Strādājošie Eiropas Savienības (ES) vecajās valstīs bauda garākus apmaksātos atvaļinājumus nekā bloka jaunajās zemēs, liecina Eiropas Rūpniecisko attiecību institūta ("European Industrial Relations Observatory", EIRO) pētījums.
Saskaņā ar to ES vidējais atvaļinājuma garums pagājušajā gadā bija 25,4 dienas, bet deviņās vecajās bloka zemēs, par kurām pētīja autoriem pieejami dati, ļaudis bauda vidēji 25,6 dienu ilgu atvaļinājumu.
Visgarākie atvaļinājumi ir strādājošajiem Vācijā un Dānijā - 30 dienas, seko Itālija (28 dienas). No jaunajās ES valstīm garākais atvaļinājums - 25 dienas - ir Čehijā.
No jaunajām dalībvalstīm dati pētījuma veicējiem bijuši pieejami tikai par Čehiju, Kipru, Igauniju, Slovākiju un Rumāniju, kur vidējais apmaksātais atvaļinājums ir 24,1 diena, bet citās valstīs 20 līdz 21,2 dienas.
Igaunijā saskaņā ar likumdošanu strādājošajiem ir tiesības uz 20 apmaksātu atvaļinājuma dienu. Latvija un Lietuva pētījumā nav iekļautas, taču arī abās šajās valstīs atvaļinājuma garums ir 20 dienu, kas ļauj secināt, ka Baltijas valstīs tāpat kā vairākās citās bloka zemēs atvaļinājuma ilgums ir viens no īsākajiem.