtdienas vakarā nomira vēl divi no četriem ievainotajiem. "Negadījumā deviņi varonīgi karavīri gāja bojā mocekļa nāvē, bet četri tika ievainoti," teikts Aizsardzības ministrijas sākotnējā paziņojumā. Negadījums noticis Bitlisas provincē, kad helikopters lidoja no Bingelas provinces uz Bitlisas provinces Tatvanas pilsētu. Ministrija norādīja, ka avarējis helikopters "Cougar", tuvākas detaļas par modeli nesniedzot. Dažāda pielietojuma "Cougar" modeļu helikopteri tika izstrādāti Francijā, un šobrīd tos ražo uzņēmums "Airbus". Kontakts ar helikopteru pazudis 30 minūtes pēc pacelšanās, norādīja ministrija. Atlūzu meklēšanā tika iesaistīti droni, transporta lidaparāti un helikopteri. Turcijas bruņotie spēki valsts dienvidaustrumos jau vairākus gadus turpina operācijas pret kurdu kaujiniekiem. 2017.gadā Širnakas provincē netālu no robežas ar Irāku un Sīriju armijas helikoptera avārijā dzīvību zaudēja 13 karavīri. Avots: LETA
photo_camera 13
Martā Rīgas Porcelāna muzejs skatlogos piedāvā apskatīt vairākas populāras servīžu formas ar dažādām dekoru variācijām. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja kolekcija vēsta par Rīgā radīto porcelānu un izseko tā ražošanas tradīcijām un porcelāna dizaina attīstībai no 19. gs. vidus līdz 20. gs. 90. gadiem, kā arī iepazīstina ar porcelāna mākslas procesiem mūsdienās. Atsaucoties uz sabiedrības pieaugošo interesi par Rīgas Porcelāna rūpnīcā ražoto porcelānu, īpaši servīzēm, Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā jaunu ekspozīciju muzeja skatlogos ēkas pirmajā stāvā, Konventa sētā. Tajā ir izvietoti daži no populārākajiem 20. gs. 70., 80. gados un 90. gadu sākumā ražoto servīžu tipiem. Servīzes “Vasara”, “Aija-I” un “Aija-II”, “Māra”, “Anita”, “Karīna”, “Viktorija”, “Diāna”, “Ārija”, “Ija”, “Vakars” un “Rīga” gan tējas, gan kafijas komplektācijās, kā arī lielos tilpumos vai arī divām personām paredzētās miniatūrās versijās ļaus ikvienam interesentam uzzināt, kā tieši izskatījās šīs, sieviešu vārdos nosauktās Rīgas Porcelāna rūpnīcas ražotās servīzes.
photo_camera 8
Vācijā tiek būvēta jauna, 140 metrus gara jahta, kas paredzēta krievu miljardierim, futbola kluba “Chelsea” īpašniekam Romānam Abramovičam, kuram tā jau būs trešā superjahta.