Tūrisma nozare ir nozīmīgs Latvijas ekonomikas balsts, kuram arī šīs dižķibeles laikā ir izdevies parādīt izaugsmi. Taču jāpieaug ir ne tikai tūristu skaitam, bet arī sabiedrības viesmīlībai, Latvijā nepieciešami jauni tūrisma produkti un nozarē jāsāk ieguldīt naudu.
Šādi ir galvenie secinājumi Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā Tūrisma forumā, kas pagājušās nedēļas nogalē risinājās Riga Plaza.
Gada deviņos mēnešos nozarē vērojama laba izaugsme un tūrisms ir līderis pakalpojumu nozarē, norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka kopumā nozarei nepieciešams stratēģisks ietvars un nepieciešamas investīcijas.
Trūkst dabas produktu un izklaides ziemā
TAVA un Live Rīga aktivitātes – organizētās ārvalstu žurnālistu vizītes, dalība izstādes u. c. – ir nesušas augļus, un Latviju apmeklē aizvien vairāk tūristu. Taču vizītēm ir izteikts sezonalitātes raksturs. Vasaras sezonā četru piecu zvaigžņu viesnīcu segmentā piepildījums Rīgā bijis 98%. Tas nozīmē, ka pie šā brīža resursiem vasarā vairāk tūristu nav nemaz nepieciešami.
«Reklamēt Latviju vasaras sezonā – tā ir naudas izšķiešana,» nostāju pauda EDEN Latvia projektu vadītājs un Hostelling Latvia valdes priekšsēdētājs Armands Muižnieks. Tam piekrita arī citi nozares eksperti, norādot, ka jārada jauni tūrisma produkti ziemas sezonai. Mazliet ar humoru, taču eksperti atzina – tūrisma nozarē 1. janvāris jāpasludina par darba dienu. Citādāk tūristiem, kas sagaidījuši gadumiju, jaunā gada pirmajā dienā galvaspilsētā nav ko darīt – muzeji un izklaides vietas nestrādā, nav arī nozīmīgu pasākumu, kas varētu būt saistoši ārvalstu viesiem.
Ja Rīga, Jūrmala, Sigulda un Līgatne spēj piesaistīt nozīmīgu tūristu skaitu, tad citās valsts vietās pieaugums nav tik straujš. TAVA direktors Armands Stokenbergs norādīja, ka Latvijā nav dabas tūrisma produkta. Tādēļ TAVA nākamgad prāvus līdzekļus, kas 2012. gadam no valsts budžeta ir atvēlēti vairāk nekā iepriekš, virzīs tieši uz reģionālo tūrismu.
Rīgai jākļūst viesmīlīgākai
Maijas Rozītes, Annas van der Sternas un citu līdzautoru pētījums par to, cik viesmīlīga ir Rīga kā ceļojuma galamērķis, parādīja, ka šajā lietā vēl daudz darāmā. Saskarsmi ar vietējiem 10 punktu sistēmā ceļotāji novērtējuši ar 7,63. Zīmīgi, ka daudz labāk saskarsmi vērtē kaimiņi – bijušo sociālisma valstu tūristi –, diezgan labi vērtē iebraucēji no rietumvalstīm, taču ceļotāju, piemēram, Latīņamerikas, vērtējums ir daudz zemāks.
Drošība Rīgā novērtēta ar vidējo atzīmi 7,52, vietējo iedzīvotāju draudzīgums – ar 7,41, pieklājība – 7,6, palīdzība – 7,51 svešvalodu zināšanas – 7,5, komunikācija – 7,37.
70% aptaujāto respondentu norādīja, ka, visticamāk, vēl kādu reizi atgriezīsies Latvijā, 78% norādīja, ka ieteiks Latviju kā galamērķi. Bet pētījuma autores uzsvēra, ka, jo jaunāks tūrists, jo iespējamība atgriezties Latvijā samazinās. Tas nozīmē, ka jādomā vairāk, lai Rīga paliktu ceļotāju atmiņā kā vieta, kur atgriezties.
Pētījuma autores norādīja uz vairākām lietām, kas steidzami jāsakārto, piemēram, ceļa norādes. M. Rozīte pastāstīja, ka nesen satikusi uz ielas tūristus, kas lūguši, lai parāda ceļu uz Centrāltirgu. Viņi bija tam pagājuši garām – izrādās, norādes uz šo diezgan iecienīto tūristu vietu ir, taču latviešu valodā uzrakstīts Centrāltirgus, kas nav saprotams. Vēl kāds piemērs ar igauņu viesiem, kas izmisuši aplūkoja savu ar klamburiem aprīkoto auto kādā Rīgas stāvvietā. Uz ceļa zīmēm bija skaidri norādīts, ka darba dienās stāvvieta ir par maksu, un papildu zīme ar norādēm latviešu valodā, ka sestdienās arī par stāvvietu ir jāmaksā.
Seko līdzi tehnoloģijām
Svarīga tūrisma nozares sastāvdaļa ir arī izejošais tūrisms. Par spīti ekonomiskajai situācijai, arī šis segments ir audzis, turklāt ar katru gadu aizvien vairāk tiek sakārtots. «Pēdējie divi gadi mūs ir saliedējuši,» norādīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Gitendorfa. Tūrisma aģenti, kas ikdienā ir konkurenti, tomēr labprāt komunicējas un dalās ar informāciju, jo nozare var attīstīties sadarbības ietvaros. ALTA forumā nosvinēja savu 20 gadu pastāvēšanu. K. Gitendorfa norādīja, ka aizvien lielāka loma mūsdienās ir sociālajiem tīkliem. Daudzas aģentūras nespēj vairs iedomāties savu darbību bez facebook, twitter un citiem tīkliem.