Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2,5% apmērā nākamajā gadā, uz kuru tiks balstīts arī nākamā gada valsts budžets, ir ļoti konservatīvs un pat tuvu plānam B, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē atzina finanšu ministrs Andris Vilks.
Viņš sacīja, ka nākamā gada valsts budžets būs balstīts uz ļoti konservatīviem ekonomikas izaugsmes pieņēmumiem. Ja Igaunijā un Lietuvā 2012.gadā prognozēta izaugsme attiecīgi 3% un 3,5% apmērā, tad Latvijā ‒ tikai 2,5%.
"Tā ir mūsu atbilde ‒ mēs reāli gatavojamies situācijai, ja pasliktinās kopējais fons ārējos tirgos," norādīja Vilks.
Viņš arī deputātus informēja, ka patlaban norit sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas, kā jau ierasts, nav vieglas. "Mēs diskutējam gan par izdevumu, gan ieņēmumu pozīcijām ar visiem skaitļiem. Tas ir ļoti laikietilpīgi, bet mēs tam visam varam pielikt punktu, pieņemot nākamā gada valsts budžetu un pabeidzot starptautiskā aizdevuma programmu ar ļoti labām atziņām gan no aizdevējiem, gan reitingu aģentūrām, gan no biznesa vides," klāstīja ministrs.
Pēc viņa teiktā, tas būs kopīgi izdarīts labs darbs, kurš ļāvis Latvijas ekonomiku izglābt no ļoti lielām problēmām. "Mēs varam ieiet vēsturē kā ļoti labs piemērs. Tas noteikti radīs pozitīvu impulsu gan investīciju piesaistei, gan nākotnei," norādīja Vilks.
Saeimas komisija trešdien slēgtā sēdē iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012.–2014.gadam, kuru otrdien, 1.novembrī, apstiprināja valdība.
Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības ietvars paredz, ka nākamgad Latvijas IKP pieaugs par 2,5%, bet inflācija būs 2,4% apmērā. Prognozēts arī tālāks nodarbinātības pieaugums, taču FM paredz, ka darba tirgus tālāku atlabšanu var vājināt ekonomiskās attīstības palēnināšanās un iespējamais pieprasījuma kritums Latvijas galvenajos eksporta tirgos, kurus negatīvi skārusi eiro zonas parādu krīze.
Valdības apņemšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka Latvija 2012.gadā nodrošinās budžeta deficītu, kas ir mazāks par 3% no IKP, tiecoties uz 2,5% no IKP, lai nodrošinātu drošu Māstrihtas kritēriju izpildi eiro ieviešanai 2014.gadā.