Investīciju kompānijas "Prudentia" partneris un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka varētu arī neatjaunot apturēto "Latvijas Krājbankas" darbību.
"Latvijā vēl nav bijis neviens gadījums, ka banka, pārtraucot darbu, to atsāk. Līdz ar to nav jautājuma par to, kad viņa būs vaļā. Jautājums ir ‒ vai tā vispār būs vaļā," pastāstīja Rungainis.
Taču viņš neuzskata, ka "Latvijas Krājbankas" darbības pārtraukšanai būs būtiska ietekme uz Latvijas banku sistēmu. "Man jau liekas, ka tai ietekmei nevajadzētu būt lielai. Lielākā daļa noguldījumu ir zem 100 000 eiro. Tie klienti, kam ir vairāk, ir nerezidenti," paskaidroja Rungainis.
Viņš arī pauda pārliecību, ka tādējādi banku sistēma attīrās no sliktākajām. "Ja lietas ir vestas kārtīgi, arī bankai nevajadzētu būt problēmu. Tā sistēma pašattīrās. Protams, ir žēl, ka ar institūciju, kurai ir vairāk nekā 90 gadu un kurai ir nozīme Latvijas vēsturē, tā notiek. Bet "Latvijas Krājbankas" nozīmīgums ir ļoti mazs kopējā sistēmā," klāstīja Rungainis.
Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka šogad septembra beigās "Latvijas Krājbanka" pēc piesaistīto noguldījumu apmēra bija sestā lielākā banka Latvijā. Kopumā noguldījumos banka 2011.gada 30.septembrī bija piesaistījusi 586,898 miljonus latu, un tās tirgus daļa bija 5,2%.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka FKTK padome pirmdien, 21.novembrī, nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.
Saskaņā ar minēto lēmumu ir apturēta arī "Latvijas Krājbankas" valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas pārvalda banku un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Ziņots arī, ka FKTK padome jau 17.novembrī noteica ierobežojums "Latvijas Krājbankai". Ierobežojumi bankai tika noteikti, ņemot vērā notikumus "Latvijas Krājbankas" mātessabiedrībā ‒ Lietuvas bankā "Snoras" ‒ un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu bankā. Lietuvas valdība nacionalizēja 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.