Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, ar kuru EM sabiedrības pārstāvjus rakstiski sniegt veidokli par likumprojektu Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – Likumprojekts) līdz š.g.3.jūlijam, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība” (turpmāk - NĪSA) un “NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība” (tupmāk – NĪLA) pieteic savu līdzdalību un aicina to darīt arī sabiedrību, ar mērķi Likumprojektu pilnveidot.
EM aicina rakstisku viedokli un pieteikumu līdzdalībai sūtīt EM atbildīgai personai Mārtiņam Auderam. Ņemot vērā NĪSA un NĪLA un Audera kunga būtiskas domstarpības pārvaldīšanas jomā spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanā, sakarā ar EM privātā biznesa interešu atklāto lobbēšanu, Atzinums ir adresēts nevis Audera kungam, kam iespējami ir subjektīvi negatīva attieksme NĪSA un NĪLA pārstāvjiem, bet gan - Ekonomikas un Finanšu ministrijas (turpmāk - FM), Valsts kontroles un un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - KNAB), kā arī Tiesībsarga biroja augstākām amatpersonām, kā arī plašai sabiedrībai, kuru uzmanību pieveršam Likumprojekta izstrādes stādijā, kad vēl iespējams mainīt tā būtiskās sastāvdaļas.
Likumprojekta anotācijas (turpmāk - Anotācija) 7.punktā sniegts EM atzinums, citāts: “Lai arī likumprojekts tūlītējus un tiešus izdevumus pašvaldību budžetiem nerada, tomēr paredzētās izīrētāja tiesības prasīt atbilstošu īres maksu nākotnē var palielināt palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā reģistrēto personu skaitu.” Turklāt nav noteikti un nav saprotami patreizējie, Anotācijā minētās paredzētās nepieciešamās palīdzības, saņemšanas un sadalīšanas kritēriji un noteikumi. Tāpat nav saprotams, kurā brīdī un kurš organizēs Anotācijā tālāk minēto nepieciešamo diskusiju par izveidotās atbalsta sistēmas spēju sniegt palīdzību mājokļa jautājumos brīdī, kad tā ir nepieciešama, nevis kad tiek sagaidīta rinda palīdzības reģistrā.
Šajā sakarā lūdzam Finanšu ministriju informēt NĪSA un NĪLA - kādā veidā un no kāda valsts budžeta daļas resursiem varētu būt ieplānoti papildus finanšu līdzekļi minētās palīdzības saņemšanai situācijā, kad valsts nav spējīga atrast resursus nepieciešamo izdevumu segšanai veselības un medicīnas nozarē.
Vēršam KNAB uzmanību un KNAB likuma 7.panta pirmās daļas, kas noteic iestādes kompetenci un funkcijas korupcijas novēršanā, 10.punkta[1] pielietošanas nepieciešamību, jo tiešā KNAB kompetencē ir normatīvo aktu un likumprojektu analīze, kā arī grozījumu ierosonāšana, priekšlikumu iesniegšana jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanas procesā, jo tieši Likumprojekta izstrādāšanas procesā ir nepieciešama KNAB klātbūtne korupcijas augstākās pakāpes risku novēršanai.
Vēršam Valsts kontroles un Tiesībsarga uzmanību uz iespējamām turpmākām problēmām valsts līdzekļu iespējamā nelietderīgā izšķērdēšanā, kā arī Likumprojekta subjektu - fizisko un juridisko personu[2] iespējamo cilvēktiesību aizskārumu sakarā ar šo personu tiesību nenoteiktību Likumprojektā.
Likumprojekta mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm[3]. Salīdzinot Likujmprojektu ar spēkā esoša likuma Par dzīvojamo telpu īri (turpmāk - Likums) redakciju, NĪSA un NĪLA rodas iespaids, ka Likumprojekta “vienkāršošanas” rezultātā “no vanniņas kopā ar netīro ūdeni tiek izliets arī bērns”, piemēram:
1) Likuma 2.pantā noteikta dzīvojamās telpas īres definīcija, kas ir atbilstoša Civillikumam (2112.pants), kā arī ir noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas tiesības nodod personas, kurām ir tiesības rīkoties ar šo dzīvojamās telpas īpašumu - dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība. Savukārt Likumprojekta 4.panta 1.daļā noteikts, ka Izīrētājs ir persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks, izņemot šā likuma 29.pantā minēto gadījumu[4]. Tādējādi, no Likumprojekta tiek izslēgta tāda plaša izīrētāju kategorija, kā valdītājs, pie kuras pieskaitāms arī Nekustamā īpašuma izsoles ieguvējs līdz īpašuma tiesību nostiprināšanas Zemesgrāmatā. Kā rezultātā, jau Likumprojekta izstrādes stādijā rodas strīdīgā situācija par minētai no Likuma izslēgtai kategorijai piederošo personu tiesībam izīrēt valdījumā esošas dzīvojamās telpas.
2) Likuma 3.pantā noteikts, ka Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u. c.). Savukārt Likujmprojekts noteic, ka Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu grupa, kurai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta funkcija (lietošanas veids) - dzīvojamā telpa. Dzīvokļa, Likumprojekta izpratnē telpu grupas, istabas (telpas) daļas, caurstaigājamas istabas (telpas), pieliekamās telpas u.t.t. lietošanas veids ir dzīvojamās telpas un šajā gadījumā pastāv nenoteiktība - vai tie ir vai nav īres līguma priekšmeti.
