Nožēlojami divi tūkstoši latu – tāda ir cena, par kādu svešā kabatā nonākušas Baltijas Aviācijas sistēmu daļas divdesmit miljonu latu nominālvērtībā. Tas dod ietekmi uz vēl desmit citiem uzņēmumiem un liek domāt par iespējamu krāpšanu.
Šādi fakti negaidīti nākuši gaismā nu jau daudzgalvainajās tiesvedībās starp likvidējamo a/s Latvijas Krājbanka (LK), SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), to bijušajiem īpašniekiem, kreditoriem, LK meitasuzņēmumu SIA Atlantijas biroji un citām personām. Faktiski ar šīm kompānijām tikusi veikta vesela darbību kaskāde, lai to rezultātā tiesības uz desmit uzņēmumiem nonāktu svešā rīcībā.
Desmittūkstoš reižu zemāka cena
Vispirms, valstij cenšoties pārņemt BAS piederošās 47,2% airBaltic akcijas, tās 2011. gada 30. novembrī nonāca Satiksmes ministrijas pārvaldībā. Taču izrādās, ka tas bijis tikai iesākums: pirms gada februāra sākumā pašu BAS daļas tika mēģināts pārņemt un nodot KB meitasuzņēmuma Atlantijas biroji īpašumā. Neskatoties uz tiesas piemēroto aizliegumu, pārņemšana tika pabeigta.
Tagad, tiesājoties par šo darījumu likumību, atklājies – šā «darījuma» summa, kurā BAS kapitāldaļas 19,3 miljonu latu nominālvērtībā nonākušas likvidējamās LK administratoru auditorfirmas KPMG (un tās pilnvarnieka Jāņa Ozoliņa) saistīto personu rīcībā, ir tikai divi tūkstoši latu. Uz kāda pamata tāds ievērojams un sazarots aviācijas nozares holdings kā BAS, kam pārņemšanas brīdī piederēja akcijas ne tikai airBaltic, bet arī deviņās citās kompānijās Latvijā un ārzemēs (to skaitā – SIA North Hub, SIA Baltic Taxi, SIA FLS u. c.), notaksēts par 2000 latu teju divdesmit miljonu vietā – tiesas izvērtētie dokumenti šādu atbildi neļauj saprast.
Pat pēc tam, kad BAS piederošo airBaltic akciju daļu pārņēma Satiksmes ministrija, uzņēmums tukšiniekos nepalika. Tieši pretēji: BAS piederošās mantas sarakstā redzamas vēl citu uzņēmumu daļas 39 800 apmērā, kā arī izsniegtie aizdevumi saistītajiem uzņēmumiem kopumā 32,4 miljonu latu apmērā. Tiem jāpieskaita vēl iepriekšējos gados izsniegtie aizdevumi airBaltic rijības apmierināšanai – pavisam 30,35 miljoni latu.
Nav izskaidrojams, kādā veidā BAS, vēl pirms pusotra gada esot holdingam ar teju simts miljonu eiro lieliem aktīviem, Atlantijas biroju kontrolē nokļuvusi par 2000 latiem. Tajā pašā laikā BAS parādu kopsumma šovasar bijusi 53,9 miljoni – tātad BAS īpašumu vērtība, pat pēc piesardzīga un konservatīva aprēķina, pārsniedz saistību apjomu par kādiem desmit miljoniem latu.
Par komercķīlu… nepaziņo!
Tā kā dažādas blakussūdzības un pārsūdzības LK, BAS un Atlantijas biroju savstarpējās tiesvedībās ir izskatījušas jau vairākas instances, tad ikkatrā no tām ir parādījušies jauni interesanti fakti. 2009.–2011. gadā bijušais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks, lai iegūtu naudu iepumpēšanai airBaltic, bija ieķīlājis sev piederošās BAS daļas Krājbankā, jo citādi LK naudu neaizdeva. Brīdī, kad LK tika sākts maksātnespējas process un tai vajadzēja sākt atgūt līdzekļus (vismaz saskaņā ar veselo saprātu tam tā vajadzēja būt), bankas administratori naudas atprasīšanas vietā vērsa piedziņu nevis pret naudu (kura attiecīgi nepieciešama LK saistību segšanai pret valsti un kreditoriem), bet gan izlietoja komercķīlas tiesības – un naudas vietā savāca BAS daļas.
