Cilvēku ieradumi mainās, un, šobrīd gan gatavojot mājās, gan ieturot maltīti restorānā, daudzi cilvēki dod priekšroku un novērtē dabīgas pašmāju izejvielas. Taču kopš maija izejvielu cenas strauji aug, un līdz pat šim brīdim kāpums turpinās, tostarp arī vietējam produktu klāstam. Vairums restorānu sadarbojas ar Latvijas ražotājiem, izvēloties atbalstīt vietējo produkciju. Visciešākā sadarbība un lielākie vietējo ražotāju apjomi ir dārzeņu, gaļas, piena un dzērienu produktu grupās. Lai gan sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi vēl mēģina saglabāt nemainīgas cenas gala patērētajam, ja situācija neuzlabosies, cenu kāpums diemžēl ir neizbēgams un var nākties meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem.
Pirms pāris gadiem vietējā konditorejā bija pieprasījums pēc augu taukiem, un bija pieņemami izmantot lētākas izejvielas, piemēram, margarīnu. Šobrīd, sekojot pieprasījumam un turot kvalitātes latiņu, arī ēdinātāji izvēlas kvalitatīvas, dabīgas sastāvdaļas, neaizvietojot tās ar augu taukiem vai kādām mākslīgām izejvielām. Mūsu konditorejās no atvēršanas brīža esam izmantojuši tikai dabīgas izejvielas, līdz ar to ļoti jūtam, kā aug cenas - salīdzinājumam ar pagājušā gada septembri saldajam krējumam un sviestam vairāk nekā divas reizes.
Saglabāt šī brīža cenu līmenī restorānos ir un būs ļoti grūti. Protams, meklējam iespējas saglabāt cenu, samazinot izmaksas, turpinot izmantot vietējas un dabīgas izejvielas, bet ar laiku tas paliek arvien grūtāk. Pēdējo desmit gadu laikā, neskatoties uz pasaules cenu kāpumu pārtikas produktiem, cenas pieaugums bija aptuveni vienlīdzīgs visās produktu grupās.
Šobrīd cenu kāpums atsevišķās produktu grupās ir kritisks, īpaši piena produktiem. Arī sezonalitātei ir sava ietekme. Ņemot vērā, ka vietējā tirgū šogad bija problēmas ar ražu, ziemā prognozējams būtisks vietējo produktu sadārdzinājums.
Par kvalitāti vairāk maksāt gatava vien desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju
Ja situācija tirgū nemainīsies, tad cenu kāpums sabiedriskās ēdināšanas nozarē ir neizbēgams. Protams, tas būs saprātīgs, jo tirgus un konkurence diktē savus noteikumus. Katrai precei ir sava cena, un tai jābūt pieejamai patērētājam, bet, ņemot vērā pirktspēju, Latvijā pat nelielas cenas izmaiņas būtiski ietekmē kā pircējus, tā uzņēmējus.
Vidējais čeks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 2 - 7% atkarībā no restorāna tipa. Tas saistīts arī ar cenu kāpumu atsevišķos restorānos, bet būtiski saprast, ka pamatā tas audzis uz tūristu rēķina. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju vidējos ienākumus salīdzinājumā ar Eiropas līmeni, cenas Latvijā vietējiem patērētājiem ir ļoti augstas gan veikalos, gan restorānos. Līdz ar vidējā ienākumu līmeņa celšanos augs arī restorānu apmeklējums, bet pagaidām Latvijā restorānu pamata viesis ir tūrists, ko īpaši var redzēt un just vasaras sezonā. Arī Eiropas ienākumu līmenis ir augstāks, līdz ar to tūristi ir gatavi maksāt vairāk un pirkt kvalitatīvus produktus par augstākām cenām.
Protams, arī vietējā tirgū ir klientu loks, kas ir gatavs maksāt vairāk, lai saņemtu un saglabātu kvalitāti noteiktā līmenī. Taču mēs nevaram orientēties tikai uz šo klientu loku, jo tas sastāda vien desmito daļu Latvijas iedzīvotāju. Ja vēlamies saglabāt lielu klientu skaitu un attīstīt biznesu, ir jāorientējas uz daudz plašāku auditoriju. Latvijas vidusslānis pašlaik nav gatavs maksāt vairāk - ir jāmeklē risinājumi.
Bez izmaiņām nodokļu sistēmā nevaram aizsargāt tirgu no cenu kāpuma
Cenu kāpums būs sāpīgs visiem. Protams, to krietni vairāk izjutīs godīgie uzņēmēji, jo bez cenu kāpuma arī nodokļi mūsu valstī nemazinās. Lai kaut kas mainītos globāli, jāmaina visa nodokļu sistēma. Bez šādām fundamentālām pārmaiņām nevaram aizsargāt tirgu no būtiskām izmaiņām un cenu kāpumiem sabiedriskās ēdināšanas sektorā.
Nesen bija ierosināta PVN likmes samazināšana no 21% līdz 5% Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Iespējams, ja būs apstiprināts gada budžets, no nākama gada vietējie augļi un dārzeņi paliks lētāki un konkurētspējīgi mūsu veikalos. Ideja ir neapšaubāmi laba un sniegs iespēju patērētājiem iegādāties vairāk un lētāk. Bet restorānos dārzeņus saturošie ēdieni nepaliks lētāki, jo restorāni turpinās maksāt standarta PVN likmi un tikai ciest no lielāka nodokļu sloga, jo atskaitāmais priekšnodoklī PVN samazināsies. Īpaši to izjutīs veselīga dzīves stila un veģetārie restorāni, kuriem būtiskāko daļu no pašizmaksas veido šis produktu klāsts.
Risinājums būtu mainīt nodokļu sistēmu valstī attiecībā uz restorāniem un ēdināšanas pakalpojumiem. Vislabākais risinājums būtu sabiedriskās ēdināšanas nozari pielīdzināt tūrisma sektoram un samazināt PVN likmi. Tas ļautu saglabāt zemāko gala cenu patērētājam un palielinātu konkurenci. Latvija būtu daudz pievilcīgāka arī ārzemju investoriem, varētu saglabāt un radīt daudz vairāk darbavietu.
17 no 28 Eiropas valstīm ir ieviesta pazemināta PVN likme viesmīlības nozarē, un tas ir pozitīvi ietekmējis nodokļu budžetus. 2010. gadā pēc PVN nodokļa likmes samazināšanas izmitināšanas pakalpojumu jomā tika novērotas pozitīvas tendences: investīciju pieaugums jaunu viesnīcu celtniecībā, papildu darbavietas, tūristu skaita palielināšanās. Rezultātā valsts budžets saņēma papildu līdzekļus nodokļu veidā. Restorāni ir spējīgi sasniegt tādu pašu efektu, jo tie ir būtiska un neatņemama tūrisma nozares daļa.
Šī prakse Eiropā jau ir zināma, bet diemžēl mūsu valdība tam vēl nav gatava. Taču mēs pie tā aktīvi strādājam, jo restorāni ilgtermiņā nevar strādāt tādos apstākļos, kādos atrodamies šobrīd. Lai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varētu izdzīvot un sekmīgi strādāt Latvijā, drīzumā ir jānotiek būtiskām izmaiņām.