Latvijas mājsaimniecību labklājībā šogad trešajā ceturksnī vērojama neliela stabilizācija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā aptauja par mājsaimniecību labklājību.
"Aptaujā par mājsaimniecību labklājību iegūtie rezultāti liecina par nelielu situācijas stabilizāciju, jo negatīvo novērtējumu skaits sarūk, lai gan šogad tas vairs nenotiek tik strauji," paskaidroja statistikas pārvaldē.
CSP aptaujas dati atklāj, ka 2011.gada trešajā ceturksnī 41% mājsaimniecību norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā, kas ir par 15 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada trešajā ceturksnī. Tostarp uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā pilsētās norādījis 41% mājsaimniecību, kas ir par 17 procentpunktu mazāk, kā arī laukos – 41%, kas ir par 11 procentpunktiem mazāk.
Kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus mājsaimniecības nosaukušas darba samaksas samazināšanos, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos, darba zaudēšanu, darba meklējumu pārtraukšanu, jo zaudētas cerības to atrast, kā arī citus iemeslus. Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad kopš 2010.gada trešā ceturkšņa tā ir pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās.
Statistikas pārvaldē uzsvēra, ka darba atrašana joprojām ir sarežģīta. Šā gada trešajā ceturksnī tikai 13% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Savukārt 12% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.
Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus, tostarp visbiežāk ierobežota vai atlikta apģērbu iegāde (51% mājsaimniecību), samazināts pamata pārtikas produktu (kartupeļu, maizes, putraimu, olu, piena u.tml.) patēriņš (38% mājsaimniecību), atlika vizīte pie ārsta ekonomisku apsvērumu dēļ (21%), nav pirkti ārsta parakstītie medikamenti, jo nepietika līdzekļu to iegādei (19%), kā arī kavēti īres vai komunālie maksājumi (18%).
Aptaujas dati liecina, ka apmēram četrām piektdaļām mājsaimniecību uzkrājumu nav, turklāt kopš pētījuma sākšanas šis rādītājs ir nedaudz palielinājies – no 79% 2010.gada pirmajā ceturksnī līdz 81% šā gada trešajā ceturksnī.
Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) materiālo palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām atbilstoši aptaujas datiem saņēmuši 12% mājsaimniecību (2010.gada pirmajā ceturksnī ‒ 10%). Nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Ja aptaujas sākumā 2010.gada pirmajā ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, tad 2011.gada otrajā ceturksnī ‒ 10%, savukārt 4% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.
Mājsaimniecību, kuras norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā, īpatsvars (%)