To, ka rīcība ir bijusi kaitnieciska attiecībā pret LK kreditoriem un apšaubāma, apliecina šāds fakts: LK administratori nemaz nebija paziņojuši BAS valdei un īpašniekiem, ka plāno izlietot komercķīlas tiesības un naudas vietā ņemt BAS daļas. Lieta tāda, ka parādnieki var šādu kreditora rīcību apstrīdēt (kam šajā gadījumā būtu acīm redzams pamats), taču tas jādara 30 dienu laikā. Turpretim, ja uzņēmums par šādiem kreditora plāniem nezina, tad arī nevar tos apstrīdēt.
Turklāt, ja parādniekam tiek piedraudēts ar ieķīlātās mantas (šinī gadījumā – BAS daļu un līdz ar to visu meitasuzņēmumu) atņemšanu, nereti parādā esošais uzņēmums atmaksā visu kredītu uzreiz, ja tāda iespēja ir, vai arī drīz vien pārkreditējas kādā citā, uzticamākā, bankā. Vai nu vienādi, vai otrādi – LK administratoru ātrais lēmums nozīmēja, ka skaidras naudas miljonu vietā LK ir uzdāvinājusi ieķīlāto mantu administratora kontrolē esošam saistītajam uzņēmumam, pretī saņemot 2000 latu.
Iekrīt savās lamatās
Rīgas apgabaltiesas nolēmumā, izskatot kārtējo pārsūdzību, atspoguļota šāda aina bankas administratoru darbībās. «Kā redzams no paziņojumiem par komercķīlas tiesības izlietošanu, tajos ar nolūku maldināt Uzņēmumu reģistru, norādīts, ka paziņojuma kopijas esot nosūtītas ķīlas dēvējam 2011. gada 30. novembrī [..]. Tātad atbildētāji apzināti pievienojuši pasta dokumentus, kas apliecina kaut kāda cita sūtījuma nosūtīšanu 2. decembrī, un uzdod šos dokumentus kā rakstveida pierādījumus komercķīlas [..] paziņojumu nosūtīšanas apstiprinājumu. [..] Tādējādi atzīstams, ka paši atbildētāji (LK administratori) pierādījuši apgalvojumu, ka paziņojumi par komercķīlas tiesību izlietošanu patiešām nav nosūtīti,» rakstīts tiesas nolēmumā.
Vēl trakāk: «Tiesai iesniegtais rakstveida pierādījums apliecina to, ka paši atbildētāji [..] slēpj dokumentus un maldina tiesu. [..] LKB un administratori snieguši izslēdzoši pretrunīgus paskaidrojumus, no vienas puses, norādot, ka [tiesvedības] prasītājs neesot bijis daļu īpašnieks, un vienlaikus [..] atsavināja prasītājam piederošās daļas kā prasītāja doto komercķīlu.»
Manipulācija ar atgūšanu
Atsevišķu uzmanību vērts pievērst arī faktam, ka BAS daļas (neatkarīgi no tā, vai tas notika likumīgi vai prettiesiski) nonāca nevis pašas likvidējamās LK īpašumā, bet gan tās meitasuzņēmuma – Atlantijas biroji – rīcībā. Lieta tāda, ka Atlantijas biroji (atšķirībā no savas paputējušās «mātes») ir pavisam parasta, normāla, maksātspējīga firma, kura savus aktīvus var tālāk apsaimniekot pēc savas saprašanas. Savukārt, ja BAS nonāktu LK kontrolē pa tiešo, bez Atlantijas biroju starpniecības, tad BAS daļas līdz ar BAS meitasuzņēmumiem skaitītos likvidējamās bankas aktīvi, kuri jāpārdod izsolē par vislabāko cenu, cenšoties atgūt bankas līdzekļus. Ņemot vērā BAS aktīvu apjomu, ir skaidrs – gribētāju netrūktu.
Turpretim maksātnespējas procesa uzliktie obligātie ierobežojumi neattiecas uz Atlantijas birojiem. Tiem pēc tam, kad tie ieguva BAS daļas par 2000 latiem, būtu iespējams pārdot šīs daļas tālāk par jebkādu cenu, piemēram, 3000 latiem, saistītai personai, kas pēc tam gūs grandiozu miljoniem lielu peļņu, realizējot iegādātās prasījuma tiesības pret airBaltic un citiem, vai arī pašiem gūt miljoniem lielu peļņu. Šobrīd BAS no pilnīgas izlaupīšanas sargā tikai tiesas uzliktie aizliegumi to darīt.
Kas ir zaudētāji? Viennozīmīgi – valsts. Ieliekot BAS daļas nepareizajā kabatā, LK panākusi komercķīlas izpildīšanu. Tas nozīmē, ka var būt ārkārtīgi apgrūtināta LK izsniegto aizdevumu atmaksa un gan valstij, gan kreditoriem būs pagrūti atgūt LK aprīto naudu.