Pieaugot tirgus bažām par Beļģijas valsts finansēm, Beļģijas karalis Alberts II pirmdien aicināja pagaidu valdību īstenot kardinālākus budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus, lai atjaunotu tirgu uzticību ekonomikai.
Budžetam vajadzētu būs labāk līdzsvarotam nekā "tam, par kuru ir panākta vienošanās ar Eiropas Savienības institūcijām", paziņoja karalis pēc tikšanās ar pagaidu valdības vadītāju Īvu Letermi.
Tikmēr Beļģijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pirmdien pacēlās par 13 bāzes punktiemm - līdz 4,25%. Finanšu tirgu spiediens uz Beļģiju pieaug, izraisot tās aizņemšanās izmaksu pieaugumu, jo kopš 13.jūnijā notikušajām vēlēšanām valstī joprojām nav izdevies izveidot darbspējīgu valdības koalīciju.
Pagājušajā sestdienā Beļģija kļuva par Eiropas rekordisti politiskās krīzes ilguma ziņā, pavadot bez valdības 209 dienas. Tādējādi tika pārspēts rekords, kuru 1977.gadā uzstādīja Nīderlande, esot bez valdības 208 dienas.
Beļģijai, kurai ir trešais lielākais parāds eiro zonā aiz Grieķijas un Itālijas, veidojot aptuveni 100% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir jāapcērp budžeta tēriņi par 18 miljardiem eiro, lai samazinātu savu budžeta deficītu līdz 4,1% prestatā 6% pērn.
Tikmēr finanšu ministra pienākumu izpildītājs Didjē Reinderss mudinājis šāgada izdevumus apcirpt vēl vairāk, lai panāktu deficīta samazināšanu līdz 3,7% no IKP un šādi viestu tirgos pārliecību par Beļģijas spēju tikt galā ar savām finanšu problēmām.
"Beļģija ir viena no valstīm, kas nonākusi uzmanības centrā - tai ir problēmas gan politiskajā, gan parādu frontē," norāda "IDEAglobal" Eiropas obligāciju stratēģis Everts Brauns.
Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor's" nesen pazemināja no stabilas līdz negatīvai Beļģijas reitinga prognozi, piedraudot tuvākajos sešos mēnešos samazināt šīs eiro zonas valsts reitingu par vienu pakāpi, ja tā drīzumā neizveidos valdību.
"Mēs uzskatām, ka Beļģijas ilgstošā iekšpolitiskā neskaidrība rada riskus valdības reitinga līmenim, sevišķi ņemot vērā grūtos tirgus apstākļus, ar kādiem jāsaskaras eiro zonas valstu valdībām," norādīja S&P.
Lai gan Beļģijā vēlēšanas notika jau 13.jūnijā, jauna valdība joprojām nav izveidota, jo holandiešu valodā runājošo flāmu un franciski runājošo valoņu kopienu līderi tā arī nespēj pārvarēt savas domstarpības.
Jaunā flāmu alianse (N-VA), kas vēlēšanās Flandrijā uzvarēja, izvirzīja valoņu partijām ultimātu, pieprasot pieņemt flāmu prasības piešķirt Beļģijas reģioniem plašāku fiskālo autonomiju. Flāmu partija vēlas, lai reģioniem tiktu dotas tiesības iekasēt ienākuma nodokli, ko šobrīd veic federālā valdība. Savukārt valoņi bažījas, ka jau tā relatīvi nabadzīgākā Valonija pēc fiskālās reformas īstenošanas kļūs vēl nabadzīgāka, un izteikuši brīdinājumu, ka tas var novest pie Beļģijas galīgas sadalīšanas.
Beļģijas galvaspilsētā Briselē ir izvietotas visas ES augstākās institūcijas.