Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits otrajā ceturksnī sarūk par 0,7%

Šogad otrajā ceturksnī Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,7% salīdzinājumā ar 2010.gada attiecīgo laika periodu, norāda Centrālajā statistikas pārvaldē.

Tajā paziņoja, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65,8% iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 70,4%, bet sieviešu – 61,6%.

Kopumā Latvijā otrajā ceturksnī bija nodarbināti 966,5 tūkstoši cilvēku jeb 55,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 5% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības).

Pārvaldē informēja, ka gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā otrajā ceturksnī ir palielinājies, salīdzinot gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2010.gada otrajā ceturksnī attiecīgi 936 tūkstoši cilvēku un 52,8%), gan salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2011.gada pirmajā ceturksnī bija 944,3 tūkstoši cilvēku un 53,8%).

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauts 26,1 tūkstotis cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā "Pasākums noteiktām personu grupām", kā arī programmā "Darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 latu stipendiju"), informēja statistikas pārvaldē.

Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk kā vīriešu, attiecīgi 51,2% un 48,8%.

Vienlaikus statistikas pārvaldē pavēstīja, ka šogad otrajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 600,8 tūkstoši cilvēku un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir samazinājies par 1,8%.

Latvijā otrajā ceturksnī nedaudz vairāk kā divas piektdaļas jeb 44% no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja pensionāri, ceturtā daļa (28,2%) bija skolēni vai studenti, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, desmitā daļa (10,3%) ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt divpadsmitā daļa (8,3%) bija ilgstoši slimojoši iedzīvotāji vai invalīdi.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka otrajā ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 37,9 tūkstoši jeb 6,3% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2010.gada otro ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir samazinājies par 6,2 tūkstošiem.

Centrālā statistikas pārvalde pētījumā apsekojusi 3,7 tūkstošus mājsaimniecību, kurās tika aptaujāti 6,8 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2011.gada sākumā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais