Valsts un pašvaldību iestādes patlaban mobilo sakaru pakalpojumus apmaksā vismaz 20 tūkstošiem cilvēku 632 iestādēs, tomēr ne mazums iestāžu no nodokļu maksātāju naudas par pakalpojumiem aizvien maksā daudz dārgāk nekā vidējā tirgus cena, sestdien raksta "Latvijas avīze".
Šādu viedokli avīzei apstiprināja divi no trijiem mobilo sakaru operatoriem – "Bite" un "Tele2", kuriem kopā pieder vien aptuveni 7 – 8% liela valsts un pašvaldību iestāžu tirgus daļa. Atlikusī, vislielākā tirgus daļa pieder trešajam lielajam operatoram – "Latvijas Mobilais telefons" (LMT).
LMT klientu apkalpošanas dienesta direktors Viktors Locāns norādīja, ka LMT aizvien ir atbalstījis godīgu konkurenci un piedalījies valsts izsludinātajos konkursos. Pēc viņa teiktā, uzņēmums novērojis tendenci, ka aizvien svarīgāks ir nevis cenas jautājums, bet saimnieciskais izdevīgums kopā ar sniegto pakalpojumu kvalitāti, ko LMT var nodrošināt.
Locāna teiktajam gan nepiekrita Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā un Satiksmes ministrijā (SM). Ministrijas pārstāve Elīna Balgalve norādīja ka visiem Latvijas mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem kvalitātes rādītāji ir ļoti līdzīgi.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ valsts un pašvaldību iestādes aizvien vienam operatoram maksā par pakalpojumiem maksu, kas pārsniedz vidējo tirgus cenu, "Bite Latvija" pārstāve Lita Grafa atzina, ka publiskajos iepirkumos vēl aizvien nav pietiekama caurspīdīguma, iepirkumu nolikumos iekļauj specifiskus un nepamatotus nosacījumus, kas norāda uz to, ka pasūtītājs ir jau izvēlējies uzvarētāju un iepirkuma procedūru veic formāli. Piemēram, Ieslodzījumu vietu pārvalde konkursa nosacījumos iekļāva nosacījumu nodrošināt viesabonēšanu uz tik eksotiskām valstīm, kā, piemēram, Dominiku, Venecuēlu un Haiti.
Šā gada pavasarī mobilo sakaru operators "Tele2" izsūtīja 350 vēstules valsts un pašvaldību iestādēm ar aicinājumu rīkot mobilo sakaru iepirkuma procedūru. Uzņēmuma komercdirektors Jānis Spoģis avīzei pastāstīja, ka atsaucās tikai 98 iestādes. Tipiskākās ierēdņu atbildes – iepirkums veikts sen, tomēr kvalitāte apmierina, tāpēc neko nemainīsim, izdevīgākās cenas iegūšana neliekas svarīga. Attiecībā uz pēdējo nosacījumu cits viedoklis ir Rojas un Engures novadu pašvaldību vadītājiem, kuri nomainījuši operatoru, tādējādi ietaupot līdzekļus.
Kopumā minētās 98 valsts iestādes, mainot operatoru vai sazinoties ar savu līdzšinējo mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju un spējot panākt zemāku cenu, pēc "Tele2" aptuveniem aprēķiniem, nākamo divu gadu laikā kopā ir ieguvušas 355 tūkstošu latu lielu ietaupījumu.
"Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs norādīja, ka Latvijā populāri ir tā saucamie iepirkumi bez viena lata – 19 999 latu vai 19 990 latu vērtībā, uz kuriem neattiecas Publiskā iepirkuma likumā noteiktās iepirkuma procedūras (tās piemēro no 20 000 lielas naudas summas). Šie mazie iepirkumi veido pelēko zonu, kur valsts iestādes var izvairīties no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) uzraudzības un atklātas iepirkuma procedūras un uzņēmumi nevar vērsties IUB.
Vancovičs vērsa uzmanību uz veiktajiem aprēķiniem – ja visas valsts un pašvaldību iestādes pirktu mobilo sakaru pakalpojumus par šā brīža tirgus cenām, tad divu gadu laikā tās ietaupītu 3,5 miljonus latu. "Tele2" pārstāvji arī norādīja uz nepieciešamākajiem soļiem, lai valsts varētu būtiski ietaupīt un pie reizes tiktu nodrošināta godīga konkurence tirgū. Proti, iepirkuma līguma termiņš ir jāsamazina no pieciem līdz diviem gadiem, jo mobilo sakaru cenas samazinās nevis pa gadiem, bet mēnešiem, mazajos (līdz 20 000 latu) iepirkumos ir jānodrošina lielāks caurspīdīgums un IUB uzraudzība, kā arī tajos nedrīkst pasludināt finanšu piedāvājumu par komercnoslēpumu. "Tele2" arī iesaka līdzīgi kā Lietuvā ieviest vispārēju, vienotu, ļoti vienkāršu un caurspīdīgu iepirkumu veikšanas procedūru e-vortālā, kas ļautu valsts iestādēm ērti, ātri un bez administratīvo resursu patēriņa izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu, kā arī nodrošinātu atklātu un godīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem. Tāpat "Tele2" pārstāvji iesaka noteikt, ka aizvadītajā gadsimtā slēgtie mobilo sakaru līgumi, uz kuriem neattiecas neviens likums, tiek pārskatīti, rīkojot jaunu iepirkumu, kā arī nodalīt mobilo sakaru iepirkumus no mobilo tālruņu iepirkumiem vai rīkot tos kopā, bet nenoteikt līgumsodus.
Avīze piebilst, ka Latvijas Telekomunikāciju uzņēmumu asociācijai un mobilo sakaru operatoriem būs stingri vien jāpacīnās par savu taisnību tāpēc, ka par nozari atbildīgajā SM iemeslus uzlabojumiem neredz.
Pērn un šajā gadā Latvijā izsludināti kopumā 23 valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumi, tos rīkojuši vien 2% iestāžu.