Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" sākusi atlaist 200 darbinieku - stjuartus, pilotus un mehāniķus, ceturtdien raksta laikraksts "Diena".
Aptuveni pirms mēneša "airBaltic" paziņoja par kolektīvo darbinieku atlaišanas procesu, kas tika pamatots ar atteikšanos no vecajām, neefektīvajām "Fokker50" lidmašīnām. Sākotnēji minētais atlaižamo cilvēku skaits ir divi simti, taču Stjuartu arodbiedrības līderis Dainis Lubarts "Dienai" pieļāva, ka kopējais skaits līdz šim varētu būt arī pieaudzis.
"Pirms mēneša, pieaicinot arodbiedrību, tika izstrādāti kritēriji darbinieku izvērtēšanai. Šobrīd tai jau vajadzētu būt pabeigtai un sāktai darba līgumu uzteikumu izsniegšanai," stāstīja Lubarts. No 200 atlaistajiem darbiniekiem aptuveni viens simts līdz šim strādāja stjuartu departamentā, bet pārējie ir piloti, tehniskais personāls, administrācija.
Kopumā "airBaltic" strādā vairāk nekā tūkstotis darbinieku un teju 400 ir stjuartu. Arodbiedrībai ir izdevies panākt, ka netiek atlaisti aptuveni 250 tās biedru, kādu aizsardzību pieļauj likums, taču atzina, ka aviokompānija meklē visus iespējamos veidus, lai palīdzētu arī atlaistajiem darbiniekiem iekārtoties citā darbā. "Gluži sarunāt neko nevar, bet "airBaltic" viņiem dod padomus un labas rekomendācijas, kas jau aptuveni divām trešdaļām no atlaistajiem stjuartiem ir palīdzējis atrast darbu tādās prestižās aviokompānijā kā "Norwegian Air" un "Emirates Airlines"," pastāstīja Lubarts. Arī alga līdz šim visiem izmaksāta korekti līgumā norādītajā laikā un apmērā.
Jau vēstīts, ka augusta beigās "airBaltic" paziņoja, ka, lai ekonomētu līdzekļus, tā plāno atlaist vairāk nekā 200 darbinieku.
"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks iepriekš skaidroja, ka augošās izmaksas, kā arī augstās degvielas cenas liek kompānijai veikt turpmākus uzlabojumus efektivitātes palielināšanā.
Savukārt trešdien Fliks paziņoja, ka gan šogad, gan nākamgad "airBaltic" samazinās reisu skaitu, kas saistīts ar valdības nevēlēšanos vienoties ar kompānijas privāto akcionāru "Baltijas Aviācijas sistēmām" (BAS) par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu. Aiokompānija samazinās lidojumu skaitu par 726 lidojumiem novembrī un par 723 lidojumiem decembrī salīdzinājumā ar 2010.gadu. 2012.gadā "airBaltic" plāno 45 517 lidojumu, kas ir par 9400 lidojumiem mazāk nekā 2011.gadā. Tas nozīmē, ka vidēji "airBaltic" 2012.gadā starptautiskajā lidostā "Rīga" izpildīs par 25 lidojumiem dienā mazāk nekā šogad.
Tāpat ziņots, ka "airBaltic" jāpalielina pamatkapitāls, taču valdība un otrs kompānijas privātais akcionārs BAS jau vairākas nedēļas nespēj par to vienoties. Valdība 23.augustā nolēma, ka Latvijas valsts piedalīsies "airBaltic" glābšanā, taču izvirzīja tam vairākus nosacījumus. Satiksmes ministrs Uldis Augulis toreiz paskaidroja, ka ir jāpanāk "airBaltic" vadības maiņa, jāveic grozījumi statūtos, panākot tajos Komerclikuma nosacījumus, un jāveic izmaiņas akcionāru sadarbības līgumā, lai valstij būtu lielāka ietekme, kā arī lidostai "Rīga" jābūt kā bāzes lidostai, kas nodrošinātu, ka kompānija darbojas Latvijā.
Kompānija veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā. "airBaltic" neauditētie zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu pretēji peļņai 2009.gadā.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".