3) Likuma 4. pants noteic, ka Par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt Likumprojekta 4. panta 2. daļa apgalvo, ka Īrnieks ir jebkura fiziska persona. Tādējādi, atbilstoši Likumprojektam, ir pieļaujams, ka īres līgumu var slēgt arī ar personu, kura uzturās Latvijā pretlikumīgi.
4) Ir tikai viens mērķis, kas varētu izskaidrot faktu, ka no Likumprojekta 10.panta ir izslēgtas personas, kuras ir iekļautas spēkā esošajā Likuma 9.pantā, proti - tikai vienas Likumprojekta subjektu puses - Izīrētāju interešu lobbēšana, vienlaicīgi būtiski aizskarot otras Likujmprojekta subjektu puses - īrnieku cilvēku pamattiesības, kas noteiktas Satversmes 91. un 110.pantos. Līdz ar to lūdzam Tiesībsarga biroju izvērtēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus Likumprojektā.
Atbilstoši Likumprojektam Īrniekam turpmāk nebūs tiesības bez izīrētāja rakstveida piekrišanas iemitināt dzīvojamās telpās pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, darbspējīgos vēcākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas. Piebilde Likumprojekta 9.panta 1.daļā par to, ka Bērni, kas iemitināti šajā daļā minētajā kārtībā, sasniedzot pilngadību, nezaudē ģimenes locekļa statusu, lietas būtību nemaina, jo Likumprojekts liedz tiesības bērniem, sasniedzot pilngadību, turpināt dzīvot kopā ar vecākiem - dzīvojamās telpas īrniekiem. Tāpat Likumprojekta 13.panta 1.daļa liedz īrniekam tiesības iemitināt, ne tikai, pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, bet arī darbspējīgus vecākus un brāļus un māsas[5]. NĪSA un NĪLA uzskata, minētie Likujmprojekta noteikumi ierobežo Satversmes 110.pantā noteiktās cilvēka pamattiesības uz valsts ģimenes, vēcāku un bērnu tiesību aizsardzību. Tādējādi netiek sasniegts arī Likumprojekta 1.pantā noteiktais mērķis - nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm[6].
5) NĪSA un NĪLA uzskata par pārmērīgām Likumprojekta 8.pantā iekļautās prasības, kas noteic Īres līgumā iekļaujamās minimālas ziņas un noteikumus, piemēram - 15. punktā iekļauto prasību Īres līgumā norādīt elektronisko pasta adresi, uz kuru zemesgrāmatu nodaļai nosūtīt paziņojumu par īres tiesību nostiprinājumu. Ņemot vērā, ka minētā prasība šajā gadījumā ir uzskatāma par obligātu, savukārt varbūtība, ka personas virs 60-70 gadiem lieto internetu, droši vien nesasniedz 50-60%, Likumprojekts mākslīgi apgrūtinā visu pušu attiecību sakārtošanu atbilstoši likumam.
6) Nav pārdomāti Likumprojekta 20.panta noteikumi, kas paredz Īrnieka beznosacījumu tiesības vienpusēji atkāpties no īres līguma, kas šajā gadījumā apdraud ne tikai īres, bet visu nekustamā īpašuma tirgu, kurā īres tirgus ir tā neatņemama sastāvdaļa, tajā skaitā apdraud Izīrētāja biznesa stabilitāti, drošību, jo fakts, ka vienai pusei ir likumīgas tiesības vienpusīgi un patvarīgi pārtraukt līgumattiecības grauj īres tirgus pamatus un nenodrošinataisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.
7) Likumprojekta 2.panta 3.daļa noteic, ka Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās esošu telpu īres līgumus slēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā. NĪSA un NĪMA uzskata, nedzīvojamām telpām pielietotai terminoloģijai būtu jāatbilst Civilliekuma 2112.pantā noteiktājai augļus nesošai NOMAi, nevis ĪREi.
Un tā tālāk un tā tālāk - uzskatām, ir acīmredzams, ka Likumprojekts nav nopietni pārdomāts un prasa nopietnu visu ieinteresēto subjektu darbību tā pilnveidošanai un sakārtošanai, lai tās atbilstu spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Augstāk minētās nenoteiktības Likumprojektā var novest un galā rezultātā novedīs pie līdzīgas haosa situācijas, kas šobrīd jau izveidotā dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozarē, kas mākslīgi un iespējams - apzinātas Latvijā vadošas iestādes mājokļu politikas jomā darbības rezultātā rāda augstus korupcijas riskus, kad likuma burts ir necaurspīdīgs un ir tulkojams divējādi.
Lūdzam Ekonomikas ministriju iesaistīt Likumprojekta apspriešanā, kā arī iepazīstināt ar NĪSA un NĪLA Atzinumu visas Latvijā esošas īrnieku biedrības, kā arī attiecīgi informēt NĪSA un NĪLA par minēto biedrību EM iesniegtajiem atzinumiem un turpmāko Likumprojekta virzību.
Aicinām konstruktīvai diskusijai arī plašu sabiedrību Likumprojekta izstrādes stādijā, kad vēl iespējams mainīt tā būtiskās sastāvdaļas..
[1] Skat. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta (1) Birojs korupcijas novēršanā veic šādas funkcijas: (..) 10) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai.
[2] Paziņojums par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā 4.punkts - Dokumenta mērķgrupas.
[3] Likumprojekta 1.pants noteic: Šī likuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.
[4] Likumprojekta 4. panta 1. daļa. 29.pants. Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšana.
[5] Likumprojekta 13.panta 1.daļa noteic, ka Personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.
[6] Likumprojekta 1.pants noteic: Šī likuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.
NĪSA un NĪLA valdes locekļi Dr.sc.ing.Raitis Kalniņš Mg.sc.ing.Svetlana Sokolova