Grieķijai un citām parādu māktām eiro zonas valstīm nav citas izvēles kā taupība, intervijā ziņu aģentūrai "Agence France Presse" (AFP) paziņoja Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
"Eiro zonas valstu gadījumā tas, šķiet, ir vienīgais reālistiskais ceļš uz priekšu," Dombrovskis sacīja intervijā Varšavā, kur viņš ceturtdien un piektdien piedalās ES Austrumu partnerības samitā.
"Mums Latvijā bija šīs debates, ka ir slikta doma samazināt tēriņus krīzes laikā, ka ir slikta doma pacelt nodokļus, tāpēc jānogaida līdz ekonomikas stabilizācijai, jāizmanto budžeta deficīts kā fiskāls stimuls un jātiek galā ar parādu pēc tam," sacīja premjers.
"Bet, diemžēl, šī loģika nefunkcionē viena vienkārša iemesla dēļ. Finansiālā stabilitāte ir priekšnosacījums ekonomiskai izaugsmei," uzstāja Dombrovskis.
"Mūsu gūtā mācība ir tāda, ka vispirms ir jāveic šis noregulējums un tas jādara ātri," viņš sacīja.
"Grieķijā notiek tas, ka šo noregulējumu mēģina novilcināt. Viņi [Grieķija] ir bijuši starptautiskā programmā vairāk nekā gadu - kopš 2010.gada maija, un mēs redzam, ka tagad ir daudz mazāka pārliecība par Grieķiju nekā pirms vairāk kā gada," sacīja Dombrovskis.
"Man jāatzīst, ka viņi [Grieķija] dara samērā daudz," teica Dombrovskis un atzīmēja, ka Grieķijas taupības pasākumi nav "nekāds joks". "Bet viņi acīmredzot nedara pietiekami daudz, lai pārliecinātu tirgus un pārliecinātu jebkuru. Šī novilcināšanas taktika nedarbojas," sacīja Dombrovskis.
"Ir labāk veikt šo noregulējumu, kad tas ir vajadzīgs. Arī sabiedrībai, jo tā saka: "Labi, tagad mēs redzam gaismu tuneļa galā, lai cik slikti tagad būtu"," teica premjers.
Dombrovskis arī noraidīja apvienības "Saskaņas centrs" līdera Nila Ušakova izteiktu priekšlikumu rīkot referedumu par pāreju uz eiro.
"Mums 2003.gadā bija referendums par pievienošanos ES, par ES līgumu ar visiem tā nosacījumiem. Viens no šiem nosacījumiem bija pievienošanās eiro zonai, kad mēs būsim izpildījuši kritērijus, tātad tauta jau ir balsojusi par to," sacīja Dombrovskis .
Viņš arī noraidīja bažas par iestāšanos krīzes piemeklētajā vienotās valūtas blokā.
"Mēs neuzskatām šo krīzi par eiro krīzi. Tā ir finansiāla un ekonomiska krīze zināmās valstīs, kuras nav ievērojušas makroekonomikas pamatnoteikumus," sacīja Dombrovskis.
"Mēs jūtam, ka eiro zona sper pareizos soļus, ieviešot sankcijas un kontroles mehānismus un stiprinot ekonomisko pārvaldību. Mēs uzskatām, ka eiro zonai ir nākotne, tātad kāpēc nepievienoties tai?" sacīja premjers.
Latvija 2008.gada beigās vērsās pie Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un ES, lai saņemtu aizdevumu 7,5 miljardu eiro (5,3 miljardu latu) apmērā, kas tika samaksāts vairākās kārtās ar nosacījumu, ka Latvija saglabās stingru kontroli pār savām finansēm.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2010.gadā samazinājās par 0,3%, bet šogad tiek prognozēts tā pieaugums par 5,0%.