Valdība šodien ārkārtas sēdē varētu apstiprināt "airBaltic" turpmāko finansējumu un pārvaldību

Valdība pirmdien ārkārtas sēdē varētu apstiprināt vienošanos par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" turpmāko finansējumu un pārvaldību starp valdību, privāto akcionāru "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) un lielākajiem kreditoriem, norāda Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Viņš informēja, ka piektdien, 30.septembrī, principiāli saskaņota vienošanās par "airBaltic" turpmāko finansējumu un pārvaldību starp valdību, BAS un lielākajiem kreditoriem.

"Paredzams, ka satiksmes ministrs lūgs vienošanās galīgo redakciju iekļaut apstiprināšanai pirmdienas Ministru kabineta ārkārtas sēdē. Pēc tam to var nekavējoties parakstīt un sākt īstenot, svarīgākos lēmumus - padomes ievēlēšanu, statūtu grozījumus, finansēšanas jautājumus, u.c., pieņemot jau otrdien [4.oktobrī] paredzētajā "airBaltic" akcionāru sapulcē," klāstīja Freidenfelds un piebilda, ka otrdien varētu lemt arī par jaunas "airBaltic" valdes iecelšanu.

Freidenfelds atzīmēja, ka, akceptējot šo svarīgo vienošanos un pieņemot būtiskus lēmumus par kompānijas tālāku attīstību, tiks nodrošināta sekmīga "airBaltic" turpmākā darbība un izaugsme.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas valstij un privātajam akcionāram BAS bija jāvienojas par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot 153 miljonus eiro (107 miljonus latu).

Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.

"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

Ekonomika

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais