Ieķīlājot Rīgas lidostas nekustamos īpašumus par labu Finanšu ministrijai, ir ne tikai garantēta milzīgu Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšana lidostas paplašināšanai, bet arī nobremzēti Lietuvas miljonāru tīkojumi ieriebt Rīgas lidostai.
Viļņas apgabaltiesā jau vairākus gadus izskatīšanā atrodas apjomīga lieta, kuru pret VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» un a/s airBaltic pirms sava bankrota pamanījās ierosināt toreizējais Lietuvas nacionālais aviopārvadātājs – FlyLAL AB. Pamatojums bija apmēram šāds: tā kā Rīgas lidosta ar toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera svētību bija noteikusi lielas atlaides airBaltic lidmašīnu apkalpošanai, tad airBaltic varēja ietaupīto naudu izmantot, veiksmīgi izkonkurējot FlyLAL viņu pašu mājas tirgū – Lietuvā. Saskatot negodīgu konkurenci, FlyLAL kopā ar pretrunīgu slavu iemantojušā miljonāra Ģedimina Žiemeļa kontrolēto aviācijas holdingu ŽIA Valda UAB ierosināja civillietu pret Rīgas lidostu un airBaltic par astronomiskām summām – kopumā 400 miljoniem litu jeb 80 miljoniem latu. Neizskaidrojama iemesla pēc šo lietu izskata Viļņas apgabaltiesā, nevis Rīgā (kā to vajadzētu pēc likuma, jo abi atbildētāji reģistrēti Mārupē).
Aizdomīgās darbības
Lai arī summu ziņā fantastiskā tiesvedība ierosināta jau pirms vairākiem gadiem, FlyLAL piedzīvotā bankrota dēļ tā aktivizējusies tikai šogad, taču ar bīstamu vērienu. «Pirmajā reizē, kad vēl 2008. gadā pieteikums tika iesniegts tiesā, mums par to vispār nepaziņoja!» šķendējas Viļņas advokāts Ēvalds Valčuks, kurš uzņēmies pārstāvēt latviešu intereses. «Lietuvas civilprocesā ir minēts tāds īpašs speciālgadījums, kad tiesa atsevišķos, ļoti specifiskos gadījumos var uzlikt apķīlājumu atbildētāju mantai, viņiem pašiem nemaz nepaziņojot par faktu, ka pret viņiem ir uzsākti tiesu darbi. Tas būtu jādara tikai un vienīgi tādos gadījumos, kad pastāv dibinātas bažas, ka atbildētāji varētu apķīlājamo mantu – piemēram, naudu, produkcijas uzkrājumus, transportlīdzekļus vai tamlīdzīgi – kaut kur steigā nobēdzināt. Šajā gadījumā apķīlāt tika prasīts nekustamos īpašumus. Interesanti, kā gan Rīgas lidosta varētu kaut kur «nozūmēt» skrejceļu vai angārus,» ironizē aizstāvis.
Aresta uzlikšanu Rīgas lidostas nekustamajiem īpašumiem attālināja fakts, ka 2009. gada sākumā FlyLAL kļuva maksātnespējīga un pārtrauca lidojumus, atstājot haosu gaisa satiksmē kaimiņvalstī un simtiem neapmierinātus kreditorus. FlyLAL tajā brīdi jau bija tikuši pie Rīgas apgabaltiesas apstiprinājuma, ar kuru legalizēja kaimiņvalsts izdoto apķīlājuma orderi gan pret Rīgas lidostu, gan pret airBaltic. Taču FlyLAL bankrotēja, un pēdējā mirklī izpildraksts netika izņemts.
Uzbrukumi atsākas no Lietuvas
Vairākus gadus FlyLAL atliekas pārvaldošais maksātnespējas administratoru birojs nodarbojās ar kreditoru prasību apmierināšanu un nodokļu parādu nomaksāšanu, kamēr pagājušajā gadā atkal tika aktivizēta vecā tiesvedība pret Latvijas uzņēmumiem. Lietuvieši no jauna meklēja iespējas uzlikt apķīlājumu Rīgas lidostas nekustamajiem īpašumiem, pirms lietu sāktu izskatīt pēc būtības. «Šajā situācijā airBaltic ir daudz labākā pozīcijā – viņiem kā lidsabiedrībai nav nekustamo īpašumu, tātad nav arī ko apķīlāt. Taču lidostai ir,» salīdzina zvērināts advokāts Jānis Jurkāns no biroja Cers&Jurkāns, kurš koordinē lidostas aizstāvību no Latvijas puses.
«Mūsu pozīcija ir viennozīmīga: Rīgas lidostas tarifi, pat ja leišiem tie šķiet nepareizi, tiek noteikti ar Ministru kabineta lēmumu. Komerciāla rakstura strīdos nevar sūdzēties tiesai par to, ka kādam nepatīk nodokļu režīms kaimiņvalstī vai ka Latvijā likumi neesot labvēlīgi lietuviešu konkurentiem,» skaidro advokāts. «Taču, kamēr lietu sāks beidzot izskatīt pēc būtības, paies vēl labs laiks, bet apķīlājumu prasa uzlikt jau tagad. Turklāt mani nepārsteidz, ka Viļņas tiesa ir īpaši atsaucīga «savējo» uzņēmumu lūgumiem. Lietuviešu vēlme aizstāvēt «savējos», pat tādus kā sen jau bankrotējušus neveiksminiekus, ir plaši zināma.»
Lai neapķīlātu, ieķīlā pirmie
Tikmēr Rīgas lidosta šajā pavasarī atradusi elegantu izeju no neizbēgamajiem lietuviešu centieniem apķīlāt lidostas īpašumus – proti, lidosta pati ieķīlājusi savus īpašumus pirmā. Tagad uz Rīgas lidostas skrejceļu, termināli, stāvlaukumiem un citu infrastruktūru zemesgrāmatā reģistrēts atsavināšanas aizliegums par labu Finanšu ministrijai, kurš paredzēts Eiropas Savienības naudas apguvei. Kohēzijas fonda apstiprinātajā projektā atjaunos skrejceļa segumu, izbūvēs manevrēšanas ceļus un lidmašīnu pretapledošanas apstrādes platformas, rekonstruēs peronu, jau meliorēta apkārtne un veikti citi darbi. No kopējiem 67 miljoniem latu Kohēzijas fonds sponsorēs 41,11 miljonus latu.
«Pašlaik būvfirmas cīnās cita ar citu un arī Iepirkumu uzraudzības biroju, kurai tieši tiks šis pasūtījums, taču tas neskar pašu lidostas rekonstrukciju – tā notiks neatkarīgi no tā, kura tieši būvkompāniju apvienība iegūs šīs tiesības!» saka Arnis Luhse, lidostas valdes priekšsēdētājs. «Kamēr sabiedrības uzmanība pēdējā gada laikā bijusi pievērsta notikumiem ap airBaltic, lidosta tikmēr mierīgi gatavojusies jau sen ieplānotajai modernizācijai un paplašināšanai. Jau tagad aviācijas nozare dod vismaz 20 tūkstošus darba vietu Latvijas tautsaimniecībā, un lidostas rekonstrukcija ļaus šo skaitli palielināt vēl. Tagad, kad lidostas īpašumi ieķīlāti par labu Finanšu ministrijai Eiropas naudas saņemšanas garantēšanai, Lietuvas centieni vairs nevar neko sabojāt – viņi var nākt kaut vai ar 16 dažādiem papīriem no Viļņas tiesas.» A. Luhse saka arī atzinīgus vārdus par Satiksmes ministrijas atbalstu problēmas inovatīvajā risinājumā.