"Eurostat": Latvijā jūlijā bijis otrs lielākais bezdarba samazinājums ES

Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn bijis otrs prāvākais bezdarba līmeņa kritums Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Saskaņā ar tiem lielākie bezdarba kritumi minētajā periodā reģistrēti Igaunijā (no 17,9% līdz 12,8%), Latvijā (no 19,9% līdz 16,2%) un Lietuvā (no 18,2% līdz 15,6%). Savukārt bezdarbs visvairāk pieauga Grieķijā (no 11% līdz 15%), Bulgārijā (no 10% līdz 11,5%) un Slovēnijā (no 7,2% līdz 8,4%).

Veidojot bezdarba reitingu par jūliju, eirostatistiķi izmantojuši 2011.gada pirmā ceturkšņa datus par bezdarbu Latvijā un Grieķijā, otrā ceturkšņa datus par bezdarbu Lietuvā un Igaunijā, kā arī maija datus par bezdarbu Lielbritānijā un jūnija datus par bezdarbu Dānijā. Jūlija dati par šīm valstīm ES statistiķiem nav bijuši pieejami.

Jūlijā augstākais bezdarbs saglabājās Spānijā (21,2%), seko Latvija (16,2%), Lietuva (15,6%), Grieķija (15%), Īrija (14,5%), Slovākija (13,4%) un Igaunija (12,8%). Savukārt zemākais bezdarbs bija Austrijā (3,7%), Nīderlandē (4,3%), Luksemburgā (4,6%) un Vācijā (6,1%).

Visā ES jūlijā bez darba bija 9,5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pretstatā 9,7% pērnā gada jūlijā. Eiro zonā vien jūlijā bezdarba līmenis bija 10% iepretim 10,2% šajā pašā mēnesī pērn. Salīdzinājumā ar šāgada jūniju jūlijā bezdarba līmeņi ES un eiro zonā nemainījās.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem jūlija beigās Latvijā bezdarba līmenis bija 12,1%.

"Eurostat" dati var atšķirties no Latvijas NVA datiem, jo, lai tie būtu salīdzināmi ES, visām dalībvalstīm bezdarba rādītāji tiek pārrēķināti pēc ANO Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, bezdarbnieku skaits tiek rēķināts vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet Latvijā – no 15 gadiem līdz pensijas vecumam – 62 gadiem.

Ekonomika

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Svarīgākais