Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes loceklis un jurists, pirmais cilvēks, kurš Latvijā pasludināja fizisko maksātnespēju Jānis Āboliņš, ir gandarīts par to, ka vakar, 6. decembrī ir apstiprināts tūkstošais fiziskās personas maksātnespējas process.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uz 1. novembri bija apstiprināti kopā 200 maksātnespējas procesi, tad no 2010. gada 1. novembra līdz šodienai, 2011.gada 6.decembrim ir apstiprināti pārējie 800 fiziskās personas maksātnespējas procesi, tas nozīmē, kopš 2010. gada 1.novembra, kad stājās spēkā jaunais maksātnespējas likums maksātnespējas procesu skaits ir audzis četras reizes. Tas nozīmē tikai to, ka cilvēki ir sapratuši, ka nav jēgas turēties pie pārvērtēti dārgajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri savu iepriekšējo vērtību, iespējams, nesasniegs nekad vai arī ja nekustamie īpašumi jau ir atņemti, bet parāds ir palicis. Izdevīgāk ir iziet fiziskās personas maksātnespēju, samaksāt vienreizējos izdevumus, kas ir jāmaksā uzsākot šo procesu un tad 2,5 gadus vai 3,5 gadus maksāt trešo daļu no saviem ienākumiem, bet šo procesu beidzot, cilvēks var sākt jaunu dzīvi. Iegādājoties jaunus īpašumus, kuriem vērtība ir reāla un nav pārvērtēta.
Jānis Āboliņš uzskata, ka nākamgad vajadzētu būt jau vismaz divreiz vairāk ierosinātiem maksātnespējas procesiem, jo LAKRA bieži griežas cilvēki, kuriem vairs nav spējīgi maksāt savas kredītsaistības, jo algas ir samazinātas par 30 % un vairāk, bet sakarā ar nodokļu izmaiņām, izdevumi tikai ir pieauguši. Vienīgais, kas lielāko daļu cilvēku attur ir galvotāju un līdzaizņēmēju neskaidrā situācija, kad nav zināms, kas notiks pēc tam, kad kredītņēmējs būs norakstījis savas kredītsaistības maksātnespējas procesā. Vai bankas būs tiesīgas vērsties pret galvotājiem un līdzaizņēmējiem vai tomēr darbosies Civillikuma 1710.pants, kurā teikts , ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku. Cerams, ka uz šo jautājumu atbildi sniegs jaunie maksātnespējas likuma grozījumi.