Nākamgad ir reāli valsts budžetā gūt valdības plānotos 26 miljonu latu ieņēmumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, pirmdien laikrakstā "Dienas Bizness" (DB) publicētā intervijā norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova.
"Tas ir reāli. Jautājums gan ir – kā mēs to saskaitīsim, jo nekādas speciālas metodikas šajā jomā nav," viņa vēsta. Vienlaikus Jezdakova vērš uzmanību uz to, ka, piemēram, šogad deviņos mēnešos konstatēti mēģinājumi saņemt nepamatotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu 47 miljonu latu apmērā, kas tā arī netika atmaksāti, un arī tā ir ēnu ekonomika.
Runājot par to, vai ir iespējams aprēķināt arī pašu ēnu ekonomikas īpatsvaru, VID vadītāja apliecina, ka tas ir iespējams. "Starp citu, atbilstoši pēdējam Pasaules bankas veiktajam pētījumam ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 27%, Igaunijā – 30%, Lietuvā – 30%. Jāsaprot, ēnu ekonomika nav tikai un vienīgi nodokļu nemaksāšana – ir arī daudzi citi faktori. Savukārt pateikt, kā aprēķināt fiskālo ietekmi no ēnu ekonomikas apkarošanas… Cik man zināms, CSP [Centrālā statistikas pārvalde] ir mēģinājusi kaut ko rēķināt attiecībā uz kontrabandas apkarošanu, un ieguvums sanāca minimāls," klāsta Jezdakova.
VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. VID izveidots 1993.gadā.