Sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada valsts budžetu turpinās, un vienošanās tiek prognozēta nedēļas sākumā.
Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis aģentūrai BNS teica, ka konsultācijas ar aizdevējiem turpinās un arī nedēļas nogalē FM speciālisti turpināja konsultācijas ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem. Pagaidām sīkāk sarunu gaita netiek komentēta, taču jau iepriekš tika prognozēts, ka vienošanos varētu panākt šīs nedēļas sākumā.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" iepriekš pauda pārliecību, ka valdībai šonedēļ izdosies panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 2012.gada budžeta konsolidāciju
Dombrovskis klāstīja, ka sarunas par nākamā gada budžeta konsolidāciju virzās uz priekšu. "Trešdien [9.novembrī] par visiem jautājumiem, protams, neizdevās vienoties, tomēr mums bija visai labs progress, un es esmu pārliecināts, ka mums nākamās nedēļas laikā izdosies vienoties," viņš sacīja. Runājot par nepieciešamās budžeta konsolidācijas apmēru, premjers minēja, ka tas īpaši nemainīsies, bet mainīsies konsolidācijas pasākumu struktūra. "Tādējādi, ja arī būs konsolidācijas pieaugums, tas būs neliels," teica Dombrovskis, taču precīzu summu nenosauca.
Komentējot finanšu ministra Andra Vilkta pausto, ka konsolidācijas apmērs varētu sasniegt 130–140 miljonus latu līdz šim valdības paredzēto 122 miljonu latu vietā, Dombrovskis paskaidroja, ka Vilka minētie padsmit miljoni varētu būt jauni pasākumi, tomēr tādā gadījumā valdība arī koriģēs iepriekš pieņemtos konsolidācijas pasākumus. "Tā ka konsolidācijas summa varētu palikt sākotnēji nosauktajā apmērā vai ar nelielu pieaugumu," uzsvēra Dombrovskis.
Viņš pastāstīja, ka valdība sarunās ar aizdevējiem uzturēja vairākas pozīcijas, tostarp tās, kas tika izteiktas pirms vēlēšanām, – nodokļi netiks palielināti, izņemot jau iepriekš zināmo par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, netiks samazinātas pensijas, kā arī netiks mainītas pensiju piemaksas un pensiju neapliekamais minimums, un netiks masveidīgi samazinātas algas un štati.
Saskaņā ar premjera teikto valdība ir pilnībā ņēmusi vērā aizdevēju argumentāciju, ka jānodrošinās pret visiem sliktajiem nākotnes scenārijiem, un tas jau pilnā mērā atspoguļojas sagatavotajā budžeta piedāvājumā. "No vienas puses, mums ir Māstrihtas kritēriji, kuri paredz, ka budžeta deficītam jābūt zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet mēs nākamgad to plānojam 2,5% apmērā no IKP. Tas jau ir pirmais piesardzības solis. Turklāt apstiprinātie konsolidācijas pasākumi 122 miljonu latu apmērā jau ar rezervi nodrošina šā budžeta mērķu izpildi, kas uzskatāms par otru piesardzības pasākumu. Trešais piesardzības pasākums ir nākamgad prognozētā makroekonomiskā izaugsme 2,5% apmērā," viņš klāstīja un piemetināja, ka tā ir ļoti piesardzīga prognoze, ņemot vērā, ka Igaunija plāno 3% IKP izaugsmi, bet Lietuva 3,6% izaugsmi.
Jau vēstīts, ka valdības pārstāvji vēl nav panākuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžeta konsolidāciju un palikuši daži nepabeigti jautājumi. Paredzēts, ka turpmāk vienošanās notiks telefoniski. Vilks iepriekš atzina, ka valdība veiks papildu konsolidāciju apmēram padsmit miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu konsolidāciju 130–140 miljonu latu apmērā.
Ziņots arī, ka 8.novembrī valdība vienojās par konsolidācijas pasākumiem 122 miljonu latu apmērā, kas, pēc Dombrovska teiktā, ļaus pat ar rezervi nākamā gada budžetā sasniegt izvirzīto mērķi – budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP.