Eiropa meklē zāles pret krīzi

Eiropas bankas ir jāpadara stabilākas, ir jāatrod risinājums Grieķijas un arī citu valstu parādu problēmai – šīs ir dažas no tēmām, par ko vakar sprieda Eiropas Savienības (ES) līderi, kas Briselē pārrunāja eirozonas krīzes novēršanas iespējas. Sagaidāms, ka gala vienošanos par nepieciešamajiem darbiem finanšu krīzes pārvarēšanā ES līderi pieņems trešdien.

Atklājot ES līderu sanāksmi, Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs norādīja uz lielajām problēmām, ko Eiropai rada parādu krīze: palēninātu izaugsmi, pieaugošu bezdarbu, lielāku spiedienu pret bankām un lielākus riskus parādzīmēm. «Mūsu šodienas un trešdienas diskusijas par finanšu krīzes pārvarēšanu ir nozīmīgas, iespējams, visnozīmīgākās, pat ja pēc tam būs nepieciešami vēl papildu soļi,» uzsvēra H. van Rompejs. Eirozonas dominējošo valstu vadītāji pirms vakardienas sanāksmes gan bija skeptiski par iespējām svētdien panākt izšķirošos lēmumus, daudz nozīmīgāka varētu būt trešdien plānotā nākamā ārkārtas tikšanās. «Šodien nerēķinieties ar lieliem lēmumiem,» pirms vakardienas sanāksmes sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

ES valstu finanšu ministri jau pirms vakardienas sanāksmes bija piešķīruši Grieķijai kārtējo astoņus miljardus eiro lielo aizdevuma daļu.

ES finanšu ministri nedēļas nogalē arī bija vienojušies par nepieciešamajām banku kapitāla reorganizācijām, kas padarītu tās drošākas nestabilas finanšu situācijas apstākļos. Šā risinājuma īstenošanai Eiropas bankām būs nepieciešami 100 līdz 110 miljardi eiro, un šo naudu nodrošinātu privātie investori, valstu valdības un arī Finanšu stabilizācijas fonds.

Tomēr daudz nesaskaņu ir par to, kā risināt Grieķijas parāda problēmu. Politiķi ir vienojušies, ka, atlaižot parādus Grieķijai, vairāk zaudējumu būs jāuzņemas privātajiem investoriem. Šogad Grieķijas parādsaistības varētu sasniegt 160 procentu no iekšzemes kopprodukta. Grieķijas starptautiskie aizdevēji ir aprēķinājuši, ka privāto aizdevēju izsniegtā parāda atlaišana

50 līdz 60 procentu apmērā padarītu Grieķijas ekonomiku darboties spējīgu ilgtermiņā. Kā norāda BBC, ES līderi tagad ir apjautuši, ka līdzšinējie soļi Grieķijas problēmas risināšanā ir bijuši neefektīvi. Tomēr pašlaik ir neskaidrība, cik liels trieciens bankām un citām finanšu institūcijām beigās būs jāuzņemas.

Daudz nesaskaņu saglabājas arī par to, kā palielināt Eiropas Finanšu stabilizācijas fonda efektivitāti, kā arī nodrošināt, ka Itālijas un Spānijas aizņēmumu likmes nekontrolēti nepieaug, kā tas ir noticis ar Grieķiju, Portugāli un Īriju, kam ir nācies lūgt starptautisku aizdevumu. Pirms došanās uz Briseli savstarpēju tikšanos Romā sarīkoja A. Merkele, H. van Rompejs, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni. Kā ziņo Reuters, šo sarunu mērķis bija izdarīt pēc iespējas lielāku spiedienu uz Itāliju, lai tā mazinātu savas ekonomikas riskus un ievērotu stingrāku finanšu disciplīnu. Sestdien A. Merkele atgādināja, ka Itālijas parādsaistības joprojām ir 120 procentu no iekšzemes kopprodukta un, ja parāds netiek samazināts, tad finanšu tirgu uzticēšanos atgūt nebūs iespējams.

Pašlaik eiro stabilizācijas fondā nepietiek naudas, lai nepieciešamības gadījumā varētu sniegt finanšu palīdzību tādām lielām ekonomikām kā Itālijai vai Spānijai. Fonda rīcībā ir 440 miljardi eiro, tomēr šī naudas summa būtu jāpalielina vēl vairāk. Tanī pašā laikā daudzās valstīs sabiedrība ir kritiski noskaņota pret parādos iestigušu citu valstu glābšanu, un arī stabilitātes fonda rīcībā nododamo naudas summu palielināšana pasliktina aizdevējvalstu finanšu rādītājus. Francija ir viena no valstīm, kas uzskata, ka stabilizācijas fonds ir jāpadara par banku, kas var iegūt neierobežotu finansējumu no Eiropas Centrālās bankas. Pret šo ideju iebilst Vācija un arī pati Eiropas Centrālā banka.

Viens no ticamākajiem variantiem, par ko ES līderi varētu vienoties, paredz, ka Eiropas Finanšu stabilizācijas fonds sniegtu garantijas par noteiktu daļu jauno aizņēmumu, kas varētu būt nepieciešami Spānijai un Itālijai. Cits izskanējušais piedāvājums ir veidot mehānismu, kas veicinātu, lai eirozonas valstu parādzīmes plašāk uzpērk valstis, kas nepieder eirozonai, kā arī privātie investīciju fondi. ES amatpersonas gan nevēlas, ka savu ietekmi eirozonā šādā veidā stiprinātu tādas valstis kā Ķīna.