Valsts darba inspekcija (VDI) šogad 11 mēnešos atklāja 2676 ēnstrādniekus, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, aģentūrai BNS pavēstīja VDI sabiedrisko attiecību speciālists Aivis Vincevs.
Tostarp visvairāk ēnstrādnieku strādājuši būvniecībā – 666 cilvēki. Otrajā vietā ir apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana un tamlīdzīgi), kur bez rakstveida darba līguma nodarbināta 491 persona, savukārt trešo vietu ieņem tirdzniecība – tajā atklāts 401 bez rakstveida darba līguma nodarbināts darbinieks.
Vincevs informēja, ka par atkārtotu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma gada laikā VDI šogad 11 mēnešos sodīja 29 uzņēmumus, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn 11 mēnešos. Šogad kopumā par atkārtotu nereģistrētu darbinieku nodarbināšanu 11 mēnešos VDI piemērojusi administratīvos sodus 169,5 tūkstošu latu apmērā, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā iepriekš.
Vincevs uzsvēra, ka, palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apmērs – šogad 11 mēnešos piemēroti administratīvie sodi 769,9 tūkstošu latu apmērā, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2010.gadā šajā pašā laika periodā.
"Arvien pieaugušo ēnstrādnieku skaitu VDI nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas eksperti skaidro ar salīdzinoši ierobežoto brīvo darbavietu skaitu, no kurām darbinieks var izvēlēties sev vēlamo, kā arī sabiedrībā valdošo iecietību pret nereģistrēto nodarbinātību," klāstīja VDI pārstāvis un norādīja, ka to apliecina arī pētījumu centra SKDS pētījuma dati, kas veikti pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pasūtījuma. Vincevs atgādināja, ka SKDS aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret darba līgumu noslēgšanu, 37% respondentu atbildēja, ka piekristu strādāt algotu darbu arī bez darba līguma, savukārt 26% respondentu atzina, ka darba līgums ir tikai formalitāte.
Tomēr, lai gan trešdaļa iedzīvotāju ir ar mieru strādāt bez rakstveida darba līguma, VDI šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu, sacīja Vincevs un informēja, ka šogad 11 mēnešos saņemtas 789 sūdzības, kas ir 1,4 reizes vairāk nekā pērn. "Visbiežākā sūdzību būtība – persona kādu laiku pie darba devēja strādājusi bez rakstveida darba līguma, bet pēc tam viņam uzteikts darbs, nesaņemot atalgojumu par padarīto," informēja VDI pārstāvis.
VDI vadītājs Renārs Lūsis norādīja, ka arvien vairāk uzņēmumu vēlas ietaupīt, neslēdzot likumam atbilstošus darba līgumus, tos aizstājot ar citiem līgumiem vai nodarbinot bez līguma, kur darbinieks zaudē daudz sociālo garantiju, bet valsts – nodokļus. "No tā cieš arī godprātīgie uzņēmēji, kuriem jākonkurē ar negodīgiem uzņēmumiem, kas var piedāvāt zemākas cenas uz nenomaksāto nodokļu rēķina," sacīja Lūsis un pateicās visām jomu asociācijām, kas ir pieteikušas karu negodīgajai konkurencei un ēnu ekonomikai savā nozarē, kā arī aicināja pievienoties to jomu uzņēmumus, kurās ir paaugstinātas nereģistrētās nodarbinātības problēmas.
VDI pārstāvji atgādināja, ka, neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.
Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma VDI soda ar administratīvo sodu no 750 līdz 5000 latu, savukārt, konstatējot, ka uzņēmumā bez rakstveida darba līguma gada laikā atkārtoti ir nodarbināti cilvēki, VDI var piemērot administratīvo sodu no 5000 līdz desmit tūkstošiem latu.
Pērn 11 mēnešos VDI atklāja 1262 ēnstrādniekus.
VDI ir valsts uzraudzības un kontroles iestāde. Inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti komersanti, valsts un pašvaldību iestādes, reliģiskās un sabiedriskās organizācijas, darba devēji un to pilnvarotās personas atbilstoši tām uzticētajiem pienākumiem un pilnvarām, uzņēmumu darbavietas, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā.