Pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos šogad trešajā ceturksnī ir bijušas stabilas, un lielākajai daļai pārtikas produktu cenas salīdzinājumā ar otro ceturksni ir bijušas bez būtiskām izmaiņām, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.
Dati liecina, ka trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni cenas visvairāk ir palielinājušās liellopu gaļai, broileriem, atsevišķiem ekskluzīviem jogurtiem, sviestam, kviešu miltiem, cukuram un griķiem. Cenu pieaugums šiem produktiem ir bijis no 5% līdz 12%. Savukārt cenas visvairāk ir samazinājušās visu veidu dārzeņiem un kartupeļiem, vistu stilbiņiem, pilnpienam un atsevišķiem jogurtiem. Vislielākais cenu samazinājums ir bijis galda bietēm par 61% un galviņkāpostiem par 52%.
"Dārzeņiem cenas samazinājās ļoti būtiski, jo masveidā šajā reģionā bija ienākusies jaunā dārzeņu raža, kas šogad ir daudz lielāka nekā iepriekšējā gadā. Daudzas valstis pat prognozē dārzeņu un kartupeļu pārpalikumus. Savu darbu pie zemās cenas paveica arī 'e-coli' baktērijas skandāls, kas mazināja uzticību dārzeņiem un līdz ar to arī samazināja patēriņu. Tāpat Krievijas aizvērtā robeža Eiropas dārzeņu ražotājiem lika meklēt papildu tirgus, kur savu saražoto lēti pārdot. Vidēji dārzeņu cenas ir samazinājušās par trešdaļu," paskaidroja LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.
Pēc viņas teiktā, gaļas cenu pieaugumu veicinājusi dārgā lopbarība un citu resursu cenu palielinājums un pieprasījuma pieaugums pasaules tirgū. "Griķu un cukura cenu kāpums šajā periodā nav attaisnojams ar cenu tendencēm ne vietējā, ne pasaules tirgū. Tuvākajā laikā vajadzētu sekot vairāku pārtikas produktu cenu samazinājumam saistībā ar tendencēm pasaules tirgos, bet to varētu arī apslāpēt iedzīvotāju optimisms un mazumtirdzniecības apmēru pieaugumi iepriekšējos mēnešos. Tas varētu neveicināt vēlmi samazināt produktu cenas," piebilda Gulbe.
LTVC ir izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Kopš 2004.gada 1.maija LTVC ir uzdots vākt, apkopot un sniegt Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības politikas veidošanai ‒ lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.