Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks apsūdzējis Latviju, ka tā ceturtdien notikušajā Eiropas Savienības (ES) valstu transporta telekomunikāciju un enerģētikas ministru sanāksmē bloķējusi centienus sinhronizēti savienot Baltijas valstu energotīklus ar Rietumeiropas elektropārvades tīkliem, ziņo Lietuvas sabiedriskās televīzijas un radio portāls "lrt.lt".
Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks apsūdzējis Latviju, ka tā ceturtdien notikušajā Eiropas Savienības (ES) valstu transporta telekomunikāciju un enerģētikas ministru sanāksmē bloķējusi centienus sinhronizēti savienot Baltijas valstu energotīklus ar Rietumeiropas elektropārvades tīkliem, ziņo Lietuvas sabiedriskās televīzijas un radio portāls "lrt.lt".
"Diemžēl Latvijas [ekonomikas] ministrs [Daniels] Pavļuts bloķēja šo teksta daļu un un paziņoja savu pozīciju, ka Latvija nevēlas atvienoties no Krievijas energosistēmas. Viņi [Latvija] uzskata, ka Latvijai ir drošāk būt Krievijas energosistēmā. Par spīti lielajām pūlēm, latvieši nobloķēja tekstu un šis teksts netika iekļauts galīgajos secinājumos. [Latvijas ekonomikas] ministra pozīcija ir pārsteidzoša un izraisa jautājumus par Latvijas politisko kontinuitāti," Sekmoka teikto citē portāls "lrt.lt"'.
Jau ziņots, ka Lietuvas biznesa laikraksts "Verslo žinios" ceturtdien vēstīja, ka Latvija šantažējot Lietuvu un pieprasot atbalstu reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) būvniecībai Rīgā apmaiņā pret atbalstu Lietuvas idejai par enerģētikas sistēmu sinhronizēšanu.
Lietuvas diplomāti apgalvo, ka Latvijas pārstāvji Briselē pieprasa Lietuvai atbalstīt SGT būvniecību Rīgā apmaiņā pret atbalstu Lietuvas idejai ar Eiropas kontinentālajiem tīkliem sinhronizēt Baltijas valstu elektrības pārvades sistēmu frekvences, rakstīja "Verslo žinios".
Pretējā gadījumā Latvija bloķēšot vienu no lielākajām iniciatīvām, ko Eiropas Savienības (ES) institūcijās enerģētikas jomā ierosinājusi Lietuva, ziņoja laikraksts.
Vēstīts arī, ka Latvijas ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe aģentūru BNS informēja, ka ceturtdien Briselē notikušajā ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sēdē Latvija, Lietuva un Igaunija nepanāca tūlītēju vienošanos par reģionālā SGT būvniecību Latvijā, tāpēc Eiropas Komisija (EK) veiks neatkarīgu priekšizpēti par projekta īstenošanai ekonomiski izdevīgāko vietu.
Pēc Grūbes vēstītā, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ceturtdien piedāvājis Igaunijas ekonomikas un sakaru ministram Juhanam Partsam un Lietuvas enerģētikas ministram Arvīdam Sekmokam parakstīt divas deklarācijas par sadarbību reģiona būtiskāko enerģētikas projektu īstenošanā - vienu par SGT projekta īstenošanu Latvijā, bet otru par sadarbības turpināšanu Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta virzībā, kuru līdztekus Baltijas valstīm būtu parakstījusi arī Polija.
"Tomēr ne Lietuva, ne Igaunija nepiekrita Latvijas piedāvājumam," atzina Grūbe.
Viņa arī atzīmēja - kā jau iepriekš tika lemts Baltijas valstu premjeru sanāksmē, EK veiks neatkarīgu priekšizpēti, bet sarunas par SGT būvniecību Baltijas valstu vidū tiks turpinātas ministru, ministriju un premjeru līmenī.
"Visa reģiona enerģētiskās drošības interesēs bija panākt vienošanos par SGT projekta īstenošanu Latvijā pēc iespējas ātrāk, lai saskaņā ar iepriekš pušu pausto apņemšanos līdz 2015.gadam novērstu Baltijas valstu enerģētikas tirgus izolētību, diversificējot piegādes tīklus un piegādātājus. Tas savukārt ļautu stiprināt valstu enerģētisko drošību un veidot vienotu Baltijas valstu gāzes tirgu. Šādu pieeju atbalstīja arī EK. Latvija arī turpmākajās sarunās aizstāvēs kompleksu pieeju reģionālo enerģētikas projektu virzībā, lai nebūtu jāuzņemas nesabalansēti riski un tādēļ nerastos neprognozējamas papildu izmaksas enerģijas gala patērētājiem Latvijā. Turklāt arī EK bija paudusi, ka panākot vienošanos par Latvijas piedāvājumu, tā būtu gatava līdzfinansēt reģionāla SGT projekta īstenošanu," sacījis Pavļuts.
Latvijas uzdevumā priekšizpēti par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūves iespējām Baltijā veica Lielbritānijas uzņēmumu "GL Noble Denton" un "Energy Contract Company" konsorcijs, par optimālāko vietu šādam projektam atzīstot Latviju.