Latvijā šogad trešajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 1,7% salīdzinājumā ar 2010.gada attiecīgo laika periodu. Gandrīz divas trešdaļas jeb 65,6% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem 2011.gada trešajā ceturksnī bija ekonomiski aktīvi. Tostarp vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,8%, bet sieviešu – 61,8%.
Kopumā valstī šogad trešajā ceturksnī bija nodarbināti 984,7 tūkstoši cilvēku jeb 56,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Statistikas pārvaldē uzsvēra, ka tikai 7% no nodarbinātajiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības).
Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā trešajā ceturksnī ir palielinājies salīdzinājumā gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad nodarbināti bija 960,3 tūkstoši cilvēku jeb 54,2%, gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad nodarbināti bija 966,5 tūkstoši cilvēku jeb 55,1%.
Statistikas pārvaldē atzina, ka saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā iekļauts 26,1 tūkstotis cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā "Pasākums noteiktām personu grupām", kā arī programmā "Darba praktizēšana pašvaldībās ar 80 latu stipendiju").
Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk kā vīriešu, attiecīgi 50,8% un 49,2%.
Vienlaikus statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka šogad trešajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 604,3 tūkstoši cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 0,3%.
2011.gada trešajā ceturksnī nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (44,3%) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja pensionāri, trešdaļa (29,1%) bija skolēni vai studenti, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, devītā daļa (11%) ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt četrpadsmitā daļa (7,2%) bija ilgstoši slimojoši iedzīvotāji vai invalīdi.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 42,1 tūkstotis jeb 7% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2010.gada trešo ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir samazinājies par 5,6 tūkstošiem.
Pētījumā, apsekojot 3,8 tūkstošus mājsaimniecību, aptaujāti 7,2 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu.